9. pants

1Pieteikumā lūgts izvērtēt apstrīdētās normas

2atbilstību Satversmes 1. pantā ietvertajam samērīguma

3principam. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka likumdevējs

4paredzējis iespēju samazināt nodokļu administrācijas piemēroto

5soda naudu, piespiežot nodokļu maksātāju atteikties no tiesībām

6apstrīdēt nodokļu administrācijas lēmumu. Turklāt apstrīdētā

7norma nosakot imperatīvu prasību, kas liedzot nodokļu

8administrācijai un administratīvajām tiesām tiesības vērtēt

9aprēķinātās soda naudas samērību, proti, samazināt uzlikto soda

10naudu, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt papildus aprēķinātā nodokļa

11un nokavējuma naudas apmēram.

12Savukārt Saeima savā atbildes rakstā, kā arī Finanšu

13ministrija un VID izteikuši viedokli, ka Pieteikuma iesniedzējs

14maldīgi interpretējis apstrīdēto normu. Tā neesot liegusi nodokļu

15maksātājiem apstrīdēt nodokļu administrācijas lēmumus par audita

16rezultātiem.

17Satversmes tiesa norādījusi: "Lai noteiktu, vai ir pamats

18izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, nepieciešams

19noskaidrot to patieso jēgu. Gramatiskā iztulkošanas metode ir

20tikai pirmā no iztulkošanas metodēm, un nav pareizi vadīties

21vienīgi pēc tiesību normas vārdiskās jēgas. Iztulkojot tiesību

22normu pēc gramatiskās metodes, rezultāts nav galīgs, un pēc citu

23iztulkošanas metožu pielietošanas tas ne vienmēr var tikt

24apstiprināts. Ja tiesību normas pieņēmējs, izsakot savu gribu

25tekstuāli, to ir izdarījis neprecīzi, jāņem vērā tā patiesā

26griba" (Satversmes tiesas 2005. gada 22. aprīļa

27lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2004-25-03

286. punkts).

29Līdz ar to visupirms jānoskaidro apstrīdētās normas patiesā

30jēga, proti, ir jānoskaidro, vai apstrīdētā norma ierobežoja

31nodokļu maksātāju tiesības apstrīdēt nodokļu administrācijas

32lēmumus un liedza izvērtēt uzliktās soda naudas samērību.