Par Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses

1Mērķi

2Šā nolīguma mērķi ir šādi:

3a) uzlabot visaptverošo politisko un ekonomisko partnerību un

4sadarbību starp Pusēm, pamatojoties uz kopējām vērtībām un ciešām

5attiecībām, tostarp palielinot Armēnijas Republikas līdzdalību

6Eiropas Savienības politikas nostādnēs, programmās un

7aģentūrās;

8b) stiprināt politisko dialogu visās savstarpēju interešu

9jomās, sekmējot ciešu politisko attiecību veidošanos starp

10Pusēm;

11c) sekmēt demokrātijas stiprināšanu un politisko, ekonomisko

12un institucionālo stabilitāti Armēnijas Republikā;

13d) veicināt, saglabāt un stiprināt mieru un stabilitāti gan

14reģiona, gan starptautiskā mērogā, tostarp apvienojot centienus,

15lai novērstu spriedzes rašanās avotus, uzlabotu robežu drošību un

16veicinātu pārrobežu sadarbību un labas kaimiņattiecības;

17e) uzlabot sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā

18nolūkā stiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību

19ievērošanu;

20f) vairot mobilitāti un cilvēku savstarpējos kontaktus;

21g) atbalstīt Armēnijas Republikas centienus attīstīt tās

22ekonomisko potenciālu, izmantojot starptautisko sadarbību,

23tostarp tuvinot tās tiesību aktus ES acquis, kā minēts

24turpmāk;

25h) izveidot ciešāku sadarbību tirdzniecības jomā, kura ļauj

26pastāvīgi nodrošināt regulatīvo sadarbību attiecīgajās jomās

27saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no dalības PTO,

28un

29i) radīt apstākļus aizvien ciešākai sadarbībai citās

30savstarpēju interešu jomās.

1Vispārīgi principi

21. Pušu iekšējo un ārējo politiku pamats un būtisks šā

3nolīguma elements ir jo īpaši ANO Statūtos, EDSO Helsinku

4Nobeiguma aktā un 1990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, kā

5arī citos svarīgos cilvēktiesību instrumentos, piemēram,

6Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību

7deklarācijā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā iekļauto

8demokrātijas principu, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību

9ievērošana.

102. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos ievērot brīvā

11tirgus ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības, reģionālās sadarbības

12un efektīvu daudzpusēju attiecību principus.

133. Puses atkārtoti apstiprina savu gatavību ievērot labas

14pārvaldības principus, kā arī pildīt savus starptautiskos

15pienākumus, jo īpaši ANO, Eiropas Padomē un EDSO.

164. Puses apņemas cīnīties pret korupciju un pret dažāda veida

17pārrobežu organizēto noziedzību un terorismu, veicināt

18ilgtspējīgu attīstību, efektīvas daudzpusējas attiecības un cīņu

19pret masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu

20izplatīšanu, tostarp izmantojot ES Ķīmisko, bioloģisko,

21radioloģisko un kodolmateriālu riska mazināšanas izcilas

22iniciatīvas centru. Šī apņemšanās ir būtiski svarīgs elements

23Pušu attiecību un sadarbības attīstībā un sekmē mieru un

24stabilitāti reģionā.

25II SADAĻA

26POLITISKAIS DIALOGS UN REFORMA, SADARBĪBA ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS

27POLITIKAS JOMĀ

1Politiskā dialoga mērķi

21. Puses turpina attīstīt un stiprināt politisko dialogu starp

3tām visās savstarpēju interešu jomās, tostarp ārpolitikas un

4drošības un valsts reformu jautājumos. Šis dialogs palielinās

5politiskās sadarbības efektivitāti ārpolitikas un drošības

6jautājumos, atzīstot, cik nozīmīga Armēnijas Republikai ir tās

7dalība starptautiskās organizācijās un sadarbības formātos un

8saistības, ko tā šajā sakarā ir uzņēmusies.

92. Politiskā dialoga mērķi ir šādi:

10a) turpināt pilnveidot un stiprināt politisko dialogu visās

11savstarpēju interešu jomās;

12b) uzlabot politisko partnerību un palielināt sadarbības

13efektivitāti ārpolitikas un drošības politikas jomā;

14c) veicināt starptautisko mieru, stabilitāti un drošību,

15pamatojoties uz efektīvām daudzpusējām attiecībām;

16d) stiprināt sadarbību un dialogu starp Pusēm par

17starptautisko drošību un krīžu pārvarēšanu, jo īpaši, lai

18risinātu globālas un reģionālas problēmas un saistītus

19apdraudējumus;

20e) stiprināt sadarbību cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un

21to piegādes sistēmu izplatīšanu;

22f) sekmēt uz rezultātiem vērstu un praktisku Pušu sadarbību,

23lai sasniegtu mieru, drošību un stabilitāti Eiropas

24kontinentā;

25g) stiprināt demokrātijas principu, tiesiskuma, labas

26pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp plašsaziņas

27līdzekļu brīvības un minoritāšu tiesību, ievērošanu un sekmēt

28valsts politisko reformu konsolidāciju;

29h) attīstīt dialogu un padziļināt Pušu sadarbību drošības un

30aizsardzības jomā;

31i) veicināt konfliktu miermīlīgu atrisināšanu;

32j) sekmēt ANO mērķus un principus, kas iekļauti tās Statūtos,

33un principus, kuri reglamentē attiecības starp

34parakstītājvalstīm, kā noteikts EDSO Helsinku Nobeiguma aktā;

35un

36k) uzlabot reģionālo sadarbību, veidot labas kaimiņattiecības

37un uzlabot reģionālo drošību, tostarp veicot pasākumus, lai

38atvērtu robežas nolūkā sekmēt reģionālo tirdzniecību un pārrobežu

39pārvietošanos.

1Valsts reforma

2Puses sadarbojas šādās jomās:

3a) attīstot, konsolidējot un palielinot demokrātisko iestāžu

4stabilitāti un efektivitāti un tiesiskumu;

5b) nodrošinot cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

6c) nodrošinot tiesu un tiesību reformas attīstību, lai

7nodrošinātu tiesu iestāžu, prokuratūras un tiesībaizsardzības

8neatkarību, kvalitāti un efektivitāti;

9d) stiprinot administratīvo spēju un garantējot

10tiesībaizsardzības struktūru objektivitāti un efektivitāti;

11e) turpinot īstenot valsts pārvaldes reformu un veidojot

12atbildīgu, prasmīgu, pārredzamu un profesionālu civildienestu;

13un

14f) nodrošinot efektīvu cīņu pret korupciju, jo īpaši ņemot

15vērā starptautiskās sadarbības cīņai pret korupciju

16pastiprināšanu, un nodrošinot attiecīgo starptautisko juridisko

17instrumentu, piemēram, ANO 2003. gada Pretkorupcijas konvencijas,

18efektīvu īstenošanu.

