18. pants

Satversmes 1. pants nosaka: "Latvija ir

neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 101. panta

otrās daļas pirmais teikums nosaka: "Pašvaldības ievēlē

pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas

pastāvīgi uzturas Latvijā."

18.1. Pašvaldības demokrātiskā valstī kalpo tam, lai

iedzīvotāji iesaistītos savas vietējās kopienas lietu pārvaldībā,

un Satversmes 1. pants un 101. pants garantē pašvaldību

institucionālu pastāvēšanu. Pašvaldība kā institūcija ir tiesību

subjekts, kas noteiktā valsts administratīvajā teritorijā īsteno

publisko pārvaldi tās plašākajā nozīmē ar savu iestāžu

starpniecību (sal. sk. Satversmes 25. pantu).

Pašvaldību pastāvēšana nav iedomājama bez noteiktas

pašvaldības kompetences, kuru pašvaldība kā tiesību subjekts

īsteno. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldības kompetence

ir funkcijas, kuru dēļ pašvaldības vispār pastāv, proti, lai

noteiktas administratīvās teritorijas iedzīvotāji varētu paši

demokrātiskā procedūrā īstenot savas vietējās intereses

(sk. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma

lietā Nr. 2016-23-03 15.1. punktu). Šādas funkcijas likums

dēvē par pašvaldības autonomo kompetenci. Šīs funkcijas

raksturo pašvaldības kā vietējās pašpārvaldes organizācijas

būtību, tās sakņojas vietējā kopienā, un tām ir vietējs raksturs.

Tādējādi pašvaldība funkcionālā nozīmē ir vietējās sabiedrības

vajadzību un interešu īstenošana pēc iespējas tuvāk pašiem

iedzīvotājiem un viņu organizētai pašpārvaldei. Savukārt

pašpārvalde nozīmē to, ka šīs funkcijas pašvaldība pārvalda pati

uz savu atbildību un pati nosaka arī pārvaldīšanas veidu un

organizāciju.

Pašvaldības autonomo kompetenču īstenošana nav iespējama bez

finansiāla pamata. Pašvaldībai ir tiesības patstāvīgi rīkoties ar

saviem ieņēmumiem un izdevumiem, noteikt savu budžetu, kā arī

likumu ietvaros noteikt nodevas un veikt saimniecisko

darbību.

Līdz ar to pašvaldības institucionālās pastāvēšanas un

funkcionālās kompetences tiesības veido pašvaldības principu.

18.2. Lai noskaidrotu no Satversmes 1. pantā un 101.

panta otrās daļas pirmajā teikumā ietvertā pašvaldības principa

tvērumu, jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās saistības un

Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos ietverto normu

savstarpēja harmonija (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022.

gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2021-40-0103 7.2.

punktu).

Pašvaldības principa saturu konkretizē arī Harta. Tajā ir

nostiprināti vairāki būtiski pašvaldību darbību regulējošie

pamatprincipi, kuru ievērošana garantē vietējās pašpārvaldes

pastāvēšanas būtību, proti: 1) kompetenču autonomijas princips;

2) finanšu autonomijas princips; 3) konsultēšanās princips.

18.2.1. Atbilstoši kompetenču autonomijas principam

hierarhiski augstākā pakāpē organizētajai valsts varai ir

jāatturas no iejaukšanās pašvaldības autonomo kompetenču

īstenošanā, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā. Tādējādi

pašvaldība ir tiesīga patstāvīgi realizēt tai nodotās autonomās

kompetences vietējo iedzīvotāju interesēs (sk.: Congress of

Local and Regional Authorities. A contemporary commentary by the

Congress on the explanatory report to the European Charter of

Local Self-Government, CG-FORUM(2020)02-05, para 33).

Pašvaldības kompetenču autonomija nav absolūta un ir atkarīga

no tā, kādas funkcijas likumdevējs nolemj

uzticēt pašvaldībai. Valsts nosaka pašvaldību autonomās

kompetences, ievērojot risināmo jautājumu vietējo raksturu.

