12. pants

Pieaicinātā persona - biedrība

"Fintech Latvija Asociācija" (turpmāk - Fintech

Latvija) - norāda, ka tai un tās pārstāvētajiem komersantiem

nebija nodrošināta pienācīga iespēja paust viedokli par

apstrīdētajām normām un līdz ar to ir pārkāpts labas likumdošanas

princips. Apstrīdēto normu pieņemšanas mērķis ir saistāms ar

EURIBOR likmes svārstībām un reaģēšanu uz kredītiestāžu

augstajiem peļņas rādītājiem, tāpēc to attiecināšanai uz

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri izsniedz

aizdevumus ar fiksēto procentu likmi, nav objektīva pamata.

Ar apstrīdētajām normām divām finanšu sektora uzņēmumu

ienākuma nodokļa maksātāju grupām ir noteikta atšķirīga nodokļa

aprēķināšanas un maksāšanas kārtība. Nosakot izņēmumus no

vispārējās uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtības,

likumdevējam būtu jāizvēlas tādas personu grupas, kuras ir

salīdzināmas un atrodas vienādos apstākļos. Vienīgā pazīme, pēc

kuras kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

sniedzējus var salīdzināt, ir tā, ka abas nodokļa maksātāju

grupas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem. Tomēr šo

pazīmi nevar uzskatīt par pietiekamu, jo, ņemot vērā tādus

apstākļus kā komercdarbībai piesaistītais finansējums,

patērētājiem piedāvāto produktu cenas veidošana, tiem piemēroto

nodokļu aprēķināšanas un nomaksas kārtība, kā arī uz tiem

attiecinātie citi uzraudzības maksājumi un nodevas, jāsecina, ka

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji un kredītiestādes

atrodas būtiski atšķirīgos apstākļos. Par to, ka šīs personu

grupas neatrodas vienādos apstākļos, liecina arī tas, ka

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji pamatā izsniedz

aizdevumus ar fiksētajām procentu likmēm, turpretim

kredītiestādes - aizdevumus ar mainīgajām procentu likmēm.

Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri sniedz

kreditēšanas pakalpojumus juridiskajām personām, kā arī,

atšķirībā no kredītiestādēm, nodrošina hipotekāro kredītu

izsniegšanu reģionos, pieaicinātajai personai norādījuši, ka,

piemērojot apstrīdētās normas, tiks samazināts to rīcībā esošo

apgrozāmo līdzekļu apjoms un līdz ar to attiecīgi tiks ietekmēta

kredītu pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šāda

situācija būtu pretrunā ar vienu no 2018. gadā ieviestās

uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas mērķiem, kā arī hipotekāro

kredītu pieejamību privātpersonām reģionos.