1Ārpolitika un drošības politika

21. Puses pastiprina dialogu un sadarbību ārpolitikas un

3drošības politikas jomā, kā arī kopējā drošības un aizsardzības

4politikā, atzīstot, cik nozīmīga Armēnijas Republikai ir tās

5dalība starptautiskās organizācijās un sadarbības formātos un

6saistības, kuras tā šajā sakarā ir uzņēmusies, un jo īpaši

7pievēršas tādiem jautājumiem kā konfliktu novēršana un krīžu

8pārvarēšana, riska mazināšana, kiberdrošība, drošības nozares

9reforma, reģionālā stabilitāte, atbruņošanās, ieroču

10neizplatīšana, ieroču kontrole un eksporta kontrole. Sadarbības

11pamatā ir kopīgās vērtības un savstarpējās intereses, un tās

12mērķis ir palielināt šīs sadarbības efektivitāti, izmantojot

13divpusējus, starptautiskus un reģionālus forumus, jo īpaši

14EDSO.

152. Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos ievērot

16starptautisko tiesību principus un normas, tostarp tos, kas

17noteikti ANO Statūtos un EDSO Helsinku Nobeiguma aktā, kā arī

18apņemšanos veicināt minētos principus to divpusējās un

19daudzpusējās attiecībās.

1Starptautiskas nozīmes smagi noziegumi un Starptautiskā

2Krimināltiesa

31. Puses vēlreiz apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas

4skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un

5ka ir jānodrošina efektīva saukšana pie atbildības, veicot

6pasākumus valstu un starptautiskā līmenī, tostarp arī

7Starptautiskās Krimināltiesas līmenī.

82. Puses uzskata, ka Starptautiskās Krimināltiesas izveide un

9efektīva darbība ir nozīmīgs solis starptautiskā miera un

10tiesiskuma labā. Pušu mērķis ir stiprināt sadarbību, lai

11veicinātu mieru un starptautisko tiesiskumu, ratificējot un

12īstenojot Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtus un

13saistītos instrumentus, ņemot vērā savu tiesisko un

14konstitucionālo regulējumu.

153. Izmantojot attiecīgus divpusējus un daudzpusējus satvarus,

16Puses vienojas cieši sadarboties, lai nepieļautu genocīdu,

17noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus.

1Konfliktu novēršana un krīžu pārvarēšana

2Puses pastiprina praktisko sadarbību konfliktu novēršanas un

3krīžu pārvarēšanas jomā, jo īpaši ņemot vērā Armēnijas Republikas

4iespējamo dalību ES vadītās civilās un militārās krīžu

5pārvarēšanas operācijās, kā arī attiecīgos praktiskos

6vingrinājumos un mācībās, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

1Reģionālā stabilitāte un konfliktu miermīlīga atrisināšana

21. Puses pastiprina kopīgos centienus uzlabot nosacījumus

3turpmākai reģionālai sadarbībai, veicinot atvērtas robežas ar

4pārrobežu pārvietošanos, labas kaimiņattiecības un demokrātisku

5attīstību, tādējādi sekmējot stabilitāti un drošību, kā arī

6strādā pie konfliktu miermīlīgas atrisināšanas.

72. Pasākumos, kas minēti 1. punktā, tiek ievēroti tādi kopīgi

8principi kā starptautiskā miera un drošības uzturēšana, kā

9noteikts ANO Statūtos, EDSO Helsinku Nobeiguma aktā un citos

10attiecīgos daudzpusējos dokumentos, kam Puses ir pievienojušās.

11Puses uzsver, cik svarīgi konfliktu miermīlīgai atrisināšanai ir

12esošie saskaņotie formāti.

133. Puses uzsver, ka ieroču kontrolei un uzticības un drošības

14veicināšanas pasākumiem joprojām ir liela nozīme drošības,

15paredzamības un stabilitātes nodrošināšanā Eiropā.

1Masu iznīcināšanas ieroči, ieroču neizplatīšana un

2atbruņošanās

31. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes

4līdzekļu izplatīšana gan valsts, gan nevalstiskiem dalībniekiem,

5piemēram, teroristiem un citiem krimināliem grupējumiem, ir viens

6no nopietnākajiem draudiem starptautiskajam mieram un

7stabilitātei. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot ieguldījumu

8cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu

9izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un valstī īstenojot savus esošos

10pienākumus atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču

11neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citus attiecīgus

12starptautiskus pienākumus. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā

13nolīguma būtiska sastāvdaļa.

142. Puses vienojas sadarboties un sniegt savu ieguldījumu cīņā

15pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu

16izplatīšanu:

17a) veicot pasākumus, lai attiecīgi parakstītu vai ratificētu

18visus citus atbilstīgos starptautiskos instrumentus šajā sakarā

19vai lai tiem pievienotos un tos pilnībā īstenotu; un

20b) turpinot attīstīt efektīvu valsts eksporta kontroles

21sistēmu, ietverot ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu preču

22eksporta un tranzīta kontroli, kā arī ar masu iznīcināšanas

23ieročiem saistīta galapatēriņa kontroli divējāda lietojuma

24tehnoloģijām.

253. Puses vienojas nodibināt regulāru politisko dialogu, kas

26papildinās un konsolidēs šajā pantā minētos elementus.

1Kājnieku ieroču, vieglo ieroču un konvencionālo ieroču eksporta

2kontrole

31. Puses atzīst, ka starptautisko mieru un drošību vēl aizvien

4nopietni apdraud kājnieku ieroču un vieglo ieroču

5("VIKI"), tostarp to munīcijas nelikumīga ražošana un

6tirdzniecība, kā arī to pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvaldība,

7nepietiekami droša uzglabāšana un nekontrolēta izplatīšanās.

82. Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt to attiecīgos

9pienākumus apkarot VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību

10saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kuriem

11tās ir pievienojušās, un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī

12to saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem instrumentiem, kas

13piemērojami minētajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu, lai

14novērstu, apkarotu un izskaustu VIKI nelikumīgu tirdzniecību

15visās tās izpausmēs.

163. Puses apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu

17koordināciju, papildināmību un sinerģiju, lai apkarotu VIKI un to

18munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un iznīcinātu to pārmērīgus

19krājumus starptautiskā, reģionālā, apakšreģionālā un attiecīgi

20valsts līmenī.

214. Turklāt Puses vienojas turpināt sadarbību konvencionālo

22ieroču kontroles jomā, ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju

232008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus

24noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma

25eksporta kontroli, un attiecīgos Armēnijas Republikas tiesību

26aktus.

275. Puses vienojas nodibināt regulāru politisko dialogu, kas

28papildinās un konsolidēs šajā pantā minētos elementus.

1Terorisma novēršana

21. Puses atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir cīņa pret

3terorismu un terorisma novēršana, un vienojas sadarboties

4divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un

5apkarotu terorismu visos tā veidos un izpausmēs.

