24. pants

Satversmes tiesai ir jāizvērtē, kas uzskatāms par

normatīvo aktu pārkāpumu likuma "Par pašvaldībām" 91.

panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē un vai Rīgas dome tādus

pārkāpumus bija pieļāvusi.

24.1. Likuma "Par pašvaldībām" 91. panta

pirmās daļas 1. punktā kā pašvaldības domes pieļautos pārkāpumus

raksturojošs kritērijs minēts tas, ka pārkāpumi ir atkārtoti.

Savukārt Pieteikuma iesniedzējs, kā arī vairākas pieaicinātās

personas, tostarp Latvijas Pašvaldību savienība, pauž šādu

viedokli: ja tiek lemts par domes atlaišanu, tad tās izdarītajiem

pārkāpumiem jābūt tādiem, kas pamatotu atlaišanas nepieciešamību

un attaisnotu domes vēlēšanās izteiktās pašvaldības iedzīvotāju

gribas ierobežošanu.

No pašvaldības principa un visas likuma "Par

pašvaldībām" sistēmas izriet tas, ka pašvaldības domi kā

demokrātiski ievēlētu institūciju var atlaist vienīgi tādā

gadījumā, ja tā atkārtoti pieļauj būtiskus tiesību normu

pārkāpumus. Tātad pašvaldības dome nevar tikt atlaista par

jebkādu tās pieļautu pārkāpumu, pat ja tas bijis atkārtots.

Par pašvaldības domes pieļauto tiesību normu pārkāpumu

būtiskumu citstarp liecina sekas, ko šie pārkāpumi rada vai var

radīt attiecībā uz konkrētās administratīvās teritorijas

iedzīvotāju un visas sabiedrības likumiskajām interesēm, kā arī

šo pārkāpumu sistemātiskums, kas vienlaikus norāda arī uz to, ka

tiesību normu pārkāpumus pašvaldības dome pieļauj atkārtoti. Arī

tāda spēkā esoša tiesas sprieduma nepildīšana, kurā nepārprotami

konstatēts kādas pašvaldības rīcības prettiesiskums, ir būtisks

tiesību normas pārkāpums un apdraud tiesiskumu un tiesisko

kārtību. Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda

situācija, kad kāda no valsts institūcijām, tostarp pašvaldība,

nepildītu tiesas nolemto.

Pamatots ir Pieteikuma iesniedzēja, kā arī Rīgas domes un

Saeimas Juridiskā biroja viedoklis, ka pašvaldības domi nevar

atlaist par pārkāpumiem, kurus pieļāvusi cita (iepriekšējā)

sasaukuma dome. Tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc domes

pārkāpumiem, par kuriem tā tiek atlaista, nav jābūt konstatētiem

ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Proti, tiesvedības ilgums var

pārsniegt atlikušo pašvaldības domes pilnvaru laiku, un tādā

gadījumā zustu šā pašvaldības darbības tiesiskuma uzraudzības

līdzekļa jēga. Savukārt centrālajai varai ir tiesības uzsākt

pašvaldības domes atlaišanas procesu tikai tad, ja pēc

atkārtotiem tiesību normu pārkāpumiem ir nepieciešams rīkoties

nekavējoties, lai atjaunotu tiesiskumu. Tāpat pašvaldības domes

atlaišanas institūtam nebūtu jēgas, ja domi varētu atlaist

vienīgi par pastāvošiem pārkāpumiem, neņemot vērā iepriekš

pieļautos pārkāpumus.

Latvijas Pašvaldību savienība Budžeta un finanšu komisijas

sēdē izteikusi viedokli, ka pašvaldības domes pārkāpumus vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var konstatēt,

vienīgi izmantojot likuma "Par pašvaldībām" 49. panta

pirmajā daļā paredzētās tiesības apturēt prettiesiska pašvaldības

normatīvā akta vai atsevišķu tā punktu darbību (sk. Budžeta un

finanšu komisijas 2019. gada 19. decembra un 2020. gada 4.

februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 8. sēj. 11.

lp.). Tomēr šis ir patstāvīgs pašvaldības darbības

uzraudzības līdzeklis, kas vērsts uz to, lai demokrātiskā

tiesiskā valstī netiktu piemērots prettiesisks normatīvais akts.

