20. pants

1Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

2Satversmes tiesai vispirms jāpārbauda, vai izraudzītie līdzekļi

3ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai ar

4izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi. Lai

5secinātu, vai ar nodokļa maksāšanas pienākumu radītais

6pamattiesību ierobežojums ir piemērots tā leģitīmā mērķa

7sasniegšanai, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai likumdevējs

8nodokļa maksātājus, ar nodokli apliekamo objektu un nodokļa

9aprēķina principus nav noteicis patvaļīgi un vai nodokļa

10aprēķināšanas kārtība ir tāda, kas ļauj matemātiski izskaitļot

11nodokļa maksājumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas

122015. gada 3. jūlija sprieduma lietā

13Nr. 2014-12-01 19. punktu un 2018. gada

1418. oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-04-01

1518. punktu).

16SIA "Finanza" norāda, ka ar apstrīdētajām normām

17noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa

18sasniegšanai, jo tā izpildes rezultātā tiek palielināti valsts

19budžeta ieņēmumi. Savukārt pārējās Pieteikumu iesniedzējas

20uzskata, ka šis ierobežojums attiecībā uz tiem patērētāju

21kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri aizdevumus izsniedz ar

22fiksētu procentu likmi, nesasniedz tā leģitīmo mērķi. Tas

23saistīts ar to, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas, lai EURIBOR

24likmes kāpuma rezultātā kredītiestāžu gūto peļņu pārdalītu par

25labu sabiedrībai. Taču EURIBOR likmes svārstības neietekmē to

26patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju peļņu, kuri

27aizdevumus izsniedz ar fiksētu procentu likmi. Pēc Pieteikumu

28iesniedzēju ieskata, uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas

29pienākums ir pretējs 2018. gadā veiktās nodokļa reformas

30mērķim, jo ierobežo patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju

31iespējas nesadalīto peļņu izmantot kā savus apgrozāmos līdzekļus,

32lai finansētu kredītu izsniegšanu to klientiem un attīstītu savu

33saimniecisko darbību. Tam piekrīt arī Finanšu asociācija un

34Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

35Savukārt Saeima norāda, ka finanšu sektoram noteiktā uzņēmumu

36ienākuma nodokļa piemaksas sistēma tika izraudzīta kā

37atbilstošākais un samērīgākais ilgtermiņa risinājums. Apstrīdēto

38normu pieņemšana nav primāri saistāma ar EURIBOR likmes svārstību

39dēļ gūtās peļņas pārdali, un uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa

40nav īslaicīgs risinājums. Arī Finanšu ministrija uzsver, ka

41uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēma ir izstrādāta kā

42pastāvīgs pasākums, kas veicinās paredzamu valsts budžeta

43ieņēmumu pieaugumu, lai risinātu jautājumu par ilgtspējīgu

44publisko pakalpojumu nodrošināšanu sabiedrības interesēs.

4520.1. Valstij, nosakot un realizējot nodokļu

46politiku, ir plaša rīcības brīvība. Tajā ietilpst tiesības

47izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām

48paredzamas, kā arī tiesības noteikt attiecīgā regulējuma detaļas

49(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 3. decembra

50sprieduma lietā Nr. 2021-12-03

516.2. punktu).

52Apstrīdētajās normās noteiktais uzņēmumu ienākuma nodokļa

53piemaksas pienākums ir attiecināts arī uz tādiem patērētāju

54kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri izsniedz aizdevumus ar

55fiksētu procentu likmi. Jau sākotnējie priekšlikumi attiecībā uz

56nepieciešamību pārskatīt uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu

57finanšu sektorā tika pamatoti ar netipisku likvīdo līdzekļu

58pārpalikumu ne tikai kredītiestādēs, bet arī citiem kreditēšanas

59pakalpojumu sniedzējiem. Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)

60komisijas rīcībā bija informācija, ka to patērētāju kreditēšanas

61pakalpojumu sniedzēju, kuri aizdevumus izsniedz ar fiksētu

62procentu likmi, ekonomiskā izaugsme un augstie rentabilitātes

63rādītāji nav saistīti tieši ar EURIBOR likmes kāpumu

64(sk. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas

652023. gada 29. novembra sēdes audioierakstu no

6600:35:50. Pieejams: saeima.lv). Līdz ar to attiecībā uz

67patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nav pamata

68uzskatīt, ka apstrīdētās normas tika pieņemtas nolūkā pārdalīt

69EURIBOR likmes kāpuma rezultātā gūto virspeļņu.

