7. pants

Pieaicinātā persona - Finanšu un kapitāla tirgus

komisija - sniedz šādu viedokli:

Lai gan abas Pieteikuma iesniedzējas norādītās salīdzināmās

grupas piedāvā vienādus pakalpojumus, pastāvot vairāki apstākļi,

pēc kuriem tās būtiski atšķiroties noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas aspektā.

Pirmkārt, ar skaidras naudas tirdzniecību varot nodarboties

jebkura kapitālsabiedrība, kas izpildījusi minimālās prasības un

saņēmusi Latvijas Bankas licenci. Savukārt personai, kas vēlas

sniegt kredītiestādei raksturīgos pakalpojumus, esot izvirzīti

stingrāki nosacījumi.

Otrkārt, kredītiestādei esot nepieciešama laba reputācija un

vajagot nodrošināt, lai tās ieviestā noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēma

atbilstu starptautiskajiem standartiem. Šādas sistēmas

starptautiskās atbilstības pārbaudi veicot ne tikai FKTK kā

uzraudzības iestāde, bet arī citi tirgus dalībnieki, piemēram,

korespondentbankas.

Treškārt, normatīvajos aktos paredzētās sankcijas par

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

finansēšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem kredītiestādēm esot

daudz stingrākas un diferencētākas nekā kapitālsabiedrībām, kas

nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību.

Kredītiestādēs skaidras naudas tirdzniecība vairumā gadījumu

tiekot piedāvāta kā papildu pakalpojums. Līdz ar to daļa šo

pakalpojumu izmantojošo personu esot kredītiestādes klienti, kas

saskaņā Novēršanas likuma 11. panta pirmo daļu ir identificēti

jau līdz ar darījumu attiecību uzsākšanu.

Apstrīdētās normas esot ietvertas likumdevēja pilnvarotas

institūcijas noteikumos, kurus tā izdevusi pārvaldes kārtībā un

kuri atbilstot Satversmei. Saskaņā ar likumu Latvijas Bankas un

FKTK izdotie ārējie normatīvie akti esot saistoši vienīgi to

uzraudzības subjektiem, un šāds regulējums esot nepieciešams, lai

nodrošinātu specifisku finanšu jomas prasību ievērošanu.

Novēršanas likums attiecoties uz plašu personu loku, un tajā

bijis iespējams noteikt vienīgi minimālās prasības visiem šā

likuma subjektiem, lai gan to saimnieciskās darbības un riska

līmeņi esot atšķirīgi. Līdz ar to bijis nepieciešams noteikt

specifiskas prasības tiem subjektiem, kuru darbība ir saistīta ar

paaugstinātu risku vai kuriem ir būtiska nozīme finanšu sektora

stabilitātes ziņā. Tieši uz risku izvērtējumu balstīta pieeja

visefektīvāk palīdzot novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Darījumiem ar skaidru naudu piemītot augsts noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, jo tos

izsekot esot grūtāk nekā bezskaidras naudas darījumus. Šo risku

vēl jo vairāk paaugstinot apstākļi, kuros personai ir iespēja

attiecīgos darījumus veikt anonīmi, kā tas esot gadījumā, kad

valūtas maiņas darījuma apjoms ir mazāks par noteikto

robežvērtību. Pieteikuma iesniedzējas norādītais apstāklis, ka

tās potenciālie klienti nevēlas tikt identificēti, esot viena no

pazīmēm, kas norāda uz personas iespējamo saistību ar noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu. Minētā

pazīme esot iekļauta arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas

novēršanas dienesta (turpmāk arī - Kontroles dienests)

izstrādātajā aizdomīgu darījumu pazīmju sarakstā. Tādējādi esot

secināms, ka Pieteikuma iesniedzēja apkalpo augsta riska

klientus.

FKTK attiecībā uz kredītiestādēm un to veiktajiem skaidras

naudas tirdzniecības darījumiem neesot konstatējusi tādus

pārkāpumus, par kuriem tām būtu piemērojamas sankcijas vai

korektīvie pasākumi. Kredītiestādes ir sniegušas vairāk ziņojumu

par aizdomīgiem darījumiem nekā kapitālsabiedrības, kas

nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību.

Tiesas sēdē pieaicinātās personas pilnvarotais pārstāvis

Kristaps Markovskis atkārtoja un papildināja rakstveida viedoklī

norādītos argumentus.