23. pants

1Visupirms Satversmes tiesai jāizvērtē, vai,

2pieņemot apstrīdēto normu, ir ievērota tiesību normās noteiktā

3pašvaldības domes atlaišanas procesuālā kārtība.

4Demokrātiskas tiesiskas valsts varas atzariem, tostarp

5likumdevējam, ir jātiecas uz to, lai ikvienas personas

6uzticēšanās valstij un tiesībām, kā arī demokrātiska procesa

7izpratne arvien pieaugtu. Labas likumdošanas principa ievērošana

8sekmē šā mērķa sasniegšanu. Satversmes tiesa kā labas

9likumdošanas principa elementus citstarp ir konkretizējusi to, ka

10likumdošanas procesā ir jāievēro vispārējie tiesību principi, kā

11arī Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktie procesuālie

12priekšnoteikumi un tiesības. Likumdevējam pašam ir jāizvērtē

13likumprojektā paredzēto tiesību normu atbilstība augstāka

14juridiska spēka tiesību normām, kā arī jāsaskaņo šīs normas ar

15tiesību sistēmā jau pastāvošajām normām, pienācīgi jāpamato šo

16normu nepieciešamība, kā arī jāizvērtē iespējamie alternatīvie

17risinājumi. Likumdošanas procesam ir jābūt vērstam uz ilgtspējīga

18tiesiskā regulējuma izstrādi. Demokrātiskā tiesiskā valstī

19likumdevējam ir arī pienākums savlaicīgi un pienācīgi informēt un

20pēc iespējas iesaistīt likumdošanas procesā sabiedrību un

21konsultēties ar ieinteresētajām personām (sk. Satversmes

22tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018‑11-01 18.1.

23punktu).

24No likuma "Par pašvaldībām" 92. panta izriet, ka

25likums par pašvaldības domes atlaišanu atšķiras no citiem

26likumiem ar to, ka tā projektu Saeimai var iesniegt vienīgi

27Ministru kabinets pēc savas vai ģenerālprokurora iniciatīvas.

28Savukārt Saeimā likumprojekts tiek izskatīts atbilstoši Saeimas

29kārtības rullim. Izvērtējot to, vai apstrīdētā norma ir noteikta

30ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jāņem vērā tas, ka

31likumdevējs, pieņemot šādu normu, faktiski darbojas kā tiesību

32piemērotājs un, konstatējot noteiktus faktiskos apstākļus, pieņem

33lēmumu par pašvaldības domes atlaišanu, kuru likumdošanas procesā

34atbilstoši pamato. Tāpēc, izvērtējot tādas tiesību normas

35pieņemšanas procesa atbilstību labas likumdošanas principam, ar

36kuru atlaista pašvaldības dome, galvenokārt vērtējama šā procesa

37atbilstība likumā "Par pašvaldībām" un Saeimas kārtības

38rullī noteiktajai kārtībai un tiem labas likumdošanas principa

39konkretizācijas elementiem, kas attiecas uz sabiedrības un

40ieinteresēto personu iesaisti likumdošanas procesā un pietiekama

41pamatojuma nepieciešamību apstrīdētās normas pieņemšanai.

4223.1. Ministrijas izstrādātais Likumprojekts 2019. gada

4312. decembrī tika iesniegts Ministru kabinetam, iepriekš saņemot

44saskaņojumu no Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas.

452019. gada 16. decembrī atzinumu par Likumprojektu sniedza Valsts

46kanceleja. Savukārt Ministru kabinets 2019. gada 17. decembra

47sēdē Likumprojektu atbalstīja un tas tika nosūtīts Saeimai,

48lūdzot atzīt to par steidzamu un saskaņā ar Saeimas kārtības

49ruļļa 38. panta pirmo daļu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 2019.

50gada 18. decembrī (sk. Ministru kabineta 2019. gada 17.

51decembra sēdes protokolu Nr. 59, 66. §).

52Pirmajā lasījumā Likumprojekts tika pieņemts 2019. gada 19.

