6. pants

1Pieaicinātā persona - Satiksmes

2ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

3Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam

4teikumam.

5Ostas robežas, ņemot vērā attiecīgās pašvaldības un citu Ostu

6likuma 3. pantā minēto institūciju ieteikumus, nosakot Ministru

7kabinets. Tāpēc pašvaldība varot sniegt ieteikumus, bet Ministru

8kabinets ar saviem noteikumiem varot noteikt par ostas teritoriju

9vienīgi tādu teritoriju, kura perspektīvā ir attīstāma ostas

10vajadzībām. Turklāt gan pašvaldībai, gan Ministru kabinetam,

11nosakot ostas robežu, esot pienākums pārliecināties par to, vai

12jaunā ostas robeža un pats tās noteikšanas process atbilst

13speciālo likumu prasībām. Ostas robežās nevajadzētu būt iekļautai

14tādai teritorijai, kura nav saistāma ar ostas darbību un

15attīstību, bet ir izmantojama pašvaldības autonomo funkciju

16nodrošināšanai.

17Likumdevēja mērķis, pieņemot apstrīdētās normas, esot bijis

18noregulēt jautājumus, kas saistīti ar ostas darbībai un

19attīstībai nepieciešamo nekustamā īpašuma objektu valdījumu un

20izmantošanu. Apstrīdētajām normām neesot mērķa regulēt ar ostas

21darbību un attīstību nesaistītu zemes gabalu un inženierbūvju

22valdījuma vai izmantošanas nosacījumus.

23Ņemot vērā ostas pārvaldes funkcijas, uzdevumus un pienākumus,

24esot likumsakarīgi tas, ka valsts un pašvaldības īpašumā esošā

25zeme un ar ostas darbību saistītās inženierbūves tiek nodotas

26tieši ostas pārvaldes valdījumā. Pretējā gadījumā ostu pārvaldes

27nevarētu pietiekami efektīvi veikt savus pienākumus un uzdevumus.

28Ostu efektīva un sekmīga darbība un attīstība esot gan valsts,

29gan pašvaldības un tās iedzīvotāju interesēs.

30Pēc Satiksmes ministrijas ieskata, arī saskaņā ar iepriekš

31spēkā bijušo Ostu likuma regulējumu pašvaldībai neesot bijis

32rīcības brīvības lemt par to, vai nodot ostas pārvaldes valdījumā

33ostas darbībai un attīstībai nepieciešamo zemi un inženierbūves.

34Ostas sekmīgas darbības un attīstības kontekstā neesot pamata

35pretstatīt visas Latvijas sabiedrības un attiecīgās pašvaldības

36iedzīvotāju intereses. Valsts un pašvaldības intereses - proti,

37sekmīga ostas darbība un attīstība - sakrītot.

38Satversmes 1. un 101. pants neparedzot pašvaldībai tiesības

39saņemt atlīdzinājumu par to, ka tai piederoša zeme tiek

40izmantota, lai nodrošinātu tās iedzīvotāju intereses

41tautsaimniecības jomā. Savukārt ostu pārvalžu darbībā, kas vērsta

42uz ostas attīstību ārpus attiecīgās pašvaldības teritorijas,

43neesot saskatāms pašvaldības institucionālo garantiju

44pārkāpums.

45Atvasinātas publiskas personas izveidošana un likvidācija esot

46likumdevēja kompetencē, tāpēc arī jautājumus par turpmāko rīcību

47ar likvidējamas atvasinātas publiskas personas mantu risinot

48likumdevējs. Savukārt tad, ja likumdevējs nav noregulējis

49likvidējamas atvasinātas publiskas personas mantas pāreju citai

50personai un attiecīgie jautājumi nav atrunāti arī līgumiskajās

51attiecībās, likvidētas atvasinātas publiskas personas manta

52pienāktos valstij kā sākotnējai publisko tiesību juridiskajai

53personai.

54Tādējādi tas, ka valsts pārņem likvidētas atvasinātas publisko

55tiesību juridiskās personas mantu, neaizskarot pašvaldības

56tiesības.

57Tiesas sēdē Satiksmes ministrijas pārstāvji norādīja, ka

58tiesības uz īpašumu konstitucionāli ir nostiprinātas Satversmes

59105. pantā, bet pašvaldība neesot šā panta subjekts. Pašvaldības

60īpašuma esība neesot principiāls priekšnoteikums pašvaldības

61jēgpilnai un pilnvērtīgai pastāvēšanai. Esot iespējamas arī tādas

62situācijas, kad pašvaldība nav finansiāli pašpietiekama un saņem

63dotācijas no valsts. Ostas robežu jautājums esot nošķirams no

64ostu reformas pēc būtības. Satiksmes ministrijai esot šaubas par

65robežu argumentu saderību ar pretrunīgas rīcības aizlieguma

66principu. Ostas teritorijas pašreizējās robežas Ventspils

67pašvaldība esot izvēlējusies tā, lai optimizētu Ventspils

68brīvostas darbību. Tātad pati pašvaldība arī esot pašreizējās

69ostas un brīvostas robežas uzskatījusi par optimālām tieši

70brīvostas darbības nodrošināšanai.