62. Puses vienojas, ka ir ļoti svarīgi pret terorismu cīnīties,

7pilnībā ievērojot tiesiskumu un starptautiskās tiesības, tostarp

8starptautiskās cilvēktiesības, starptautiskās bēgļu tiesības un

9starptautiskās humanitārās tiesības, ANO Statūtu principus un

10visus attiecīgos ar terorisma novēršanu saistītos starptautiskos

11instrumentus.

123. Puses uzsver, ka ir svarīga visu ANO konvenciju un

13protokolu, kas saistīti ar terorisma novēršanu, vispārēja

14ratifikācija un pilnīga īstenošana. Puses vienojas turpināt

15veicināt dialogu par Visaptverošas konvencijas par starptautisko

16terorismu projektu un sadarboties ANO Vispārējās terorisma

17novēršanas stratēģijas, kā arī attiecīgo ANO Drošības padomes

18rezolūciju un Eiropas Padomes konvenciju īstenošanā. Tāpat Puses

19vienojas sadarboties, lai veicinātu starptautisko vienprātību par

20terorisma novēršanu un apkarošanu.

21III SADAĻA

22TIESISKUMS, BRĪVĪBA UN DROŠĪBA

1Tiesiskums un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana

21. Īstenojot sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā,

3Puses īpašu nozīmi piešķir tam, lai konsolidētu tiesiskumu,

4tostarp tiesu iestāžu neatkarību, tiesu pieejamību, tiesības uz

5taisnīgu tiesu, kā paredzēts Eiropas Cilvēktiesību konvencijā,

6procesuālās garantijas krimināllietās un cietušo tiesības.

72. Puses pilnībā sadarbojas saistībā ar iestāžu efektīvu

8darbību tiesībaizsardzības, korupcijas novēršanas un tiesas

9spriešanas jomā.

103. Visa veida sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā

11virza cilvēktiesību, nediskriminācijas un pamatbrīvību

12ievērošana.

1Personas datu aizsardzība

2Puses vienojas sadarboties, lai nodrošinātu personas datu

3augsta līmeņa aizsardzību saskaņā ar starptautiskajiem

4juridiskajiem instrumentiem un Eiropas Savienības, Eiropas

5Padomes un citu starptautisku struktūru standartiem.

1Sadarbība migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā

21. Puses atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi kopīgi pārvaldīt

3migrācijas plūsmas starp to teritorijām, un izveido visaptverošu

4dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp

5likumīgo migrāciju, starptautisko aizsardzību un cīņu pret

6nelikumīgo migrāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

72. Sadarbības pamatā būs konkrēto vajadzību izvērtējums, ko

8veiks, Pusēm savstarpēji apspriežoties, un to īstenos saskaņā ar

9attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem. Sadarbība jo īpaši būs vērsta

10uz šādiem aspektiem:

11a) migrācijas pamatcēloņu novēršana;

12b) valsts tiesību aktu izstrāde un īstenošana un prakses

13iedibināšana attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai ievērotu

141951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, 1967. gada

15Protokola par bēgļu statusu un citu attiecīgo starptautisko

16instrumentu noteikumus, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību

17konvenciju, un lai nodrošinātu "neizraidīšanas

18principa" ievērošanu;

19c) uzņemšanas noteikumi, uzņemto personu tiesības un statuss,

20vienlīdzīga attieksme pret likumīgi dzīvojošiem ārzemniekiem, šo

21personu integrēšana, izglītošana un mācības, kā arī pasākumi

22cīņai pret rasismu un ksenofobiju;

23d) efektīvas un preventīvas politikas izstrāde cīņai pret

24nelikumīgu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku

25tirdzniecību, ietverot jautājumu par to, kā apkarot

26kontrabandistu un nelikumīgo tirgotāju tīklus un kā aizsargāt

27šādas tirdzniecības upurus ar attiecīgiem starptautiskiem

28instrumentiem;

29e) tādi jautājumi kā organizēšana, mācības, paraugprakse un

30citi operatīvi pasākumi migrācijas pārvaldības, dokumentu

31drošības, vīzu politikas, robežu pārvaldības un migrācijas

32informācijas sistēmu jomā.

333. Sadarbība var arī veicināt cirkulāro migrāciju attīstības

34nolūkos.

1Personu pārvietošanās un atpakaļuzņemšana

21. Puses nodrošina, ka tiek pilnībā īstenoti turpmāk minētie

3nolīgumi, kas tām ir saistoši:

4a) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par

5tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti;un

6b) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par

7vīzu atvieglotu izsniegšanu.

82. Puses turpina veicināt pilsoņu mobilitāti ar nolīgumu par

9vīzu atvieglotu izsniegšanu un apsver iespēju laika gaitā uzsākt

10dialogu par vīzu režīma liberalizāciju, ja tiek izpildīti

11priekšnoteikumi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei. Tās

12sadarbojas cīņā pret nelikumīgu migrāciju, arī īstenojot

13atpakaļuzņemšanas nolīgumu, kā arī veicina robežu pārvaldības

14politiku un tiesisko un darbības regulējumu.

1Cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju

21. Puses sadarbojas, lai apkarotu un novērstu organizētas vai

3cita veida noziedzīgas un nelikumīgas darbības, tostarp

4starptautiska mēroga darbības, piemēram:

5a) migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību;

6b) šaujamieroču, tostarp VIKI, kontrabandu un nelikumīgu

7tirdzniecību;

8c) nelikumīgu narkotisko vielu kontrabandu un

9tirdzniecību;

10d) preču kontrabandu un nelikumīgu tirdzniecību;

11e) nelikumīgas darbības ekonomikā un finanšu darbības,

12piemēram, viltošanu, krāpšanu nodokļu jomā un krāpšanu publiskā

13iepirkuma jomā;

14f) līdzekļu piesavināšanos projektos, ko finansē starptautiski

15līdzekļu devēji;

16g) aktīvu un pasīvu korupciju gan privātajā, gan publiskajā

17sektorā;

18h) dokumentu viltošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu; un

19i) kibernoziegumus.

202. Puses pastiprina divpusēju, reģionālu un starptautisku

21sadarbību starp tiesībaizsardzības struktūrām, tostarp iespējamu

22sadarbības attīstību starp Eiropas Savienības Aģentūru

23tiesībaizsardzības sadarbībai ("Eiropolu") un

24attiecīgajām Armēnijas Republikas iestādēm. Puses apņemas

25efektīvi īstenot attiecīgos starptautiskos standartus, jo īpaši

26tos, kas noteikti ANO 2000. gada Konvencijā pret transnacionālo

27organizēto noziedzību un tās trijos protokolos. Puses sadarbojas,

28lai novērstu un apkarotu korupciju saskaņā ar ANO 2003. gada

29Pretkorupcijas konvenciju, Eiropas Padomes Pretkorupcijas

30starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumiem un ESAO izstrādāto

31pārredzamību attiecībā uz aktīvu deklarēšanu, ziņotāju

32aizsardzību un informācijas atklāšanu par juridisko personu

33patiesajiem labuma guvējiem.

