15. pants

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

2apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2024. gada 11. aprīļa

5sprieduma lietā Nr. 2023-09-0106 19. punktu).

6Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertajam

7pamattiesību ierobežojumam ir gan fiskāla, gan regulatīva

8funkcija. Proti, apstrīdēto normu pieņemšana bijusi viens no

9pasākumiem, kas ieviesti atbilstoši Nodokļu politikas

10pamatnostādnēm, lai pilnveidotu Latvijas nodokļu sistēmu. Tāpat

11apstrīdēto normu mērķis esot ierobežot azartspēļu pievilcību un

12atkarības rašanos vai pastiprināšanos. Tādējādi apstrīdēto normu

13leģitīmie mērķi esot citu cilvēku tiesību aizsardzība un

14sabiedrības labklājības aizsardzība.

15Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka azartspēles var negatīvi

16ietekmēt ne tikai cilvēka finansiālo situāciju, potenciāli radot

17nekontrolēti lielus tēriņus, bet arī garīgo veselību, citstarp

18radot atkarību (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra

19sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 21. punktu). Arī pētījumi

20apstiprina, ka izlozes un azartspēles rada atkarību un

21sociālekonomiskas problēmas ne tikai atkarīgajai personai, bet

22arī tās ģimenei (sk., piemēram: Putniņa A., Pokšāns A., Brants

23A. Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju,

24datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to

25ietekmējošiem riska faktoriem. Rīga: Veselības ministrija,

262019). Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka iedzīvotāju

27ienākuma nodokļa noteikšana no izložu un azartspēļu laimestiem ir

28vērsta uz izložu un azartspēļu atkarības mazināšanu. Tātad

29apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

30leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību aizsardzība.

31Satversmes tiesa ir atzinusi arī to, ka iedzīvotāju ienākuma

32nodoklim ir fiskālā funkcija, tas veido valsts budžeta un

33pašvaldību budžetu ieņēmumus un tiek noteikts, lai nodrošinātu

34sabiedrības labklājību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010.

35gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 9. punktu).

36Tādējādi iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu

37laimestiem kalpo arī valsts budžeta un pašvaldību budžetu

38ieņēmumu palielināšanai, un šie ieņēmumi var tikt izmantoti

39sabiedrības labklājības nodrošināšanai. Tātad apstrīdētajās

40normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir

41arī sabiedrības labklājības aizsardzība.

42Līdz ar to apstrīdētajās normās

43ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu

44cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība.