Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 33.3 panta pirmās daļas vārdu "ja nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma apmēram [ieskaitot nokavējuma naudu, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai] un 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, iemaksā budžetā papildus aprēķināto nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma summu kopā ar soda naudu 15 procentu apmērā no nodokļa pamatparāda" redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 9.novembrim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam 11. pants

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

No lietas materiāliem secināms, ka Nodokļu likuma

papildināšanu ar 33.3 pantu ierosināja Ministru

kabinets, iesniedzot Saeimai attiecīgu likumprojektu.

Apstrīdētajā normā formulējums "ja nodokļu maksātājs

piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa [..] apmēram" tika

ietverts jau tās sagatavošanas sākuma stadijā. Finanšu

ministrijas sākotnējais priekšlikums paredzēja apstrīdētajā normā

ietvert nosacījumu "ja nodokļu maksātājs piekrīt papildus

aprēķinātā nodokļu maksājuma apmēram un atsakās no tiesībām

apstrīdēt nodokļu revīzijas (audita) lēmumu". Taču Tieslietu

ministrija iebilda pret šo redakciju, norādot, ka "persona

nevar atteikties no tiesībām kaut ko apstrīdēt"

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 78., 79., 147. un

190. lpp.).

Ņemot vērā Tieslietu ministrijas iebildumus, no apstrīdētās

normas projekta tika izslēgta nosacījuma daļa "un atsakās no

tiesībām apstrīdēt nodokļu revīzijas (audita) lēmumu".

Lai gan vārds "piekrīt" no apstrīdētās normas

projekta netika izslēgts, VID sniegtā informācija liecina, ka

apstrīdētā norma nebija likusi nodokļu maksātājiem saprast, ka

viņiem, pretendējot uz aprēķinātās soda naudas samazināšanu, būtu

liegtas tiesības apstrīdēt nodokļu administrācijas lēmumus par

audita rezultātiem.

Proti, 2007. gadā VID ģenerāldirektors 29 gadījumos

pieņēma lēmumu, ar kuru gan atstāts negrozīts vai daļēji atcelts

sākotnējais nodokļu administrācijas lēmums par audita

rezultātiem, gan vienlaikus samazināta aprēķinātā soda nauda,

konstatējot apstrīdētās normas nosacījumu izpildi.

2008. gadā šāds lēmums pieņemts piecos gadījumos,

2010. gadā - 11 gadījumos, bet 2011. gadā -

22 gadījumos. Tātad pretēji Pieteikuma iesniedzēja

apgalvojumam, ka nodokļu maksātāji, kas iemaksājuši budžetā

papildus aprēķināto nodokli un 15 procentus no aprēķinātās

soda naudas, nav varējuši apstrīdēt sākotnējos nodokļu

administrācijas lēmumus, tas tomēr ir darīts.

Turklāt vairākas lietas, kurās, pamatojoties uz apstrīdēto

normu, pieņemts lēmums par aprēķinātās soda naudas samazināšanu,

bet nodokļu administrācijas lēmums par audita rezultātiem

apstrīdēts un vēlāk pārsūdzēts tiesā, tika izskatītas Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, piemēram,

lieta Nr. A42836409 un lieta Nr. A42728209

(sk. lietas materiālu 2. sēj. 3. un

4. lpp.).