16. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,
Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie
līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar
izraudzītajiem līdzekļiem šos mērķus var sasniegt (sk.,
piemēram, Satversmes tiesas 2024. gada 11. aprīļa sprieduma lietā
Nr. 2023-09-0106 21. punktu).
16.1. Pieteikumu iesniedzējas un vairākas pieaicinātās
personas uzskata, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību
ierobežojums nav piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai. Proti,
nosakot pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu
un azartspēļu laimestiem, likumdevējs neesot ievērojis objektīvā
neto principu, kas izrietot no taisnīguma un tiesiskās
vienlīdzības principa nodokļu jomā. Tomēr šie argumenti ir
saistīti nevis ar to, vai pamattiesību ierobežojuma leģitīmos
mērķus vispār var sasniegt, bet gan ar to, vai tos nevar sasniegt
ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Tādēļ to, vai likumdevējam, pieņemot apstrīdētās normas, bija
jāņem vērā objektīvā neto princips, Satversmes tiesa pārbaudīs,
vērtējot likumdevēja izraudzīto līdzekļu nepieciešamību leģitīmo
mērķu sasniegšanai.
16.2. Satversmes tiesa jau secināja, ka apstrīdētajās
normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir citu
cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. Proti,
apstrīdētās normas ir vērstas uz azartspēļu atkarības mazināšanu
un valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu
palielināšanu.
Satversmes tiesa atzīst par pamatotu Saeimas argumentu, ka par
izlozēs un azartspēlēs gūto laimestu maksājams nodoklis mazina
ieguvumu un līdz ar to arī azartspēļu pievilcību. Jo lielāki ir
ar laimesta gūšanu saistītie izdevumi, jo potenciāli lielāka ir
iespēja, ka ieguvums no iespējamā laimesta būs mazāks. Tādējādi
pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no visa izložu un
azartspēļu laimesta var mazināt izložu un azartspēļu atkarības
rašanos vai pastiprināšanos.
Satversmes tiesa jau iepriekš norādīja, ka iedzīvotāju
ienākuma nodoklis nodrošina valsts budžeta un pašvaldību budžetu
ieņēmumu palielinājumu un šos līdzekļus likumdevējs var novirzīt
dažādiem izdevumiem budžeta apakšprogrammās (sal. sk.
Satversmes tiesas 2015. gada 3. jūlija sprieduma lietā Nr.
2014-12-01 19.2. punktu). Tādējādi valstij ir plašākas
iespējas īstenot sabiedrības labklājības pasākumus tās
paredzētajos rīcības virzienos. Tādēļ pienākums maksāt
iedzīvotāju ienākuma nodokli no visas izložu un azartspēļu
laimestu summas arī nodrošina lielākus valsts budžeta ieņēmumus,
kuri var tikt izmantoti sabiedrības labklājības aizsardzībai.
Līdz ar to likumdevēja izraudzītie
līdzekļi ir piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu
sasniegšanai.