18. pants

1Satversmes 1. pants nosaka: "Latvija ir

2neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 101. panta

3otrās daļas pirmais teikums nosaka: "Pašvaldības ievēlē

4pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas

5pastāvīgi uzturas Latvijā."

618.1. Pašvaldības demokrātiskā valstī kalpo tam, lai

7iedzīvotāji iesaistītos savas vietējās kopienas lietu pārvaldībā,

8un Satversmes 1. pants un 101. pants garantē pašvaldību

9institucionālu pastāvēšanu. Pašvaldība kā institūcija ir tiesību

10subjekts, kas noteiktā valsts administratīvajā teritorijā īsteno

11publisko pārvaldi tās plašākajā nozīmē ar savu iestāžu

12starpniecību (sal. sk. Satversmes 25. pantu).

13Pašvaldību pastāvēšana nav iedomājama bez noteiktas

14pašvaldības kompetences, kuru pašvaldība kā tiesību subjekts

15īsteno. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldības kompetence

16ir funkcijas, kuru dēļ pašvaldības vispār pastāv, proti, lai

17noteiktas administratīvās teritorijas iedzīvotāji varētu paši

18demokrātiskā procedūrā īstenot savas vietējās intereses

19(sk. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma

20lietā Nr. 2016-23-03 15.1. punktu). Šādas funkcijas likums

21dēvē par pašvaldības autonomo kompetenci. Šīs funkcijas

22raksturo pašvaldības kā vietējās pašpārvaldes organizācijas

23būtību, tās sakņojas vietējā kopienā, un tām ir vietējs raksturs.

24Tādējādi pašvaldība funkcionālā nozīmē ir vietējās sabiedrības

25vajadzību un interešu īstenošana pēc iespējas tuvāk pašiem

26iedzīvotājiem un viņu organizētai pašpārvaldei. Savukārt

27pašpārvalde nozīmē to, ka šīs funkcijas pašvaldība pārvalda pati

28uz savu atbildību un pati nosaka arī pārvaldīšanas veidu un

29organizāciju.

30Pašvaldības autonomo kompetenču īstenošana nav iespējama bez

31finansiāla pamata. Pašvaldībai ir tiesības patstāvīgi rīkoties ar

32saviem ieņēmumiem un izdevumiem, noteikt savu budžetu, kā arī

33likumu ietvaros noteikt nodevas un veikt saimniecisko

34darbību.

35Līdz ar to pašvaldības institucionālās pastāvēšanas un

36funkcionālās kompetences tiesības veido pašvaldības principu.

3718.2. Lai noskaidrotu no Satversmes 1. pantā un 101.

38panta otrās daļas pirmajā teikumā ietvertā pašvaldības principa

39tvērumu, jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās saistības un

40Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos ietverto normu

41savstarpēja harmonija (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022.

42gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2021-40-0103 7.2.

43punktu).

44Pašvaldības principa saturu konkretizē arī Harta. Tajā ir

45nostiprināti vairāki būtiski pašvaldību darbību regulējošie

46pamatprincipi, kuru ievērošana garantē vietējās pašpārvaldes

47pastāvēšanas būtību, proti: 1) kompetenču autonomijas princips;

482) finanšu autonomijas princips; 3) konsultēšanās princips.

4918.2.1. Atbilstoši kompetenču autonomijas principam

50hierarhiski augstākā pakāpē organizētajai valsts varai ir

51jāatturas no iejaukšanās pašvaldības autonomo kompetenču

52īstenošanā, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā. Tādējādi

53pašvaldība ir tiesīga patstāvīgi realizēt tai nodotās autonomās

54kompetences vietējo iedzīvotāju interesēs (sk.: Congress of

55Local and Regional Authorities. A contemporary commentary by the

56Congress on the explanatory report to the European Charter of

57Local Self-Government, CG-FORUM(2020)02-05, para 33).

58Pašvaldības kompetenču autonomija nav absolūta un ir atkarīga

59no tā, kādas funkcijas likumdevējs nolemj

60uzticēt pašvaldībai. Valsts nosaka pašvaldību autonomās

61kompetences, ievērojot risināmo jautājumu vietējo raksturu.

