9. pants

Pieteikumā lūgts izvērtēt apstrīdētās normas

atbilstību Satversmes 1. pantā ietvertajam samērīguma

principam. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka likumdevējs

paredzējis iespēju samazināt nodokļu administrācijas piemēroto

soda naudu, piespiežot nodokļu maksātāju atteikties no tiesībām

apstrīdēt nodokļu administrācijas lēmumu. Turklāt apstrīdētā

norma nosakot imperatīvu prasību, kas liedzot nodokļu

administrācijai un administratīvajām tiesām tiesības vērtēt

aprēķinātās soda naudas samērību, proti, samazināt uzlikto soda

naudu, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt papildus aprēķinātā nodokļa

un nokavējuma naudas apmēram.

Savukārt Saeima savā atbildes rakstā, kā arī Finanšu

ministrija un VID izteikuši viedokli, ka Pieteikuma iesniedzējs

maldīgi interpretējis apstrīdēto normu. Tā neesot liegusi nodokļu

maksātājiem apstrīdēt nodokļu administrācijas lēmumus par audita

rezultātiem.

Satversmes tiesa norādījusi: "Lai noteiktu, vai ir pamats

izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, nepieciešams

noskaidrot to patieso jēgu. Gramatiskā iztulkošanas metode ir

tikai pirmā no iztulkošanas metodēm, un nav pareizi vadīties

vienīgi pēc tiesību normas vārdiskās jēgas. Iztulkojot tiesību

normu pēc gramatiskās metodes, rezultāts nav galīgs, un pēc citu

iztulkošanas metožu pielietošanas tas ne vienmēr var tikt

apstiprināts. Ja tiesību normas pieņēmējs, izsakot savu gribu

tekstuāli, to ir izdarījis neprecīzi, jāņem vērā tā patiesā

griba" (Satversmes tiesas 2005. gada 22. aprīļa

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2004-25-03

6. punkts).

Līdz ar to visupirms jānoskaidro apstrīdētās normas patiesā

jēga, proti, ir jānoskaidro, vai apstrīdētā norma ierobežoja

nodokļu maksātāju tiesības apstrīdēt nodokļu administrācijas

lēmumus un liedza izvērtēt uzliktās soda naudas samērību.