18.2.2. Atbilstoši finanšu autonomijas principam

pašvaldībai tai nodoto autonomo kompetenču īstenošanai ir jābūt

pietiekamiem finanšu resursiem un tiesībām ar tiem brīvi

rīkoties. Pašvaldības finanšu autonomijas princips ir

nostiprināts Hartas 9. pantā (sk.: Congress of Local and

Regional Authorities. A contemporary commentary by the Congress

on the explanatory report to the European Charter of Local

Self-Government, CG-FORUM(2020)02-05, paras 27, 36). No

Hartas 9. panta ir atvasināmi vairāki pamatprincipi finanšu

autonomijas jomā:

1) pašvaldībai ir jābūt saviem finanšu resursiem, kurus tā var

iegūt patstāvīgi no dažādiem tiesību normās noteiktiem

finansējuma avotiem tai nodoto autonomo kompetenču īstenošanai,

un

2) tai ir jābūt tiesībām izlemt, kā šie resursi tiks izmantoti

(sk.: Congress of Local and Regional Authorities. A

contemporary commentary by the Congress on the explanatory report

to the European Charter of Local Self-Government,

CG-FORUM(2020)02-05, para 141). Tomēr no Hartas 9. panta

neizriet valsts pienākums noteikt konkrētus pašvaldībai

garantētus finansējuma avotus (sk.: Congress of Local

and Regional Authorities. A contemporary commentary by the

Congress on the explanatory report to the European Charter of

Local Self-Government, CG-FORUM(2020)02-05, paras

144-146).

Pašvaldību ieņēmumus veido valsts noteikti finansējuma avoti:

tādi, kurus tai nodrošina likumdevējs, piemēram, ieņēmumi no

nodokļiem, līdzfinansējums konkrētu autonomo funkciju izpildē

valsts budžeta dotāciju veidā, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas

fonda ietvaros piešķirtie līdzekļi, kā arī tādi, no kuriem

ieņēmumus atbilstoši pašvaldības autonomajai kompetencei

pašvaldība gūst patstāvīgi, piemēram, pašvaldības nodevas, maksas

pakalpojumi, ieņēmumi no pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu

apsaimniekošanas. Tādējādi no finanšu autonomijas principa izriet

pašvaldības tiesības vismaz daļu tās kopējo budžeta līdzekļu

veidot no saviem ieņēmumiem.

Līdz ar to no finanšu autonomijas principa izriet valsts

pienākums nodrošināt pašvaldībām finansējuma avotu daudzveidību

autonomo kompetenču īstenošanai un pašvaldības tiesības lemt par

šo finanšu līdzekļu izmantošanu.

18.2.3. Atbilstoši konsultēšanās principam pašvaldības

savlaicīgi jāiesaista tiesību politikas veidošanā jautājumos,

kuri ietekmē pašvaldības principu. Konsultēšanās princips ir

nostiprināts vairākos Hartas pantos. Piemēram, jautājumos par

pašvaldības administratīvi teritoriālo robežu izmaiņām

konsultācijas ar vietējo varu ir obligātas (sk. Hartas 5.

pantu). Tāpat ar pašvaldībām atbilstošā veidā ir

jākonsultējas par metodi, pēc kādas tām tiek veikta valsts

finanšu līdzekļu pārdale (sk. Hartas 9. panta sesto daļu).

Savukārt Hartas 4. panta sestajā daļā noteikts, ka tādu reformu

plānošanas un izstrādes procesā, kuras tieši attiecas uz

pašvaldībām, konsultācijām jābūt pēc iespējas savlaicīgām un

veiktām atbilstošā veidā. Hartas 4. panta sestajā daļā

nostiprinātais princips ir piemērojams tajos gadījumos, kas

ietekmē pašvaldības juridisko statusu, tai nodoto kompetenču un

funkciju un pašvaldības pilnvaru apjomu vai finanšu autonomiju

(sk.: Congress of Local and Regional Authorities. The

consultation of local authorities by higher levels of govern. The

right to consultation in the Charter, CG35(2018)20final, para

10).

Līdz ar to no konsultēšanās principa izriet likumdevēja

pienākums iesaistīt pašvaldības konsultāciju procesā attiecībā uz

tiem jautājumiem, kuri ietekmē pašvaldības principu.

18.3. Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa

secina, ka no Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās daļas

pirmajā teikumā ietvertā pašvaldības principa izriet tostarp

valsts pienākums tiesiskajās attiecībās ar pašvaldību ievērot tās

kompetenču autonomijas principu, finanšu autonomijas principu un

konsultēšanās principu.