19. pants

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir

2jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada

513. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-36-01

618. punktu).

7Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību

8ierobežojuma leģitīmie mērķi ir sabiedrības labklājības un citu

9cilvēku tiesību aizsardzība. Nodokļa likumā ietvertā uzņēmumu

10ienākuma nodokļa sistēma, saskaņā ar kuru nodokļa maksāšana tiek

11atlikta līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, motivē uzņēmumus

12novirzīt peļņu tādiem izdevumiem, kas nodrošina to attīstību.

13Apstrīdētajās normās ietvertais regulējums ir vērsts uz saprātīga

14līdzsvara panākšanu starp šo Nodokļa likumā ietverto uzņēmumu

15ienākuma nodokļa sistēmu un no valsts budžeta pilnīguma principa

16izrietošo prasību nodrošināt budžeta ieņēmumu prognozējamību,

17sekmējot uzņēmumu ienākuma nodokļa regulāru samaksu. Apstrīdētās

18normas ir vērstas uz to, lai palielinātu valsts budžeta

19ieņēmumus, kas nepieciešami dažādu valsts funkciju izpildei.

20Savukārt Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētajās

21normās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam attiecībā uz

22patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nav leģitīma

23mērķa, jo likumdevējs ir vēlējies uzņēmumu ienākuma nodokļa

24piemaksu noteikt kā nodokli no šķietamas virspeļņas. Nav

25objektīva un saprātīga pamata secināt, ka Pieteikumu iesniedzējas

26ir guvušas tādu peļņu, kura atbilstoši apstrīdēto normu mērķim

27būtu jāpārdala sabiedrības vajadzībām. Tāpat jāņem vērā, ka

28apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā veidojas dubultais

29nodoklis, jo ar nodokli ir aplikta gan gūtā peļņa, gan arī

30atlikums virs šīs peļņas. Šo apstākli likumdevējs nav

31apsvēris.

3219.1. Nodokļu politikas pamatā ir valsts

33izveidotas nodokļu sistēmas, kas tiek pastāvīgi pilnveidotas.

342017. gada 28. jūlijā Saeima pieņēma Nodokļa likumu, ar

35kuru tika ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kas

36paredzēja uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim,

37kad peļņa tiek sadalīta.

38Viens no 2018. gadā ieviestās nodokļu reformas mērķiem

39bija būtiski palielināt tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kuri

40vienlaikus ir vērsti uz eksportu, augstu produktivitāti un augstu

41vidējā atalgojuma līmeni. Lai sasniegtu šo mērķi, vidēja termiņa

42nodokļu reformas ietvaros tika ieviesta atliktā uzņēmumu ienākuma

43nodokļa sistēma, kas paredzēja piemērot 20 procentu likmi

44peļņas sadales brīdī (sk. Ministru kabineta

452017. gada 24. maija rīkojumu Nr. 245 "Par

46Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm

472018.-2021. gadam" protokola Nr. 23

4821. §). Tomēr jāņem vērā, ka 2018. gadā ieviestā

49uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma nav uzskatāma par tipisku, jo

50pārsvarā pasaulē uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts regulāri

51- ik gadu (sk. lietas materiālu 1. sēj.

5273. lp.).

53Līdz ar to uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas mērķis bija

54uzņēmumu rentabilitātes un produktivitātes paaugstināšana,

55uzlabojot uzņēmumu finanšu rādītājus, tai skaitā pašu kapitālu,

56kā arī investīciju veicināšana. Šāda uzņēmumu ienākuma nodokļa

57sistēma stimulēja uzņēmumus lielāku peļņas daļu atstāt uzņēmumā

58un veicināja iespējas veikt investīcijas, piemēram, palielināt

59ražošanas vai pakalpojumu jaudu vai mainīt ražošanas procesu.

6019.2. Uzsākot Valsts nodokļu politikas

61pamatnostādņu 2024.-2027. gadam izstrādes darbu, Nodokļu

62koordinēšanas grupas sēdēs tika pieaicināti eksperti no nozaru

63ministrijām un citām valsts institūcijām, kā arī sociālo un

64sadarbības partneru pārstāvji. Nodokļu koordinēšanas grupa

652023. gadā dažādus ar uzņēmumu ienākuma nodokli saistītus

66jautājumus izskatīja vairākās sēdēs, vērtējot datus par finanšu

67sektora samaksātajiem nodokļiem, tostarp arī uzņēmumu ienākuma

68nodokļa reformas rezultātus. Tika secināts, ka pēc uzņēmumu

69ienākuma nodokļa reformas finanšu sektora samaksātie nodokļi ir

70būtiski samazinājušies. Proti, summējot finanšu sektora

71maksājamos nodokļus un aprēķinot to īpatsvaru kopējos nodokļu

72ieņēmumos 2017. gadā - pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa

73reformas -, tika konstatēts, ka valsts ieņēmumi no uzņēmumu

74ienākuma nodokļa finanšu sektorā ir 43,3 miljoni euro

75un kopumā nodokļu ieņēmumi no finanšu sektora veido

762,3 procentus no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Turpretim

772019., 2020. un 2021. gadā ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma

78nodokļa finanšu sektorā būtiski samazinājās. 2022. gadā

79finanšu sektora samaksātie nodokļi veidoja tikai vienu procentu

80no kopējiem nodokļu ieņēmumiem (sk. lietas materiālu

811. sēj. 88.-89. lp.). Līdz ar to tika

82secināts, ka finanšu sektora samaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa

83apmēra samazinājumu ir ietekmējusi arī 2018. gadā ieviestā

84uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma.

