14. pants

1Vērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību,

2visupirms jāpārbauda, vai ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

3kārtībā pieņemtu tiesību normu. Pamattiesību ierobežojumam jābūt

4noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas

5likumdošanas principam (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 15.

6februāra sprieduma lietā Nr. 2023-04-0106 17. punktu).

714.1. Likuma 8. panta trešā daļa tika papildināta ar

820.4 punktu, savukārt 9. panta pirmās daļas 5. punkts

9tika grozīts ar likumu "Grozījumi likumā "Par

10iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas pieņemts 2017. gada

1128. jūlijā, izsludināts oficiālajā izdevumā "Latvijas

12Vēstnesis" Nr. 156 un stājās spēkā 2018. gada 1.

13janvārī.

14Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas

15ir pieņemtas un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī

16noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejamas atbilstoši normatīvo aktu

17prasībām. Tāpat Satversmes tiesai nav šaubu par to, ka

18apstrīdētās normas ir pietiekami skaidri formulētas, lai persona

19varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

20paredzēt to piemērošanas sekas.

2114.2. Pieaicinātā persona - Biedrība - norādījusi, ka

22likumdevējs neesot ievērojis labas likumdošanas principu, jo

23neesot uzklausījis nozares pārstāvju iebildumus un apstrīdētās

24normas neatbilstot Likuma mērķim. Proti, ar iedzīvotāju ienākuma

25nodokli esot apliekami tādi saņemtie naudas līdzekļi, kuriem ir

26ienākumu gūšanas raksturs. Izložu un azartspēļu laimesti par

27tādiem neesot uzskatāmi. Tomēr, ja likumdevējs ir paredzējis, ka

28no tiem maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tad par laimestu

29būtu uzskatāma summa, no kuras atskaitīti ar dalību izlozēs un

30azartspēlēs saistītie izdevumi.

31Finanšu ministrija pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā

32lasījumā iesniedza priekšlikumus izteikt apstrīdētās normas to

33šobrīd spēkā esošajā redakcijā. No lietas materiāliem izriet, ka

34par Likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu

35(nodokļu) komisijas 2017. gada 26. jūlija sēdē tika uzklausīti

36Asociācijas pārstāvji un apspriesta kārtība, kādā izložu un

37azartspēļu laimesti apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

38Notika arī debates par iespēju aprēķināt nodokli no laimesta,

39atskaitot izdevumus par dalību spēlē, kā arī par personas spēju

40nodokli samaksāt. Komisijas sēdē Finanšu ministrijas priekšlikumi

41tika atbalstīti, un Saeima 2017. gada 28. jūlija sēdē pieņēma

42Likuma grozījumus, tostarp apstrīdētās normas to spēkā esošajā

43redakcijā.

44Satversmes tiesa gūst apstiprinājumu tam, ka likumdevējs ir

45vērtējis apstrīdētajās normās ietverto tiesību uz īpašumu

46ierobežojumu. Tāpēc vien, ka likumdevējs nav ņēmis vērā paustos

47iebildumus un priekšlikumus, nevar atzīt, ka labas likumdošanas

48princips nav ievērots (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022.

49gada 7. janvāra sprieduma lietā Nr. 2021-06-01 16.1. punktu).

50Tādējādi atzīstams, ka labas likumdošanas princips nav

51pārkāpts.

52Savukārt Biedrības arguments par to, ka apstrīdētās normas

53esot pretrunā ar Likuma mērķi, pēc būtības ir saistīts ar

54iebildumu, ka, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un

55azartspēļu laimestiem, neesot ievērots objektīvā neto princips.

56Šo argumentu Satversmes tiesa pārbaudīs, vērtējot apstrīdētajās

57normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma

58principam.

59Līdz ar to apstrīdētajās normās

60ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

61kārtībā pieņemtām tiesību normām.