4. pants

1Pieaicinātā persona - Ministru kabinets -

2uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 101.

3pantam.

4Sagatavojot Likumprojektu, esot izvērtēta Rīgas domes rīcība,

5tai pildot vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - organizēt

6sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Toreizējā sasaukuma Rīgas

7domes rīcības izvērtējums esot aptvēris arī iepriekšējā sasaukuma

8deputātu rīcību, jo Rīgas dome neesot nodrošinājusi sprieduma

9lietā Nr. 2012-01-01 izpildi. Turklāt sadzīves atkritumu

10apsaimniekošanas jomā pieļauti arī citi pārkāpumi, par kuriem

11atbildīgās institūcijas informējušas Rīgas domi un kurus citstarp

12neesot novērsis arī tas domes sastāvs, uz kuru attiecās Rīgas

13domes atlaišanas likums.

14Pašvaldības domi varot atlaist tad, ja tā pārkāpj normatīvos

15aktus vai nav rīcībspējīga. Lai konstatētu pārkāpumu atkārtotību,

16tiem nevajagot būt atzītiem ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

17Rīgas domes pieļautie pārkāpumi bijuši būtiski un atkārtoti,

18pieļauti visā attiecīgā sasaukuma Rīgas domes darbības periodā,

19citstarp ignorējot atbildīgo institūciju norādījumus. Rīgas domes

20rīcība novedusi pie nepieciešamības izsludināt ārkārtējo

21situāciju, lai novērstu tādas antropogēnas katastrofas draudus,

22kas būtu saistīta ar potenciālu kaitējumu videi un sabiedrības

23veselībai. Dome arī neesot veikusi nekādas darbības, lai

24nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

25sniegšanas nepārtrauktību pēc 2019. gada 11. decembra. Tāpēc

26nācies ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 2020. gada 12. martam.

27Rīgas domes sistemātiski pieļautie pārkāpumi esot pakļāvuši

28riskam valsts pārvaldes principu īstenošanu pašvaldības darbībā,

29un līdz ar to bijusi apdraudēta pašvaldības funkcijas - organizēt

30sadzīves atkritumu apsaimniekošanu - pienācīga izpilde.

31Ar Rīgas domes atlaišanas likuma pieņemšanu neesot aizskartas

32Rīgas domes kā vēlētas pašpārvaldes institūcijas tiesības un

33neesot notikusi prettiesiska valsts iejaukšanās pašvaldības

34darbībā un "visu funkciju atņemšana", kā norādīts

35pieteikumā. Tāpat neesot ierobežotas arī pilsoņu tiesības

36piedalīties Rīgas domes vēlēšanās un ievēlēt jaunu domi.

37Tas, ka Likumprojekts netika nosūtīts saskaņošanai Latvijas

38Pašvaldību savienībai un par to netika informēta Rīgas dome,

39nenorādot uz labas likumdošanas principa pārkāpumu. Normatīvajos

40aktos neesot noteikts pienākums jautājumu par pašvaldības domes

41atlaišanu saskaņot ar Latvijas Pašvaldību savienību, ņemot vērā

42šā jautājuma raksturu - proti, konkrētas pašvaldības domes

43pieļautos pārkāpumus, kas ir par pamatu tās atlaišanai. Turklāt

44Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve esot piedalījusies

45Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra sēdē, kurā

46Likumprojekts tika izskatīts. Savukārt Rīgas domes viedoklis esot

47noskaidrots Ministrijas sarakstē ar pašvaldību. Rīgas domes

48pieļautie pārkāpumi, pēc Ministru kabineta ieskata, bijuši

49atzīstami par pietiekami būtiskiem, lai Likumprojekts tiktu

50nekavējoties virzīts uz Saeimu.