Ja pašvaldības dome iesniedz attiecīgu pieteikumu, Satversmes

tiesa izvērtē ministra rīkojuma tiesiskumu un tātad arī novērš

jebkādas šaubas par to, vai pašvaldības rīcība bijusi tiesiska

vai ne. Turklāt ne visus pašvaldības pārkāpumus var novērst,

apturot kāda tās normatīvā akta darbību.

Tādējādi pašvaldības domi var atlaist, ja kopš tās ievēlēšanas

(darba uzsākšanas) tā pieļāvusi atkārtotus būtiskus tiesību normu

pārkāpumus. Šie pārkāpumi pienācīgi izvērtējami attiecīgā likuma

par pašvaldības domes atlaišanu izstrādes un pieņemšanas

procesā.

24.2. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumprojekta

anotācija ir viens no avotiem, kas sniedz informāciju par tiesību

akta nepieciešamību, piemērošanu un ietekmi uz dažādām jomām. Tai

ir informatīva nozīme - tā iepazīstina ar likumprojekta

iesniedzēja motivāciju. Anotācijā ietvertais pamatojums ļauj

sabiedrībai gūt priekšstatu par tiem apsvērumiem, kas bijuši par

pamatu tiesību normas pieņemšanai (sk. Satversmes tiesas 2020.

gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 19.1.2.

punktu). Tādējādi Rīgas domes atlaišanas pamatā esošie

tiesību normu pārkāpumi bija jānorāda Likumprojekta

anotācijā.

Satversmes tiesa jau secināja, ka Ministrijas sagatavotajā

Likumprojekta anotācijā ir norādes uz Rīgas domes pieļautajiem

tiesību normu pārkāpumiem, tostarp uz nespēju nodrošināt savas

autonomās funkcijas - organizēt sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu - veikšanu un uz sprieduma lietā Nr. 2012‑01-01

nepildīšanu. Turklāt pēc Konkurences padomes paziņojuma par

pagaidu noregulējumu Rīgas dome neesot veikusi nekādas darbības,

lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

sniegšanas nepārtrauktību un neradītu antropogēnas katastrofas

draudus. Ja 2019. gada 15. septembrī Rīgas pilsētas

administratīvajā teritorijā tiktu apturēta vai būtiski

apgrūtināta sadzīves atkritumu savākšana un izvešana, tad būtu

radies potenciāls kaitējums videi un sabiedrības veselībai. Tā kā

Rīgas dome šajā situācijā neesot spējusi pildīt attiecīgo

autonomo funkciju, Ministru kabinetam vajadzējis Rīgas pilsētas

administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju.

Turklāt arī ārkārtējās situācijas laikā Rīgas dome neesot

pienācīgi rīkojusies, lai nodrošinātu ilgtermiņa, nevis pagaidu

risinājumu, saskaņā ar kuru sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojumi tiktu sniegti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Tāpēc ārkārtējo situāciju Rīgas pilsētā nācies pagarināt.

24.3. Likumprojekta anotācijā norādīts arī uz

atkārtotām atbildīgo institūciju vēstulēm Rīgas domei, kurās

pieprasīti paskaidrojumi par pieļautajiem tiesību normu

pārkāpumiem un aicināts tos novērst, kā arī Rīgas domes atbildēm

uz šiem aicinājumiem. Pēc 2017. gada 22. jūnija, kad darbu sāka

tā sasaukuma Rīgas dome, uz kuru attiecās Rīgas domes atlaišanas

likums, Ministrija vairākkārt vērsusi domes uzmanību uz

pārkāpumiem, kurus tā pieļāvusi, pildot savu autonomo funkciju

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Piemēram, 2019. gada

27. marta vēstulē Nr. 1-132/2746 un 2019. gada 19. jūlija vēstulē

Nr. 1‑132/6933 Ministrija pašvaldībai atgādinājusi, ka līdz 2014.

gada 31. decembrim pašvaldībām bija jāizveido atkritumu dalītās

savākšanas sistēma un jānodrošina iedzīvotājiem šādi pakalpojumi

vismaz attiecībā uz papīra, plastmasas, stikla un metāla

atkritumiem. 2019. gada 19. jūlija vēstulē Ministrija norādījusi

arī uz pārkāpumiem sakarā ar publiskās un privātās partnerības

ietvaros noslēgto koncesijas līgumu un nepieciešamību aktualizēt

saistošos noteikumus Nr. 90 vai izdot jaunus saistošos

noteikumus. Ministrijas 2019. gada 29. augusta vēstulē Nr.

