Par Latvijas Bankas 2014. gada 15. septembra noteikumu Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" 19. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Komercbanku asociācija" - uzskata, ka apstrīdētās normas

atbilst Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam

teikumam.

Ar apstrīdētajām normām netiekot ierobežotas Pieteikuma

iesniedzējas tiesības veikt komercdarbību, un to mērķis esot

aizsargāt sabiedrības drošību. Neesot pamata uzskatīt, ka šā

mērķa sasniegšanai būtu vajadzējis pieņemt tādas pašas tiesību

normas arī attiecībā uz kredītiestādēm.

Kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar skaidras naudas

tirdzniecību, un kredītiestādes neatrodoties vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Kredītiestādes

savā darbībā balstoties uz ilgtermiņa attiecībām ar klientu, un

savukārt šo attiecību pamatā esot klienta identificēšana un

darījumu izvērtēšana jau pirms sadarbības uzsākšanas. Skaidras

naudas tirdzniecības darījumi ar klientiem bez konta

kredītiestādēs veido mazāk nekā 0,1 procentu no visiem ikdienas

darījumiem. Kredītiestādes veicot plašāku klientu izpēti un

darījumu drošuma novērtējumu nekā citas komercsabiedrības.

Turklāt kredītiestādes esot pakļautas vairāku valsts un

starptautisko institūciju regulārai un kompleksai

uzraudzībai.

Tiesas sēdē pieaicinātās personas pilnvarotā pārstāve

zvērināta advokāte Ketija Tola atkārtoja un plašāk paskaidroja

rakstveida viedoklī minētos argumentus un norādīja, ka lielākās

kredītiestādes savās iekšējās kontroles sistēmās, kas ir

konfidenciālas, pat ir paredzējušas par 7 999,99 euro

zemāku darījuma apjoma robežvērtību un gadījumos, kad tā tiek

pārsniegta, lūdz uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.