Vairogs
Sākums › Likumi › Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 33.3 panta pirmās daļas vārdu "ja nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma apmēram [ieskaitot nokavējuma naudu, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai] un 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, iemaksā budžetā papildus aprēķināto nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma summu kopā ar soda naudu 15 procentu apmērā no nodokļa pamatparāda" redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 9.novembrim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam › 20. pants
Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 33.3 panta pirmās daļas vārdu "ja nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma apmēram [ieskaitot nokavējuma naudu, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai] un 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, iemaksā budžetā papildus aprēķināto nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma summu kopā ar soda naudu 15 procentu apmērā no nodokļa pamatparāda" redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 9.novembrim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam

20. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Lietā Nr. 2007-23-01 Saeima norādīja, ka

apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu neatrisinātu visas

problēmas, jo Satversmes tiesas spriedums prasītu pozitīvu

likumdevēja regulējumu. Taču Pieteikuma iesniedzējs - Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments - tolaik

norādīja, ka apstrīdētās normas atcelšanas gadījumā nebūtu

nepieciešams pozitīvs regulējums, proti, "lietas, kurās

apstrīdēto normu iepriekš piemēroja iestāde, varētu izspriest,

ievērojot pārkāpuma būtību un raksturu un tieši piemērojot

samērīguma principu". Satversmes tiesa secināja, ka tās

pamatuzdevums nav izlemt to, kā katrā gadījumā pareizi

piemērojamas tiesību normas, un jautājumi, kas attiecas uz

konkrētu likuma normu piemērošanu un interpretāciju, pamatā ir

vispārējās jurisdikcijas tiesu, kā arī administratīvo tiesu

kompetencē (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01

18. punktu).

Izskatāmās lietas dalībnieki nav pauduši savu viedokli par to,

vai gadījumā, ja Satversmes tiesa apstrīdēto normu atzītu par

spēkā neesošu, būtu nepieciešama arī citu normu pārskatīšana.

Satversmes tiesa uzskata, ka arī šoreiz tai nav jāizlemj

jautājumi par tiesību normu iztulkošanu un piemērošanu konkrētajā

gadījumā.