12. punkts

1No Pašvaldību likuma 43. panta pirmās daļas 4.

2punktā ietvertā formulējuma "ja tas nav paredzēts

3likumos" izriet, ka pašvaldības ir tiesīgas izdot saistošus

4noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu,

5vienīgi gadījumos, kad likumdevējs nav noregulējis attiecīgus

6jautājumus un nav arī tam pilnvarojis citu subjektu. Līdz ar to

7izskatāmajā lietā Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai

8likumdevējs ir pieņēmis regulējumu, kurā paredzēta fizisko un

9juridisko personu atbildība par trokšņošanu kā sabiedriskās

10kārtības traucēšanu.

1112.1. Administratīvā atbildība par tādu darbību

12veikšanu, kuras rada noteikta līmeņa troksni, ir paredzēta LAPK

13167.1 pantā.

14Savukārt administratīvā atbildība par sabiedriskā miera

15traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai

16bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un

17traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)

18vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms), ir noteikta LAPK

19167. pantā.

20Lai secinātu, vai šajās tiesību normās likumdevējs ir

21noregulējis atbildību arī par tādu troksni, kas traucē apkārtējo

22personu mieru, iestāžu un organizāciju normālu darbību,

23nepieciešams noskaidrot LAPK 167. un 167.1 panta

24saturu.

2512.2. 167.1 pants "Akustiskā trokšņa

26normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšana" ietverts

27LAPK trīspadsmitajā nodaļā "Administratīvie pārkāpumi, kas

28apdraud sabiedrisko kārtību". Tas noteic, ka par jebkāda

29veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajai

30diennakts stundai noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu

31vai vides trokšņa robežlielumu, personām izsaka brīdinājumu vai

32uzliek naudas sodu.

332005. gada 22. decembra likums "Grozījumi Latvijas

34Administratīvo pārkāpumu kodeksā", ar kuru LAPK

35167.1 pants izteikts pašreizējā redakcijā (pēc tam

36tajā izdarīti vienīgi tādi grozījumi, ar kuriem naudas summas

37pārvērstas euro), tika pieņemts citastarp arī ar mērķi

38pastiprināt atbildību par atkārtotu akustiskā trokšņa normatīvu

39pārkāpšanu dažādās sabiedriskās vietās - restorānos, kafejnīcās,

40bāros u.c., kas traucēja sabiedrisko mieru un kārtību [sk.

41likumprojekta ar reģ. nr. 1184 (iekļauts likumprojektā ar reģ.

42nr. 924) "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu

43kodeksā" anotācijas pirmo sadaļu lietas materiālu 1. sēj.

44123. lpp.; pieejama arī:

45http://helios-web.saeima.lv/saeima8/reg.likprj].

4612.3. Administratīvo atbildību par tādu darbību, kas

47rada troksni un traucē sabiedrisko kārtību, likumdevējs ir

48saistījis ar akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides

49trokšņa robežlielumu pārsniegšanu.

50LAPK 167.1 panta tiesiskajā sastāvā ietvertos

51akustiskā trokšņa pieļaujamos normatīvus vai vides trokšņa

52robežlielumus apstrīdēto normu pieņemšanas brīdī bija noteicis

53Ministru kabinets atbilstoši likumdevēja dotajam pilnvarojumam.

54Proti, apstrīdēto normu pieņemšanas brīdī bija spēkā Ministru

55kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 597 "Trokšņa

56novērtēšanas un pārvaldības kārtība" un Ministru kabineta

572004. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 598 "Noteikumi par

58akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku

59telpās" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 598),

60kuru 1. pielikuma "Trokšņa rādītāju novērtēšana dzīvojamo un

61publisko ēku telpās" 3. punktā bija noteikts: "Ja

62troksnis nav pastāvīgs, trokšņa līmeni mēra laika intervālā, kas

63ietver vismaz vienu pilnu trokšņa līmeņa svārstību ciklu, bet tas

64nedrīkst būt mazāks par 15 minūtēm." Savukārt šo noteikumu

652. pielikumā "Akustiskā trokšņa pieļaujamie normatīvi

66dzīvojamo un publisko ēku telpās" ietvertie pieļaujamie

67trokšņa normatīvi ir noteikti atbilstoši telpu lietošanai jeb

68funkcijām, tostarp arī tādi normatīvi, kas ievērojami dzīvojamās

69telpās un guļamtelpās.

