131. pants

Marķēšana un etiķetēšana

1. Neskarot šā nolīguma 129. pantu un attiecībā uz

tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām

Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2 pantā ietvertos

principus, saskaņā ar kuriem šādu prasību izstrādes, pieņemšanas

un piemērošanas nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu

radīšana starptautiskajai tirdzniecībai. Tādēļ šādas marķēšanas

vai etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību lielākā mērā,

nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi pamatotu mērķi,

ņemot vērā risku, ko radītu to neievērošana. Puses veicina

starptautiski saskaņotu marķēšanas prasību izmantošanu. Attiecīgā

gadījumā Puses cenšas atzīt noņemamas vai pagaidu etiķetes.

2. Jo īpaši attiecībā uz obligātas marķēšanas vai etiķetēšanas

prasībām Puses:

a) cenšas samazināt savas attiecīgās prasības attiecībā uz

marķēšanu vai etiķetēšanu savstarpējā tirdzniecībā, izņemot to,

kas vajadzīgs veselības aizsardzības, drošības vai vides, vai

citiem pamatotiem sabiedriskās politikas mērķiem; un

b) patur tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs esošā

informācija tiktu sniegta kādas Puses norādītā valodā.