19. pants

1Ar apstrīdēto Ostu likuma 7. panta 1.1

2daļu ir noteikts, ka ostas pārvalde Rīgas ostā un Ventspils ostā

3ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas (akcijas) pieder

4valstij un var piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai. Šī

5kapitālsabiedrība īsteno ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un

6Ventspils ostā un atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā.

7Minētajām kapitālsabiedrībām ir nodota attiecīgi Rīgas brīvostas

8likumā un Ventspils brīvostas likumā noteikto ostas pārvaldes

9funkciju, uzdevumu un pienākumu īstenošana. Tādējādi no

10apstrīdētajām normām izriet tas, ka Rīgas ostas un Ventspils

11ostas teritoriju pārvaldību īsteno privāto tiesību juridiskā

12persona.

13Pieteikumu iesniedzēji pēc būtības uzskata, ka no pašvaldības

14principa izrietošais kompetenču autonomijas princips garantē

15pašvaldības tiesības brīvi rīkoties un īstenot savas iniciatīvas

16ikvienā jautājumā tās administratīvajā teritorijā. Lemjot par

17ostu pārvaldību un ievērojot gan to valstisko, gan vietējo

18nozīmi, likumdevējam vajagot respektēt vietējo varu un saskaņot

19atšķirīgās intereses, rodot racionālos un ilgtspējīgas attīstības

20apsvērumos balstītu līdzsvaru starp valsts un pašvaldības

21interesēm. Ar apstrīdētajām normām pašvaldība esot izslēgta no

22tai nozīmīgās ostas pārvaldes.

23Saeima uzskata, ka lielajām Latvijas ostām, tādām kā Rīgas

24osta un Ventspils osta, ir stratēģiski svarīga nozīme Latvijas

25attīstībā. Šīm ostām primāri vajagot kalpot kopējām sabiedrības

26interesēm, proti, šo ostu pārvaldīšanai un darbībai vajagot būt

27vērstai uz to, lai apmierinātu visas Latvijas sabiedrības

28intereses. No pašvaldības principa neizrietot vietējās

29pašpārvaldes tiesības iesaistīties ostu pārvaldībā tikai tāpēc

30vien, ka attiecīgās ostas teritorijā ietilpst pašvaldībai

31piederoša zeme.

32Savukārt biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība"

33pārstāve uzsver, ka pašvaldību teritorijas plānošanas ziņā ostas

34ir stratēģiski svarīgs objekts ne tikai valstij, bet arī

35pašvaldībai. Vēsturiski sadarbība ar ostu pārvaldēm bijusi vērsta

36arī uz vietējo iedzīvotāju interešu nodrošināšanu. Tāpēc

37likumdevējam vajadzējis izvērtēt to, vai kapitālsabiedrība,

38pārvaldot ostas teritoriju, ir tiesīga pieņemt lēmumus, kas

39saistīti ar pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanu. Turpretī

40Dr. iur. E. Danovskis norāda, ka no Satversmes nevarot

41atvasināt kādus konkrētākus noteikumus, kas paredzētu pašvaldības

42tiesības līdzdarboties ostas pārvaldē.

4319.1. Valsts politika transporta un loģistikas jomas

44attīstīšanā ir saistīta arī ar ostu infrastruktūras izveidi un

45valsts kopējām tautsaimniecības interesēm atbilstošākā ostu

46pārvaldības modeļa izvēli. Ostu institucionālajā pārvaldībā ir

47iespējami dažādi risinājumi. Arī Eiropas Savienības regulējums

48pieļauj dažādus ostu pārvaldības modeļus ar noteikumu, ka tiek

49ievērota ostas pakalpojumu sniegšanas sistēma un dalībvalstīm

50kopīgie noteikumi par finanšu pārredzamību (sk. Eiropas

51Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra regulas (ES)

522017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un

53kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību 10.

54apsvērumu).

55Ostu institucionālās pārvaldības modeļa izvēle ir likumdevēja

56kompetence. Tas, kādu ostu institucionālo pārvaldību likumdevējs

57izvēlas un vai pašvaldības tajā tiek iesaistītas, ir lietderības

58jautājums. Valsts veiktajai ostu institucionālās pārvaldības

59modeļa izvēlei nav jābūt pakārtotai pašvaldības interesēm

60līdzdarboties ostu pārvaldīšanas funkciju īstenošanā.

6119.2. Latvijas ostu pārvaldīšanas sistēma ir veidota

62pēc zemes un infrastruktūras pārvaldības (landlord - angļu

63val.) principa. Ostu zeme un akvatorija pamatā pieder valstij un

64pašvaldībai, kuras nodevušas to pārvaldīt ostas pārvaldei (sk.

65Latvijas ostu attīstības programmas 2014.-2020. gadam 24. lp.,

66pieejama: sam.gov.lv.).

67Vēsturiski ir pastāvējuši vairāki ostu pārvaldības

68institucionālie modeļi. Sākotnēji ostu pārvaldes veidoja

69attiecīgo pilsētu domes vai pagastu padomes. Valsts bija

70noteikusi, ka Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvalžu valdēs līdz

71ar pašvaldību pārstāvjiem jāiekļauj arī tiešās pārvaldes iestāžu

72pārstāvji. Savukārt ar 2019. gada 12. decembra Ostu likuma

73grozījumiem Rīgas ostas pārvalde un Ventspils ostas pārvalde kā

74atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas tika nodotas

75Ministru kabineta pārraudzībā. Tāpat ar minētajiem grozījumiem no

76ostu pārvaldes tika izslēgti pašvaldību pārstāvji. Ar 2019. gada

7718. decembra Ostu likuma grozījumiem ostas pārvaldes funkcijas

78Ventspils ostā tika nodotas Ministru kabineta noteiktai valsts

79kapitālsabiedrībai.

80Tādējādi Ostu likums jau kopš 2019. gada neparedzēja

81pašvaldību dalību Rīgas ostas un Ventspils ostas institucionālajā

82pārvaldībā un tām nebija likumā noteiktu tiesību iesaistīties

83lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz ostas teritorijā noteikto

84ostas pārvaldīšanas funkciju īstenošanu. Turklāt Ventspils ostas

85institucionālo pārvaldību saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada

8618. decembra rīkojumu Nr. 640 "Par valsts akciju sabiedrības

87"Ventas osta" dibināšanu" īstenoja privāto tiesību

88juridiskā persona.

89Līdz ar to Ventspils ostā kopš 2019. gada ostas pārvaldību un

90Ostu likumā noteiktās ostas pārvaldes funkcijas īstenoja privāto

91tiesību juridiskā persona. Savukārt 2022. gadā ar apstrīdētajām

92normām arī Rīgas ostas institucionālā pārvaldība tika nodota

93kapitālsabiedrības atbildībā. Tādējādi ar apstrīdētajām normām

94Rīgas ostā tika noteikts tāds pats ostas pārvaldības

95institucionālais modelis, kāds jau 2019. gadā bija noteikts

96Ventspils ostā.

9719.3. Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldība jau

98sākotnēji ir bijusi valsts pārvaldes funkcija (sk. sākotnējo

99Ostu likuma 8. panta trešās, ceturtās un piektās daļas, 10. un

10011. panta redakciju). Ar apstrīdētajām normām nav grozīts

101Ostu likumā noteiktais, ka ostas pārvalde veic šajā likumā

102noteiktās valsts pārvaldes funkcijas (sk. Ostu likuma 7. panta

103otro daļu). Tātad neatkarīgi no tā, vai pašvaldības

104vēsturiski bija vai nebija iesaistītas ostu institucionālajā

105pārvaldībā, Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldības funkciju

106īstenošana nebija un nav saistīta ar kādu no likumā noteiktajām

107pašvaldības autonomajām kompetencēm.

108Tādējādi ar apstrīdētajām normām nav

109pārkāpts no Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās daļas pirmajā

110teikumā ietvertā pašvaldības principa izrietošais pašvaldības

111kompetenču autonomijas princips.