Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 33.3 panta pirmās daļas vārdu "ja nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma apmēram [ieskaitot nokavējuma naudu, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai] un 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, iemaksā budžetā papildus aprēķināto nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma summu kopā ar soda naudu 15 procentu apmērā no nodokļa pamatparāda" redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 9.novembrim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saskaņā ar Nodokļu likuma redakciju, kas bija spēkā

līdz 2011. gada 8. novembrim, soda nauda varēja tikt

samazināta vienīgi tad, ja nodokļu maksātājs 30 dienu laikā no

nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas dienas iemaksāja

budžetā papildus aprēķināto nodokli un soda naudu

15 procentu apmērā no pamatparāda summas. Ja nodokļu

maksātāja rīcībā uzreiz nebija šīs, iespējams, konkrētajā brīdī

tam visai būtiskās naudas summas, pēc tam vairs nebija iespējams

panākt soda naudas samazināšanu.

Jāņem vērā, ka Nodokļu likums neparedzēja citus nodokļu

administrācijas piemērotās soda naudas samērīguma izvērtēšanas

vai soda naudas samazināšanas mehānismus kā vien apstrīdētajā

normā ietverto nosacījumu, ka nodokļu maksātājs 30 dienu

laikā iemaksā budžetā papildus aprēķināto nodokli un daļu soda

naudas. Kopējais uzliktās soda naudas samazinājums saskaņā ar

turpmākajām Nodokļu likuma 33.3 panta daļām bija

atkarīgs no tā, kāda veida nodokļu pārkāpums izdarīts, vai tas

izdarīts pirmo reizi vai atkārtoti un kādā apmērā samazināta par

pirmo pārkāpumu uzliktā soda nauda.

Tādējādi no apstrīdētās normas pieņemšanas procesa un

piemērošanas prakses neizriet secinājums, ka tā būtu ierobežojusi

personu tiesības apstrīdēt nodokļu administrācijas lēmumus par

audita rezultātiem. Taču Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētā

norma ierobežoja nodokļu administrācijas iespēju izvērtēt

piemērotās soda naudas samērīgumu un samazināt tās apmēru. Līdz

ar to izvērtējama apstrīdētās normas atbilstība Satversmes

1. pantam.