20. pants

1Satversmes tiesa jau vairākkārt ir vērtējusi

2pašvaldības darbību tiesiskumu un tā uzraudzības jautājumus un

3secinājusi, ka Satversmes 1. pantā ietvertais demokrātijas

4princips konkretizējams arī kopsakarā ar Hartā nostiprināto

5pašvaldības principu un pilsoņu tiesībām piedalīties publisko

6lietu pārvaldīšanā (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16.

7aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 7.

8punktu un 2020. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2019‑17‑05

913.1. punktu). Saskaņā ar Hartas 3. panta pirmo daļu vietējā

10pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā

11noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu

12uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs.

13Savukārt saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 3.

14panta pirmo daļu vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar

15pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes - un tās izveidoto

16institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto

17funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru

18kabineta noteikto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu

19izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās

20teritorijas iedzīvotāju intereses.

21Pašvaldības lēmējorgāns - dome - tiek ievēlēts atbilstoši

22Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam.

23Pašvaldības dome sastāv no deputātiem, kuru tiesības un pienākumi

24noteikti Republikas novada domes un novada domes deputāta statusa

25likumā. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 21. panta

26pirmo daļu dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās

27pašvaldības pārziņā. Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka domes

28darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem. Domes darbu

29vada tās priekšsēdētājs (sk. likuma "Par

30pašvaldībām" 25. panta pirmo daļu).

31Pašvaldības kompetencē atbilstoši likumam "Par

32pašvaldībām" ietilpst autonomās funkcijas, deleģētās

33funkcijas, pārvaldes uzdevumi, kā arī brīvprātīgās iniciatīvas.

34Pašvaldības autonomās funkcijas ir norādītas likuma "Par

35pašvaldībām" 15. pantā, un tās pildāmas kārtībā, kāda

36paredzēta attiecīgajos normatīvajos aktos. Autonomo funkciju

37izpildi organizē un par to atbild pašvaldība (sk. likuma

38"Par pašvaldībām" 7. panta pirmo un otro daļu).

39Satversmes tiesa secinājusi, ka pašvaldības autonomās funkcijas

40ir tās funkcijas, kuru dēļ pašvaldības vispār pastāv, proti, -

41lai noteiktas administratīvās teritorijas iedzīvotāji varētu paši

42demokrātiskā procedūrā īstenot savas vietējās intereses. Ja

43likumdevējs kādu funkciju noteicis par pašvaldības autonomo

44funkciju, tad pašvaldībai ir pienākums to pildīt un savas

45kompetences ietvaros nodrošināt to, lai iedzīvotāju tiesības

46tiktu īstenotas atbilstošākajā veidā (sk. Satversmes tiesas

472017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016‑23‑03 15.1.

48punktu).

49Pašvaldības atrodas Ministru kabineta padotībā un kompetences

50jomā un kā pastarpinātās pārvaldes iestādes organizatoriski

51ietilpst vienotajā valsts pārvaldes sistēmā (sk. Satversmes

52tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017‑32‑05 12.

53punktu). No likuma "Par pašvaldībām" 5. panta

54piektās daļas izriet, ka pārraudzību pār pašvaldību darbību šā

55likuma ietvaros veic Ministrija. Savukārt tad, ja citas valsts

56pārvaldes iestādes vai amatpersonas konstatē, ka pašvaldības

57dome, domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai citas pašvaldības

58institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru

59kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, tām ir

60pienākums par to ziņot Ministrijai.

61Ministrijas kompetencē ietilpst vairāki pašvaldības darbības

62pēckontroles līdzekļi, kuru izmantošanas ietvaros tiek izvērtēts

63pašvaldības darbības tiesiskums. Tostarp Ministrija izvērtē

64pašvaldības pieņemto lēmumu tiesiskumu un aptur prettiesisku

65pašvaldības izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai

66atsevišķu to punktu darbību (sk. likuma "Par

67pašvaldībām" 49. pantu). Tāpat Ministrija vērtē

68pašvaldības amatpersonu un institūciju darbības tiesiskumu,

69citstarp pieprasot no pašvaldības domes priekšsēdētāja

70paskaidrojumu par pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem,

71pieprasot viņa atbrīvošanu vai atstādinot viņu no amata pienākumu

72pildīšanas (sk. likuma "Par pašvaldībām" 65. panta

73otro daļu, 93. un 94.1 pantu).

74Arī pašvaldības domes atlaišana ir viens no pašvaldības

75darbības tiesiskuma pēckontroles līdzekļiem. Satversmes tiesa ir

76atzinusi, ka pašvaldības domes atlaišana ir ultima ratio

77pasākums (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija

78sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 14. punktu).

79Pašvaldības domes atlaišana ir galējais pašvaldības domes

80darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis, kuram ir vissmagākās

81tiesiskās sekas, jo tā piemērošanas rezultātā tiek atlaista

82demokrātiski ievēlēta institūcija. Uz šā līdzekļa īpašo raksturu

83norāda likumā noteiktais pašvaldības domes atlaišanas process.

84Proti, pašvaldības domi noteiktos gadījumos var atlaist vienīgi

85Latvijas pilsoņu demokrātiski tieši leģitimētā Saeima, pieņemot

86īpašu likumu, kura projektu pēc savas vai ģenerālprokurora

87iniciatīvas iesniedz Ministru kabinets. Savukārt attiecīgā likuma

88satversmība pēc tā pieņemšanas var tikt izvērtēta Satversmes

89tiesā. Tātad pašvaldības domes atlaišanas procesā ir iesaistītas

90gan likumdevēja, gan izpildvaras, gan tiesu varas institūcijas,

91tādējādi nodrošinot šā procesa tiesiskumu un atbilstību

92pašvaldības principam, kā arī nodrošinot valsts varas dalīšanas

93principa ievērošanu.

94Līdz ar to pašvaldības domes

95darbības tiesiskums tiek uzraudzīts ar dažādiem pēckontroles

96līdzekļiem, no kuriem galējais ir pašvaldības domes

97atlaišana.