16. pants

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie

līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar

izraudzītajiem līdzekļiem šos mērķus var sasniegt (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2024. gada 11. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2023-09-0106 21. punktu).

16.1. Pieteikumu iesniedzējas un vairākas pieaicinātās

personas uzskata, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

ierobežojums nav piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai. Proti,

nosakot pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu

un azartspēļu laimestiem, likumdevējs neesot ievērojis objektīvā

neto principu, kas izrietot no taisnīguma un tiesiskās

vienlīdzības principa nodokļu jomā. Tomēr šie argumenti ir

saistīti nevis ar to, vai pamattiesību ierobežojuma leģitīmos

mērķus vispār var sasniegt, bet gan ar to, vai tos nevar sasniegt

ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Tādēļ to, vai likumdevējam, pieņemot apstrīdētās normas, bija

jāņem vērā objektīvā neto princips, Satversmes tiesa pārbaudīs,

vērtējot likumdevēja izraudzīto līdzekļu nepieciešamību leģitīmo

mērķu sasniegšanai.

16.2. Satversmes tiesa jau secināja, ka apstrīdētajās

normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir citu

cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. Proti,

apstrīdētās normas ir vērstas uz azartspēļu atkarības mazināšanu

un valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu

palielināšanu.

Satversmes tiesa atzīst par pamatotu Saeimas argumentu, ka par

izlozēs un azartspēlēs gūto laimestu maksājams nodoklis mazina

ieguvumu un līdz ar to arī azartspēļu pievilcību. Jo lielāki ir

ar laimesta gūšanu saistītie izdevumi, jo potenciāli lielāka ir

iespēja, ka ieguvums no iespējamā laimesta būs mazāks. Tādējādi

pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no visa izložu un

azartspēļu laimesta var mazināt izložu un azartspēļu atkarības

rašanos vai pastiprināšanos.

Satversmes tiesa jau iepriekš norādīja, ka iedzīvotāju

ienākuma nodoklis nodrošina valsts budžeta un pašvaldību budžetu

ieņēmumu palielinājumu un šos līdzekļus likumdevējs var novirzīt

dažādiem izdevumiem budžeta apakšprogrammās (sal. sk.

Satversmes tiesas 2015. gada 3. jūlija sprieduma lietā Nr.

2014-12-01 19.2. punktu). Tādējādi valstij ir plašākas

iespējas īstenot sabiedrības labklājības pasākumus tās

paredzētajos rīcības virzienos. Tādēļ pienākums maksāt

iedzīvotāju ienākuma nodokli no visas izložu un azartspēļu

laimestu summas arī nodrošina lielākus valsts budžeta ieņēmumus,

kuri var tikt izmantoti sabiedrības labklājības aizsardzībai.

Līdz ar to likumdevēja izraudzītie

līdzekļi ir piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu

sasniegšanai.