85Vienlaikus kreditēšanas nozarē tika novērota netipiski augsta

86peļņa, kas veidojās no aizņēmumu (procentu) likmju ienākuma par

87izsniegtajiem aizdevumiem. Tomēr šī augstā peļņa negarantēja

88kreditētāju veikto uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu pieaugumu

89valsts budžetā (sk. lietas materiālu 1. sēj.

90160.-161. lp.). Savukārt pārējā tirgus segmentā uzņēmumu

91ienākuma nodokļa reforma ir veicinājusi uzņēmumu pašu kapitāla

92rādītāju uzlabošanos un eksporta konkurētspējas saglabāšanos. Ir

93pieaugusi uzņēmumu iespēja izmantot uzņēmumu ienākuma nodokļa

94reformas rezultātā gūtos pašu līdzekļus uzņēmējdarbības

95finansēšanai, kā arī pieaugusi eksporta tirgus daļa. Tāpat ar

96uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu ir ieviestas pozitīvas izmaiņas

97augstākas pievienotās vērtības nozarēs ar lielāku eksporta

98potenciālu, tādās kā, piemēram, rūpniecība un informācijas un

99komunikāciju pakalpojumi (sk.: Uzņēmumu ienākuma nodokļa

100reformas ietekmes izvērtējums 2018-2023 un piedāvātais tālākās

101rīcības scenārijs. Pieejams: fm.gov.lv). Tāpēc

102Nodokļu koordinēšanas grupa atbalstīja priekšlikumu neatteikties

103no 2018. gadā ieviestās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas,

104tomēr analizēja iespējas un piedāvāja risinājumus atšķirīgas

105uzņēmumu ienākuma nodokļa administrēšanas noteikšanai konkrētām

106tautsaimniecības nozarēm (sk. Nodokļu politikas

107pilnveidošanas koordinēšanas grupas 2023. gada

10814. jūnija sēdes protokolu Nr. 12).

109Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika

110norādīts, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji pēc

111nodokļa reformas vairāk nekā piecus gadus savu saimniecisko

112darbību ir īstenojuši atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmā.

113Šāda komersantiem labvēlīga uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma ir

114ieviesta tikai Latvijā un Igaunijā. Tomēr, ņemot vērā fiskālo

115situāciju un finanšu sektora pamatdarbības veidu, valsts var

116pārskatīt finanšu sektoram noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa

117maksāšanas režīmu, lai nodrošinātu regulārus valsts budžeta

118ieņēmumus un prognozējamību (sk. Saeimas Budžeta un

119finanšu (nodokļu) komisijas 2023. gada 29. novembra

120sēdes audioierakstu no 00:38:57.

121Pieejams: saeima.lv).

12219.3. Nodokļi veido valsts budžeta un pašvaldību

123budžetu ieņēmumus un tiek noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības

124labklājību (sk. Satversmes tiesas 2018. gada

12518. oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-04-01

12616. punktu). Ar nodokļu ieņēmumu palīdzību ir

127iespējams finansēt prioritārus sociālos un ekonomiskos pasākumus,

128kā arī mazināt personu ienākumu un labklājības līmeņa

129nevienlīdzību (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

1303. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01

13115. punktu).

132Apstrīdēto normu izstrādes procesā veiktajā analīzē

133konstatēts, ka valstij bija īpaši nepieciešami resursi veselības

134aprūpes, iekšējās un ārējās drošības un izglītības sistēmas

135attīstības nodrošināšanai. Atbilstoši Finanšu ministrijas aplēsēm

136tikai vidēja termiņa izdevumu mērķu sasniegšanai šajās nozarēs

137bija nepieciešams papildu finansējums aptuveni triju procentu

138apmērā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt fiskālās disciplīnas

139noteikumi paredzēja ierobežojumus valsts budžeta strukturālajam

140un nominālajam deficītam un tas faktiski nozīmē nepieciešamo

141izdevumu finansēšanu galvenokārt no budžeta ieņēmumiem

142(sk. informatīvo ziņojumu "Par Valsts nodokļu

143politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam izstrādes

144virzību").

145Tādējādi secināms, ka likumdevējs, vēlēdamies nodrošināt

146konkrētu tautsaimniecības nozaru attīstības iespējas, nodokļu

147regulējuma noteikšanas procesā savas rīcības brīvības ietvaros

148pārskatīja ieviestos risinājumus. Ar apstrīdētajām normām tiek

149sekmēta uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas prognozējamība finanšu

150sektorā un garantēta regulāra šā nodokļa samaksa. Uzņēmumu

151ienākuma nodoklim ir izteikta fiskālā funkcija. Tādējādi

152apstrīdētās normas nodrošina regulāru uzņēmumu ienākuma nodokļa

153samaksu valsts ieņēmumos un sekmē sabiedrības labklājību.

154Līdz ar to apstrīdētajās normās

155noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

156sabiedrības labklājības aizsardzība.