1Nelikumīgas narkotiskās vielas

21. Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses

3sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju

4nelikumīgu narkotisko vielu un jaunu psihoaktīvo vielu

5ierobežošanai un apkarošanai. Stratēģijas un rīcību narkotisko

6vielu jomā vērš uz to, lai nostiprinātu struktūras nelikumīgu

7narkotisko vielu ierobežošanai un apkarošanai, samazinātu to

8piegādi, tirdzniecību un pieprasījumu, risinātu narkomānijas

9izraisītās veselības problēmas un sociālās sekas nolūkā mazināt

10nodarīto kaitējumu, kā arī efektīvāk novērst nelikumīgai

11narkotisko un psihotropo vai psihoaktīvo vielu izgatavošanai

12izmantoto ķīmisko prekursoru novirzīšanu.

132. Puses vienojas par vajadzīgajām sadarbības metodēm 1.

14punktā minēto mērķu sasniegšanai. Rīcība pamatojas uz vispārēji

15pieņemtiem principiem, kas izklāstīti attiecīgajās

16starptautiskajās konvencijās, un tās mērķis ir īstenot 2016. gada

17aprīļa ANO Ģenerālās asamblejas speciālās sesijas par narkotiku

18problemātiku pasaulē noslēguma dokumentā iekļautos

19ieteikumus.

1Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma

2finansēšana

31. Puses sadarbojas, lai nepieļautu savu finanšu sistēmu un

4saistīto nefinanšu sistēmu izmantošanu noziedzīgās darbībās

5iegūtu līdzekļu legalizācijai kopumā un jo īpaši narkotiku

6nodarījumos iegūtu līdzekļu legalizācijai, kā arī terorisma

7finansēšanai. Minētā sadarbība ietver arī tādu līdzekļu atgūšanu,

8kuri iegūti noziedzīgu darbību rezultātā.

92. Sadarbība šajā jomā ļauj apmainīties ar attiecīgu

10informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un

11attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem un pieņemt tādus

12atbilstīgus standartus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas

13un terorisma finansēšanas novēršanai un apkarošanai, kas

14līdzvērtīgi standartiem, kurus pieņēmušas attiecīgās šajā jomā

15iesaistītās starptautiskās struktūras, piemēram Finanšu darījumu

16darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas

17novēršanai.

1Sadarbība cīņā pret terorismu

21. Pilnībā ievērojot terorisma apkarošanas novēršanas pamatā

3esošos principus, kā noteikts 11. pantā, Puses atkārtoti

4apstiprina to, cik svarīga ir tiesībaizsardzība un tiesiska

5pieeja terorisma apkarošanā, un vienojas sadarboties terorisma

6novēršanā un izskaušanā, jo īpaši:

7a) apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un

8atsevišķām personām un to atbalsta tīkliem saskaņā ar

9starptautiskajām un valsts tiesībām jo īpaši saistībā ar datu

10aizsardzību un privātuma aizsardzību;

11b) apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā un izskaušanā,

12līdzekļiem un metodēm un to tehniskajiem aspektiem, kā arī ar

13mācībām saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

14c) apmainoties ar viedokļiem par radikalizāciju un vervēšanu,

15kā arī par to, kā vērsties pret radikalizāciju un veicināt

16labošanu;

17d) apmainoties ar viedokļiem un pieredzi attiecībā uz personu,

18kuras tur aizdomās par terorismu, pārvietošanos pāri robežām un

19ceļošanu, kā arī attiecībā uz teroristu apdraudējumu;

20e) apmainoties ar paraugpraksi attiecībā uz cilvēktiesību

21aizsardzību cīņā pret terorismu, jo īpaši saistībā ar

22kriminālprocesiem;

23f) nodrošinot, ka par teroristu nodarījumiem iestājas

24kriminālatbildība; un

25g) veicot pasākumus pret ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un

26kodolterorisma draudiem un veicot nepieciešamos pasākumus, lai

27nepieļautu ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolmateriālu

28iegādi, nodošanu un izmantošanu terorisma mērķiem, kā arī lai

29nepieļautu nelikumīgas darbības, kas vērstas pret augsta riska

30ķīmiskajām, bioloģiskajām, radioloģiskajām un kodoliekārtām.

312. Sadarbības pamatā ir attiecīgie pieejamie izvērtējumi, un

32to īsteno, Pusēm savstarpēji apspriežoties.

1Tiesiskā sadarbība

21. Puses vienojas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās

3un komerclietās attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu

4iestāžu sadarbību civillietās, jo īpaši Hāgas Starptautisko

5privāttiesību konferences konvenciju starptautiskās tiesiskās

6sadarbības un tiesvedības jomā un bērnu aizsardzības jomā,

7apspriešanu, ratifikāciju un īstenošanu.

82. Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās Puses

9cenšas uzlabot sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā,

10pamatojoties uz attiecīgajiem daudzpusējiem nolīgumiem. Šāda

11sadarbība attiecīgā gadījumā ietver pievienošanos attiecīgajiem

12starptautiskajiem ANO un Eiropas Padomes instrumentiem un to

13īstenošanu, kā arī ciešāku sadarbību starp Eurojust un

14Armēnijas Republikas kompetentajām iestādēm.

1Konsulārā aizsardzība

2Armēnijas Republika piekrīt, ka jebkuras tajā pārstāvētās

3dalībvalsts diplomātiskās un konsulārās iestādes nodrošina

4aizsardzību tādas dalībvalsts valstspiederīgajiem, kurai nav

5pastāvīgās pārstāvniecības Armēnijas Republikā un kura konkrētā

6gadījumā faktiski nespēj sniegt konsulāro aizsardzību, ar tādiem

7pašiem nosacījumiem kā šīs attiecīgās dalībvalsts

8valstspiederīgajiem.

9IV SADAĻA

10EKONOMISKĀ SADARBĪBA

11. Eiropas Savienība un Armēnijas Republika veicina ekonomikas

2reformu norisi, uzlabojot kopīgo izpratni par to ekonomikas

3pamatprincipiem un ekonomikas politikas noteikšanu un

4īstenošanu.

52. Armēnijas Republika veic turpmākas darbības, lai izveidotu

6labi funkcionējošu tirgus ekonomiku un pakāpeniski tuvinātu tās

7ekonomikas un finanšu noteikumus un politiku Eiropas Savienības

8noteikumiem un politikas nostādnēm, kā saskaņots ar šo nolīgumu.

