21. pants

Likuma "Par pašvaldībām" 91. panta pirmā

daļa nosaka: "Saeima var atlaist domi, ja tā:

1) atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru

kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus;

2) atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas

ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes

iestāžu vai tiesas kompetencē;

3) divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc

attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi

domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās

komitejas;

4) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc

kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu

kopskaita."

Atbilstoši šā likuma 92. panta pirmajai un otrajai daļai

pašvaldības dome tiek atlaista ar Saeimas pieņemtu likumu, kura

projektu iesniedz Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas vai pēc

ģenerālprokurora priekšlikuma. Tādējādi likumdevējs ir noteicis,

pirmkārt, gadījumus, kādos Saeima var atlaist pašvaldības domi -

demokrātiski ievēlētu institūciju -, un, otrkārt, arī īpašu

procesuālo kārtību, kādā tas darāms.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka Saeimas īstenotā pašvaldības domes

darbības tiesiskuma parlamentārā kontrole ir saistīta ar šīs

darbības tiesiskuma politisko izvērtējumu (sk.: Stucka A.

Latvijas pašvaldību sistēmas juridiskais raksturojums un

pašvaldību reformas. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 109.

lpp.). Tomēr, lai gan pašvaldības domes atlaišanai Saeimai ir

jāpieņem likums un tāpēc zināmā mērā šāds lēmums ir politisks,

šāda likuma pamatā ir jābūt juridiskiem argumentiem.

Satversmes tiesa, vērtējot ar pašvaldību darbību saistītus

jautājumus, ir secinājusi, ka tā vērtē tiesību (juridiskos)

argumentus. Juridiskie apsvērumi ietver noteikumus, kas ir

jāievēro nevis tāpēc, ka tie paši par sevi nodrošinās vēlamo

ekonomisko, politisko un sociālo situāciju, bet tādēļ, ka to

prasa tiesiskums (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada

20. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2008-08-0306 12. punktu). Turklāt, arī izvērtējot izteikti

"politiskus" lēmumus, Satversmes tiesai ir pilnīga

kompetence pārbaudīt to, vai attiecīgā likuma izstrādē un

pieņemšanā ir ievērota Satversme (sal. sk. Satversmes tiesas

2020. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2019‑29‑01 16.

punktu).

Vērtējot tiesību normu, ar kuru atlaista pašvaldības dome,

jāņem vērā, ka šis līdzeklis attiecas uz demokrātiski ievēlētu

institūciju, kā arī ierobežo pašvaldības deputātiem Satversmes

101. pantā noteiktās tiesības piedalīties domes darbā.

Demokrātiskā tiesiskā valstī likums par pašvaldības domes

atlaišanu nevar tikt pieņemts patvaļīgi, pamatojot to vienīgi ar

politiskiem apsvērumiem. Šāda likuma pieņemšanas pamatā jābūt

konkrētiem faktiem un to juridiskam izvērtējumam.

Līdz ar to likums par pašvaldības

domes atlaišanu var tikt pieņemts vienīgi likumā "Par

pašvaldībām" noteiktajos gadījumos, tiesiskā procesuālā

kārtībā, balstoties uz konkrētiem faktiem un juridiskiem

argumentiem.