5. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka Latvijas

Banka ir tiesīga izdot Pieteikuma iesniedzējai saistošu ārējo

normatīvo aktu un, izdodot apstrīdētās normas, nav pārkāpusi

pilnvarojuma robežas. Tomēr apstrīdētās normas neatbilstot

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Ņemot vērā MONEYVAL Ziņojumā norādīto, apstrīdētajās normās

ietvertais un uz valūtas tirdzniecības darījumiem attiecinātais

klienta un patiesā labuma guvēja identifikācijas mehānisms esot

nepieciešams un konceptuāli atbalstāms.

Satversmes interpretācijas ceļā Latvijas tiesību sistēmā esot

atzītas atsevišķu autonomo iestāžu tiesības izdot ārējos

normatīvos aktus, ja tām pilnvarojums ir noteikts ar likumu.

Likumdevējs, kā tas norādīts arī Novēršanas likuma grozījumu

anotācijā, esot uzlicis Latvijas Bankai pienākumu noteikt

kapitālsabiedrībām, kas nodarbojas ar skaidras naudas

tirdzniecību, saistošas prasības Novēršanas likumā paredzēto

pienākumu izpildei. Apstrīdētās normas ietverot šādas detalizētas

prasības, un Latvijas Banka, izdodot apstrīdētās normas, esot

ievērojusi Novēršanas likuma mērķi un pildījusi savus uzdevumus

kapitālsabiedrību sniegto finanšu pakalpojumu vidē, darbodamās

likumdevēja pilnvarojuma ietvaros.

Lai konstatētu, ciktāl kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar

skaidras naudas tirdzniecību, ir salīdzināmas ar kredītiestādēm,

Tiesībsargs esot identificējis šos subjektus vienojošās pazīmes

pēc noteiktiem kritērijiem, tādējādi noskaidrojot, vai tie ir

salīdzināmi pēc tiesiskās formas un funkcionālās darbības

Novēršanas likuma ietekmes sfērā.

Kapitālsabiedrību un kredītiestāžu strukturālās uzbūves

atšķirībām neesot būtiskas nozīmes, jo to funkcionēšanas

pamatprincipi esot līdzīgi. Lai gan licences saņemšanas un

uzraudzības kārtība ir atšķirīga, gan kapitālsabiedrības, gan

kredītiestādes savas saimnieciskās darbības ietvaros sniedzot

salīdzināmus finanšu pakalpojumus - nodarbojoties ar skaidras

naudas tirdzniecību. Šo subjektu sniegto pakalpojumu apjoma

atšķirība neietekmējot to salīdzināmību. Tāpat arī

kapitālsabiedrību un kredītiestāžu atrašanās vieta un pieejamība,

kā arī komercdarbības risku un uzraudzības kārtības atšķirības

neesot uzskatāmas par atšķirīgiem apstākļiem Novēršanas likumā

regulētajos tiesiskajos aspektos. Skaidras naudas tirdzniecības

darījumi neesot uzskatāmi par darījuma attiecībām Novēršanas

likuma 1. panta 3. punkta izpratnē, un līdz ar to kredītiestādēm

neesot pienākuma šādos gadījumos veikt klienta identifikāciju.

Tādējādi minētās personu grupas atrodoties vienādos un

salīdzināmos apstākļos, ciktāl runa ir par skaidras naudas

tirdzniecības darījumiem.

Apstrīdētās normas paredzot atšķirīgu attieksmi pret vienādos

un salīdzināmos apstākļos esošām personām. Tā kā potenciālais

klients identisku pakalpojumu un bez identifikācijas varot saņemt

kredītiestādē, apstrīdēto normu leģitīmais mērķis, kas norādīts

Novēršanas likuma grozījumu anotācijā, netiekot sasniegts.

MONEYVAL Ziņojumā neesot minēta nepieciešamība attiecībā uz

kapitālsabiedrībām, kas nodarbojas ar skaidras naudas

tirdzniecību, pieņemt atšķirīgus vai stingrākus nosacījumus nekā

attiecībā uz kredītiestādēm. Latvijas Banka neesot norādījusi

objektīvus iemeslus atšķirīgas attieksmes noteikšanai pret

Pieteikuma iesniedzēju.

Tiesas sēdē pieaicinātās personas pilnvarotā pārstāve Ineta

Rezevska atkārtoja un papildināja rakstveida viedoklī norādītos

argumentus.