Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas, 17. panta 7.1 daļas un pārejas noteikumu 52. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Finanšu

ministrija - norāda, ka Nodokļu koordinēšanas grupa

konceptuāli atbalstīja modeli, kas paredz kredītiestādēm un

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu ik gadu

veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā.

Izšķiroties par šādu lēmumu, tika ņemta vērā visu Latvijas

kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju augstā peļņa. Kredītiestāžu

augsto peļņas rādītāju labvēlīgi ietekmējis arī Eiropas Centrālās

bankas realizētais inflācijas mazināšanas pasākums, kura

rezultātā tika paaugstināta EURIBOR likme. Tāpat ir ņemti vērā

arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju augstie peļņas

rādītāji. Aizdevumu sniegšanas apjoma progresija un ekonomiskā

izaugsme ir saistāma ar vairākiem kredītu veidiem un nav atkarīga

no tā, vai kredīti izsniegti ar fiksētu vai mainīgu procentu

likmi.

Finanšu ministrija uzsver, ka apstrīdētās normas ir

izstrādātas kā pastāvīgs pasākums, kas nodrošinās paredzamu

valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu, lai tādējādi risinātu

ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumus

sabiedrības interesēs. Alternatīvs variants, piemēram, uzņēmumu

ienākuma nodokļa noteikšana virspeļņai, būtu terminēts

risinājums, kas uzliktu nodokļa maksātājiem papildu slogu, liekot

tiem veikt izmaiņas grāmatvedības uzskaitē. Tāpat ir jāņem vērā,

ka kredītiestāžu kapitāla pietiekamību nosaka speciālie

normatīvie akti ar stingrākām prasībām, kas nav jāievēro citiem

kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt kredītiestādēm

attiecībā uz peļņas sadali ir paredzēti ierobežojumi, kas

saistīti ar normatīvajos aktos noteikto kapitāla pietiekamības

prasību ievērošanu. Finanšu ministrija uzsver, ka kredītiestādes

un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji uzņēmumu

ienākuma nodokļa piemērošanas nolūkos tiek vērtēti vienlīdzīgi un

atrodas salīdzināmā situācijā attiecībā uz procentu maksājumiem,

ko minētie kreditētāji saņem no aizņēmējiem.

Vērtējot mehānismu uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai

visiem kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tika izraudzīts tāds

nodokļa piemaksas modelis, kas nav veidots kā virspeļņas

nodoklis. Ar apstrīdētajām normām noteiktā uzņēmumu ienākuma

nodokļa piemaksas veikšanas kārtība, kas paredz ikgadēju nodokļa

maksājumu par gūto peļņu, pastāv lielākajā daļā citu

dalībvalstu.