11. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas

2Universitātes Juridiskās fakultātes docents Dr. iur.

3Edvīns Danovskis - uzskata, ka ostas pārvaldes funkciju un ar

4to saistīto tiesību un pienākumu nodošana akciju sabiedrībai

5nerada konstitucionāli aizsargātu pašvaldības tiesību

6aizskārumu.

7Katrai publiskai personai varot piederēt sava, no citas

8publiskas personas mantas nošķirta manta. Publiska persona ar to

9varot rīkoties kā jebkurš īpašnieks, tomēr ievērojot tiesību

10normās noteiktos ierobežojumus. Atkarībā no mantas veida un

11izmantošanas nolūka varot atšķirties arī rīcībai ar šo mantu

12noteiktais tiesiskais regulējums. Valstij esot plaša rīcības

13brīvība reglamentēt publiskas personas mantas pārvaldību, šī

14brīvība izrietot no valsts pārvaldes vienotības principa.

15Divu publisku personu tiesiskās attiecības, kuru objekts ir

16vienas publiskas personas manta, varot būt apspriežamas vienīgi

17no valsts pārvaldes interešu viedokļa. Publiskai personai neesot

18atzīstamas subjektīvas tiesības prasīt noteiktas mantas

19piešķiršanu tai vai iebilst pret tai nodotās mantas atsavināšanu

20vai citādu apgrūtināšanu. No pašvaldības principa neizrietot

21pašvaldības tiesības uz tās īpašuma neaizskaramību, kā arī

22tiesības prasīt, lai valsts piešķir tai noteiktu īpašumu.

23Lai arī īpašums pašvaldībai var būt nepieciešams, no Satversmē

24ietvertā konstitucionālā regulējuma nevarot atvasināt konkrētākus

25priekšrakstus attiecībā uz pašvaldības īpašumu. Pašvaldības

26principa saturā varētu ietilpt vienīgi valsts procesuāls

27pienākums, lemjot par pašvaldībai piederoša īpašuma atsavināšanu

28vai tā izmantošanas būtisku apgrūtinājumu, apsvērt arī vietējās

29intereses. Tomēr valsts interešu un vietējās pašvaldības interešu

30izsvēršana drīzāk esot saistāma ar patvaļas aizlieguma principu,

31proti, pienākumu pamatot lēmumu ar objektīviem un racionāliem

32apsvērumiem.

33Tāpat esot uzsverams tas, ka pēc ostu pārvalžu kā atvasinātu

34publisku personu likvidācijas to funkcijas kļūst par valsts

35funkcijām. Savukārt valsts kapitālsabiedrības, pildot tām

36deleģētās funkcijas, rīkojoties valsts vārdā. Lai gan ar Likuma

37grozījumiem ir mainījies pašvaldības pārstāvības modelis,

38pašvaldību līdzdalība kā ostas pārvaldē, tā arī attiecīgajās

39kapitālsabiedrībās neesot no Satversmes izrietoša prasība. Šāds

40mehānisms esot tikai viens no vairākiem iespējamiem modeļiem

41valsts stratēģisko interešu un vietējās kopienas interešu

42līdzsvarošanai ostu pārvaldībā.

43Tiesas sēdē Dr. iur. Edvīns Danovskis norādīja, ka

44pašvaldības princips ir no Satversmes izrietošs minimālo prasību

45kopums attiecībā uz pašvaldību darbību. Proti, gan pašvaldībai,

46gan tās galvenajai lēmējinstitūcijai vajagot būt demokrātiski

47leģitimētai. Esot jānošķir pašvaldības principa aizskārums no

48citiem pašvaldības tiesību ierobežojumiem. Satversmes tiesas

49likuma 19. pantā minētais locus standi un

50pašvaldības princips esot atšķirīgas lietas. Ja pašvaldībai tiktu

51atņemts īpašums tādā apjomā, ka tai tiktu liegta vai būtiski

52apgrūtināta pašvaldības autonomo funkciju izpilde, tad būtu

53jāvērtē, vai šī intensitāte nav tik liela, ka var apdraudēt

54pašvaldības principā ietverto minimālo garantiju. Tomēr

55gadījumos, kad tiek ietekmēti atsevišķi īpašumi vai kāds noteikts

56īpašumu kopums, pašvaldības princips kā tāds netiekot aizskarts.

57Likumos noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz rīcību ar

58pašvaldības mantu neesot izvirzāmas tādas pašas prasības, kādas

59būtu izvirzāmas gadījumā, kad tiek ierobežotas īpašuma

60tiesības.