19. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir

jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada

13. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-36-01

18. punktu).

Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību

ierobežojuma leģitīmie mērķi ir sabiedrības labklājības un citu

cilvēku tiesību aizsardzība. Nodokļa likumā ietvertā uzņēmumu

ienākuma nodokļa sistēma, saskaņā ar kuru nodokļa maksāšana tiek

atlikta līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, motivē uzņēmumus

novirzīt peļņu tādiem izdevumiem, kas nodrošina to attīstību.

Apstrīdētajās normās ietvertais regulējums ir vērsts uz saprātīga

līdzsvara panākšanu starp šo Nodokļa likumā ietverto uzņēmumu

ienākuma nodokļa sistēmu un no valsts budžeta pilnīguma principa

izrietošo prasību nodrošināt budžeta ieņēmumu prognozējamību,

sekmējot uzņēmumu ienākuma nodokļa regulāru samaksu. Apstrīdētās

normas ir vērstas uz to, lai palielinātu valsts budžeta

ieņēmumus, kas nepieciešami dažādu valsts funkciju izpildei.

Savukārt Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētajās

normās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam attiecībā uz

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nav leģitīma

mērķa, jo likumdevējs ir vēlējies uzņēmumu ienākuma nodokļa

piemaksu noteikt kā nodokli no šķietamas virspeļņas. Nav

objektīva un saprātīga pamata secināt, ka Pieteikumu iesniedzējas

ir guvušas tādu peļņu, kura atbilstoši apstrīdēto normu mērķim

būtu jāpārdala sabiedrības vajadzībām. Tāpat jāņem vērā, ka

apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā veidojas dubultais

nodoklis, jo ar nodokli ir aplikta gan gūtā peļņa, gan arī

atlikums virs šīs peļņas. Šo apstākli likumdevējs nav

apsvēris.

19.1. Nodokļu politikas pamatā ir valsts

izveidotas nodokļu sistēmas, kas tiek pastāvīgi pilnveidotas.

2017. gada 28. jūlijā Saeima pieņēma Nodokļa likumu, ar

kuru tika ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kas

paredzēja uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim,

kad peļņa tiek sadalīta.

Viens no 2018. gadā ieviestās nodokļu reformas mērķiem

bija būtiski palielināt tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kuri

vienlaikus ir vērsti uz eksportu, augstu produktivitāti un augstu

vidējā atalgojuma līmeni. Lai sasniegtu šo mērķi, vidēja termiņa

nodokļu reformas ietvaros tika ieviesta atliktā uzņēmumu ienākuma

nodokļa sistēma, kas paredzēja piemērot 20 procentu likmi

peļņas sadales brīdī (sk. Ministru kabineta

2017. gada 24. maija rīkojumu Nr. 245 "Par

Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm

2018.-2021. gadam" protokola Nr. 23

21. §). Tomēr jāņem vērā, ka 2018. gadā ieviestā

uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma nav uzskatāma par tipisku, jo

pārsvarā pasaulē uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts regulāri

- ik gadu (sk. lietas materiālu 1. sēj.

73. lp.).

Līdz ar to uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas mērķis bija

uzņēmumu rentabilitātes un produktivitātes paaugstināšana,

uzlabojot uzņēmumu finanšu rādītājus, tai skaitā pašu kapitālu,

kā arī investīciju veicināšana. Šāda uzņēmumu ienākuma nodokļa

sistēma stimulēja uzņēmumus lielāku peļņas daļu atstāt uzņēmumā

un veicināja iespējas veikt investīcijas, piemēram, palielināt

ražošanas vai pakalpojumu jaudu vai mainīt ražošanas procesu.

19.2. Uzsākot Valsts nodokļu politikas

pamatnostādņu 2024.-2027. gadam izstrādes darbu, Nodokļu

koordinēšanas grupas sēdēs tika pieaicināti eksperti no nozaru

ministrijām un citām valsts institūcijām, kā arī sociālo un

sadarbības partneru pārstāvji. Nodokļu koordinēšanas grupa

2023. gadā dažādus ar uzņēmumu ienākuma nodokli saistītus

jautājumus izskatīja vairākās sēdēs, vērtējot datus par finanšu

sektora samaksātajiem nodokļiem, tostarp arī uzņēmumu ienākuma

nodokļa reformas rezultātus. Tika secināts, ka pēc uzņēmumu

ienākuma nodokļa reformas finanšu sektora samaksātie nodokļi ir

būtiski samazinājušies. Proti, summējot finanšu sektora

maksājamos nodokļus un aprēķinot to īpatsvaru kopējos nodokļu

ieņēmumos 2017. gadā - pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa

reformas -, tika konstatēts, ka valsts ieņēmumi no uzņēmumu

ienākuma nodokļa finanšu sektorā ir 43,3 miljoni euro

un kopumā nodokļu ieņēmumi no finanšu sektora veido

2,3 procentus no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Turpretim

2019., 2020. un 2021. gadā ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma

nodokļa finanšu sektorā būtiski samazinājās. 2022. gadā

finanšu sektora samaksātie nodokļi veidoja tikai vienu procentu

no kopējiem nodokļu ieņēmumiem (sk. lietas materiālu

1. sēj. 88.-89. lp.). Līdz ar to tika

secināts, ka finanšu sektora samaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa

apmēra samazinājumu ir ietekmējusi arī 2018. gadā ieviestā

uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma.

Vienlaikus kreditēšanas nozarē tika novērota netipiski augsta

peļņa, kas veidojās no aizņēmumu (procentu) likmju ienākuma par

izsniegtajiem aizdevumiem. Tomēr šī augstā peļņa negarantēja

kreditētāju veikto uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu pieaugumu

valsts budžetā (sk. lietas materiālu 1. sēj.

160.-161. lp.). Savukārt pārējā tirgus segmentā uzņēmumu

ienākuma nodokļa reforma ir veicinājusi uzņēmumu pašu kapitāla

rādītāju uzlabošanos un eksporta konkurētspējas saglabāšanos. Ir

pieaugusi uzņēmumu iespēja izmantot uzņēmumu ienākuma nodokļa

reformas rezultātā gūtos pašu līdzekļus uzņēmējdarbības

finansēšanai, kā arī pieaugusi eksporta tirgus daļa. Tāpat ar

uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu ir ieviestas pozitīvas izmaiņas

augstākas pievienotās vērtības nozarēs ar lielāku eksporta

potenciālu, tādās kā, piemēram, rūpniecība un informācijas un

komunikāciju pakalpojumi (sk.: Uzņēmumu ienākuma nodokļa

reformas ietekmes izvērtējums 2018-2023 un piedāvātais tālākās

rīcības scenārijs. Pieejams: fm.gov.lv). Tāpēc

Nodokļu koordinēšanas grupa atbalstīja priekšlikumu neatteikties

no 2018. gadā ieviestās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas,

tomēr analizēja iespējas un piedāvāja risinājumus atšķirīgas

uzņēmumu ienākuma nodokļa administrēšanas noteikšanai konkrētām

tautsaimniecības nozarēm (sk. Nodokļu politikas

pilnveidošanas koordinēšanas grupas 2023. gada

14. jūnija sēdes protokolu Nr. 12).

Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika

norādīts, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji pēc

nodokļa reformas vairāk nekā piecus gadus savu saimniecisko

darbību ir īstenojuši atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmā.

Šāda komersantiem labvēlīga uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma ir

ieviesta tikai Latvijā un Igaunijā. Tomēr, ņemot vērā fiskālo

situāciju un finanšu sektora pamatdarbības veidu, valsts var

pārskatīt finanšu sektoram noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa

maksāšanas režīmu, lai nodrošinātu regulārus valsts budžeta

ieņēmumus un prognozējamību (sk. Saeimas Budžeta un

finanšu (nodokļu) komisijas 2023. gada 29. novembra

sēdes audioierakstu no 00:38:57.

Pieejams: saeima.lv).

19.3. Nodokļi veido valsts budžeta un pašvaldību

budžetu ieņēmumus un tiek noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības

labklājību (sk. Satversmes tiesas 2018. gada

18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-04-01

16. punktu). Ar nodokļu ieņēmumu palīdzību ir

iespējams finansēt prioritārus sociālos un ekonomiskos pasākumus,

kā arī mazināt personu ienākumu un labklājības līmeņa

nevienlīdzību (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01

15. punktu).

Apstrīdēto normu izstrādes procesā veiktajā analīzē

konstatēts, ka valstij bija īpaši nepieciešami resursi veselības

aprūpes, iekšējās un ārējās drošības un izglītības sistēmas

attīstības nodrošināšanai. Atbilstoši Finanšu ministrijas aplēsēm

tikai vidēja termiņa izdevumu mērķu sasniegšanai šajās nozarēs

bija nepieciešams papildu finansējums aptuveni triju procentu

apmērā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt fiskālās disciplīnas

noteikumi paredzēja ierobežojumus valsts budžeta strukturālajam

un nominālajam deficītam un tas faktiski nozīmē nepieciešamo

izdevumu finansēšanu galvenokārt no budžeta ieņēmumiem

(sk. informatīvo ziņojumu "Par Valsts nodokļu

politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam izstrādes

virzību").

Tādējādi secināms, ka likumdevējs, vēlēdamies nodrošināt

konkrētu tautsaimniecības nozaru attīstības iespējas, nodokļu

regulējuma noteikšanas procesā savas rīcības brīvības ietvaros

pārskatīja ieviestos risinājumus. Ar apstrīdētajām normām tiek

sekmēta uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas prognozējamība finanšu

sektorā un garantēta regulāra šā nodokļa samaksa. Uzņēmumu

ienākuma nodoklim ir izteikta fiskālā funkcija. Tādējādi

apstrīdētās normas nodrošina regulāru uzņēmumu ienākuma nodokļa

samaksu valsts ieņēmumos un sekmē sabiedrības labklājību.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

sabiedrības labklājības aizsardzība.