9Eiropas Savienība atbalstīs Armēnijas Republiku centienos

10nodrošināt stabilu makroekonomikas politiku, ietverot centrālās

11bankas neatkarību un cenu stabilitāti, stabilu valsts finanšu

12sistēmu un ilgtspējīgu valūtas maiņas kursa režīmu un maksājumu

13bilanci.

1Minētajā nolūkā Puses vienojas risināt regulāru dialogu par

2ekonomikas jautājumiem, kura mērķis ir:

3a) apmaiņa ar informāciju par makroekonomikas tendencēm un

4politiku, kā arī par strukturālajām reformām, tostarp ekonomikas

5attīstības stratēģijām;

6b) apmaiņa ar pieredzi un paraugpraksi tādās jomās kā

7publiskās finanses, monetārā un valūtas kursa politikas sistēma,

8finanšu nozares politika un ekonomikas statistika;

9c) apmaiņa ar informāciju un pieredzi attiecībā uz reģionālo

10ekonomisko integrāciju, tostarp Eiropas Ekonomiskās un monetārās

11savienības darbību;

12d) divpusējās sadarbības ekonomikas, finanšu un statistikas

13jomā statusa pārskatīšana.

1Publiskā sektora iekšējā kontrole un revīzija

2Puses sadarbojas publiskā sektora iekšējās kontroles un ārējās

3revīzijas jomā ar šādiem mērķiem:

4a) turpināt attīstīt un īstenot publiskā sektora iekšējās

5kontroles sistēmu saskaņā ar decentralizētas vadības atbildības

6principu, tostarp neatkarīgu iekšējās revīzijas funkciju visā

7Armēnijas Republikas publiskajā sektorā, tuvinoties

8vispārpieņemtiem starptautiskiem standartiem, regulējumiem un

9pamatnostādnēm un Eiropas Savienības paraugpraksei, pamatojoties

10uz Armēnijas Republikas valdības apstiprināto publiskās iekšējās

11finanšu kontroles reformu programmu;

12b) Armēnijas Republikā izveidot atbilstīgu finanšu inspekcijas

13sistēmu, kas papildinās iekšējās revīzijas funkciju, nevis to

14dublēs;

15c) atbalstīt Armēnijas Republikas publiskās iekšējās finanšu

16kontroles galveno tuvināšanās jautājumu nodaļu un stiprināt tās

17spēju vadīt reformu procesu;

18d) turpināt stiprināt Revīzijas palātu - Armēnijas Republikas

19augstāko revīzijas iestādi - jo īpaši attiecībā uz tās

20finansiālo, organizatorisko un darbības neatkarību saskaņā ar

21starptautiski pieņemtiem ārējās revīzijas (INTOSAI)

22standartiem; un

23e) nodrošināt informācijas, pieredzes un paraugprakses

24apmaiņu.

1Puses sadarbojas, lai stiprinātu labu pārvaldību nodokļu jomā

2ar nolūku turpināt uzlabot ekonomiskās attiecības, tirdzniecību,

3ieguldījumus un godīgu sadarbību.

1Atsaucoties uz 25. pantu, Puses atzīst un apņemas īstenot

2labas pārvaldības principus nodokļu jomā, tas ir, pārredzamības,

3informācijas apmaiņas un godīgas konkurences nodokļu jomā

4principus, kā to apņēmušās dalībvalstis Eiropas Savienības

5līmenī. Minētajā nolūkā, neskarot Eiropas Savienības un

6dalībvalstu kompetenci, Puses uzlabo starptautisko sadarbību

7nodokļu jomā, veicina nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādā

8pasākumus minēto labas pārvaldības principu efektīvai

9īstenošanai.

1Puses uzlabo un stiprina savstarpējo sadarbību, kuras mērķis

2ir uzlabot un attīstīt Armēnijas Republikas nodokļu sistēmu un

3pārvaldību, tostarp iekasēšanas un kontroles spēju uzlabošanu, kā

4arī nodrošināt efektīvu nodokļu iekasēšanu un stiprināt cīņu pret

5nodokļu krāpšanu un nodokļu apiešanu. Puses vienādi attiecas pret

6importētiem ražojumiem un līdzīgiem vietējiem ražojumiem saskaņā

7ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību

8("GATT 1994") I un III pantu. Puses cenšas

9pastiprināt sadarbību un pieredzes apmaiņu nodokļu krāpšanas un

10nodokļu apiešanas, jo īpaši karuseļveida krāpšanas, novēršanā, kā

11arī saistībā ar transfertcenu noteikšanas un pret ārzonām vērstas

12reglamentēšanas jautājumiem.

1Puses attīsta sadarbību ar mērķi nonākt pie kopīgas politikas

2krāpšanas un akcīzes preču kontrabandas novēršanai un

3apkarošanai. Sadarbība ietver informācijas apmaiņu. Šim nolūkam

4Puses cenšas stiprināt savstarpējo sadarbību reģionālā kontekstā

5un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2003. gada

6Pamatkonvenciju par tabakas kontroli.

1Par šīs nodaļas jautājumiem notiek regulārs dialogs.

1Puses attīsta un stiprina sadarbību statistikas jautājumos,

2tādējādi sniedzot ieguldījumu ilgtermiņa mērķa - nodrošināt

3savlaicīgus, starptautiski salīdzināmus un ticamus statistikas

4datus - sasniegšanā. Ir sagaidāms, ka ilgtspējīga, efektīva un

5profesionāli neatkarīga valsts statistikas sistēma sniegs

6informāciju, kas ir svarīga Pušu pilsoņiem, uzņēmumiem un lēmumu

7pieņēmējiem Eiropas Savienībā un Armēnijas Republikā, ļaujot tiem

8pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus. Valsts statistikas

9sistēmā ievēro ANO oficiālās statistikas pamatprincipus un ņem

10vērā ES acquis statistikas jomā, tostarp arī Eiropas

11Statistikas prakses kodeksu, lai saskaņotu valsts statistikas

12sagatavošanu ar Eiropas normām un standartiem.

1Sadarbība statistikas jomā tiecas:

2a) vēl vairāk uzlabot valsts statistikas sistēmas spēju,

3ietverot juridisko pamatu, labas kvalitātes datu un metadatu

4sagatavošanu, izplatīšanas politiku un lietošanas vienkāršumu, kā

5arī ņemot vērā statistikas lietotājus publiskajā un privātajā

6sektorā, akadēmiskajās aprindās un sabiedrībā kopumā;

7b) pakāpeniski saskaņot Armēnijas Republikas statistikas

8sistēmu ar Eiropas Statistikas sistēmā piemērotajām normām un

9praksi;

10c) uzlabot datu sniegšanu Eiropas Savienībai, ņemot vērā

11attiecīgo starptautisko un Eiropas metodoloģiju piemērošanu,

12ietverot klasifikācijas;

13d) uzlabot valsts statistikas jomas darbinieku profesionālās

14spējas un vadības spējas, lai atvieglotu Eiropas Savienības

15statistikas standartu piemērošanu un veicinātu Armēnijas

16Republikas statistikas sistēmas attīstību;

17e) apmainīties ar pieredzi par statistikas zinātības

18attīstību, kā arī

19f) veicināt kvalitātes nodrošināšanu un vadību visos

20statistikas sagatavošanas un izplatīšanas procesos.

