10. pants

Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu

izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 105. panta

pirmajam un trešajam teikumam. Šīs Satversmes normas nosaka:

"Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. [..] Īpašuma tiesības var

ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu."

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo

tai Satversmes 105. panta pirmajā teikumā garantētās tiesības uz

īpašumu, tas ir, ekonomiskās intereses gūt peļņu no

komercdarbības. Savukārt Rīgas dome norāda, ka apstrīdētās normas

tieši neierobežo Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības, jo

neaizliedz peļņas gūšanas nolūkā atskaņot mūziku, ja vien tas

netraucē apkārtējo personu mieru un iestāžu, organizāciju normālu

darbību.

Atbilstoši Komerclikuma 1. panta otrajai daļai komercdarbība

ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas

nolūkā veic komersants.

Līdz ar to visupirms ir nepieciešams noskaidrot Satversmes

105. panta pirmā teikuma saturu, proti, vai uz tiesībām veikt

komercdarbību ir attiecināms Satversmes 105. pantā ietvertais

jēdziens "īpašums".

10.1. Ar "tiesībām uz īpašumu" saprotamas

visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var

izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas

gribas. Arī dažādas ekonomiskās intereses, tostarp komercdarbības

veikšana, ietilpst tiesību uz īpašumu saturā (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2010. gada 20. aprīļa lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03 8.2. punktu un 2011. gada 30.

marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 17.1. punktu).

Satversmes tiesas praksē nostiprināta atziņa, ka, noskaidrojot

Satversmē ietverto cilvēktiesību normu saturu, ir jāņem vērā

Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Tādējādi no

Satversmes 105. panta pirmā un trešā teikuma izrietošās tiesības

interpretējamas kopsakarā ar Konvencijas Pirmā protokola 1. pantu

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 10. punktu). Eiropas

Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) prakse, kas ir obligāta,

interpretējot Konvencijas normas, izmantojama arī attiecīgo

Satversmes normu tulkošanai (sk. Satversmes tiesas 2000. gada

30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 5.

punktu).

ECT norādījusi, ka ekonomiskās intereses, kas izriet no

komercdarbības veikšanas, ir īpašums Konvencijas Pirmā protokola

1. panta izpratnē (sk. ECT 1989. gada 7. jūlija sprieduma

lietā "Tre Traktorer Aktiebolag v. Sweden", pieteikums

Nr. 10873/84, 53. punktu).

Līdz ar to personas ekonomiskās

intereses, kas saistītas ar komercdarbības veikšanu, ietilpst

Satversmes 105. panta pirmā teikuma tvērumā.

10.2. Lai pārbaudītu, vai konkrētajā gadījumā ir

ievērots Satversmes 105. panta pirmais teikums, Satversmes tiesai

jānoskaidro, vai apstrīdētajās normās ir paredzēts īpašuma

tiesību ierobežojums.

Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz

īpašumu ietver īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo

īpašumu arī tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu

(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā

Nr. 2009-09-03 11.2. punktu).

Atbilstoši ECT praksei iejaukšanās komercdarbības veikšanā ir

uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu (sk. ECT 2007. gada

10. jūlija sprieduma lietā "Bimer S.A. v. Moldova",

pieteikums Nr. 15084/03, 49. punktu). Tādējādi nepieciešams

pārbaudīt, vai apstrīdētās normas paredz iejaukšanos

komercdarbības veikšanā.

Pieteikuma iesniedzējas statūtu 3. punkts (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 32. lpp.) apliecina, ka tās pamatdarbība ir

restorāna un bāra pakalpojumu sniegšana. Lai nodrošinātu bāra

darbību, Pieteikuma iesniedzēja mūzikas atskaņošanai dažādos

laika posmos ir saņēmusi biedrību "Latvijas Izpildītāju un

producentu apvienība" un "Autortiesību un komunicēšanās

konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" apliecības

par fona un deju mūzikas atskaņošanu un licences par tiesībām

izmantot autoru darbus publiskā izpildītāju priekšnesumā, kā arī

audio, radio, TV u.c. mehānisko ierakstu atskaņojumā (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 33. - 37. lpp.). Tādējādi

mūzikas atskaņošana ietilpst Pieteikuma iesniedzējas

komercdarbībā.

Apstrīdētās normas paredz atbildību par trokšņošanu, ja tā

traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu un organizāciju normālu

darbību. Administratīvo pārkāpumu protokoli Pieteikuma

iesniedzējai sastādīti par apstrīdēto normu pārkāpšanu, tas ir,

trokšņošanu, atskaņojot mūziku, 2012. gada 7. jūlijā un

31.augustā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 42. - 45.

lpp.). Līdz ar to apstrīdētās normas ierobežo

Pieteikuma iesniedzējas tiesības veikt komercdarbību.

Tātad apstrīdētās normas ierobežo

Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz

īpašumu.