3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima

2- atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētā norma atbilst

3Satversmes 1. pantam.

4Saeima vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka Pieteikuma

5iesniedzējs nav noskaidrojis apstrīdētās normas saturu ar tiesību

6teorijā vispāratzītām tiesību normu iztulkošanas metodēm.

7Apstrīdētajā normā ietvertais nosacījums "nodokļu maksātājs

8piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa, nodevas vai cita valsts

9noteiktā maksājuma apmēram" neesot interpretējams un praksē

10nekad neesot ticis interpretēts kā tāds, kas prasa, lai persona

11neapstrīdētu nodokļu administrācijas lēmumu par audita

12rezultātiem, ja vēlas saņemt Nodokļu likuma 33.3 pantā

13paredzēto soda naudas samazinājumu. Apstrīdētās normas

14sagatavošanas materiāli un piemērošanas prakse liecinot, ka tās

15piemērošana nav ierobežojusi personas tiesības uz labu pārvaldību

16un tiesības uz taisnīgu tiesu, proti, soda naudu bijis iespējams

17samazināt arī gadījumos, kad persona pēc tam apstrīdējusi nodokļu

18administrācijas lēmumu. Apstrīdētā norma esot pieņemta

19likumdevējam atvēlētās rīcības brīvības ietvaros tieši ar mērķi

20nodrošināt samērīguma principa efektīvāku ieviešanu nodokļu

21jomā.

22Saeima arī norāda, ka Pieteikuma iesniedzēja argumenti par

23nodokļu administrēšanas kārtību pēc būtības ir tiesībpolitiski,

24jo atspoguļo Pieteikuma iesniedzēja vīziju par tam vēlamo nodokļu

25iekasēšanas tiesisko regulējumu. Taču apstāklis, ka Pieteikuma

26iesniedzējam labāks vai pareizāks šķiet kāds cits nodokļu

27administrēšanas regulējums, neesot juridisks pamats likumdevēja

28noteiktā regulējuma automātiskai atzīšanai par Satversmei

29neatbilstošu.

30Atbildes rakstā norādīts, ka apstrīdētā norma ir zaudējusi

31spēku, taču tās piemērošanas laikā nebija aizdomu par to, ka tiek

32ierobežotas tiesības uz labu pārvaldību vai tiesības uz taisnīgu

33tiesu.