18. pants

Noskaidrojot, vai personas tiesību uz īpašumu

ierobežojums ir attaisnojams, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai

tas ir noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu

tiesību normu, tostarp ievērojot labas likumdošanas principu

(sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. marta

sprieduma lietā Nr. 2022-06-03 19. punktu).

Grozījumus, ar kuriem apstrīdētās normas ietvertas Nodokļa

likumā, Saeima pieņēmusi 2023. gada 7. decembrī, tie

izsludināti 2023. gada 21. decembrī oficiālajā izdevumā

"Latvijas Vēstnesis" Nr. 247 un stājās spēkā

2024. gada 1. janvārī.

Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes

tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas

un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā

kārtībā, kā arī ir pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Apstrīdētās normas ir pietiekami skaidri formulētas, lai persona

varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

paredzēt to piemērošanas sekas.

Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētās normas

pieņemtas, pārkāpjot labas likumdošanas principu. Apstrīdēto

normu pieņemšanas procesā nebija nodrošināta sabiedrības

līdzdalība. Tāpat apstrīdētās normas ir pieņemtas bez datos

balstīta pamatojuma, neņemot vērā iesaistīto valsts institūciju

un nozares uzņēmumu viedokli. Šie labas likumdošanas principa

pārkāpumi, pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, ir būtiski.

Saeima norāda, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas, uzklausot

valsts institūciju un nozares pārstāvjus, ņemot vērā datus par

finanšu nozares uzņēmumu veiktajām uzņēmumu ienākuma nodokļa

iemaksām. Tāpat pirms apstrīdēto normu pieņemšanas likumdevējam

bija pieejama informācija par to, ka daļa patērētāju kreditēšanas

pakalpojumu sniedzēju izsniedz aizdevumus ar fiksētu procentu

likmi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir

uzklausījusi un vērtējusi iebildumus par to, ka uzņēmumu ienākuma

nodokļa piemaksas veikšanas pienākums tiek noteikts patērētāju

kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši labas likumdošanas principam demokrātiskā tiesiskā

valstī ir jānodrošina, ka tiesiskā regulējuma izstrādes procesā

tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un

tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi pret izstrādājamo

tiesisko regulējumu (sk. Satversmes tiesas

2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01

18.1. punktu un 2022. gada 10. marta sprieduma

lietā Nr. 2021-24-03 24.1. punktu).

No atbildīgās komisijas sēžu protokoliem izriet, ka pirms

likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā tika uzklausīts

Finanšu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Patērētāju tiesību

aizsardzības centra un Fintech Latvija viedoklis. Minētajā sēdē

tika norādīts, ka gan kredītiestāžu, gan patērētāju kreditēšanas

pakalpojumu sniedzēju komercdarbības modelis ir balstīts uz

atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājuma izmantošanu

kreditēšanā ar procentu likmi, tādēļ apstrīdētajās normās

noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu nepieciešams

attiecināt gan uz kredītiestādēm, gan patērētāju kreditēšanas

pakalpojumu sniedzējiem (sk. Saeimas Budžeta un finanšu

(nodokļu) komisijas 2023. gada 29. novembra sēdes

audioierakstu no 00:29:50. Pieejams: saeima.lv). Saeimas

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzklausīja arī Fintech

Latvija ierosinājumu veidot tādu atbildīgās komisijas

priekšlikumu, kas paredzētu noteikumu par uzņēmumu ienākuma

nodokļa piemaksu piemērot vienīgi tiem patērētāju kreditēšanas

pakalpojumu sniedzējiem, kuri izsniedz kredītus ar mainīgu

procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā. Tomēr šo

priekšlikumu deputāti neatbalstīja (sk. Saeimas Budžeta

un finanšu (nodokļu) komisijas 2023. gada 29. novembra

sēdes audioierakstu no 00:38:57.

Pieejams: saeima.lv).

Tādējādi apstrīdēto normu pieņemšanas procesā tika uzklausīti

valsts institūciju un nozares pārstāvju viedokļi. Labas

likumdošanas princips negarantē konkrētu kādai personu grupai

vēlamu rezultātu. Tas, ka attiecīgajā normatīvajā tiesību aktā

nav iekļauts katrs saņemtais priekšlikums, nevar būt par pamatu

tam, lai atzītu, ka labas likumdošanas princips nav ievērots

(sal. sk. Satversmes tiesas 2023. gada

21. marta sprieduma lietā Nr. 2022-06-03

19.2. punktu).

Pieteikumu iesniedzēju apsvērumi par to, ka apstrīdētās normas

pieņemtas bez datos balstīta pamatojuma, ir pārbaudāmi, vērtējot

to, vai apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums

atbilst samērīguma principam.

Ievērojot minēto, Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka

apstrīdētās normas ir pienācīgi apspriestas un likumdošanas

procesā pēc iespējas ir apzināti ieinteresēto personu viedokļi.

Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas,

ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību, un labas

likumdošanas princips nav pārkāpts.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu tiesību normu.