Par Latvijas Bankas 2014. gada 15. septembra noteikumu Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" 19. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - savu

viedokli balsta uz secinājumiem, kas ietverti Ministru kabineta

2011. gada 21. jūnija sēdē zināšanai pieņemtajā Tieslietu

ministrijas Informatīvajā ziņojumā par subjektiem, kam ir

tiesības izdot ārējos normatīvos aktus.

Satversmē expressis verbis ne tikai neesot paredzētas

autonomo iestāžu tiesības izdot ārējos normatīvos aktus, bet

vispār neesot noteikts, ka pastāv arī tādas valsts pārvaldes

iestādes, kas nav padotas Ministru kabinetam. Tomēr Satversme

paredzot izņēmumus no tās 58. pantā noteiktās kārtības, kas

tādējādi neesot uzskatāma par absolūtu. Autonomo iestāžu

pastāvēšana neesot pretrunā ar Satversmi.

Iestāde, ko vada nepolitiskas amatpersonas, darbojoties

autonomi likuma noteiktajās robežās un atbildot par savas

darbības tiesiskumu. Atsevišķu iestāžu autonomā statusa

nepieciešamību atzīstot galvenokārt trijos gadījumos:

1) attiecībā uz institūcijām, kas kontrolē citas pārvaldes

iestādes, lai šī kontrole būtu efektīva;

2) attiecībā uz institūcijām, kuru kompetencē ir monetārā

politika;

3) attiecībā uz institūcijām, kuras tiek izveidotas uz

sabiedrības grupu reprezentācijas principiem (nevis uz politiskā

vairākuma principa pamata) un kuru kompetencē ir noteiktu brīvību

aizsardzība un interešu līdzsvarošana.

Autonomās iestādes demokrātisko leģitimāciju saņemot nevis

tādā izpratnē, ka vēlētājiem būtu iespēja politiski ietekmēt šo

iestāžu darbības saturu, bet tikai tādēļ, lai sasniegtu sava

autonomā statusa mērķi.

Autonomās kompetences iestāžu darbība normatīvo aktu izdošanā

esot tiesiska, jo noteikta ar attiecīgiem likumiem un šādi akti

minēti Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.

pantā. Šāda kompetence esot paredzēta lietderības apsvērumu dēļ

un arī tādēļ, ka iestāžu autonomais statuss esot nesaraujami

saistīts ar regulēšanas un uzraudzības funkcijām savā nozarē. Ja

šādām iestādēm nebūtu tiesību izdot normatīvos aktus, attiecīgā

valsts pārvaldes nozare nevarētu funkcionēt, jo tajā papildus

likumdevēja izdotajiem normatīvajiem aktiem esot nepieciešami

detalizētāki un tehniskāki noteikumi. Tiesības izdot šādus

noteikumus Latvijas Bankai esot piešķīris likumdevējs tādā pašā

kārtībā kā Ministru kabinetam.

Tiesas sēdē pieaicinātās personas pārstāve Inta Salinieka

atkārtoja un plašāk paskaidroja rakstveida viedoklī norādītos

argumentus.