15. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes lektore Mg. iur. Anita

Kovaļevska - uzskata: tikai tad, ja tiktu atzītas pašvaldību

tiesības uz īpašumu kā pašvaldības principa daļa, būtu pamats

atzīt, ka ar apstrīdētajām normām šīs tiesības ir

ierobežotas.

Vācijas juridiskajā literatūrā parasti tiekot izšķirti vismaz

seši pašvaldību autonomijas veidi: teritoriālā autonomija,

organizatoriskā autonomija, personāla autonomija, plānošanas

autonomija, tiesību aktu izdošanas autonomija un finanšu

autonomija. Šie autonomijas veidi izrietot arī no Hartas. Tomēr

pašvaldību autonomija neesot absolūta. No pašvaldības principa

izrietošās tiesības izņēmuma gadījumos varot tikt ierobežotas,

lai nodrošinātu citas Satversmē noteiktās vērtības. Turklāt šādam

ierobežojumam esot jāatbilst samērīguma principam un pašvaldības

tiesību kodolam vajagot palikt neskartam.

Mg. iur. Anita Kovaļevska uzsver, ka ir jānošķir

pašvaldību kā īpašnieka veiktā sava nekustamā īpašuma

pārvaldīšana un pašvaldību tiesības īstenot to autonomo

kompetenci konkrētās pašvaldības teritorijā. Savas mantas esība

neesot obligāta atvasinātas publiskas personas pazīme. Pašvaldību

teritorijā tradicionāli esot arī citām juridiskajām un fiziskajām

personām piederoši nekustamie īpašumi, bet tas pats par sevi

neesot pamats uzskatīt, ka pašvaldība nebūtu tiesīga un spējīga

attiecīgajā teritorijā īstenot savas autonomās kompetences. Tāpēc

arī ierobežojumi pašvaldību kā īpašnieku rīcībai ar to nekustamo

īpašumu nenozīmējot to, ka pašvaldības nebūtu spējīgas attiecībā

uz šiem īpašumiem īstenot savas autonomās funkcijas.

Apstrīdētās normas nesamazinot pašvaldību finansējuma avotu

skaitu. Pašvaldības iespējas gūt ienākumus no civiltiesiskiem

darījumiem neesot pilnībā liegtas, bet esot tikai liegta iespēja

gūt šādus ieņēmumus no konkrētiem nekustamajiem īpašumiem.

Papildus Mg. iur. Anita Kovaļevska norāda, ka valstij

ir liela rīcības brīvība valsts pārvaldes organizatorisko formu

izvēlē un līdz ar to arī attiecībā uz viena pārvaldes subjekta

reorganizāciju. No Satversmes neizrietot ierobežojumi, kas liegtu

pārveidot atvasinātu publisku personu par kapitālsabiedrību vai

cita veida subjektu. Pašvaldības princips prasot nodrošināt

pašvaldību esību un plašu autonomiju. Arī attiecībā uz ostu

pārvaldes institucionālo formu šādi ierobežojumi no Satversmes

neizrietot.

Tiesas sēdē Mg. iur. Anita Kovaļevska uzsvēra, ka

pašvaldība nozīmējot vietējās varas tiesības un spēju likumā

noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu

uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. No jēdziena

"pašpārvalde" izrietot tas, ka pašvaldībai ir

nepieciešama pietiekama autonomija, proti, pašvaldībām jābūt

piešķirtai kompetencei un pietiekamai autonomijai, lai tās šo

kompetenci varētu realizēt. Tā kā Latvijas tiesību sistēmā ir

iekļauts regulējums par pašvaldības mantu, gadījumi, kad valsts

ierobežo rīcību ar šo mantu, varot tikt vērtēti tikai kā

pašvaldības finanšu autonomijas ierobežojumi.