1-132/8208 un 2019. gada 9. septembra vēstulē Nr. 1‑132/8506

Rīgas domes priekšsēdētājam pieprasīti paskaidrojumi par to, kā

pašvaldība plāno nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību. 2019. gada 17. septembra

vēstulē Nr. 1‑132/8777, 2019. gada 1. oktobra vēstulē Nr.

1‑132/9242, 2019. gada 25. oktobra vēstulē Nr. 1-132/10055 un

2019. gada 14. novembra vēstulē Nr. 1‑132/10626 Ministrija

pieprasījusi Rīgas domei sniegt informāciju par rīkojuma Nr. 432

izpildes gaitu un to, kādā veidā tiks nodrošināta sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana pēc 2019. gada

11. decembra, kad beigsies Ministru kabineta izsludinātā

ārkārtējā situācija. Savukārt 2019. gada 21. novembra vēstulē Nr.

1‑132/10798 Ministrija, pamatojoties uz likuma "Par

pašvaldībām" 94.1 pantu, pieprasījusi Rīgas domes

priekšsēdētājam paskaidrojumus par ilgstoši pieļautajiem

pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī

aicinājusi iesniegt izvērstu rīcības plānu ar pasākumiem,

atbildīgajām personām un termiņiem, kādā dome juridiski korektā

veidā nodrošinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

sniegšanas nepārtrauktību iedzīvotājiem, ņemot vērā, ka esošie

atkritumu apsaimniekošanas līgumi zaudēs spēku 2019. gada 12.

decembrī. Šajās vēstulēs Ministrija arī skaidrojusi Rīgas domes

pieļauto pārkāpumu būtību un nepieciešamību nodrošināt sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu atbilstoši

normatīvo aktu prasībām (sk. lietas materiālu 2. sēj. 5.-8.,

13.-15., 72.-75., 83.-85., 94., 97.-98. lp).

Turklāt uz riskiem un iespējamiem konkurenci reglamentējošu

normatīvo aktu pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekotāja

izvēlē Rīgas domes uzmanību vairākkārt vērsusi Konkurences

padome, piemēram, 2017. gada 28. aprīļa vēstulē Nr. 1-11/569 tā

norādījusi uz iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem, Rīgas

domei izvēloties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju publiskās un

privātās partnerības ietvaros (sk. lietas materiālu 2. sēj.

3.-4. lp.). Nedz iepriekšējā sasaukuma, nedz tā sasaukuma

Rīgas dome, uz kuru attiecās Rīgas domes atlaišanas likums,

Konkurences padomes minētos trūkumus nenovērsa, un 2019. gada 14.

jūnijā tika noslēgts koncesijas līgums. 2019. gada 18. jūlijā

Konkurences padome ierosināja pārbaudes lietu, bet 2019. gada 9.

septembrī pieņēma lēmumu par pagaidu noregulējumu, ar kuru

apturēja koncesijas līguma darbību.

No lietas materiāliem izriet, ka Rīgas dome, atbildot uz

Ministrijas informācijas pieprasījumiem, vairākkārt izklāstījusi

savu viedokli, cenšoties pamatot to, ka rīkojas tiesiski. Proti,

Rīgas domes viedoklis izklāstīts 2019. gada 29. jūlija vēstulē

Nr. DMV-19-2493-nd, 2019. gada 6. septembra vēstulē Nr.

RD‑19‑1882‑nd, 2019. gada 10. septembra vēstulē Nr.

RD-19-1902-nd, 2019. gada 11. septembra vēstulē Nr.