53decembrī, kad tika arī nolemts izskatīt Likumprojektu

54steidzamības kārtībā, bet otrajā lasījumā - 2020. gada 13.

55februārī. Valsts prezidents likumu izsludināja 2020. gada 24.

56februārī, un tas stājās spēkā 2020. gada 25. februārī.

5723.2. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka pirms

58Likumprojekta iesniegšanas Saeimā Ministru kabinetam bija

59jākonsultējas ar Latvijas Pašvaldību savienību un jāuzklausa

60Rīgas domes viedoklis. Saeima atbildes rakstā norāda, ka Rīgas

61domes viedokļa uzklausīšana Ministru kabineta sēdē būtu

62atbilstoša labas pārvaldības principam, taču no normatīvajiem

63aktiem Ministru kabinetam neizriet pienākums to darīt. Savukārt

64Ministru kabinets norāda, ka tas netika darīts steigas dēļ.

65Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 86. panta

66pirmajai daļai un tās 1. punktam, kā arī ceturtajai daļai

67Ministru kabinetam tā noteiktā kārtībā ar pašvaldībām jāsaskaņo

68jautājumi, kas skar visu pašvaldību intereses, tostarp

69likumprojekti, kas attiecas uz pašvaldībām. Saskaņā ar šā panta

70otro daļu pašvaldības saskaņošanas procesā pārstāv pašvaldību

71biedrība, kas izveidota atbilstoši likuma "Par

72pašvaldībām" 96. panta prasībām, tātad - Latvijas Pašvaldību

73savienība. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa

74noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis"

7591.5. apakšpunktu par izsludināto projektu atzinums (saskaņojums)

76citstarp nepieciešams no Latvijas Pašvaldību savienības, ja

77projekts atbilstoši likumam "Par pašvaldībām" ir

78jāsaskaņo ar pašvaldībām. Savukārt likuma "Par

79pašvaldībām" 87. pants noteic, ka jautājumi, kas skar

80atsevišķas pašvaldības intereses un nav izskatāmi šā likuma 86.

81panta kārtībā, tiek izskatīti Ministru kabinetā saskaņā ar

82Ministru kabineta kārtības rulli.

83Satversmes tiesa ir secinājusi, ka pašvaldības princips

84neprasa konkrētu uzklausīšanas procedūras formu un saturu, ciktāl

85tas nav konkretizēts likumos (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

8620. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

872008-08-0306 13.1. punktu). Turklāt attiecībās starp publisko

88tiesību juridiskajām personām jāvadās no procesuālās ekonomijas

89principa un tādēļ pieļaujama tieša vai netieša atsauce uz

90iepriekšējiem norādījumiem vai sniegto informāciju (sal. sk.

91Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.

922003-16-05 1. punktu). Demokrātiska normatīvo aktu izstrādes

93procesa ietvaros Latvijas Pašvaldību savienības un attiecīgās

94pašvaldības domes viedokļa uzklausīšana Likumprojekta izstrādes

95procesā būtu vērtējama pozitīvi. Tomēr Satversmes tiesa jau

96secināja, ka likums par pašvaldības domes atlaišanu ir nevis

97likums šā vārda parastajā izpratnē, bet gan pašvaldības darbības

98tiesiskuma pēckontroles līdzeklis, kura ietvaros tiek vērtēti

99konkrētas pašvaldības domes pieļautie tiesību normu pārkāpumi.

100Tāpēc atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 86. pantam

101Ministru kabinetam nav pienākuma šādu likumprojektu saskaņot ar

102Latvijas Pašvaldību savienību.

