1No Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskās
2republikas jēdziena visām valsts institūcijām izriet pienākums
3savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus.
4Demokrātiskas un tiesiskas valsts principi balstās uz to, ka
5sabiedrībā pastāv līdzsvars starp pamatvērtībām un tiesību
6realizāciju. Taisnīguma un tiesiskuma princips noteic, ka
7iestādei un tiesai, pieņemot lēmumu, jātiecas uz to, lai nonāktu
8pie taisnīga rezultāta, ievērojot iesaistīto personu tiesības un
9tiesiskās intereses [sk. Satversmes tiesas
102000. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 04-07(99)
11secinājumu daļas 3. punktu un 2007. gada
1211. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-28-01
1320.2. punktu].
14Savukārt samērīguma princips nozīmē, ka tad, ja publiskā vara
15ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, tai ir
16jāievēro saprātīgs līdzsvars starp personas un valsts vai
17sabiedrības interesēm (sk., piemēram, Satversmes
18tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā Nr.
192001-12-01 secinājumu daļas 3.1. punktu un
202008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā
21Nr. 2007-23-01 7. punktu).
22Satversmes tiesai jāizvērtē, vai apstrīdētajā normā ietvertais
23ierobežojums ir pieņemts ar likumu, vai tam ir leģitīms mērķis un
24vai tas ir samērīgs.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.