19. pants

Ar apstrīdēto Ostu likuma 7. panta 1.1

daļu ir noteikts, ka ostas pārvalde Rīgas ostā un Ventspils ostā

ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas (akcijas) pieder

valstij un var piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai. Šī

kapitālsabiedrība īsteno ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un

Ventspils ostā un atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā.

Minētajām kapitālsabiedrībām ir nodota attiecīgi Rīgas brīvostas

likumā un Ventspils brīvostas likumā noteikto ostas pārvaldes

funkciju, uzdevumu un pienākumu īstenošana. Tādējādi no

apstrīdētajām normām izriet tas, ka Rīgas ostas un Ventspils

ostas teritoriju pārvaldību īsteno privāto tiesību juridiskā

persona.

Pieteikumu iesniedzēji pēc būtības uzskata, ka no pašvaldības

principa izrietošais kompetenču autonomijas princips garantē

pašvaldības tiesības brīvi rīkoties un īstenot savas iniciatīvas

ikvienā jautājumā tās administratīvajā teritorijā. Lemjot par

ostu pārvaldību un ievērojot gan to valstisko, gan vietējo

nozīmi, likumdevējam vajagot respektēt vietējo varu un saskaņot

atšķirīgās intereses, rodot racionālos un ilgtspējīgas attīstības

apsvērumos balstītu līdzsvaru starp valsts un pašvaldības

interesēm. Ar apstrīdētajām normām pašvaldība esot izslēgta no

tai nozīmīgās ostas pārvaldes.

Saeima uzskata, ka lielajām Latvijas ostām, tādām kā Rīgas

osta un Ventspils osta, ir stratēģiski svarīga nozīme Latvijas

attīstībā. Šīm ostām primāri vajagot kalpot kopējām sabiedrības

interesēm, proti, šo ostu pārvaldīšanai un darbībai vajagot būt

vērstai uz to, lai apmierinātu visas Latvijas sabiedrības

intereses. No pašvaldības principa neizrietot vietējās

pašpārvaldes tiesības iesaistīties ostu pārvaldībā tikai tāpēc

vien, ka attiecīgās ostas teritorijā ietilpst pašvaldībai

piederoša zeme.

Savukārt biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība"

pārstāve uzsver, ka pašvaldību teritorijas plānošanas ziņā ostas

ir stratēģiski svarīgs objekts ne tikai valstij, bet arī

pašvaldībai. Vēsturiski sadarbība ar ostu pārvaldēm bijusi vērsta

arī uz vietējo iedzīvotāju interešu nodrošināšanu. Tāpēc

likumdevējam vajadzējis izvērtēt to, vai kapitālsabiedrība,

pārvaldot ostas teritoriju, ir tiesīga pieņemt lēmumus, kas

saistīti ar pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanu. Turpretī

Dr. iur. E. Danovskis norāda, ka no Satversmes nevarot

atvasināt kādus konkrētākus noteikumus, kas paredzētu pašvaldības

tiesības līdzdarboties ostas pārvaldē.

19.1. Valsts politika transporta un loģistikas jomas

attīstīšanā ir saistīta arī ar ostu infrastruktūras izveidi un

valsts kopējām tautsaimniecības interesēm atbilstošākā ostu

pārvaldības modeļa izvēli. Ostu institucionālajā pārvaldībā ir

iespējami dažādi risinājumi. Arī Eiropas Savienības regulējums

pieļauj dažādus ostu pārvaldības modeļus ar noteikumu, ka tiek

ievērota ostas pakalpojumu sniegšanas sistēma un dalībvalstīm

kopīgie noteikumi par finanšu pārredzamību (sk. Eiropas

Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra regulas (ES)

2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un

kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību 10.

apsvērumu).

