1Pieaicinātā persona - Tieslietu
2ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst
3Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta
4pirmajam un trešajam teikumam.
5Tieslietu ministrija piekrīt, ka viena no kredītiestāžu un
6patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pamatdarbības jomām
7ir kreditēšanas pakalpojumu nodrošināšana fiziskajām personām un
8ka abu minēto nodokļa maksātāju grupu saimnieciskās darbības
9veids ir darbības ar finanšu līdzekļiem. Tomēr kredītiestādes un
10patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas atšķirīgos
11apstākļos, jo atšķiras to sniegto pakalpojumu struktūra un
12finansējuma piesaistes avoti, kā arī Nodokļa likumā noteiktā
13nodokļa aprēķināšanas kārtība. Taču apstrīdētās normas abām šīm
14personu grupām paredz vienādu pienākumu taksācijas gadā veikt
15uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā
16neatkarīgi no tā, vai tiek veikta peļņas sadale dividendēs.
17Tieslietu ministrija nav guvusi apstiprinājumu tam, ka šādai
18atšķirīgai attieksmei būtu objektīvs un saprātīgs pamats. Tāpat
19no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu
20audioierakstiem nav gūstama pārliecība, ka likumdevējs būtu
21vērtējis to, vai apstrīdētās normas ietekmēs patērētāju
22kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pamatkapitālu un rīcības
23brīvību attiecībā uz uzņēmuma finanšu līdzekļiem. Tieslietu
24ministrijai nav radies priekšstats, ka likumdevējs būtu pienācīgi
25analizējis un pamatojis apstrīdētajās normās ietvertā
26pamattiesību ierobežojuma satversmību, kā arī meklējis labāko
27iespējamo līdzsvaru starp dažādām interesēm.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.