4. pants

Pieaicinātā persona - Ministru kabinets -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 101.

pantam.

Sagatavojot Likumprojektu, esot izvērtēta Rīgas domes rīcība,

tai pildot vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - organizēt

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Toreizējā sasaukuma Rīgas

domes rīcības izvērtējums esot aptvēris arī iepriekšējā sasaukuma

deputātu rīcību, jo Rīgas dome neesot nodrošinājusi sprieduma

lietā Nr. 2012-01-01 izpildi. Turklāt sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas jomā pieļauti arī citi pārkāpumi, par kuriem

atbildīgās institūcijas informējušas Rīgas domi un kurus citstarp

neesot novērsis arī tas domes sastāvs, uz kuru attiecās Rīgas

domes atlaišanas likums.

Pašvaldības domi varot atlaist tad, ja tā pārkāpj normatīvos

aktus vai nav rīcībspējīga. Lai konstatētu pārkāpumu atkārtotību,

tiem nevajagot būt atzītiem ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Rīgas domes pieļautie pārkāpumi bijuši būtiski un atkārtoti,

pieļauti visā attiecīgā sasaukuma Rīgas domes darbības periodā,

citstarp ignorējot atbildīgo institūciju norādījumus. Rīgas domes

rīcība novedusi pie nepieciešamības izsludināt ārkārtējo

situāciju, lai novērstu tādas antropogēnas katastrofas draudus,

kas būtu saistīta ar potenciālu kaitējumu videi un sabiedrības

veselībai. Dome arī neesot veikusi nekādas darbības, lai

nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

sniegšanas nepārtrauktību pēc 2019. gada 11. decembra. Tāpēc

nācies ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 2020. gada 12. martam.

Rīgas domes sistemātiski pieļautie pārkāpumi esot pakļāvuši

riskam valsts pārvaldes principu īstenošanu pašvaldības darbībā,

un līdz ar to bijusi apdraudēta pašvaldības funkcijas - organizēt

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu - pienācīga izpilde.

Ar Rīgas domes atlaišanas likuma pieņemšanu neesot aizskartas

Rīgas domes kā vēlētas pašpārvaldes institūcijas tiesības un

neesot notikusi prettiesiska valsts iejaukšanās pašvaldības

darbībā un "visu funkciju atņemšana", kā norādīts

pieteikumā. Tāpat neesot ierobežotas arī pilsoņu tiesības

piedalīties Rīgas domes vēlēšanās un ievēlēt jaunu domi.

Tas, ka Likumprojekts netika nosūtīts saskaņošanai Latvijas

Pašvaldību savienībai un par to netika informēta Rīgas dome,

nenorādot uz labas likumdošanas principa pārkāpumu. Normatīvajos

aktos neesot noteikts pienākums jautājumu par pašvaldības domes

atlaišanu saskaņot ar Latvijas Pašvaldību savienību, ņemot vērā

šā jautājuma raksturu - proti, konkrētas pašvaldības domes

pieļautos pārkāpumus, kas ir par pamatu tās atlaišanai. Turklāt

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve esot piedalījusies

Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra sēdē, kurā

Likumprojekts tika izskatīts. Savukārt Rīgas domes viedoklis esot

noskaidrots Ministrijas sarakstē ar pašvaldību. Rīgas domes

pieļautie pārkāpumi, pēc Ministru kabineta ieskata, bijuši

atzīstami par pietiekami būtiskiem, lai Likumprojekts tiktu

nekavējoties virzīts uz Saeimu.