1Lietā Nr. 2007-23-01 Saeima norādīja, ka
2apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu neatrisinātu visas
3problēmas, jo Satversmes tiesas spriedums prasītu pozitīvu
4likumdevēja regulējumu. Taču Pieteikuma iesniedzējs - Augstākās
5tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments - tolaik
6norādīja, ka apstrīdētās normas atcelšanas gadījumā nebūtu
7nepieciešams pozitīvs regulējums, proti, "lietas, kurās
8apstrīdēto normu iepriekš piemēroja iestāde, varētu izspriest,
9ievērojot pārkāpuma būtību un raksturu un tieši piemērojot
10samērīguma principu". Satversmes tiesa secināja, ka tās
11pamatuzdevums nav izlemt to, kā katrā gadījumā pareizi
12piemērojamas tiesību normas, un jautājumi, kas attiecas uz
13konkrētu likuma normu piemērošanu un interpretāciju, pamatā ir
14vispārējās jurisdikcijas tiesu, kā arī administratīvo tiesu
15kompetencē (sk. Satversmes tiesas 2008. gada
163. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01
1718. punktu).
18Izskatāmās lietas dalībnieki nav pauduši savu viedokli par to,
19vai gadījumā, ja Satversmes tiesa apstrīdēto normu atzītu par
20spēkā neesošu, būtu nepieciešama arī citu normu pārskatīšana.
21Satversmes tiesa uzskata, ka arī šoreiz tai nav jāizlemj
22jautājumi par tiesību normu iztulkošanu un piemērošanu konkrētajā
23gadījumā.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.