15. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2024. gada 11. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2023-09-0106 19. punktu).

Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertajam

pamattiesību ierobežojumam ir gan fiskāla, gan regulatīva

funkcija. Proti, apstrīdēto normu pieņemšana bijusi viens no

pasākumiem, kas ieviesti atbilstoši Nodokļu politikas

pamatnostādnēm, lai pilnveidotu Latvijas nodokļu sistēmu. Tāpat

apstrīdēto normu mērķis esot ierobežot azartspēļu pievilcību un

atkarības rašanos vai pastiprināšanos. Tādējādi apstrīdēto normu

leģitīmie mērķi esot citu cilvēku tiesību aizsardzība un

sabiedrības labklājības aizsardzība.

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka azartspēles var negatīvi

ietekmēt ne tikai cilvēka finansiālo situāciju, potenciāli radot

nekontrolēti lielus tēriņus, bet arī garīgo veselību, citstarp

radot atkarību (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra

sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 21. punktu). Arī pētījumi

apstiprina, ka izlozes un azartspēles rada atkarību un

sociālekonomiskas problēmas ne tikai atkarīgajai personai, bet

arī tās ģimenei (sk., piemēram: Putniņa A., Pokšāns A., Brants

A. Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju,

datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to

ietekmējošiem riska faktoriem. Rīga: Veselības ministrija,

2019). Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka iedzīvotāju

ienākuma nodokļa noteikšana no izložu un azartspēļu laimestiem ir

vērsta uz izložu un azartspēļu atkarības mazināšanu. Tātad

apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību aizsardzība.

Satversmes tiesa ir atzinusi arī to, ka iedzīvotāju ienākuma

nodoklim ir fiskālā funkcija, tas veido valsts budžeta un

pašvaldību budžetu ieņēmumus un tiek noteikts, lai nodrošinātu

sabiedrības labklājību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010.

gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 9. punktu).

Tādējādi iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu

laimestiem kalpo arī valsts budžeta un pašvaldību budžetu

ieņēmumu palielināšanai, un šie ieņēmumi var tikt izmantoti

sabiedrības labklājības nodrošināšanai. Tātad apstrīdētajās

normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir

arī sabiedrības labklājības aizsardzība.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu

cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība.