7. pants

1Pieaicinātā persona - Finanšu un kapitāla tirgus

2komisija - sniedz šādu viedokli:

3Lai gan abas Pieteikuma iesniedzējas norādītās salīdzināmās

4grupas piedāvā vienādus pakalpojumus, pastāvot vairāki apstākļi,

5pēc kuriem tās būtiski atšķiroties noziedzīgi iegūtu līdzekļu

6legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas aspektā.

7Pirmkārt, ar skaidras naudas tirdzniecību varot nodarboties

8jebkura kapitālsabiedrība, kas izpildījusi minimālās prasības un

9saņēmusi Latvijas Bankas licenci. Savukārt personai, kas vēlas

10sniegt kredītiestādei raksturīgos pakalpojumus, esot izvirzīti

11stingrāki nosacījumi.

12Otrkārt, kredītiestādei esot nepieciešama laba reputācija un

13vajagot nodrošināt, lai tās ieviestā noziedzīgi iegūtu līdzekļu

14legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēma

15atbilstu starptautiskajiem standartiem. Šādas sistēmas

16starptautiskās atbilstības pārbaudi veicot ne tikai FKTK kā

17uzraudzības iestāde, bet arī citi tirgus dalībnieki, piemēram,

18korespondentbankas.

19Treškārt, normatīvajos aktos paredzētās sankcijas par

20noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

21finansēšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem kredītiestādēm esot

22daudz stingrākas un diferencētākas nekā kapitālsabiedrībām, kas

23nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību.

24Kredītiestādēs skaidras naudas tirdzniecība vairumā gadījumu

25tiekot piedāvāta kā papildu pakalpojums. Līdz ar to daļa šo

26pakalpojumu izmantojošo personu esot kredītiestādes klienti, kas

27saskaņā Novēršanas likuma 11. panta pirmo daļu ir identificēti

28jau līdz ar darījumu attiecību uzsākšanu.

29Apstrīdētās normas esot ietvertas likumdevēja pilnvarotas

30institūcijas noteikumos, kurus tā izdevusi pārvaldes kārtībā un

31kuri atbilstot Satversmei. Saskaņā ar likumu Latvijas Bankas un

32FKTK izdotie ārējie normatīvie akti esot saistoši vienīgi to

33uzraudzības subjektiem, un šāds regulējums esot nepieciešams, lai

34nodrošinātu specifisku finanšu jomas prasību ievērošanu.

35Novēršanas likums attiecoties uz plašu personu loku, un tajā

36bijis iespējams noteikt vienīgi minimālās prasības visiem šā

37likuma subjektiem, lai gan to saimnieciskās darbības un riska

38līmeņi esot atšķirīgi. Līdz ar to bijis nepieciešams noteikt

39specifiskas prasības tiem subjektiem, kuru darbība ir saistīta ar

40paaugstinātu risku vai kuriem ir būtiska nozīme finanšu sektora

41stabilitātes ziņā. Tieši uz risku izvērtējumu balstīta pieeja

42visefektīvāk palīdzot novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu

43legalizāciju un terorisma finansēšanu.

44Darījumiem ar skaidru naudu piemītot augsts noziedzīgi iegūtu

45līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, jo tos

46izsekot esot grūtāk nekā bezskaidras naudas darījumus. Šo risku

47vēl jo vairāk paaugstinot apstākļi, kuros personai ir iespēja

48attiecīgos darījumus veikt anonīmi, kā tas esot gadījumā, kad

49valūtas maiņas darījuma apjoms ir mazāks par noteikto

50robežvērtību. Pieteikuma iesniedzējas norādītais apstāklis, ka

51tās potenciālie klienti nevēlas tikt identificēti, esot viena no

52pazīmēm, kas norāda uz personas iespējamo saistību ar noziedzīgi

53iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu. Minētā

54pazīme esot iekļauta arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas

55novēršanas dienesta (turpmāk arī - Kontroles dienests)

56izstrādātajā aizdomīgu darījumu pazīmju sarakstā. Tādējādi esot

57secināms, ka Pieteikuma iesniedzēja apkalpo augsta riska

58klientus.

59FKTK attiecībā uz kredītiestādēm un to veiktajiem skaidras

60naudas tirdzniecības darījumiem neesot konstatējusi tādus

61pārkāpumus, par kuriem tām būtu piemērojamas sankcijas vai

62korektīvie pasākumi. Kredītiestādes ir sniegušas vairāk ziņojumu

63par aizdomīgiem darījumiem nekā kapitālsabiedrības, kas

64nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību.

65Tiesas sēdē pieaicinātās personas pilnvarotais pārstāvis

66Kristaps Markovskis atkārtoja un papildināja rakstveida viedoklī

67norādītos argumentus.