70Ministru kabinets saskaņā ar likumdevēja pilnvarojumu bija

71izsmeļoši noregulējis ar akustiskā trokšņa pieļaujamiem

72normatīviem vai vides trokšņa robežlielumiem saistītos

73jautājumus, tostarp arī attiecībā uz izklaides vietās radītā

74trokšņa kontroli. Tādējādi apstrīdēto normu pieņemšanas brīdī

75jautājumus, kas attiecas uz atbildību par jebkāda veida darbību,

76kura rada troksni un traucē sabiedrisko kārtību, jau bija

77noregulējis likumdevējs, šo atbildību saistot ar akustiskā

78trokšņa normatīvu pārsniegšanu.

79Ar šādu secinājumu saskan arī Tiesu informācijas sistēmā

80atrodamie tiesu nolēmumi lietās par administratīvajiem

81pārkāpumiem, kas izdarīti laikā līdz apstrīdēto normu

82pieņemšanai. Atbilstoši šajos nolēmumos sniegtajai

83interpretācijai personas pēc tam, kad veikti attiecīgi mērījumi

84un konstatēta akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu

85pārsniegšana, saskaņā ar LAPK 167.1 pantu tiek sodītas

86arī par tādu trokšņošanu, kas traucē sabiedrisko kārtību (sk.,

87piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

88departamenta rīcības sēdes 2008. gada 14. oktobra lēmumu lietā

89Nr. SKA-538/2008 un Administratīvās apgabaltiesas 2009. gada 17.

90novembra spriedumu lietā Nr. A42427607).

9112.4. No Rīgas domes atbildes raksta ir secināms, ka

92apstrīdētās normas izdotas, lai noregulētu situācijas, kad

93troksnis, kas nepārsniedz noteiktos normatīvus, tomēr traucē

94apkārtējiem iedzīvotājiem.

95Ministru kabineta noteikumi Nr. 598, kas bija spēkā apstrīdēto

96normu pieņemšanas brīdī, noteica tādus akustiskā trokšņa

97pieļaujamos normatīvus attiecībā uz dzīvojamām telpām un

98guļamtelpām, kuri atspoguļo Pasaules Veselības organizācijas

99Nakts trokšņa vadlīnijās Eiropai iekļautos normatīvus, kas

100citastarp aizsargā arī jutīgās iedzīvotāju grupas. To savā

101viedoklī norāda arī Veselības ministrija (sk. lietas materiālu

1022. sēj. 56. un 57. lpp.).

103Turklāt no anotācijas Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra

104noteikumiem Nr. 76 "Noteikumi par trokšņa novērtēšanu

105dzīvojamo un publisko ēku telpās", kuri paredzēja tādu pašu

106regulējumu kā spēku zaudējušie Ministru kabineta noteikumi Nr.

107598, izriet, ka noteikumi radījuši iespēju iedzīvotājus aizsargāt

108pret dzīvojamās un publiskās ēkās esošo trokšņa avotu ietekmi.

109Rādītāji noteikti naktij, lai nodrošinātu tādu trokšņa līmeni, ka

110netiktu traucēts iedzīvotāju miegs, un līdz ar to mazinātu viņu

111garīgās veselības traucējumu riskus, kā arī dienai un vakaram,

112lai novērstu funkcionālo sistēmu traucējumu un darbspēju

113mazināšanās riskus (sk. Ministru kabineta noteikumu projekta

114"Noteikumi par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku

115telpās" anotācijas pirmās sadaļas 1. punktu un otrās sadaļas

1164. punktu, pieejami: http://likumi.lv/doc.php?id=225263, aplūkoti

1172014. gada 3. decembrī).

118Tātad likumdevējs LAPK 167.1 pantā ir ietvēris

119norādi uz tādiem akustiskā trokšņa pieļaujamiem normatīviem, kas

120nodrošina apkārtējo personu mieru, iestāžu un organizāciju

121normālu darbību.

