3. pants

1Pieteikumu

2iesniedzējas - SIA "Finanza",

3AS "DelfinGroup", SIA ViziaFinance,

4AS "West Kredit" un sabiedrība ar ierobežotu

5atbildību "VIA SMS" (turpmāk arī - Pieteikumu

6iesniedzējas) - uzskata, ka Nodokļa likuma

74.1 panta pirmā, otrā un ceturtā daļa,

817. panta 7.1 daļa un pārejas noteikumu

952. punkts (turpmāk - apstrīdētās normas) neatbilst Latvijas

10Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. pantam,

1191. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un

12trešajam teikumam.

133.1. SIA "Finanza" ir kapitālsabiedrība,

14kuras galvenais komercdarbības veids ir kreditēšanas pakalpojumu

15sniegšana. AS "DelfinGroup" ir finanšu tehnoloģiju

16uzņēmums, kas piedāvā finanšu un lombardu pakalpojumus.

17SIA ViziaFinance ir AS "DelfinGroup" meitas

18komercsabiedrība. Patērētāju kreditēšana veido abu

19komercsabiedrību galveno finanšu apgrozījuma daļu. Savukārt

20AS "West Kredit" ir kreditēšanas un hipotekārās

21kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja, bet sabiedrības ar ierobežotu

22atbildību "VIA SMS" pamatdarbības veids ir patēriņa

23kreditēšanas pakalpojumu sniegšana privātpersonām. Sabiedrība ar

24ierobežotu atbildību "VIA SMS" Latvijas tirgū piedāvā

25trīs dažādus aizdevuma veidus ar fiksētām procentu likmēm. Visām

26Pieteikumu iesniedzējām ir izsniegta speciālā atļauja (licence)

27patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, un tās ir

28uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājas.

29Līdz 2024. gada 1. janvārim Pieteikumu iesniedzējas

30veica uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksu peļņas sadales brīdī.

31Tomēr ar apstrīdētajām normām Pieteikumu iesniedzējām noteikts

32pienākums taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa

33piemaksu 20 procentu apmērā neatkarīgi no tā, vai tiek

34veikta peļņas sadale dividendēs. Šāds pienākums, kā arī uzņēmumu

35ienākuma nodokļa piemaksas aprēķināšanas kārtība pārkāpj

36Satversmes 91. pantā ietverto tiesiskās vienlīdzības

37principu un nesamērīgi ierobežo Satversmes 105. pantā

38ietvertās tiesības uz īpašumu.

393.2. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu

40kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem

41likumdevējs noteica saistībā ar kredītiestāžu paaugstināto peļņu

42pēc Eiropas Centrālās bankas lēmumiem celt euro naudas

43tirgus etalona likmi (EURIBOR) (turpmāk - EURIBOR likme). Tomēr

44patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji neatrodas tādos

45pašos apstākļos kā kredītiestādes, jo izsniedz aizdevumus ar

46fiksētu likmi un tādēļ to ienākumus un peļņu neietekmē EURIBOR

47likmes izmaiņas. Tāpat būtiski atšķiras kopējie kredītiestāžu un

48patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu peļņas

49rādītāji un veids, kādā tie finansē savu komercdarbību.

50Apstrīdētajās normās noteiktajai vienādajai attieksmei pret

51atšķirīgos apstākļos esošām personu grupām nav objektīva un

52saprātīga pamata. Likumdevējs nav ievērojis labas likumdošanas

53principu, jo apsvērumi par patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

54sniedzēju šķietami augsto peļņu nav balstīti visaptverošā analīzē

55un datos. Likumdevējs nav apsvēris, kā apstrīdētās normas

56ietekmēs patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus, kā arī

57nav pienācīgi uzklausījis un ņēmis vērā ieinteresēto personu un

58institūciju viedokļus.

