Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas, 17. panta 7.1 daļas un pārejas noteikumu 52. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Tieslietu

ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta

pirmajam un trešajam teikumam.

Tieslietu ministrija piekrīt, ka viena no kredītiestāžu un

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pamatdarbības jomām

ir kreditēšanas pakalpojumu nodrošināšana fiziskajām personām un

ka abu minēto nodokļa maksātāju grupu saimnieciskās darbības

veids ir darbības ar finanšu līdzekļiem. Tomēr kredītiestādes un

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas atšķirīgos

apstākļos, jo atšķiras to sniegto pakalpojumu struktūra un

finansējuma piesaistes avoti, kā arī Nodokļa likumā noteiktā

nodokļa aprēķināšanas kārtība. Taču apstrīdētās normas abām šīm

personu grupām paredz vienādu pienākumu taksācijas gadā veikt

uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā

neatkarīgi no tā, vai tiek veikta peļņas sadale dividendēs.

Tieslietu ministrija nav guvusi apstiprinājumu tam, ka šādai

atšķirīgai attieksmei būtu objektīvs un saprātīgs pamats. Tāpat

no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu

audioierakstiem nav gūstama pārliecība, ka likumdevējs būtu

vērtējis to, vai apstrīdētās normas ietekmēs patērētāju

kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pamatkapitālu un rīcības

brīvību attiecībā uz uzņēmuma finanšu līdzekļiem. Tieslietu

ministrijai nav radies priekšstats, ka likumdevējs būtu pienācīgi

analizējis un pamatojis apstrīdētajās normās ietvertā

pamattiesību ierobežojuma satversmību, kā arī meklējis labāko

iespējamo līdzsvaru starp dažādām interesēm.