122Papildus tam Satversmes tiesa norāda, ka apstrīdētajās normās

123ietverto regulējumu nevar uzskatīt par tādu, ar ko vietējā

124pašvaldība būtu īstenojusi tai Ministru kabineta noteikumu Nr.

125598 6. punktā paredzēto iespēju savā administratīvajā teritorijā

126noteikt stingrākus dzīvojamo un publisko ēku telpās pieļaujamos

127trokšņa normatīvus. Apstrīdētās normas nosaka nevis stingrākus

128pieļaujamos trokšņa normatīvus, bet gan pavisam citu trokšņa

129kontroles standartu, proti, iespēju sodīt personu gadījumā, kad

130tās radītais troksnis subjektīvi traucē apkārtējās personas,

131turklāt paredzot, ka subjektīvais traucējums izvērtējams katras

132konkrētās lietas ietvaros.

13312.5. Kopsakarā ar LAPK 167.1 pantu skatāms

134tajā pašā trīspadsmitajā nodaļā ietvertais 167. pants. Sīkā

135huligānisma kā administratīvā pārkāpuma objekts ir sabiedriskais

136miers un kārtība, bet objektīvā puse - darbības, kas vērstas uz

137sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu (sk. Augstākās tiesas

138Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 9. marta

139spriedumu lietā Nr. SKA-61/2007). Noteiktos apstākļos šādas

140darbības var būt saistītas ar trokšņošanu (sk., piemēram,

141Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

142rīcības sēdes 2009. gada 30. janvāra lēmumu lietā Nr.

143SKA-44/2009). Tādējādi apstrīdētajās normās paredzētais

144pārkāpums pretēji tam, ko norāda Rīgas dome un Tieslietu

145ministrija, nav visos gadījumos norobežojams no LAPK 167. pantā

146paredzētā administratīvā pārkāpuma.

147Turklāt no Tieslietu ministrijas viedokļa izriet, ka iepriekš

148minētajās LAPK normās un apstrīdētajās normās paredzēto pārkāpumu

149objekti esot atšķirīgi. Satversmes tiesa tam nepiekrīt, jo visas

150norādītās normas, kā secināts iepriekš (sk. arī šā sprieduma

15112.2. punktu), regulē ar sabiedrisko kārtību saistītus

152jautājumus.

15312.6. Gan no LAPK 167.1 panta vārdiskās

154jēgas un vietas likuma iekšējā sistēmā, gan arī no šīs tiesību

155normas pieņemšanas un grozīšanas procesa vērtējuma izriet, ka

156jautājumus par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un traucē

157sabiedrisko kārtību (tātad arī apkārtējo personu mieru, iestāžu

158un organizāciju normālu darbību), jau ir noregulējis likumdevējs.

159LAPK 167. un 167.1 pants visaptveroši regulē dažādu

160veidu trokšņa kontroli.

161Pašvaldību likuma 43. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktais

162pilnvarojums aplūkojams kopsakarā ar LAPK regulējumu, kas

163attiecībā uz trokšņošanas kā sabiedriskās kārtības pārkāpuma

164sodāmību ir izsmeļošs, proti, konkrēto ar sabiedrisko kārtību

165saistīto jautājumu regulē likums. Līdz ar to apstrīdētajās normās

166ir noregulēts tas pats jautājums, kuru jau regulē LAPK 167. un

167167.1 pants.

168Apstrīdētās normas ir izdotas, pārkāpjot Pašvaldību likuma 43.

169pantā noteikto pilnvarojumu, un Rīgas dome ir rīkojusies ultra

170vires. Tādējādi apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

171ierobežojums nav noteikts ar likumu.

172Ja pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar likumu, tad tas

173neatbilst Satversmei. Tātad nav nepieciešams papildus izvērtēt,

174vai ar apstrīdētajām normām paredzētā īpašuma tiesību

175ierobežojuma mērķis ir leģitīms, vai ierobežojums ir piemērots šā

176mērķa sasniegšanai un vai tas ir samērīgs (proporcionāls) (sk.

177Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr.

1782002-01-03 secinājumu daļas pēdējo rindkopu).

179Līdz ar to apstrīdētās normas

180neatbilst Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam

181teikumam.