103Laikā, kad Likumprojekts tika izstrādāts un izskatīts Ministru

104kabinetā, Rīgas domes viedoklis Ministrijai jau bija zināms no

105savstarpējās sarakstes. Citstarp 2019. gada 29. novembra vēstulē

106Nr. RD‑19‑2536‑nd Rīgas dome Ministrijai detalizēti skaidrojusi

107savu viedokli attiecībā uz Likumprojekta anotācijā norādītajiem

108tās pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem, kā arī uzsvērusi, ka

109nav pamata rosināt Rīgas domes atlaišanu (sk. lietas materiālu

1102. sēj. 99.-105. lp.). 2019. gada 17. decembrī Rīgas dome

111iesniedza savu rakstveida viedokli arī Ministru kabinetam (sk.

112lietas materiālu 3. sēj. 129.-140. lp.). Savukārt Latvijas

113Pašvaldību savienība viedokli par Likumprojektu izteica 2019.

114gada 17. decembra vēstulē Nr. 201912/INIC651/SP1685/NOS926 un tās

115pārstāve piedalījās arī Ministru kabineta sēdē, kurā

116Likumprojekts tika izskatīts (sk. lietas materiālu 3. sēj.

117121.-128. lp.).

118Tādējādi Likumprojekta izstrādes procesā bija pienācīgi

119uzklausīts Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības

120viedoklis.

12123.3. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka citu valsts

122institūciju, piemēram, par nozari atbildīgās ministrijas,

123veiktais izvērtējums neatbrīvo Saeimu no pienākuma pašai izvērtēt

124attiecīgo jautājumu (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21.

125oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-01-01 11.3. punktu).

126Pozitīvi ir vērtējama ieinteresēto personu uzklausīšana kā

127normatīvo aktu izstrādes procesa sastāvdaļa, tomēr likumdošanas

128procesu nevar padarīt atkarīgu no personu pozitīvās vai negatīvās

129attieksmes pret normatīvā akta projektu (sk. Satversmes

130tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 14.2.

131punktu).

132No lietas materiāliem izriet, ka apstrīdētās normas

133pieņemšanas pamatā esošie apstākļi pēc būtības tika vērtēti gan

134Budžeta un finanšu komisijas 2019. gada 19. decembra sēdē - pirms

135Likumprojekta nodošanas Saeimai pirmajam lasījumam, gan 2020.

136gada 14. janvāra, 4. februāra un 12. februāra sēdēs pirms

137Likumprojekta nodošanas Saeimai otrajam lasījumam. Visās

138komisijas sēdēs piedalījās ministriju, tostarp Vides aizsardzības

139un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, Saeimas Juridiskā

140biroja pārstāvji, kā arī Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību

141savienības pārstāvji. Atbildīgās komisijas sēžu protokoli un

142audioieraksti liecina, ka komisijas sēdēs tika vairākkārt

143uzklausīti Ministrijas, Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību

144savienības iebildumi un ierosinājumi, kā arī Saeimas Juridiskā

145biroja viedoklis. Pēc komisijas lūguma Ministrija sagatavoja

146tabulu, kurā apkopoti Rīgas domes pieļautie pārkāpumi. Komisijas

147sēdē šī tabula tika izskatīta, kā arī tika uzklausīts Rīgas domes

148viedoklis par katru no tabulā minētajiem Rīgas domes pieļautajiem

149tiesību normu pārkāpumiem. Tāpat komisijas sēdēs viedokli pauda

150arī deputāti, kas bija iesnieguši priekšlikumus par apstrīdētās

151normas redakciju. Ņemot vērā visu pieejamo informāciju, komisija

152nolēma Likumprojektu virzīt gan uz pirmo, gan uz otro lasījumu

153(sk. Budžeta un finanšu komisijas 2019. gada 19. decembra,

1542020. gada 14. janvāra, 4. februāra un 12. februāra sēžu

155protokolus, pieejami: www.saeima.lv, kā arī šo sēžu

156audioierakstus lietas materiālu 8. sēj. 11. lp.).

157Arī Saeimas sēdēs, nododot Likumprojektu atbildīgajai

158komisijai, kā arī 2019. gada 19. decembrī pieņemot to pirmajā

159lasījumā un 2020. gada 13. februārī - otrajā lasījumā, deputāti

160izteica savu viedokli par to, vai Ministrijas konstatētie Rīgas

161domes tiesību normu pārkāpumi ir pietiekami būtiski, lai

162piemērotu galējo pašvaldības darbības pēckontroles līdzekli -

163pašvaldības domes atlaišanu (sk. 13. Saeimas 2019. gada 18.

164decembra un 19. decembra, kā arī 2020. gada 13. februāra sēžu

165stenogrammu).

166Tātad apstrīdētās normas pieņemšanas procesā Saeimā tika

167vērtēti Rīgas domes pieļautie atkārtotie tiesību normu pārkāpumi

168sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī uzklausīts

169ieinteresēto personu viedoklis.

17023.4. Saeimas Prezidija 2019. gada 17. decembra

171atzinumā bija ietverts priekšlikums noteikt, ka par Likumprojektu

172ir atbildīga Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Savukārt

173Saeima 2019. gada 18. decembra sēdē nolēma Likumprojektu nodot

174Budžeta un finanšu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju.

175Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Likumprojekta nodošana Budžeta

176un finanšu komisijai uzskatāma par labas likumdošanas principa

177pārkāpumu, jo parlamentārajām tradīcijām atbilstošāka būtu bijusi

178tā nodošana Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

179Satversmes 25. pants nosaka: "Saeima izvēlē komisijas,

180noteicot to locekļu skaitu un uzdevumus. Komisijām ir tiesība

181pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no

182atsevišķiem ministriem un pašvaldības iestādēm, kā arī uzaicināt

183savās sēdēs dot paskaidrojumus attiecīgo ministriju un

184pašvaldības iestāžu atbildīgos priekšstāvjus. Komisijas var

185darboties arī starp sesijām." Satversmes tiesa ir atzinusi,

186ka Saeimas kārtības rullis ievērojamu likumprojekta sagatavošanas

187darba daļu uztic Saeimas komisijām. Atbildīgā komisija nodrošina,

188ka likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē tiek sagatavots

189pilnvērtīgi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra

190sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu).

191Tiesību doktrīnā ir atzīts, ka Saeimas, tāpat kā vairuma citu

192parlamentu, komisijas ir ar apzinātu specializācijas ievirzi un

193specializācijas princips ir galvenais kritērijs tam, lai

194noteiktu, ka konkrēta komisija ir atbildīga par kādu

195likumprojektu (sk.: Balodis R. 25. panta komentārs. Grām.:

196Balodis R. (zin. red.) Latvijas Republikas Satversmes komentāri.

197II nodaļa. Saeima. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020, 390.-391.

198lpp.). Taču Saeima kā tautas tieši demokrātiski leģitimēts

199likumdevējs savā darbībā bauda autonomiju, citstarp arī sava

200darba organizācijas jautājumos. Tādējādi lēmums par likumprojekta

201nodošanu kādai konkrētai komisijai uzskatāms par Saeimas darba

202organizācijas jautājumu, kuru Saeima var izlemt savas rīcības

203brīvības ietvaros. Turklāt, lai gan komisija sagatavo

204likumprojektu un lemj par tā nodošanu izskatīšanai Saeimas sēdēs,

205tomēr galīgo lēmumu attiecībā uz likumprojektu un katru konkrēto

206priekšlikumu par to pieņem Saeima. Tāpat jāņem vērā Satversmes

207tiesas secinājums, ka Budžeta un finanšu komisija ir pienācīgi

208izvērtējusi apstrīdētās normas pieņemšanas pamatojumu un vairākās

209sēdēs uzklausījusi arī ieinteresētās personas (sk. sprieduma

21023.3. punktu).

211Ņemot vērā šajā sprieduma punktā atzīto, Satversmes tiesa

212secina, ka apstrīdētās normas izstrādes un pieņemšanas procesā

213nav pieļauti pārkāpumi.

214Līdz ar to, pieņemot apstrīdēto

215normu, ir ievērota tiesību normās noteiktā pašvaldības domes

216atlaišanas procesuālā kārtība.