6218.2.2. Atbilstoši finanšu autonomijas principam

63pašvaldībai tai nodoto autonomo kompetenču īstenošanai ir jābūt

64pietiekamiem finanšu resursiem un tiesībām ar tiem brīvi

65rīkoties. Pašvaldības finanšu autonomijas princips ir

66nostiprināts Hartas 9. pantā (sk.: Congress of Local and

67Regional Authorities. A contemporary commentary by the Congress

68on the explanatory report to the European Charter of Local

69Self-Government, CG-FORUM(2020)02-05, paras 27, 36). No

70Hartas 9. panta ir atvasināmi vairāki pamatprincipi finanšu

71autonomijas jomā:

721) pašvaldībai ir jābūt saviem finanšu resursiem, kurus tā var

73iegūt patstāvīgi no dažādiem tiesību normās noteiktiem

74finansējuma avotiem tai nodoto autonomo kompetenču īstenošanai,

75un

762) tai ir jābūt tiesībām izlemt, kā šie resursi tiks izmantoti

77(sk.: Congress of Local and Regional Authorities. A

78contemporary commentary by the Congress on the explanatory report

79to the European Charter of Local Self-Government,

80CG-FORUM(2020)02-05, para 141). Tomēr no Hartas 9. panta

81neizriet valsts pienākums noteikt konkrētus pašvaldībai

82garantētus finansējuma avotus (sk.: Congress of Local

83and Regional Authorities. A contemporary commentary by the

84Congress on the explanatory report to the European Charter of

85Local Self-Government, CG-FORUM(2020)02-05, paras

86144-146).

87Pašvaldību ieņēmumus veido valsts noteikti finansējuma avoti:

88tādi, kurus tai nodrošina likumdevējs, piemēram, ieņēmumi no

89nodokļiem, līdzfinansējums konkrētu autonomo funkciju izpildē

90valsts budžeta dotāciju veidā, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas

91fonda ietvaros piešķirtie līdzekļi, kā arī tādi, no kuriem

92ieņēmumus atbilstoši pašvaldības autonomajai kompetencei

93pašvaldība gūst patstāvīgi, piemēram, pašvaldības nodevas, maksas

94pakalpojumi, ieņēmumi no pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu

95apsaimniekošanas. Tādējādi no finanšu autonomijas principa izriet

96pašvaldības tiesības vismaz daļu tās kopējo budžeta līdzekļu

97veidot no saviem ieņēmumiem.

98Līdz ar to no finanšu autonomijas principa izriet valsts

99pienākums nodrošināt pašvaldībām finansējuma avotu daudzveidību

100autonomo kompetenču īstenošanai un pašvaldības tiesības lemt par

101šo finanšu līdzekļu izmantošanu.

10218.2.3. Atbilstoši konsultēšanās principam pašvaldības

103savlaicīgi jāiesaista tiesību politikas veidošanā jautājumos,

104kuri ietekmē pašvaldības principu. Konsultēšanās princips ir

105nostiprināts vairākos Hartas pantos. Piemēram, jautājumos par

106pašvaldības administratīvi teritoriālo robežu izmaiņām

107konsultācijas ar vietējo varu ir obligātas (sk. Hartas 5.

108pantu). Tāpat ar pašvaldībām atbilstošā veidā ir

109jākonsultējas par metodi, pēc kādas tām tiek veikta valsts

110finanšu līdzekļu pārdale (sk. Hartas 9. panta sesto daļu).

111Savukārt Hartas 4. panta sestajā daļā noteikts, ka tādu reformu

112plānošanas un izstrādes procesā, kuras tieši attiecas uz

113pašvaldībām, konsultācijām jābūt pēc iespējas savlaicīgām un

114veiktām atbilstošā veidā. Hartas 4. panta sestajā daļā

115nostiprinātais princips ir piemērojams tajos gadījumos, kas

116ietekmē pašvaldības juridisko statusu, tai nodoto kompetenču un

117funkciju un pašvaldības pilnvaru apjomu vai finanšu autonomiju

118(sk.: Congress of Local and Regional Authorities. The

119consultation of local authorities by higher levels of govern. The

120right to consultation in the Charter, CG35(2018)20final, para

12110).

122Līdz ar to no konsultēšanās principa izriet likumdevēja

123pienākums iesaistīt pašvaldības konsultāciju procesā attiecībā uz

124tiem jautājumiem, kuri ietekmē pašvaldības principu.

12518.3. Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa

126secina, ka no Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās daļas

127pirmajā teikumā ietvertā pašvaldības principa izriet tostarp

128valsts pienākums tiesiskajās attiecībās ar pašvaldību ievērot tās

129kompetenču autonomijas principu, finanšu autonomijas principu un

130konsultēšanās principu.