RD-19-1909-nd, 2019. gada 18. septembra vēstulē Nr.

RD-19-1971-nd, 2019. gada 20. novembra vēstulē Nr.

DMV-19-3788-nd, 2019. gada 29. novembra vēstulē Nr.

RD-19-2536-nd, 2019. gada 3. decembra vēstulē Nr. RD-19-2545-nd

un 2019. gada 10. decembra vēstulē Nr. DMV‑19‑4029-nd. 2019. gada

17. decembra vēstulē Nr. RD‑19‑2632-nd, kas adresēta Valsts

kancelejai, Ministrijai un Tieslietu ministrijai, Rīgas dome

sniegusi savu viedokli par Likumprojekta anotācijā minētajiem

tiesību normu pārkāpumiem (sk. lietas materiālu 1. sēj.

42.-45. lp., 2. sēj. 16.-19. lp., 74.-82. lp., 95.-96. lp.,

99.-105. lp., 112.-113. lp., 3. sēj. 129.-140. lp.).

Tādējādi atbildīgās institūcijas ir vairākkārt aicinājušas

Rīgas domi novērst pārkāpumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

jomā un Rīgas dome ir izteikusi savu viedokli par šiem

pārkāpumiem.

24.4. Lai vērtētu Rīgas domei pārmestos tiesību normu

pārkāpumus, ir jāņem vērā attiecīgā joma un pašvaldības autonomā

funkcija, kuras pildīšanā šie pārkāpumi pieļauti. Citstarp jāņem

vērā arī tas, cik svarīga sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

funkcijas izpilde ir iedzīvotājiem, kā tā ietekmē viņu veselību

un labklājību, kā arī tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Tāpat vērā

jāņem arī tas, kādas sekas var radīt nespēja šo funkciju pildīt

tik lielā pilsētā kā Rīga, kur tiek radīti vairāk nekā 40

procenti no visiem Latvijā radītajiem sadzīves atkritumiem

(sk. Likumprojekta anotāciju).

Pieteikumā norādīts, ka Rīgas dome sekmīgi nodrošinājusi

iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

sniegšanu, tāpēc nav bijis pamata pagarināt ārkārtējo situāciju

Rīgas pilsētā, kā arī atlaist Rīgas domi. Tomēr Satversmes tiesa

ir atzinusi, ka pašvaldībai ir rīcības brīvība savas autonomās

kompetences īstenošanā, vienīgi ņemot vērā Satversmē un citos

ārējos normatīvajos aktos noteikto ietvaru un attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju likumiskās intereses

(sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma

lietā Nr. 2019-17-05 16.1. punktu). Tātad nepietiek ar to

vien, ka pašvaldība pēc saviem ieskatiem gluži vienkārši pilda

savu autonomo funkciju, nodrošinot iedzīvotājiem attiecīgus

pakalpojumus. Atbilstoši tiesiskuma principam pašvaldībai ikviena

autonomā funkcija ir jāpilda tiesiski - saskaņā ar tiesību normās

noteikto.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšana kā

pašvaldības autonomā funkcija minēta likuma "Par

pašvaldībām" 15. panta 1. punktā. Sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu regulē gan Atkritumu apsaimniekošanas likums un

uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, gan citi

normatīvi akti, piemēram, publisko iepirkumu jomā. Atkritumu

apsaimniekošanas likuma 8. pants nosaka pašvaldības kompetenci

atkritumu apsaimniekošanas jomā. Šā panta pirmās daļas 3. punkts

citstarp noteic, ka pašvaldība izdod saistošos noteikumus par

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā

teritorijā, nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas zonās un citus jautājumus. Tāpat pašvaldība veic

citus pienākumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā,

tostarp organizē atkritumu dalītu vākšanu savā administratīvajā

teritorijā atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un

reģionālajiem plāniem (sk. Atkritumu apsaimniekošanas likuma

8. panta pirmās daļas 6. punktu).

