4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105. panta

pirmajam un trešajam teikumam.

Apstrīdētajās normās noteikta atbildība par tādu trokšņošanu,

kas konkrētajos apstākļos traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu

un organizāciju normālu darbību, bet nav saistīta ar normatīvajos

aktos noteikto trokšņa normatīvu vai robežlielumu pārkāpšanu.

Savukārt LAPK 167.1 pantā paredzēta atbildība par

darbību, kas ne tikai rada troksni, bet arī pārsniedz konkrētu

pieļaujamo akustiskā trokšņa normatīvu vai vides trokšņa

robežlielumu, neatkarīgi no tā, vai apkārtējiem šis troksnis

traucē. Tādējādi minētajās normās esot paredzēti dažādi

administratīvie pārkāpumi.

Apstrīdētajās normās paredzētais pārkāpums esot norobežojams

arī no LAPK 167. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma - sīkā

huligānisma. Atbildības par minēto pārkāpumu jēga un mērķis esot

sodīt personu par necieņas izrādīšanu pret sabiedrību, traucējot

tās mieru un kārtību, tomēr pārkāpuma objektīvā puse neesot

obligāti saistāma ar trokšņošanu.

LAPK nenosakot atbildību par apstrīdētajās normās paredzētā

pārkāpuma izdarīšanu, tāpēc Rīgas dome atbilstoši Pašvaldību

likuma 43. panta pirmās daļas 4. punktam bijusi tiesīga paredzēt

administratīvo atbildību par apstrīdētajās normās paredzētā

pārkāpuma izdarīšanu.

Apstrīdētās normas neierobežojot Pieteikuma iesniedzējas

tiesības nodarboties ar komercdarbību un neliedzot tai atskaņot

mūziku, bet nosakot atbilstošus un samērīgus uzvedības

priekšrakstus, lai pasargātu apkārtējās personas no trokšņa, kas

traucē to mieru, kā arī nodrošinātu šīm personām Satversmē

noteiktās pamattiesības - tiesības uz īpašumu, privātās dzīves un

mājokļa neaizskaramību. Apstāklis, ka Pieteikuma iesniedzēja ir

saņēmusi normatīvajos aktos noteiktās atļaujas atskaņot mūziku,

to neatbrīvojot no pienākuma ievērot apstrīdētajās normās

noteikto aizliegumu trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu

mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību.