24. pants

1Satversmes tiesai ir jāizvērtē, kas uzskatāms par

2normatīvo aktu pārkāpumu likuma "Par pašvaldībām" 91.

3panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē un vai Rīgas dome tādus

4pārkāpumus bija pieļāvusi.

524.1. Likuma "Par pašvaldībām" 91. panta

6pirmās daļas 1. punktā kā pašvaldības domes pieļautos pārkāpumus

7raksturojošs kritērijs minēts tas, ka pārkāpumi ir atkārtoti.

8Savukārt Pieteikuma iesniedzējs, kā arī vairākas pieaicinātās

9personas, tostarp Latvijas Pašvaldību savienība, pauž šādu

10viedokli: ja tiek lemts par domes atlaišanu, tad tās izdarītajiem

11pārkāpumiem jābūt tādiem, kas pamatotu atlaišanas nepieciešamību

12un attaisnotu domes vēlēšanās izteiktās pašvaldības iedzīvotāju

13gribas ierobežošanu.

14No pašvaldības principa un visas likuma "Par

15pašvaldībām" sistēmas izriet tas, ka pašvaldības domi kā

16demokrātiski ievēlētu institūciju var atlaist vienīgi tādā

17gadījumā, ja tā atkārtoti pieļauj būtiskus tiesību normu

18pārkāpumus. Tātad pašvaldības dome nevar tikt atlaista par

19jebkādu tās pieļautu pārkāpumu, pat ja tas bijis atkārtots.

20Par pašvaldības domes pieļauto tiesību normu pārkāpumu

21būtiskumu citstarp liecina sekas, ko šie pārkāpumi rada vai var

22radīt attiecībā uz konkrētās administratīvās teritorijas

23iedzīvotāju un visas sabiedrības likumiskajām interesēm, kā arī

24šo pārkāpumu sistemātiskums, kas vienlaikus norāda arī uz to, ka

25tiesību normu pārkāpumus pašvaldības dome pieļauj atkārtoti. Arī

26tāda spēkā esoša tiesas sprieduma nepildīšana, kurā nepārprotami

27konstatēts kādas pašvaldības rīcības prettiesiskums, ir būtisks

28tiesību normas pārkāpums un apdraud tiesiskumu un tiesisko

29kārtību. Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda

30situācija, kad kāda no valsts institūcijām, tostarp pašvaldība,

31nepildītu tiesas nolemto.

32Pamatots ir Pieteikuma iesniedzēja, kā arī Rīgas domes un

33Saeimas Juridiskā biroja viedoklis, ka pašvaldības domi nevar

34atlaist par pārkāpumiem, kurus pieļāvusi cita (iepriekšējā)

35sasaukuma dome. Tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc domes

36pārkāpumiem, par kuriem tā tiek atlaista, nav jābūt konstatētiem

37ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Proti, tiesvedības ilgums var

38pārsniegt atlikušo pašvaldības domes pilnvaru laiku, un tādā

39gadījumā zustu šā pašvaldības darbības tiesiskuma uzraudzības

40līdzekļa jēga. Savukārt centrālajai varai ir tiesības uzsākt

41pašvaldības domes atlaišanas procesu tikai tad, ja pēc

42atkārtotiem tiesību normu pārkāpumiem ir nepieciešams rīkoties

43nekavējoties, lai atjaunotu tiesiskumu. Tāpat pašvaldības domes

44atlaišanas institūtam nebūtu jēgas, ja domi varētu atlaist

45vienīgi par pastāvošiem pārkāpumiem, neņemot vērā iepriekš

46pieļautos pārkāpumus.

47Latvijas Pašvaldību savienība Budžeta un finanšu komisijas

48sēdē izteikusi viedokli, ka pašvaldības domes pārkāpumus vides

49aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var konstatēt,

50vienīgi izmantojot likuma "Par pašvaldībām" 49. panta

51pirmajā daļā paredzētās tiesības apturēt prettiesiska pašvaldības

52normatīvā akta vai atsevišķu tā punktu darbību (sk. Budžeta un

53finanšu komisijas 2019. gada 19. decembra un 2020. gada 4.

54februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 8. sēj. 11.

55lp.). Tomēr šis ir patstāvīgs pašvaldības darbības

56uzraudzības līdzeklis, kas vērsts uz to, lai demokrātiskā

57tiesiskā valstī netiktu piemērots prettiesisks normatīvais akts.

58Ja pašvaldības dome iesniedz attiecīgu pieteikumu, Satversmes

59tiesa izvērtē ministra rīkojuma tiesiskumu un tātad arī novērš

60jebkādas šaubas par to, vai pašvaldības rīcība bijusi tiesiska

61vai ne. Turklāt ne visus pašvaldības pārkāpumus var novērst,

62apturot kāda tās normatīvā akta darbību.

63Tādējādi pašvaldības domi var atlaist, ja kopš tās ievēlēšanas

64(darba uzsākšanas) tā pieļāvusi atkārtotus būtiskus tiesību normu

65pārkāpumus. Šie pārkāpumi pienācīgi izvērtējami attiecīgā likuma

66par pašvaldības domes atlaišanu izstrādes un pieņemšanas

67procesā.

6824.2. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumprojekta

69anotācija ir viens no avotiem, kas sniedz informāciju par tiesību

70akta nepieciešamību, piemērošanu un ietekmi uz dažādām jomām. Tai

71ir informatīva nozīme - tā iepazīstina ar likumprojekta

72iesniedzēja motivāciju. Anotācijā ietvertais pamatojums ļauj

73sabiedrībai gūt priekšstatu par tiem apsvērumiem, kas bijuši par

74pamatu tiesību normas pieņemšanai (sk. Satversmes tiesas 2020.

75gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 19.1.2.

76punktu). Tādējādi Rīgas domes atlaišanas pamatā esošie

77tiesību normu pārkāpumi bija jānorāda Likumprojekta

78anotācijā.

79Satversmes tiesa jau secināja, ka Ministrijas sagatavotajā

80Likumprojekta anotācijā ir norādes uz Rīgas domes pieļautajiem

81tiesību normu pārkāpumiem, tostarp uz nespēju nodrošināt savas

82autonomās funkcijas - organizēt sadzīves atkritumu

83apsaimniekošanu - veikšanu un uz sprieduma lietā Nr. 2012‑01-01

84nepildīšanu. Turklāt pēc Konkurences padomes paziņojuma par

85pagaidu noregulējumu Rīgas dome neesot veikusi nekādas darbības,

86lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

87sniegšanas nepārtrauktību un neradītu antropogēnas katastrofas

88draudus. Ja 2019. gada 15. septembrī Rīgas pilsētas

89administratīvajā teritorijā tiktu apturēta vai būtiski

90apgrūtināta sadzīves atkritumu savākšana un izvešana, tad būtu

91radies potenciāls kaitējums videi un sabiedrības veselībai. Tā kā

92Rīgas dome šajā situācijā neesot spējusi pildīt attiecīgo

93autonomo funkciju, Ministru kabinetam vajadzējis Rīgas pilsētas

94administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju.

95Turklāt arī ārkārtējās situācijas laikā Rīgas dome neesot

96pienācīgi rīkojusies, lai nodrošinātu ilgtermiņa, nevis pagaidu

97risinājumu, saskaņā ar kuru sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

98pakalpojumi tiktu sniegti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

99Tāpēc ārkārtējo situāciju Rīgas pilsētā nācies pagarināt.

10024.3. Likumprojekta anotācijā norādīts arī uz

101atkārtotām atbildīgo institūciju vēstulēm Rīgas domei, kurās

102pieprasīti paskaidrojumi par pieļautajiem tiesību normu

103pārkāpumiem un aicināts tos novērst, kā arī Rīgas domes atbildēm

104uz šiem aicinājumiem. Pēc 2017. gada 22. jūnija, kad darbu sāka

105tā sasaukuma Rīgas dome, uz kuru attiecās Rīgas domes atlaišanas

106likums, Ministrija vairākkārt vērsusi domes uzmanību uz

107pārkāpumiem, kurus tā pieļāvusi, pildot savu autonomo funkciju

108sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Piemēram, 2019. gada

10927. marta vēstulē Nr. 1-132/2746 un 2019. gada 19. jūlija vēstulē

110Nr. 1‑132/6933 Ministrija pašvaldībai atgādinājusi, ka līdz 2014.

111gada 31. decembrim pašvaldībām bija jāizveido atkritumu dalītās

112savākšanas sistēma un jānodrošina iedzīvotājiem šādi pakalpojumi

113vismaz attiecībā uz papīra, plastmasas, stikla un metāla

114atkritumiem. 2019. gada 19. jūlija vēstulē Ministrija norādījusi

115arī uz pārkāpumiem sakarā ar publiskās un privātās partnerības

116ietvaros noslēgto koncesijas līgumu un nepieciešamību aktualizēt

117saistošos noteikumus Nr. 90 vai izdot jaunus saistošos

118noteikumus. Ministrijas 2019. gada 29. augusta vēstulē Nr.

1191-132/8208 un 2019. gada 9. septembra vēstulē Nr. 1‑132/8506

120Rīgas domes priekšsēdētājam pieprasīti paskaidrojumi par to, kā

121pašvaldība plāno nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

122pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību. 2019. gada 17. septembra

123vēstulē Nr. 1‑132/8777, 2019. gada 1. oktobra vēstulē Nr.

1241‑132/9242, 2019. gada 25. oktobra vēstulē Nr. 1-132/10055 un

1252019. gada 14. novembra vēstulē Nr. 1‑132/10626 Ministrija

126pieprasījusi Rīgas domei sniegt informāciju par rīkojuma Nr. 432

127izpildes gaitu un to, kādā veidā tiks nodrošināta sadzīves

128atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana pēc 2019. gada

12911. decembra, kad beigsies Ministru kabineta izsludinātā

130ārkārtējā situācija. Savukārt 2019. gada 21. novembra vēstulē Nr.

1311‑132/10798 Ministrija, pamatojoties uz likuma "Par

132pašvaldībām" 94.1 pantu, pieprasījusi Rīgas domes

133priekšsēdētājam paskaidrojumus par ilgstoši pieļautajiem

134pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī

135aicinājusi iesniegt izvērstu rīcības plānu ar pasākumiem,

136atbildīgajām personām un termiņiem, kādā dome juridiski korektā

137veidā nodrošinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

138sniegšanas nepārtrauktību iedzīvotājiem, ņemot vērā, ka esošie

139atkritumu apsaimniekošanas līgumi zaudēs spēku 2019. gada 12.

140decembrī. Šajās vēstulēs Ministrija arī skaidrojusi Rīgas domes

141pieļauto pārkāpumu būtību un nepieciešamību nodrošināt sadzīves

142atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu atbilstoši

143normatīvo aktu prasībām (sk. lietas materiālu 2. sēj. 5.-8.,

14413.-15., 72.-75., 83.-85., 94., 97.-98. lp).

145Turklāt uz riskiem un iespējamiem konkurenci reglamentējošu

146normatīvo aktu pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekotāja

147izvēlē Rīgas domes uzmanību vairākkārt vērsusi Konkurences

148padome, piemēram, 2017. gada 28. aprīļa vēstulē Nr. 1-11/569 tā

149norādījusi uz iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem, Rīgas

150domei izvēloties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju publiskās un

151privātās partnerības ietvaros (sk. lietas materiālu 2. sēj.

1523.-4. lp.). Nedz iepriekšējā sasaukuma, nedz tā sasaukuma

153Rīgas dome, uz kuru attiecās Rīgas domes atlaišanas likums,

154Konkurences padomes minētos trūkumus nenovērsa, un 2019. gada 14.

155jūnijā tika noslēgts koncesijas līgums. 2019. gada 18. jūlijā

156Konkurences padome ierosināja pārbaudes lietu, bet 2019. gada 9.

157septembrī pieņēma lēmumu par pagaidu noregulējumu, ar kuru

158apturēja koncesijas līguma darbību.

159No lietas materiāliem izriet, ka Rīgas dome, atbildot uz

160Ministrijas informācijas pieprasījumiem, vairākkārt izklāstījusi

161savu viedokli, cenšoties pamatot to, ka rīkojas tiesiski. Proti,

162Rīgas domes viedoklis izklāstīts 2019. gada 29. jūlija vēstulē

163Nr. DMV-19-2493-nd, 2019. gada 6. septembra vēstulē Nr.

164RD‑19‑1882‑nd, 2019. gada 10. septembra vēstulē Nr.

165RD-19-1902-nd, 2019. gada 11. septembra vēstulē Nr.

166RD-19-1909-nd, 2019. gada 18. septembra vēstulē Nr.

167RD-19-1971-nd, 2019. gada 20. novembra vēstulē Nr.

168DMV-19-3788-nd, 2019. gada 29. novembra vēstulē Nr.

169RD-19-2536-nd, 2019. gada 3. decembra vēstulē Nr. RD-19-2545-nd

170un 2019. gada 10. decembra vēstulē Nr. DMV‑19‑4029-nd. 2019. gada

17117. decembra vēstulē Nr. RD‑19‑2632-nd, kas adresēta Valsts

172kancelejai, Ministrijai un Tieslietu ministrijai, Rīgas dome

173sniegusi savu viedokli par Likumprojekta anotācijā minētajiem

174tiesību normu pārkāpumiem (sk. lietas materiālu 1. sēj.

17542.-45. lp., 2. sēj. 16.-19. lp., 74.-82. lp., 95.-96. lp.,

17699.-105. lp., 112.-113. lp., 3. sēj. 129.-140. lp.).

177Tādējādi atbildīgās institūcijas ir vairākkārt aicinājušas

178Rīgas domi novērst pārkāpumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

179jomā un Rīgas dome ir izteikusi savu viedokli par šiem

180pārkāpumiem.

18124.4. Lai vērtētu Rīgas domei pārmestos tiesību normu

182pārkāpumus, ir jāņem vērā attiecīgā joma un pašvaldības autonomā

183funkcija, kuras pildīšanā šie pārkāpumi pieļauti. Citstarp jāņem

184vērā arī tas, cik svarīga sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

185funkcijas izpilde ir iedzīvotājiem, kā tā ietekmē viņu veselību

186un labklājību, kā arī tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Tāpat vērā

187jāņem arī tas, kādas sekas var radīt nespēja šo funkciju pildīt

188tik lielā pilsētā kā Rīga, kur tiek radīti vairāk nekā 40

189procenti no visiem Latvijā radītajiem sadzīves atkritumiem

190(sk. Likumprojekta anotāciju).

191Pieteikumā norādīts, ka Rīgas dome sekmīgi nodrošinājusi

192iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

193sniegšanu, tāpēc nav bijis pamata pagarināt ārkārtējo situāciju

194Rīgas pilsētā, kā arī atlaist Rīgas domi. Tomēr Satversmes tiesa

195ir atzinusi, ka pašvaldībai ir rīcības brīvība savas autonomās

196kompetences īstenošanā, vienīgi ņemot vērā Satversmē un citos

197ārējos normatīvajos aktos noteikto ietvaru un attiecīgās

198administratīvās teritorijas iedzīvotāju likumiskās intereses

199(sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma

200lietā Nr. 2019-17-05 16.1. punktu). Tātad nepietiek ar to

201vien, ka pašvaldība pēc saviem ieskatiem gluži vienkārši pilda

202savu autonomo funkciju, nodrošinot iedzīvotājiem attiecīgus

203pakalpojumus. Atbilstoši tiesiskuma principam pašvaldībai ikviena

204autonomā funkcija ir jāpilda tiesiski - saskaņā ar tiesību normās

205noteikto.

206Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšana kā

207pašvaldības autonomā funkcija minēta likuma "Par

208pašvaldībām" 15. panta 1. punktā. Sadzīves atkritumu

209apsaimniekošanu regulē gan Atkritumu apsaimniekošanas likums un

210uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, gan citi

211normatīvi akti, piemēram, publisko iepirkumu jomā. Atkritumu

212apsaimniekošanas likuma 8. pants nosaka pašvaldības kompetenci

213atkritumu apsaimniekošanas jomā. Šā panta pirmās daļas 3. punkts

214citstarp noteic, ka pašvaldība izdod saistošos noteikumus par

215sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā

216teritorijā, nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu

217apsaimniekošanas zonās un citus jautājumus. Tāpat pašvaldība veic

218citus pienākumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā,

219tostarp organizē atkritumu dalītu vākšanu savā administratīvajā

220teritorijā atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un

221reģionālajiem plāniem (sk. Atkritumu apsaimniekošanas likuma

2228. panta pirmās daļas 6. punktu).

223Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. panta pirmo

224daļu atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu un

225mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu,

226pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu attiecīgajā

227sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, par piedāvājuma izvēles

228kritēriju nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu,

229pašvaldība izvēlas publisko iepirkumu vai publisko un privāto

230partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

231Prasība piemērot iepirkuma procedūru, pašvaldībai izvēloties

232sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējus, ir

233vērsta uz konkurences veicināšanu, valsts un pašvaldību līdzekļu

234efektīvu izmantošanu, iedzīvotājiem sedzamās pakalpojumu maksas

235samazināšanos un galarezultātā nodrošina visas sabiedrības

236labklājību. Spriedumā lietā Nr. 2012-01-01 Satversmes tiesa par

237neatbilstošu Satversmes 1. pantam un spēkā neesošu no 2013. gada

2381. jūlija atzina Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas

239noteikumu 12. punkta pirmo teikumu, ciktāl tas attiecas uz

240pašvaldību līgumiem ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas noslēgti,

241nepiemērojot vai neatbilstoši piemērojot normatīvos aktus par

242publisko iepirkumu (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 6.

243decembra sprieduma lietā Nr. 2012-01-01 15. un 18.

244punktu).

245Tādējādi Rīgas dome, pildot savu autonomo funkciju - organizēt

246sadzīves atkritumu apsaimniekošanu -, nedrīkstēja rīkoties

247patvaļīgi, tai bija jāievēro gan normatīvie akti, gan spriedums

248lietā Nr. 2012‑01‑01.

24924.5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta

250pirmo daļu Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un stājas spēkā

251tā pasludināšanas brīdī. Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka

252Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību

253normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību

254institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un

255juridiskajām personām. Tādējādi Satversmes tiesas sprieduma spēks

256ir vispārsaistošs.

257No sprieduma lietā Nr. 2012-01-01 izrietēja, ka 2013. gada 1.

258jūlijā spēku zaudē tie pašvaldību līgumi ar atkritumu

259apsaimniekotājiem, kas noslēgti, nepiemērojot vai neatbilstoši

260piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu. Lai gan

261Atkritumu apsaimniekošanas likums kopš sprieduma lietā Nr.

2622012-01-01 spēkā stāšanās ir vairākkārt grozīts, nemainīgs

263palicis pašvaldībām noteiktais pienākums līgumus ar atkritumu

264apsaimniekotājiem noslēgt publisko iepirkumu vai publisko un

265privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā

266kārtībā. Nedz iepriekšējo sasaukumu, nedz tā sasaukuma Rīgas

267dome, uz kuru attiecās Rīgas domes atlaišanas likums, nebija

268nodrošinājusi minētā sprieduma izpildi un nebija noslēgusi ar

269atkritumu apsaimniekotājiem tādus līgumus, kuri atbilstu

270normatīvo aktu prasībām. Atklāts konkurss attiecībā uz sadzīves

271atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā tika izsludināts tikai

2722019. gada 11. decembrī, un tā ietvaros līgumi ar atkritumu

273apsaimniekotājiem tika noslēgti 2020. gada februārī. Tātad

274sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu

275atbilstoši tiesību normu prasībām bija iespējams nodrošināt dažu

276mēnešu laikā, pat ja vienlaikus risinājās darbs pie jaunas

277sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides.

278Tāpat atlaistā Rīgas dome kopš darba uzsākšanas nebija

279pienācīgi rīkojusies, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu dalītās

280šķirošanas sistēmas izveidi, lai gan tas atbilstoši normatīvo

281aktu prasībām bija jāizdara jau iepriekšējā domes sasaukuma

282darbības laikā līdz 2014. gada 31. decembrim. Arī šo pārkāpumu

283bija plānots novērst vien ar jaunās sadzīves atkritumu

284apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu.

285Satversmes tiesa secina, ka Rīgas domes rīcībā, tai

286organizējot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ir konstatējami

287atkārtoti būtiski tiesību normu pārkāpumi. Gadiem ilgi, arī

288atlaistās Rīgas domes darbības laikā, sadzīves atkritumu

289apsaimniekošana Rīgā tika organizēta, pārkāpjot tiesību normās

290noteiktās prasības, tādā veidā patvaļīgi aizskarot iedzīvotāju,

291kā arī visas sabiedrības likumiskās intereses un apdraudot

292tiesiskumu.

293Līdz ar to Rīgas domes pieļautie

294tiesību normu pārkāpumi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā,

295vērtējot tos kopsakarā, atzīstami par atkārtotiem būtiskiem

296pārkāpumiem.