Par Ostu likuma 4. panta trešās daļas 1. un 3. punkta, 4. panta piektās un devītās daļas, 7. panta 1.1 daļas, pārejas noteikumu 16. punkta 1. un 2. apakšpunkta, 2022. gada 10. februāra likuma "Grozījumi Likumā par ostām" 11. panta otrās daļas, kā arī Ventspils brīvostas likuma 4. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam 13. pants

Pieaicinātā persona - Dr. sc.

admin. Lilita Seimuškāne - uzskata, ka apstrīdētās normas

neatbilst Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam

teikumam.

Dr. sc. admin. Lilita Seimuškāne norāda, ka pašvaldību

tiesības tikt uzklausītām jeb konsultēšanās ar pašvaldībām

augstākā varas līmenī ir viens no Eiropas tiesiskās un

demokrātiskās prakses pamatprincipiem, kas nostiprināts vairākos

Hartas pantos. Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes

līdzdalība apstrīdēto normu apspriešanā esot bijusi formāla, jo

trūcis dialoga un partnerības lēmumu pieņemšanā. Savukārt Rīgas

valstspilsētas pašvaldības dome vispār neesot bijusi iesaistīta

likumdošanas procesā. Pašvaldības tiesības pilnvērtīgi

iesaistīties apstrīdēto normu pieņemšanas procesā esot ignorētas,

jo likumdevējs neesot sniedzis atbildes uz pašvaldības uzdotajiem

būtiskajiem jautājumiem un neesot uzklausījis tās viedokli pēc

būtības.

Tāpat neesot vērtēta iespējamo risinājumu lietderība, kā arī

ekonomiskie un sociālie ieguvumi no ostu pārvaldības modeļa

maiņas. Ar apstrīdētajām normām neesot noteikts taisnīgs un

pašvaldību ieguldījumiem atbilstošs kapitāla daļu proporcionālais

sadalījums un neesot atbilstošā veidā nodrošināta pašvaldību

iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā, lai gan šie lēmumi tieši

attiecas uz vietējo varu.

Pēc apstrīdēto normu pieņemšanas ostas pārvaldes funkcijas

vairs neveicot valsts un pašvaldības kopīgi izveidots publisko

tiesību subjekts, bet gan privāto tiesību subjekts - akciju

sabiedrība. Akcionāru sapulcē valsts pārstāvji varot pieņemt

lēmumus pretēji pašvaldības pārstāvju viedoklim, tādējādi

pārstāvnieciskās demokrātijas ietvaros teritoriālā kopiena

zaudējot kontroli pār tai piederošo zemi. Likumdevēja tiesības

nacionalizēt pašvaldības īpašumu esot pieļaujamas tikai būtisku

visas sabiedrības mērķu sasniegšanai un atbilstoši

proporcionalitātes jeb samērīguma principam. Turklāt

nacionalizācija bez atlīdzības un pretēji vietējās kopienas

interesēm kā vispārīgs princips neesot attaisnojama.

Tādējādi ostās esot veikta piespiedu nacionalizācija bez

vienošanās ar attiecīgajām pašvaldībām, un šāda rīcība

neatbilstot subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.