Vairogs
Sākums › Likumi › Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 33.3 panta pirmās daļas vārdu "ja nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma apmēram [ieskaitot nokavējuma naudu, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai] un 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, iemaksā budžetā papildus aprēķināto nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma summu kopā ar soda naudu 15 procentu apmērā no nodokļa pamatparāda" redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 9.novembrim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam › 13. pants
Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 33.3 panta pirmās daļas vārdu "ja nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma apmēram [ieskaitot nokavējuma naudu, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai] un 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, iemaksā budžetā papildus aprēķināto nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma summu kopā ar soda naudu 15 procentu apmērā no nodokļa pamatparāda" redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 9.novembrim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam

13. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

No Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskās

republikas jēdziena visām valsts institūcijām izriet pienākums

savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus.

Demokrātiskas un tiesiskas valsts principi balstās uz to, ka

sabiedrībā pastāv līdzsvars starp pamatvērtībām un tiesību

realizāciju. Taisnīguma un tiesiskuma princips noteic, ka

iestādei un tiesai, pieņemot lēmumu, jātiecas uz to, lai nonāktu

pie taisnīga rezultāta, ievērojot iesaistīto personu tiesības un

tiesiskās intereses [sk. Satversmes tiesas

2000. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 04-07(99)

secinājumu daļas 3. punktu un 2007. gada

11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-28-01

20.2. punktu].

Savukārt samērīguma princips nozīmē, ka tad, ja publiskā vara

ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, tai ir

jāievēro saprātīgs līdzsvars starp personas un valsts vai

sabiedrības interesēm (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā Nr.

2001-12-01 secinājumu daļas 3.1. punktu un

2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2007-23-01 7. punktu).

Satversmes tiesai jāizvērtē, vai apstrīdētajā normā ietvertais

ierobežojums ir pieņemts ar likumu, vai tam ir leģitīms mērķis un

vai tas ir samērīgs.