15. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

2Juridiskās fakultātes lektore Mg. iur. Anita

3Kovaļevska - uzskata: tikai tad, ja tiktu atzītas pašvaldību

4tiesības uz īpašumu kā pašvaldības principa daļa, būtu pamats

5atzīt, ka ar apstrīdētajām normām šīs tiesības ir

6ierobežotas.

7Vācijas juridiskajā literatūrā parasti tiekot izšķirti vismaz

8seši pašvaldību autonomijas veidi: teritoriālā autonomija,

9organizatoriskā autonomija, personāla autonomija, plānošanas

10autonomija, tiesību aktu izdošanas autonomija un finanšu

11autonomija. Šie autonomijas veidi izrietot arī no Hartas. Tomēr

12pašvaldību autonomija neesot absolūta. No pašvaldības principa

13izrietošās tiesības izņēmuma gadījumos varot tikt ierobežotas,

14lai nodrošinātu citas Satversmē noteiktās vērtības. Turklāt šādam

15ierobežojumam esot jāatbilst samērīguma principam un pašvaldības

16tiesību kodolam vajagot palikt neskartam.

17Mg. iur. Anita Kovaļevska uzsver, ka ir jānošķir

18pašvaldību kā īpašnieka veiktā sava nekustamā īpašuma

19pārvaldīšana un pašvaldību tiesības īstenot to autonomo

20kompetenci konkrētās pašvaldības teritorijā. Savas mantas esība

21neesot obligāta atvasinātas publiskas personas pazīme. Pašvaldību

22teritorijā tradicionāli esot arī citām juridiskajām un fiziskajām

23personām piederoši nekustamie īpašumi, bet tas pats par sevi

24neesot pamats uzskatīt, ka pašvaldība nebūtu tiesīga un spējīga

25attiecīgajā teritorijā īstenot savas autonomās kompetences. Tāpēc

26arī ierobežojumi pašvaldību kā īpašnieku rīcībai ar to nekustamo

27īpašumu nenozīmējot to, ka pašvaldības nebūtu spējīgas attiecībā

28uz šiem īpašumiem īstenot savas autonomās funkcijas.

29Apstrīdētās normas nesamazinot pašvaldību finansējuma avotu

30skaitu. Pašvaldības iespējas gūt ienākumus no civiltiesiskiem

31darījumiem neesot pilnībā liegtas, bet esot tikai liegta iespēja

32gūt šādus ieņēmumus no konkrētiem nekustamajiem īpašumiem.

33Papildus Mg. iur. Anita Kovaļevska norāda, ka valstij

34ir liela rīcības brīvība valsts pārvaldes organizatorisko formu

35izvēlē un līdz ar to arī attiecībā uz viena pārvaldes subjekta

36reorganizāciju. No Satversmes neizrietot ierobežojumi, kas liegtu

37pārveidot atvasinātu publisku personu par kapitālsabiedrību vai

38cita veida subjektu. Pašvaldības princips prasot nodrošināt

39pašvaldību esību un plašu autonomiju. Arī attiecībā uz ostu

40pārvaldes institucionālo formu šādi ierobežojumi no Satversmes

41neizrietot.

42Tiesas sēdē Mg. iur. Anita Kovaļevska uzsvēra, ka

43pašvaldība nozīmējot vietējās varas tiesības un spēju likumā

44noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu

45uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. No jēdziena

46"pašpārvalde" izrietot tas, ka pašvaldībai ir

47nepieciešama pietiekama autonomija, proti, pašvaldībām jābūt

48piešķirtai kompetencei un pietiekamai autonomijai, lai tās šo

49kompetenci varētu realizēt. Tā kā Latvijas tiesību sistēmā ir

50iekļauts regulējums par pašvaldības mantu, gadījumi, kad valsts

51ierobežo rīcību ar šo mantu, varot tikt vērtēti tikai kā

52pašvaldības finanšu autonomijas ierobežojumi.