22. pants

Apstrīdētā norma pieņemta, atsaucoties uz likuma

"Par pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 1. punktu.

Pašvaldības domi var atlaist, pamatojoties uz šo normu, ja tā,

pirmkārt, nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru

kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus un, otrkārt, ja

tās pieļautie tiesību normu pārkāpumi ir atkārtoti.

Apstrīdētajā normā kā Rīgas domes atlaišanas pamats minēts

tas, ka tā pieļāvusi nelikumīgu rīcību un nepildījusi Atkritumu

apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un

citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju -

organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. No Likumprojekta

izstrādes un pieņemšanas materiāliem, tostarp Likumprojekta

anotācijas, izriet tas, ka Rīgas domei tika pārmesti ilgstoši,

atkārtoti, pat sistemātiski pārkāpumi sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas jomā. Citstarp Rīgas domei tika pārmests tas, ka

netiek ievēroti normatīvie akti un pildīts spriedums lietā Nr.

2012‑01-01, proti, Rīgas pilsētā līdz 2019. gada 15. septembrim

bija spēkā tādi līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas nebija

noslēgti publiskā iepirkuma procedūrā, ka netiek izdoti

normatīvajiem aktiem atbilstoši saistošie noteikumi, kas regulētu

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, un ka līdz 2014. gada 31.

decembrim nav izveidota atkritumu dalītās savākšanas sistēma

vairākām atkritumu kategorijām. Uz šiem apstākļiem norādīts arī

atbildes rakstā.

Savukārt Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Rīgas dome spēja

pildīt savu autonomo funkciju normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā un visi pārkāpumi, pat ja tādi kādreiz būtu pieļauti,

Rīgas domes atlaišanas likuma pieņemšanas laikā bijuši novērsti.

Rīgas domes atlaišana bijusi politiski motivēta, un tā neko

neesot mainījusi attiecībā uz Rīgas iedzīvotāju interesēm

saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Arī Rīgas dome,

atbildot uz Ministrijas vēstulēm, tāpat kā tās pārstāvji Budžeta

un finanšu komisijas sēdēs, paudusi viedokli, ka autonomā

funkcija - organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu - tiek

pildīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un pārmetumi par

tiesību normu pārkāpumiem ir nepamatoti.

Pieaicinātās personas izteikušas atšķirīgus viedokļus par to,

vai bija pietiekams pamats pieņemt apstrīdēto normu. Piemēram,

Tieslietu ministrija norāda, ka šajā lietā jāņem vērā Rīgas domes

neaktīvā un normatīvajiem aktiem neatbilstošā rīcība, pildot

pašvaldības autonomo funkciju - organizēt sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu -, kā arī pieļauto tiesību normu pārkāpumu

sistemātiskums (sk. lietas materiālu 1. sēj. 119.-123.

lp.). Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrija uzsver, ka līdz 2019. gada 15. septembrim Rīgā spēkā

esot bijuši atkritumu apsaimniekošanas līgumi, kas nebija

atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu un

spriedumam lietā Nr. 2012‑01‑01. Ministrija esot atkārtoti Rīgas

domei norādījusi uz pārkāpumiem, taču Rīgas dome esot ilgstoši

vilcinājusies tos novērst (sk. lietas materiālu 1. sēj.

124.-134. lp). Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība un

biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija" izsaka

viedokli, ka Rīgas dome nav pieļāvusi tik būtiskus pārkāpumus,

kas pamatotu tās - demokrātiski ievēlētas institūcijas -

atlaišanu (sk. lietas materiālu 4. sēj. 116. lp. un 8. sēj.

19.-22. lp.).

Tātad lietas dalībnieku, pieaicināto un citu personu viedokļi

par to, vai apstrīdētās normas izstrādes un pieņemšanas procesā

ir konstatēti tādi tiesību normu pārkāpumi, kas pamatotu Rīgas

domes atlaišanu, ir atšķirīgi. Tāpat atšķiras arī viedokļi par

to, vai apstrīdētā norma ir pieņemta atbilstošā procesuālajā

kārtībā.

Tādējādi izskatāmajā lietā, lai izvērtētu apstrīdētās normas

satversmību, Satversmes tiesai ir jānoskaidro:

1) vai ir ievērota tiesību normās, tostarp likumā "Par

pašvaldībām" un Saeimas kārtības rullī, noteiktā pašvaldības

domes atlaišanas procesuālā kārtība;

2) kas uzskatāms par normatīvo aktu pārkāpumu likuma "Par

pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē un

vai Rīgas dome tādus pārkāpumus bija pieļāvusi;

3) vai konkrētajos apstākļos pašvaldības domes atlaišana kā

pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija

nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī.