14. pants

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību,

visupirms jāpārbauda, vai ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu tiesību normu. Pamattiesību ierobežojumam jābūt

noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas

likumdošanas principam (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 15.

februāra sprieduma lietā Nr. 2023-04-0106 17. punktu).

14.1. Likuma 8. panta trešā daļa tika papildināta ar

20.4 punktu, savukārt 9. panta pirmās daļas 5. punkts

tika grozīts ar likumu "Grozījumi likumā "Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas pieņemts 2017. gada

28. jūlijā, izsludināts oficiālajā izdevumā "Latvijas

Vēstnesis" Nr. 156 un stājās spēkā 2018. gada 1.

janvārī.

Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas

ir pieņemtas un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī

noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejamas atbilstoši normatīvo aktu

prasībām. Tāpat Satversmes tiesai nav šaubu par to, ka

apstrīdētās normas ir pietiekami skaidri formulētas, lai persona

varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

paredzēt to piemērošanas sekas.

14.2. Pieaicinātā persona - Biedrība - norādījusi, ka

likumdevējs neesot ievērojis labas likumdošanas principu, jo

neesot uzklausījis nozares pārstāvju iebildumus un apstrīdētās

normas neatbilstot Likuma mērķim. Proti, ar iedzīvotāju ienākuma

nodokli esot apliekami tādi saņemtie naudas līdzekļi, kuriem ir

ienākumu gūšanas raksturs. Izložu un azartspēļu laimesti par

tādiem neesot uzskatāmi. Tomēr, ja likumdevējs ir paredzējis, ka

no tiem maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tad par laimestu

būtu uzskatāma summa, no kuras atskaitīti ar dalību izlozēs un

azartspēlēs saistītie izdevumi.

Finanšu ministrija pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā

lasījumā iesniedza priekšlikumus izteikt apstrīdētās normas to

šobrīd spēkā esošajā redakcijā. No lietas materiāliem izriet, ka

par Likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu

(nodokļu) komisijas 2017. gada 26. jūlija sēdē tika uzklausīti

Asociācijas pārstāvji un apspriesta kārtība, kādā izložu un

azartspēļu laimesti apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Notika arī debates par iespēju aprēķināt nodokli no laimesta,

atskaitot izdevumus par dalību spēlē, kā arī par personas spēju

nodokli samaksāt. Komisijas sēdē Finanšu ministrijas priekšlikumi

tika atbalstīti, un Saeima 2017. gada 28. jūlija sēdē pieņēma

Likuma grozījumus, tostarp apstrīdētās normas to spēkā esošajā

redakcijā.

Satversmes tiesa gūst apstiprinājumu tam, ka likumdevējs ir

vērtējis apstrīdētajās normās ietverto tiesību uz īpašumu

ierobežojumu. Tāpēc vien, ka likumdevējs nav ņēmis vērā paustos

iebildumus un priekšlikumus, nevar atzīt, ka labas likumdošanas

princips nav ievērots (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022.

gada 7. janvāra sprieduma lietā Nr. 2021-06-01 16.1. punktu).

Tādējādi atzīstams, ka labas likumdošanas princips nav

pārkāpts.

Savukārt Biedrības arguments par to, ka apstrīdētās normas

esot pretrunā ar Likuma mērķi, pēc būtības ir saistīts ar

iebildumu, ka, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un

azartspēļu laimestiem, neesot ievērots objektīvā neto princips.

Šo argumentu Satversmes tiesa pārbaudīs, vērtējot apstrīdētajās

normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma

principam.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtām tiesību normām.