20. pants

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

Satversmes tiesai vispirms jāpārbauda, vai izraudzītie līdzekļi

ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai ar

izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi. Lai

secinātu, vai ar nodokļa maksāšanas pienākumu radītais

pamattiesību ierobežojums ir piemērots tā leģitīmā mērķa

sasniegšanai, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai likumdevējs

nodokļa maksātājus, ar nodokli apliekamo objektu un nodokļa

aprēķina principus nav noteicis patvaļīgi un vai nodokļa

aprēķināšanas kārtība ir tāda, kas ļauj matemātiski izskaitļot

nodokļa maksājumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2015. gada 3. jūlija sprieduma lietā

Nr. 2014-12-01 19. punktu un 2018. gada

18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-04-01

18. punktu).

SIA "Finanza" norāda, ka ar apstrīdētajām normām

noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa

sasniegšanai, jo tā izpildes rezultātā tiek palielināti valsts

budžeta ieņēmumi. Savukārt pārējās Pieteikumu iesniedzējas

uzskata, ka šis ierobežojums attiecībā uz tiem patērētāju

kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri aizdevumus izsniedz ar

fiksētu procentu likmi, nesasniedz tā leģitīmo mērķi. Tas

saistīts ar to, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas, lai EURIBOR

likmes kāpuma rezultātā kredītiestāžu gūto peļņu pārdalītu par

labu sabiedrībai. Taču EURIBOR likmes svārstības neietekmē to

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju peļņu, kuri

aizdevumus izsniedz ar fiksētu procentu likmi. Pēc Pieteikumu

iesniedzēju ieskata, uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas

pienākums ir pretējs 2018. gadā veiktās nodokļa reformas

mērķim, jo ierobežo patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju

iespējas nesadalīto peļņu izmantot kā savus apgrozāmos līdzekļus,

lai finansētu kredītu izsniegšanu to klientiem un attīstītu savu

saimniecisko darbību. Tam piekrīt arī Finanšu asociācija un

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Savukārt Saeima norāda, ka finanšu sektoram noteiktā uzņēmumu

ienākuma nodokļa piemaksas sistēma tika izraudzīta kā

atbilstošākais un samērīgākais ilgtermiņa risinājums. Apstrīdēto

normu pieņemšana nav primāri saistāma ar EURIBOR likmes svārstību

dēļ gūtās peļņas pārdali, un uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa

nav īslaicīgs risinājums. Arī Finanšu ministrija uzsver, ka

uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēma ir izstrādāta kā

pastāvīgs pasākums, kas veicinās paredzamu valsts budžeta

ieņēmumu pieaugumu, lai risinātu jautājumu par ilgtspējīgu

publisko pakalpojumu nodrošināšanu sabiedrības interesēs.

20.1. Valstij, nosakot un realizējot nodokļu

politiku, ir plaša rīcības brīvība. Tajā ietilpst tiesības

izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām

paredzamas, kā arī tiesības noteikt attiecīgā regulējuma detaļas

(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 3. decembra

sprieduma lietā Nr. 2021-12-03

6.2. punktu).

Apstrīdētajās normās noteiktais uzņēmumu ienākuma nodokļa

piemaksas pienākums ir attiecināts arī uz tādiem patērētāju

kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri izsniedz aizdevumus ar

fiksētu procentu likmi. Jau sākotnējie priekšlikumi attiecībā uz

nepieciešamību pārskatīt uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu

finanšu sektorā tika pamatoti ar netipisku likvīdo līdzekļu

pārpalikumu ne tikai kredītiestādēs, bet arī citiem kreditēšanas

pakalpojumu sniedzējiem. Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)

komisijas rīcībā bija informācija, ka to patērētāju kreditēšanas

pakalpojumu sniedzēju, kuri aizdevumus izsniedz ar fiksētu

procentu likmi, ekonomiskā izaugsme un augstie rentabilitātes

rādītāji nav saistīti tieši ar EURIBOR likmes kāpumu

(sk. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas

2023. gada 29. novembra sēdes audioierakstu no

00:35:50. Pieejams: saeima.lv). Līdz ar to attiecībā uz

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nav pamata

uzskatīt, ka apstrīdētās normas tika pieņemtas nolūkā pārdalīt

EURIBOR likmes kāpuma rezultātā gūto virspeļņu.

Kredītiestāžu augstos peļņas rādītājus labvēlīgi ietekmēja

paaugstinātā EURIBOR likme, savukārt patērētāju kreditētāju

rentabilitāte pārsvarā pārsniedza 30 procentu robežu un bija

ievērojami augstāka par Latvijā darbojošos uzņēmumu vidējo

rentabilitāti (sk. Patērētāju tiesību aizsardzības centra

Pārskatu par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību

2022. gadā). Rentabilitāte raksturo uzņēmuma darbības

efektivitāti kopumā un ir viens no būtiskākajiem uzņēmējdarbības

rādītājiem. Rentabilitātes rādītāji atspoguļo peļņas un zaudējumu

attiecību, uz kuras pamata uzņēmumu ienesīgumu var analizēt gan

salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem, gan arī salīdzinājumā

ar citiem nozares uzņēmumiem. Tāpēc uzņēmumu rentabilitāte nav

atkarīga ne no tā, vai aizdevumi patērētājiem tiek izsniegti ar

fiksētu vai mainīgu procentu likmi, ne arī no piedāvāto finanšu

pakalpojumu veida.

20.2. Attiecinot uzņēmumu ienākuma nodokļa

piemaksas sistēmu uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

sniedzējiem, viens no likumdevēja mērķiem bija noteikt finanšu

sektorā tādu nodokļa maksāšanas kārtību, kas vērsta uz regulāru

nodokļa iemaksu valsts budžetā. Tomēr jāņem vērā, ka gluži tāpat

kā gadījumā, kad uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts peļņas

sadales brīdī, arī uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas gadījumā

nodokļa likme ir 20 procenti. Būtiskākā atšķirība starp šīm

sistēmām ir tā, ka ar apstrīdētajām normām noteiktās uzņēmumu

ienākuma nodokļa piemaksas gadījumā nodokli aprēķina no visas

taksācijas gada peļņas, bet pārējos gadījumos - tikai no

sadalītās peļņas. Tāpat jāņem vērā, ka patērētāju kreditēšanas

pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēta iespēja samazināt apliekamo

uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi par to ienākumu daļu, kas tika

aprēķināta pēc peļņas sadales (sk. Uzņēmumu ienākuma

nodokļa likuma 17. panta 7.1 daļu).

Tātad peļņas sadales rezultātā patērētāju kreditēšanas

pakalpojumu sniedzēji uzņēmumu ienākuma nodokli maksā tādā pašā

apmērā kā citi šā nodokļa maksātāji. Turklāt tā peļņas daļa, kura

tika gūta līdz 2017. gada 31. decembrim un par kuru

tika samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, netiek atkārtoti

aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu

(sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu

9. un 52. punktu). Tādējādi ar apstrīdētajām normām

ieviestā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēma ļauj gūt

skaidru priekšstatu par to, kā tiek aprēķināta ar nodokli

apliekamā bāze. Izvēloties uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu

attiecināt uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem,

likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi, jo arī nebanku kreditēšanas

nozarē rentabilitātes rādītāji bija augsti.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka

pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļu

izvēlei ir saprātīgs izskaidrojums, tā ir pamatota ar patērētāju

kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju augstajiem rentabilitātes

rādītājiem un noteikta ar skaidru uzņēmumu ienākuma nodokļa

piemaksas sistēmu. Nav šaubu, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa

piemaksa nodrošina ieņēmumus valsts budžetā, kā arī sekmē budžeta

ieņēmumu prognozējamību, veicinot uzņēmumu ienākuma nodokļa

regulāru samaksu. No nodokļa piemaksas ieņēmumiem ir iespējams

finansēt dažādus sociālos un ekonomiskos pasākumus, kas vērsti uz

sabiedrības labklājības aizsardzību.

Līdz ar to likumdevēja izraudzītie

līdzekļi ir piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa

sasniegšanai.