16. pants

1Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

2Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie

3līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar

4izraudzītajiem līdzekļiem šos mērķus var sasniegt (sk.,

5piemēram, Satversmes tiesas 2024. gada 11. aprīļa sprieduma lietā

6Nr. 2023-09-0106 21. punktu).

716.1. Pieteikumu iesniedzējas un vairākas pieaicinātās

8personas uzskata, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

9ierobežojums nav piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai. Proti,

10nosakot pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu

11un azartspēļu laimestiem, likumdevējs neesot ievērojis objektīvā

12neto principu, kas izrietot no taisnīguma un tiesiskās

13vienlīdzības principa nodokļu jomā. Tomēr šie argumenti ir

14saistīti nevis ar to, vai pamattiesību ierobežojuma leģitīmos

15mērķus vispār var sasniegt, bet gan ar to, vai tos nevar sasniegt

16ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

17Tādēļ to, vai likumdevējam, pieņemot apstrīdētās normas, bija

18jāņem vērā objektīvā neto princips, Satversmes tiesa pārbaudīs,

19vērtējot likumdevēja izraudzīto līdzekļu nepieciešamību leģitīmo

20mērķu sasniegšanai.

2116.2. Satversmes tiesa jau secināja, ka apstrīdētajās

22normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir citu

23cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. Proti,

24apstrīdētās normas ir vērstas uz azartspēļu atkarības mazināšanu

25un valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu

26palielināšanu.

27Satversmes tiesa atzīst par pamatotu Saeimas argumentu, ka par

28izlozēs un azartspēlēs gūto laimestu maksājams nodoklis mazina

29ieguvumu un līdz ar to arī azartspēļu pievilcību. Jo lielāki ir

30ar laimesta gūšanu saistītie izdevumi, jo potenciāli lielāka ir

31iespēja, ka ieguvums no iespējamā laimesta būs mazāks. Tādējādi

32pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no visa izložu un

33azartspēļu laimesta var mazināt izložu un azartspēļu atkarības

34rašanos vai pastiprināšanos.

35Satversmes tiesa jau iepriekš norādīja, ka iedzīvotāju

36ienākuma nodoklis nodrošina valsts budžeta un pašvaldību budžetu

37ieņēmumu palielinājumu un šos līdzekļus likumdevējs var novirzīt

38dažādiem izdevumiem budžeta apakšprogrammās (sal. sk.

39Satversmes tiesas 2015. gada 3. jūlija sprieduma lietā Nr.

402014-12-01 19.2. punktu). Tādējādi valstij ir plašākas

41iespējas īstenot sabiedrības labklājības pasākumus tās

42paredzētajos rīcības virzienos. Tādēļ pienākums maksāt

43iedzīvotāju ienākuma nodokli no visas izložu un azartspēļu

44laimestu summas arī nodrošina lielākus valsts budžeta ieņēmumus,

45kuri var tikt izmantoti sabiedrības labklājības aizsardzībai.

46Līdz ar to likumdevēja izraudzītie

47līdzekļi ir piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu

48sasniegšanai.