70Kredītiestāžu augstos peļņas rādītājus labvēlīgi ietekmēja

71paaugstinātā EURIBOR likme, savukārt patērētāju kreditētāju

72rentabilitāte pārsvarā pārsniedza 30 procentu robežu un bija

73ievērojami augstāka par Latvijā darbojošos uzņēmumu vidējo

74rentabilitāti (sk. Patērētāju tiesību aizsardzības centra

75Pārskatu par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību

762022. gadā). Rentabilitāte raksturo uzņēmuma darbības

77efektivitāti kopumā un ir viens no būtiskākajiem uzņēmējdarbības

78rādītājiem. Rentabilitātes rādītāji atspoguļo peļņas un zaudējumu

79attiecību, uz kuras pamata uzņēmumu ienesīgumu var analizēt gan

80salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem, gan arī salīdzinājumā

81ar citiem nozares uzņēmumiem. Tāpēc uzņēmumu rentabilitāte nav

82atkarīga ne no tā, vai aizdevumi patērētājiem tiek izsniegti ar

83fiksētu vai mainīgu procentu likmi, ne arī no piedāvāto finanšu

84pakalpojumu veida.

8520.2. Attiecinot uzņēmumu ienākuma nodokļa

86piemaksas sistēmu uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

87sniedzējiem, viens no likumdevēja mērķiem bija noteikt finanšu

88sektorā tādu nodokļa maksāšanas kārtību, kas vērsta uz regulāru

89nodokļa iemaksu valsts budžetā. Tomēr jāņem vērā, ka gluži tāpat

90kā gadījumā, kad uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts peļņas

91sadales brīdī, arī uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas gadījumā

92nodokļa likme ir 20 procenti. Būtiskākā atšķirība starp šīm

93sistēmām ir tā, ka ar apstrīdētajām normām noteiktās uzņēmumu

94ienākuma nodokļa piemaksas gadījumā nodokli aprēķina no visas

95taksācijas gada peļņas, bet pārējos gadījumos - tikai no

96sadalītās peļņas. Tāpat jāņem vērā, ka patērētāju kreditēšanas

97pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēta iespēja samazināt apliekamo

98uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi par to ienākumu daļu, kas tika

99aprēķināta pēc peļņas sadales (sk. Uzņēmumu ienākuma

100nodokļa likuma 17. panta 7.1 daļu).

101Tātad peļņas sadales rezultātā patērētāju kreditēšanas

102pakalpojumu sniedzēji uzņēmumu ienākuma nodokli maksā tādā pašā

103apmērā kā citi šā nodokļa maksātāji. Turklāt tā peļņas daļa, kura

104tika gūta līdz 2017. gada 31. decembrim un par kuru

105tika samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, netiek atkārtoti

106aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu

107(sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu

1089. un 52. punktu). Tādējādi ar apstrīdētajām normām

109ieviestā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēma ļauj gūt

110skaidru priekšstatu par to, kā tiek aprēķināta ar nodokli

111apliekamā bāze. Izvēloties uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu

112attiecināt uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem,

113likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi, jo arī nebanku kreditēšanas

114nozarē rentabilitātes rādītāji bija augsti.

115Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka

116pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļu

117izvēlei ir saprātīgs izskaidrojums, tā ir pamatota ar patērētāju

118kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju augstajiem rentabilitātes

119rādītājiem un noteikta ar skaidru uzņēmumu ienākuma nodokļa

120piemaksas sistēmu. Nav šaubu, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa

121piemaksa nodrošina ieņēmumus valsts budžetā, kā arī sekmē budžeta

122ieņēmumu prognozējamību, veicinot uzņēmumu ienākuma nodokļa

123regulāru samaksu. No nodokļa piemaksas ieņēmumiem ir iespējams

124finansēt dažādus sociālos un ekonomiskos pasākumus, kas vērsti uz

125sabiedrības labklājības aizsardzību.

126Līdz ar to likumdevēja izraudzītie

127līdzekļi ir piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa

128sasniegšanai.