59Apstrīdēto normu mērķis ir nodrošināt ieņēmumus valsts budžetā

60un pašvaldību budžetos no tiem nodokļa maksātājiem, kuru peļņa

61pieaugusi saistībā ar EURIBOR likmes izmaiņām. Tādēļ nav

62konstatējams leģitīms mērķis vienādas attieksmes noteikšanai pret

63kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

64sniedzējiem, kuri aizdevumus izsniedz ar fiksētu procentu likmi.

65Apstrīdētajās normās paredzētā īpašā nodokļa maksāšanas kārtība

66nevar tikt pamatota ar atsevišķu nodokļa maksātāju grupu

67augstajiem peļņas rādītājiem.

68Labums, ko no vienādās attieksmes gūst sabiedrība, nav lielāks

69par patērētāju kreditētājiem nodarīto kaitējumu, jo apstrīdētās

70normas novedīs pie kredītu nepieejamības un sadārdzināšanās.

71AS "DelfinGroup", SIA ViziaFinance, AS "West

72Kredit" un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "VIA

73SMS" norāda, ka tiesiskās vienlīdzības princips ir pārkāpts

74arī ar to, ka apstrīdētās normas paredz nepamatoti atšķirīgu

75attieksmi pret vienādos apstākļos esošām personu grupām -

76patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un citiem

77uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kas nav kredītiestādes.

78Proti, pārējie uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji turpinās

79maksāt nodokli tikai par sadalīto peļņu, bet patērētāju

80kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa

81piemaksa ir jāveic no pirmstaksācijas gadā gūtās peļņas

82neatkarīgi no tā, vai peļņa tiek sadalīta. Šādai nevienlīdzīgai

83attieksmei trūkst objektīva un saprātīga pamata.

843.3. Ar apstrīdētajām normām noteiktā uzņēmumu

85ienākuma nodokļa maksāšanas un aprēķināšanas kārtība nesamērīgi

86ierobežo Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu.

87Apstrīdētās normas paredz, ka patērētāju kreditēšanas

88pakalpojumu sniedzēji veic uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu par

89pārskata gadā gūto peļņu neatkarīgi no tā, vai konkrēto nodokļa

90maksātāju ir vai nav ietekmējis EURIBOR likmes kāpums. Pieteikumu

91iesniedzēju galvenais investīciju avots ir no kredītiestādēm

92aizņemtais kapitāls. Lai veiktu uzņēmumu ienākuma nodokļa

93piemaksu, Pieteikumu iesniedzējām būs nepieciešams piesaistīt

94papildu līdzekļus aizņēmumu veidā. Apstrīdētās normas mazina

95Pieteikumu iesniedzēju iespējas veikt un attīstīt savu

96komercdarbību, liedzot veikt ieguldījumus saimnieciskajā darbībā.

97Tādējādi apstrīdētās normas paredz nesamērīgu nodokļu slogu

98Pieteikumu iesniedzējām.

99Pieteikumu iesniedzēju tiesību uz īpašumu ierobežojums ir

100noteikts, pārkāpjot labas likumdošanas principu. Apstrīdētās

101normas ir pieņemtas sasteigtā procesā, neņemot vērā un pēc

102būtības neizvērtējot šo normu adresātu un citu sabiedrības

103pārstāvju iebildumus un ierosinājumus par regulējuma izveidi.

104Labas likumdošanas princips ir pārkāpts arī tādējādi, ka

105likumdevējs nav pienācīgi izvērtējis likumprojektā paredzēto

106tiesību normu atbilstību Satversmes 91. un 105. pantam.

107Turklāt apstrīdētās normas nav balstītas pētījumos par to ietekmi

108uz valsts budžetu un to adresātiem ilgtermiņā.

109Pat ja tiktu pieņemts, ka pamattiesību ierobežojumam ir

110leģitīms mērķis, likumdevēja izraudzītais līdzeklis nav piemērots

111šā mērķa sasniegšanai, turklāt pastāv personas pamattiesības

112mazāk ierobežojoši līdzekļi, kurus likumdevējs nav apsvēris.