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. panta pirmo

daļu atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu un

mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu,

pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu attiecīgajā

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, par piedāvājuma izvēles

kritēriju nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu,

pašvaldība izvēlas publisko iepirkumu vai publisko un privāto

partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Prasība piemērot iepirkuma procedūru, pašvaldībai izvēloties

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējus, ir

vērsta uz konkurences veicināšanu, valsts un pašvaldību līdzekļu

efektīvu izmantošanu, iedzīvotājiem sedzamās pakalpojumu maksas

samazināšanos un galarezultātā nodrošina visas sabiedrības

labklājību. Spriedumā lietā Nr. 2012-01-01 Satversmes tiesa par

neatbilstošu Satversmes 1. pantam un spēkā neesošu no 2013. gada

1. jūlija atzina Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas

noteikumu 12. punkta pirmo teikumu, ciktāl tas attiecas uz

pašvaldību līgumiem ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas noslēgti,

nepiemērojot vai neatbilstoši piemērojot normatīvos aktus par

publisko iepirkumu (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 6.

decembra sprieduma lietā Nr. 2012-01-01 15. un 18.

punktu).

Tādējādi Rīgas dome, pildot savu autonomo funkciju - organizēt

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu -, nedrīkstēja rīkoties

patvaļīgi, tai bija jāievēro gan normatīvie akti, gan spriedums

lietā Nr. 2012‑01‑01.

24.5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta

pirmo daļu Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un stājas spēkā

tā pasludināšanas brīdī. Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka

Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību

normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību

institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un

juridiskajām personām. Tādējādi Satversmes tiesas sprieduma spēks

ir vispārsaistošs.

No sprieduma lietā Nr. 2012-01-01 izrietēja, ka 2013. gada 1.

jūlijā spēku zaudē tie pašvaldību līgumi ar atkritumu

apsaimniekotājiem, kas noslēgti, nepiemērojot vai neatbilstoši

piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu. Lai gan

Atkritumu apsaimniekošanas likums kopš sprieduma lietā Nr.

2012-01-01 spēkā stāšanās ir vairākkārt grozīts, nemainīgs

palicis pašvaldībām noteiktais pienākums līgumus ar atkritumu

apsaimniekotājiem noslēgt publisko iepirkumu vai publisko un

privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā. Nedz iepriekšējo sasaukumu, nedz tā sasaukuma Rīgas

dome, uz kuru attiecās Rīgas domes atlaišanas likums, nebija

nodrošinājusi minētā sprieduma izpildi un nebija noslēgusi ar

atkritumu apsaimniekotājiem tādus līgumus, kuri atbilstu

normatīvo aktu prasībām. Atklāts konkurss attiecībā uz sadzīves

atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā tika izsludināts tikai

2019. gada 11. decembrī, un tā ietvaros līgumi ar atkritumu

apsaimniekotājiem tika noslēgti 2020. gada februārī. Tātad

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu

atbilstoši tiesību normu prasībām bija iespējams nodrošināt dažu

mēnešu laikā, pat ja vienlaikus risinājās darbs pie jaunas

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides.

Tāpat atlaistā Rīgas dome kopš darba uzsākšanas nebija

pienācīgi rīkojusies, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu dalītās

šķirošanas sistēmas izveidi, lai gan tas atbilstoši normatīvo

aktu prasībām bija jāizdara jau iepriekšējā domes sasaukuma

darbības laikā līdz 2014. gada 31. decembrim. Arī šo pārkāpumu

bija plānots novērst vien ar jaunās sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu.

Satversmes tiesa secina, ka Rīgas domes rīcībā, tai

organizējot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ir konstatējami

atkārtoti būtiski tiesību normu pārkāpumi. Gadiem ilgi, arī

atlaistās Rīgas domes darbības laikā, sadzīves atkritumu

apsaimniekošana Rīgā tika organizēta, pārkāpjot tiesību normās

noteiktās prasības, tādā veidā patvaļīgi aizskarot iedzīvotāju,

kā arī visas sabiedrības likumiskās intereses un apdraudot

tiesiskumu.

Līdz ar to Rīgas domes pieļautie

tiesību normu pārkāpumi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā,

vērtējot tos kopsakarā, atzīstami par atkārtotiem būtiskiem

pārkāpumiem.