Ostu institucionālās pārvaldības modeļa izvēle ir likumdevēja

kompetence. Tas, kādu ostu institucionālo pārvaldību likumdevējs

izvēlas un vai pašvaldības tajā tiek iesaistītas, ir lietderības

jautājums. Valsts veiktajai ostu institucionālās pārvaldības

modeļa izvēlei nav jābūt pakārtotai pašvaldības interesēm

līdzdarboties ostu pārvaldīšanas funkciju īstenošanā.

19.2. Latvijas ostu pārvaldīšanas sistēma ir veidota

pēc zemes un infrastruktūras pārvaldības (landlord - angļu

val.) principa. Ostu zeme un akvatorija pamatā pieder valstij un

pašvaldībai, kuras nodevušas to pārvaldīt ostas pārvaldei (sk.

Latvijas ostu attīstības programmas 2014.-2020. gadam 24. lp.,

pieejama: sam.gov.lv.).

Vēsturiski ir pastāvējuši vairāki ostu pārvaldības

institucionālie modeļi. Sākotnēji ostu pārvaldes veidoja

attiecīgo pilsētu domes vai pagastu padomes. Valsts bija

noteikusi, ka Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvalžu valdēs līdz

ar pašvaldību pārstāvjiem jāiekļauj arī tiešās pārvaldes iestāžu

pārstāvji. Savukārt ar 2019. gada 12. decembra Ostu likuma

grozījumiem Rīgas ostas pārvalde un Ventspils ostas pārvalde kā

atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas tika nodotas

Ministru kabineta pārraudzībā. Tāpat ar minētajiem grozījumiem no

ostu pārvaldes tika izslēgti pašvaldību pārstāvji. Ar 2019. gada

18. decembra Ostu likuma grozījumiem ostas pārvaldes funkcijas

Ventspils ostā tika nodotas Ministru kabineta noteiktai valsts

kapitālsabiedrībai.

Tādējādi Ostu likums jau kopš 2019. gada neparedzēja

pašvaldību dalību Rīgas ostas un Ventspils ostas institucionālajā

pārvaldībā un tām nebija likumā noteiktu tiesību iesaistīties

lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz ostas teritorijā noteikto

ostas pārvaldīšanas funkciju īstenošanu. Turklāt Ventspils ostas

institucionālo pārvaldību saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada

18. decembra rīkojumu Nr. 640 "Par valsts akciju sabiedrības

"Ventas osta" dibināšanu" īstenoja privāto tiesību

juridiskā persona.

Līdz ar to Ventspils ostā kopš 2019. gada ostas pārvaldību un

Ostu likumā noteiktās ostas pārvaldes funkcijas īstenoja privāto

tiesību juridiskā persona. Savukārt 2022. gadā ar apstrīdētajām

normām arī Rīgas ostas institucionālā pārvaldība tika nodota

kapitālsabiedrības atbildībā. Tādējādi ar apstrīdētajām normām

Rīgas ostā tika noteikts tāds pats ostas pārvaldības

institucionālais modelis, kāds jau 2019. gadā bija noteikts

Ventspils ostā.

19.3. Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldība jau

sākotnēji ir bijusi valsts pārvaldes funkcija (sk. sākotnējo

Ostu likuma 8. panta trešās, ceturtās un piektās daļas, 10. un

11. panta redakciju). Ar apstrīdētajām normām nav grozīts

Ostu likumā noteiktais, ka ostas pārvalde veic šajā likumā

noteiktās valsts pārvaldes funkcijas (sk. Ostu likuma 7. panta

otro daļu). Tātad neatkarīgi no tā, vai pašvaldības

vēsturiski bija vai nebija iesaistītas ostu institucionālajā

pārvaldībā, Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldības funkciju

īstenošana nebija un nav saistīta ar kādu no likumā noteiktajām

pašvaldības autonomajām kompetencēm.

Tādējādi ar apstrīdētajām normām nav

pārkāpts no Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās daļas pirmajā

teikumā ietvertā pašvaldības principa izrietošais pašvaldības

kompetenču autonomijas princips.