5. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

2tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka Latvijas

3Banka ir tiesīga izdot Pieteikuma iesniedzējai saistošu ārējo

4normatīvo aktu un, izdodot apstrīdētās normas, nav pārkāpusi

5pilnvarojuma robežas. Tomēr apstrīdētās normas neatbilstot

6Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

7Ņemot vērā MONEYVAL Ziņojumā norādīto, apstrīdētajās normās

8ietvertais un uz valūtas tirdzniecības darījumiem attiecinātais

9klienta un patiesā labuma guvēja identifikācijas mehānisms esot

10nepieciešams un konceptuāli atbalstāms.

11Satversmes interpretācijas ceļā Latvijas tiesību sistēmā esot

12atzītas atsevišķu autonomo iestāžu tiesības izdot ārējos

13normatīvos aktus, ja tām pilnvarojums ir noteikts ar likumu.

14Likumdevējs, kā tas norādīts arī Novēršanas likuma grozījumu

15anotācijā, esot uzlicis Latvijas Bankai pienākumu noteikt

16kapitālsabiedrībām, kas nodarbojas ar skaidras naudas

17tirdzniecību, saistošas prasības Novēršanas likumā paredzēto

18pienākumu izpildei. Apstrīdētās normas ietverot šādas detalizētas

19prasības, un Latvijas Banka, izdodot apstrīdētās normas, esot

20ievērojusi Novēršanas likuma mērķi un pildījusi savus uzdevumus

21kapitālsabiedrību sniegto finanšu pakalpojumu vidē, darbodamās

22likumdevēja pilnvarojuma ietvaros.

23Lai konstatētu, ciktāl kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar

24skaidras naudas tirdzniecību, ir salīdzināmas ar kredītiestādēm,

25Tiesībsargs esot identificējis šos subjektus vienojošās pazīmes

26pēc noteiktiem kritērijiem, tādējādi noskaidrojot, vai tie ir

27salīdzināmi pēc tiesiskās formas un funkcionālās darbības

28Novēršanas likuma ietekmes sfērā.

29Kapitālsabiedrību un kredītiestāžu strukturālās uzbūves

30atšķirībām neesot būtiskas nozīmes, jo to funkcionēšanas

31pamatprincipi esot līdzīgi. Lai gan licences saņemšanas un

32uzraudzības kārtība ir atšķirīga, gan kapitālsabiedrības, gan

33kredītiestādes savas saimnieciskās darbības ietvaros sniedzot

34salīdzināmus finanšu pakalpojumus - nodarbojoties ar skaidras

35naudas tirdzniecību. Šo subjektu sniegto pakalpojumu apjoma

36atšķirība neietekmējot to salīdzināmību. Tāpat arī

37kapitālsabiedrību un kredītiestāžu atrašanās vieta un pieejamība,

38kā arī komercdarbības risku un uzraudzības kārtības atšķirības

39neesot uzskatāmas par atšķirīgiem apstākļiem Novēršanas likumā

40regulētajos tiesiskajos aspektos. Skaidras naudas tirdzniecības

41darījumi neesot uzskatāmi par darījuma attiecībām Novēršanas

42likuma 1. panta 3. punkta izpratnē, un līdz ar to kredītiestādēm

43neesot pienākuma šādos gadījumos veikt klienta identifikāciju.

44Tādējādi minētās personu grupas atrodoties vienādos un

45salīdzināmos apstākļos, ciktāl runa ir par skaidras naudas

46tirdzniecības darījumiem.

47Apstrīdētās normas paredzot atšķirīgu attieksmi pret vienādos

48un salīdzināmos apstākļos esošām personām. Tā kā potenciālais

49klients identisku pakalpojumu un bez identifikācijas varot saņemt

50kredītiestādē, apstrīdēto normu leģitīmais mērķis, kas norādīts

51Novēršanas likuma grozījumu anotācijā, netiekot sasniegts.

52MONEYVAL Ziņojumā neesot minēta nepieciešamība attiecībā uz

53kapitālsabiedrībām, kas nodarbojas ar skaidras naudas

54tirdzniecību, pieņemt atšķirīgus vai stingrākus nosacījumus nekā

55attiecībā uz kredītiestādēm. Latvijas Banka neesot norādījusi

56objektīvus iemeslus atšķirīgas attieksmes noteikšanai pret

57Pieteikuma iesniedzēju.

58Tiesas sēdē pieaicinātās personas pilnvarotā pārstāve Ineta

59Rezevska atkārtoja un papildināja rakstveida viedoklī norādītos

60argumentus.