1Puses sadarbojas Eiropas Statistikas sistēmā, kur Eiropas

2Savienības statistikas birojs ir Eurostat. Sadarbība

3nodrošina statistikas biroja profesionālo neatkarību un Eiropas

4Statistikas prakses kodeksa principu piemērošanu, kā arī

5koncentrējas uz šādām jomām:

6a) demogrāfiskā statistika, tostarp skaitīšana un sociālā

7statistika;

8b) lauksaimniecības statistika, tostarp skaitīšana

9lauksaimniecībā;

10c) darījumdarbības statistika, tostarp darījumdarbības

11reģistri un administratīvo resursu izmantošana statistikas

12vajadzībām;

13d) makroekonomikas statistika, tostarp nacionālie konti,

14ārējās tirdzniecības statistika, maksājumu bilances statistika un

15statistika par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem;

16e) enerģētikas statistika, tostarp bilances;

17f) vides statistika;

18g) reģionālā statistika; un

19h) horizontālās darbības, tostarp kvalitātes nodrošināšana un

20vadība, statistikas klasifikācijas, mācības, izplatīšana un

21modernu informācijas tehnoloģiju izmantošana.

1Puses inter alia apmainās ar informāciju un zinātību un

2attīsta sadarbību, ņemot vērā uzkrāto pieredzi statistikas

3sistēmas reformā, kas sākta dažādu palīdzības programmu satvarā.

4Centienus vērš uz to, lai panāktu turpmāku pakāpenisku

5saskaņošanu ar ES acquis statistikas jomā, pamatojoties uz

6Armēnijas Republikas statistikas sistēmas uzlabošanas valsts

7stratēģiju un ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas attīstību.

8Statistikas datu sagatavošanas procesā uzsvars tiek likts uz

9administratīvo datu aizvien plašāku izmantošanu un statistikas

10apsekojumu vienkāršošanu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību

11samazināt atbilžu sniegšanas slogu. Sagatavotie dati ir domāti

12politikas nostādņu izstrādei un uzraudzībai visās galvenajās

13sociālās un ekonomikas dzīves nozarēs.

1Par šīs nodaļas jautājumiem notiek regulārs dialogs. Cik vien

2iespējams, Armēnijas Republika var piedalīties Eiropas

3Statistikas sistēmā veiktajos pasākumos, tostarp mācībās.

1Armēnijas Republikas tiesību aktu pakāpeniska tuvināšana ES

2acquis statistikas jomā notiek saskaņā ar Eurostat

3sagatavoto Statistikas noteikumu krājumu, ko ik gadu atjaunina un

4ko Puses uzskata par pievienotu šim nolīgumam.

5V SADAĻA

6CITAS POLITIKAS NOSTĀDNES SADARBĪBAI

1Puses:

2a) paplašina un stiprina sadarbību transporta jomā, lai

3atbalstītu ilgtspējīgu transporta sistēmu izveidi;

4b) atbalsta efektīvu un drošu transportu un transporta sistēmu

5savietojamību un sadarbspēju; un

6c) cenšas uzlabot galvenos transporta savienojumus starp to

7teritorijām.

1Sadarbība transporta nozarē attiecas uz šādām jomām:

2a) ilgtspējīgas valsts transporta politikas izstrāde, aptverot

3visus transporta veidus, jo īpaši nolūkā nodrošināt videi

4draudzīgas, efektīvas un drošas transporta sistēmas un veicināt

5ar transportu saistītu apsvērumu integrāciju citās politikas

6jomās;

7b) nozaru stratēģiju izstrāde valsts transporta politikas

8kontekstā (ietverot juridiskās prasības tehniskā aprīkojuma un

9transportlīdzekļu parka atjaunināšanai, lai panāktu atbilstību

10augstākajiem starptautiskajiem standartiem) ceļu, dzelzceļa,

11iekšzemes ūdensceļu, jūras, aviācijas un jauktu transportsistēmu

12jomā, ietverot īstenošanas grafikus un posmus, administratīvo

13atbildību un finansēšanas plānus;

14c) infrastruktūras politikas uzlabošana, lai labāk noteiktu un

15novērtētu infrastruktūras projektus dažādajiem transporta

16veidiem;

17d) finansēšanas stratēģijas izstrāde, pievēršot uzmanību

18uzturēšanai, spēju ierobežojumiem un trūkstošu savienojumu

19infrastruktūrai, un aktivizējot un veicinot privātā sektora

20dalību transporta projektos;

21e) pievienošanās attiecīgajām starptautiskajām transporta

22organizācijām un nolīgumiem, tostarp procedūras, kas nodrošina

23starptautisko transporta nolīgumu un konvenciju striktu

24īstenošanu un piemērošanu;

25f) sadarbība un informācijas apmaiņa transporta tehnoloģiju,

26piemēram, intelektisku transporta sistēmu, izstrādei un

27uzlabošanai; un

28g) intelektisku transporta sistēmu un informācijas tehnoloģiju

29izmantošanas veicināšana visu transporta veidu pārvaldībā un

30darbībā, kā arī atbalsts jauktajām transportsistēmām un

31sadarbībai kosmosa sistēmu un komerclietojumu izmantošanā, kas

32uzlabo transportu.

11. Sadarbības mērķis arī ir uzlabot pasažieru un preču

2pārvietošanos, uzlabot transporta plūsmas raitumu starp Armēnijas

3Republiku, Eiropas Savienību un trešām valstīm reģionā, veicināt

4atvērtas robežas un pārrobežu pārvietošanos, novēršot

5administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, uzlabot esošo

6transporta tīklu darbību un attīstīt infrastruktūru jo īpaši

7galvenajos tīklos, kas savieno Puses.

82. Sadarbība ietver pasākumus robežu šķērsošanas

9atvieglošanai, ņemot vērā sauszemes ieskautu valstu īpatnības, kā

10minēts attiecīgajos starptautiskajos instrumentos.

113. Sadarbība ietver informācijas apmaiņu un kopīgas

12darbības:

13a) reģionālā līmenī, jo īpaši ņemot vērā sasniegto tādos

14reģionālās transporta sadarbības režīmos kā Eiropas - Kaukāza -

15Āzijas transporta koridors (TRACECA) un citās transporta

16iniciatīvās starptautiskā līmenī, tostarp saistībā ar

17starptautiskām transporta organizācijām un starptautiskiem

18nolīgumiem un konvencijām, ko Puses ratificējušas; un

19b) dažādajās Eiropas Savienības transporta aģentūrās, kā arī

20Austrumu partnerībā.

