18. pants

1Noskaidrojot, vai personas tiesību uz īpašumu

2ierobežojums ir attaisnojams, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai

3tas ir noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu

4tiesību normu, tostarp ievērojot labas likumdošanas principu

5(sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. marta

6sprieduma lietā Nr. 2022-06-03 19. punktu).

7Grozījumus, ar kuriem apstrīdētās normas ietvertas Nodokļa

8likumā, Saeima pieņēmusi 2023. gada 7. decembrī, tie

9izsludināti 2023. gada 21. decembrī oficiālajā izdevumā

10"Latvijas Vēstnesis" Nr. 247 un stājās spēkā

112024. gada 1. janvārī.

12Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes

13tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas

14un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā

15kārtībā, kā arī ir pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

16Apstrīdētās normas ir pietiekami skaidri formulētas, lai persona

17varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

18paredzēt to piemērošanas sekas.

19Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētās normas

20pieņemtas, pārkāpjot labas likumdošanas principu. Apstrīdēto

21normu pieņemšanas procesā nebija nodrošināta sabiedrības

22līdzdalība. Tāpat apstrīdētās normas ir pieņemtas bez datos

23balstīta pamatojuma, neņemot vērā iesaistīto valsts institūciju

24un nozares uzņēmumu viedokli. Šie labas likumdošanas principa

25pārkāpumi, pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, ir būtiski.

26Saeima norāda, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas, uzklausot

27valsts institūciju un nozares pārstāvjus, ņemot vērā datus par

28finanšu nozares uzņēmumu veiktajām uzņēmumu ienākuma nodokļa

29iemaksām. Tāpat pirms apstrīdēto normu pieņemšanas likumdevējam

30bija pieejama informācija par to, ka daļa patērētāju kreditēšanas

31pakalpojumu sniedzēju izsniedz aizdevumus ar fiksētu procentu

32likmi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir

33uzklausījusi un vērtējusi iebildumus par to, ka uzņēmumu ienākuma

34nodokļa piemaksas veikšanas pienākums tiek noteikts patērētāju

35kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

36Atbilstoši labas likumdošanas principam demokrātiskā tiesiskā

37valstī ir jānodrošina, ka tiesiskā regulējuma izstrādes procesā

38tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un

39tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi pret izstrādājamo

40tiesisko regulējumu (sk. Satversmes tiesas

412019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01

4218.1. punktu un 2022. gada 10. marta sprieduma

43lietā Nr. 2021-24-03 24.1. punktu).

44No atbildīgās komisijas sēžu protokoliem izriet, ka pirms

45likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā tika uzklausīts

46Finanšu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Patērētāju tiesību

47aizsardzības centra un Fintech Latvija viedoklis. Minētajā sēdē

48tika norādīts, ka gan kredītiestāžu, gan patērētāju kreditēšanas

49pakalpojumu sniedzēju komercdarbības modelis ir balstīts uz

50atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājuma izmantošanu

51kreditēšanā ar procentu likmi, tādēļ apstrīdētajās normās

52noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu nepieciešams

53attiecināt gan uz kredītiestādēm, gan patērētāju kreditēšanas

54pakalpojumu sniedzējiem (sk. Saeimas Budžeta un finanšu

55(nodokļu) komisijas 2023. gada 29. novembra sēdes

56audioierakstu no 00:29:50. Pieejams: saeima.lv). Saeimas

57Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzklausīja arī Fintech

58Latvija ierosinājumu veidot tādu atbildīgās komisijas

59priekšlikumu, kas paredzētu noteikumu par uzņēmumu ienākuma

60nodokļa piemaksu piemērot vienīgi tiem patērētāju kreditēšanas

61pakalpojumu sniedzējiem, kuri izsniedz kredītus ar mainīgu

62procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā. Tomēr šo

63priekšlikumu deputāti neatbalstīja (sk. Saeimas Budžeta

64un finanšu (nodokļu) komisijas 2023. gada 29. novembra

65sēdes audioierakstu no 00:38:57.

66Pieejams: saeima.lv).

67Tādējādi apstrīdēto normu pieņemšanas procesā tika uzklausīti

68valsts institūciju un nozares pārstāvju viedokļi. Labas

69likumdošanas princips negarantē konkrētu kādai personu grupai

70vēlamu rezultātu. Tas, ka attiecīgajā normatīvajā tiesību aktā

71nav iekļauts katrs saņemtais priekšlikums, nevar būt par pamatu

72tam, lai atzītu, ka labas likumdošanas princips nav ievērots

73(sal. sk. Satversmes tiesas 2023. gada

7421. marta sprieduma lietā Nr. 2022-06-03

7519.2. punktu).

76Pieteikumu iesniedzēju apsvērumi par to, ka apstrīdētās normas

77pieņemtas bez datos balstīta pamatojuma, ir pārbaudāmi, vērtējot

78to, vai apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums

79atbilst samērīguma principam.

80Ievērojot minēto, Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka

81apstrīdētās normas ir pienācīgi apspriestas un likumdošanas

82procesā pēc iespējas ir apzināti ieinteresēto personu viedokļi.

83Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas,

84ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību, un labas

85likumdošanas princips nav pārkāpts.

86Līdz ar to apstrīdētajās normās

87ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

88kārtībā pieņemtu tiesību normu.