1Saskaņā ar Nodokļu likuma redakciju, kas bija spēkā
2līdz 2011. gada 8. novembrim, soda nauda varēja tikt
3samazināta vienīgi tad, ja nodokļu maksātājs 30 dienu laikā no
4nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas dienas iemaksāja
5budžetā papildus aprēķināto nodokli un soda naudu
615 procentu apmērā no pamatparāda summas. Ja nodokļu
7maksātāja rīcībā uzreiz nebija šīs, iespējams, konkrētajā brīdī
8tam visai būtiskās naudas summas, pēc tam vairs nebija iespējams
9panākt soda naudas samazināšanu.
10Jāņem vērā, ka Nodokļu likums neparedzēja citus nodokļu
11administrācijas piemērotās soda naudas samērīguma izvērtēšanas
12vai soda naudas samazināšanas mehānismus kā vien apstrīdētajā
13normā ietverto nosacījumu, ka nodokļu maksātājs 30 dienu
14laikā iemaksā budžetā papildus aprēķināto nodokli un daļu soda
15naudas. Kopējais uzliktās soda naudas samazinājums saskaņā ar
16turpmākajām Nodokļu likuma 33.3 panta daļām bija
17atkarīgs no tā, kāda veida nodokļu pārkāpums izdarīts, vai tas
18izdarīts pirmo reizi vai atkārtoti un kādā apmērā samazināta par
19pirmo pārkāpumu uzliktā soda nauda.
20Tādējādi no apstrīdētās normas pieņemšanas procesa un
21piemērošanas prakses neizriet secinājums, ka tā būtu ierobežojusi
22personu tiesības apstrīdēt nodokļu administrācijas lēmumus par
23audita rezultātiem. Taču Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētā
24norma ierobežoja nodokļu administrācijas iespēju izvērtēt
25piemērotās soda naudas samērīgumu un samazināt tās apmēru. Līdz
26ar to izvērtējama apstrīdētās normas atbilstība Satversmes
271. pantam.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.