11. Lai nodrošinātu tādus gaisa pārvadājumus starp Pušu

2teritorijām, kas pielāgoti to savstarpējām tirdzniecības

3vajadzībām, koordinētu attīstību un pakāpenisku liberalizāciju,

4nosacījumus abpusējai piekļuvei tirgum gaisa pārvadājumu jomā

5būtu jānosaka saskaņā ar Eiropas Savienības un Armēnijas

6Republikas Kopējās aviācijas telpas nolīgumu.

72. Līdz Kopējās aviācijas telpas nolīguma noslēgšanai Puses

8neveic nekādus pasākumus vai darbības, kas uzliek lielākus

9ierobežojumus vai rada diskrimināciju salīdzinājumā ar stāvokli

10pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

1Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

11. Armēnijas Republika tuvina savus tiesību aktus I pielikumā

2minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem saskaņā ar minētā

3pielikuma noteikumiem.

42. Tuvināšana var notikt arī, izmantojot nozaru nolīgumus.

11. Puses sadarbojas enerģētikas jomā, pamatojoties uz

2partnerības, abpusējas intereses, pārredzamības un paredzamības

3principiem. Sadarbības mērķis ir regulējuma tuvināšana turpmāk

4minētajās enerģētikas nozares jomās, ņemot vērā nepieciešamību

5nodrošināt piekļuvi drošai, videi draudzīgai un pieejamai

6enerģijai.

72. Minētā sadarbība inter alia aptver šādas jomas:

8a) enerģētikas stratēģijas un politikas nostādnes, tostarp,

9lai veicinātu energoapgādes drošību un energoapgādes dažādošanu,

10kā arī elektroenerģijas ražošanu;

11b) energoapgādes drošības uzlabošana, tostarp veicinot

12enerģijas avotu un piegādes ceļu dažādošanu;

13c) konkurētspējīgu enerģijas tirgu izveide;

14d) atjaunojamo energoresursu izmantošanas, energoefektivitātes

15un enerģijas taupīšanas veicināšana;

16e) tādas reģionālās sadarbības veicināšana, kas notiek

17enerģētikas jomā un ar mērķi integrēties reģionālajos tirgos;

18f) kopēja tiesiskā regulējuma veicināšana, lai sekmētu naftas

19produktu, elektroenerģijas un, iespējams, arī citu energoresursu

20tirdzniecību, kā arī vienlīdzīgus konkurences apstākļus saistībā

21ar kodoldrošību ar mērķi panākt augstu drošības un drošuma

22līmeni;

23g) kodolenerģijas civilā izmantošana, ņemot vērā Armēnijas

24Republikas īpatnības un jo īpaši pievēršoties augstam

25kodoldrošuma līmenim, pamatojoties uz Starptautiskās

26Atomenerģijas aģentūras ("SAEA") standartiem un Eiropas

27Savienības standartiem un praksi, kā minēts turpmāk, kā arī

28augsta līmeņa kodoldrošībai, pamatojoties uz starptautiskajām

29pamatnostādnēm un praksi. Sadarbība šajā jomā ietvers:

30i) tehnoloģiju un paraugprakses apmaiņu un mācības tādās jomā

31kā drošums, drošība un atkritumu apsaimniekošana, lai nodrošinātu

32kodoliekārtu drošu ekspluatāciju;

33ii) Medzamoras kodolspēkstacijas slēgšanu un drošu

34ekspluatācijas pārtraukšanu, kā arī savlaicīgu ceļveža vai

35rīcības plāna pieņemšanu šim nolūkam, ņemot vērā nepieciešamību

36to aizvietot ar jaunu jaudu, kas nodrošinātu Armēnijas Republikas

37energoapgādes drošību un apstākļus ilgtspējīgai attīstībai;

38h) cenu veidošanas politika, tranzīts un transports, jo īpaši

39attiecīgā gadījumā vispārēja uz izmaksām balstīta sistēma

40energoresursu pārsūtīšanai, un attiecīgā gadījumā arī papildu

41precizējumi par piekļuvi ogļūdeņražiem;

42i) tādu reglamentēšanas aspektu veicināšana, kuros atspoguļoti

43galvenie enerģijas tirgus regulējuma principi un nediskriminējoša

44piekļuve enerģijas tīkliem un infrastruktūrai par

45konkurētspējīgiem, pārredzamiem un rentabliem tarifiem, kā arī

46pienācīga un neatkarīga pārraudzība;

47j) zinātniskā un tehniskā sadarbība, ietverot informācijas

48apmaiņu, lai attīstītu un uzlabotu enerģijas ražošanas,

49transportēšanas, piegādes un galīgās izmantošanas tehnoloģijas,

50īpašu uzmanību pievēršot energoefektīvām un videi draudzīgām

51tehnoloģijām.

1Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

1Armēnijas Republika tuvina savus tiesību aktus II pielikumā

2minētajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma

3noteikumiem.

1Puses attīsta un stiprina sadarbību vides jautājumos, tādējādi

2sniedzot ieguldījumu ilgtermiņa mērķa - nodrošināt ilgtspējīgu

3attīstību un vidi saudzējošu ekonomiku - sasniegšanā. Tiek

4sagaidīts, ka Armēnijas Republikas un Eiropas Savienības pilsoņi

5un uzņēmumi gūs labumu no uzlabotas vides aizsardzības, tostarp

6uzlabosies sabiedrības veselība, tiks saglabāti dabas resursi,

7palielināsies ekonomikas un vides efektivitāte, kā arī tiks

8izmantotas modernas, tīrākas tehnoloģijas, veicinot

9ilgtspējīgākas ražošanas paņēmienus. Sadarbība norisinās, ņemot

10vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju

11izdevīgumu, kā arī ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides

12aizsardzības jomā un daudzpusējos nolīgumus minētajā jomā.

11. Sadarbības mērķis ir vides kvalitātes saglabāšana,

2aizsardzība, uzlabošana un atjaunošana, cilvēku veselības

3aizsardzība, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un pasākumu

4veicināšana starptautiskā līmenī reģionālu vai globālu vides

5problēmu risināšanai, tostarp šādās jomās:

6a) vides pārvaldības un horizontālie jautājumi, tostarp

7stratēģiskā plānošana, ietekmes uz vidi izvērtējums un

8stratēģiskais vides izvērtējums, izglītība un mācības,

9pārraudzības un vides informācijas sistēmas, pārbaude un izpilde,

10atbildība vides jomā, noziegumu pret vidi novēršana, pārrobežu

11sadarbība, vides informācijas pieejamība sabiedrībai, lēmumu

12pieņemšanas procesi un efektīvas administratīvās un tiesiskās

13pārskatīšanas procedūras;

14b) gaisa kvalitāte;

15c) ūdens kvalitāte un resursu pārvaldība, tostarp plūdu riska

16pārvaldība, ūdens trūkums un sausums;

17d) atkritumu apsaimniekošana;

18e) dabas aizsardzība, tostarp mežsaimniecība un bioloģiskās

19daudzveidības saglabāšana;

20f) rūpnieciskais piesārņojums un rūpnieciskie

21apdraudējumi;

22g) ķīmisko vielu pārvaldība.

232. Sadarbības mērķis ir arī vides jautājumu integrācija

24politikas jomās, kas nav vides politika.

1Puses inter alia:

2a) apmainās ar informāciju un zinātību;

3b) sadarbojas reģionālā un starptautiskā līmenī, jo īpaši

4attiecībā uz daudzpusējiem vides nolīgumiem, kurus Puses

5ratificējušas; un

6c) attiecīgā gadījumā sadarbojas atbilstīgajās aģentūrās.

1Sadarbība inter alia aptver šādus mērķus:

2a) izstrādāt Armēnijas Republikas vispārēju valsts vides

3stratēģiju, kas attiecas uz:

4i) plānotām institucionālām reformām (ar grafikiem), lai

5nodrošinātu vides tiesību aktu īstenošanu un izpildi;

6ii) vides pārvaldības kompetences sadali starp valsts,

7reģionālo un pašvaldību līmeni;

8iii) lēmumu pieņemšanas procedūrām un lēmumu īstenošanu;

9iv) procedūrām, kas veicina vides jautājumu integrāciju citās

10politikas jomās;

11v) zaļās ekonomikas pasākumu un ekoinovāciju veicināšanu,

12nepieciešamo cilvēkresursu un finanšu resursu noteikšanu un

13pārskatīšanas mehānismu; un

14b) nozaru stratēģiju izstrādi Armēnijas Republikā (ietverot

15skaidri definētus īstenošanas grafikus un posmus, administratīvo

16atbildību, kā arī finansēšanas stratēģijas ieguldījumiem

17infrastruktūrā un tehnoloģijās) šādās jomās:

18i) gaisa kvalitāte;

19ii) ūdens kvalitāte un resursu pārvaldība;

20iii) atkritumu apsaimniekošana;

21iv) bioloģiskā daudzveidība, dabas aizsardzība un

22mežsaimniecība;

23v) rūpnieciskais piesārņojums un rūpnieciskie apdraudējumi;

24un

25vi) ķīmiskās vielas.

1Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

1Armēnijas Republika tuvina savus tiesību aktus III pielikumā

2minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem

3instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

1Puses attīsta un stiprina sadarbību klimata pārmaiņu

2novēršanā. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un

3pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī

4ievērojot divpusēju un daudzpusēju saistību savstarpēju atkarību

5šajā jomā.

1Sadarbība veicina pasākumus valsts, reģiona un starptautiskā

2līmenī, tostarp attiecībā uz:

3a) klimata pārmaiņu mazināšanu;

4b) pielāgošanos klimata pārmaiņām;

5c) tirgus un ārpustirgus mehānismiem, risinot klimata pārmaiņu

6problēmu;

7d) jaunu, novatorisku, drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa un

8pielāgošanas tehnoloģiju izpēti, attīstību, demonstrēšanu,

9ieviešanu, nodošanu un izplatīšanu;

10e) klimata jautājumu iekļaušanu vispārējās un nozaru politikas

11nostādnēs; un

12f) izpratnes vairošanu, izglītošanu un mācībām.

11. Puses inter alia:

2a) apmainās ar informāciju un zinātību;

3b) īsteno kopīgu pētniecību un apmainās ar informāciju par

4tīrākām un videi nekaitīgām tehnoloģijām;

5c) īsteno kopīgas darbības reģionālā un starptautiskā līmenī,

6tostarp saistībā ar Pušu ratificētiem daudzpusējiem vides

7nolīgumiem, piemēram, 1992. gada ANO Vispārējo konvenciju par

8klimata pārmaiņām (UNFCCC) un 2015. gada Parīzes nolīgumu,

9kā arī attiecīgā gadījumā īsteno kopīgas darbības atbilstīgās

10aģentūrās.

112. Puses īpašu uzmanību pievērš pārrobežu jautājumiem un

12reģionālajai sadarbībai.

1Sadarbība inter alia aptver šādus mērķus:

2a) pasākumi Parīzes nolīguma īstenošanai saskaņā ar šajā

3nolīgumā noteiktajiem principiem;

4b) pasākumi, lai uzlabotu spēju efektīvi rīkoties klimata

5jomā;

6c) vispārējas klimata stratēģijas un rīcības plāna izstrāde,

7lai ilgtermiņā mazinātu klimata pārmaiņu sekas un tām

8pielāgotos;

9d) neaizsargātības un pielāgošanās izvērtējumu izstrāde;

10e) mazoglekļa attīstības plāna izstrāde;

11f) ilgtermiņa pasākumu izstrāde un īstenošana, lai mazinātu

12klimata pārmaiņas, risinot siltumnīcefekta gāzu emisiju

13jautājumu;

14g) pasākumi, lai sagatavotos oglekļa dioksīda emisiju kvotu

15tirdzniecībai;

16h) pasākumi, lai veicinātu tehnoloģiju nodošanu;

17i) pasākumi klimata apsvērumu ietveršanai nozaru politikas

18nostādnēs; un

19j) pasākumi saistībā ar ozonu noārdošām vielām un fluorētām

20gāzēm.

1Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

1Armēnijas Republika tuvina savus tiesību aktus IV pielikumā

2minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem

3instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

1Puses attīsta un stiprina sadarbību rūpniecības un uzņēmumu

2politikas jomā, tādējādi uzlabojot darījumdarbības vidi visiem

3ekonomikas dalībniekiem, īpaši uzmanību pievēršot maziem un

4vidējiem uzņēmumiem ("MVU"). Pastiprinātai sadarbībai

5būtu jāuzlabo administratīvais un tiesiskais regulējums gan

6Armēnijas Republikas, gan Eiropas Savienības uzņēmumiem, kas

7darbojas Eiropas Savienībā un Armēnijas Republikā, un tai būtu

8jābalstās uz Eiropas Savienības MVU un rūpniecības politikas

9nostādnēm, ņemot vērā starptautiski atzītus principus un praksi

10minētajā jomā.

1Puses sadarbosies, lai:

2a) īstenotu stratēģijas MVU attīstībai, pamatojoties uz

3Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta principiem, un novērotu

4īstenošanas procesu ar regulāras ziņošanas un dialoga palīdzību.

5Minētā sadarbība ietvers arī pievēršanos mikrouzņēmumiem un

6amatniecības uzņēmumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi gan Eiropas

7Savienības, gan Armēnijas Republikas ekonomikai;

8b) izveidotu labākus pamatnosacījumus, apmainoties ar

9informāciju un paraugpraksi, tādējādi veicinot konkurētspējas

10uzlabošanos. Minētā sadarbība ietvers strukturālo pārmaiņu

11pārvaldību (restrukturizāciju) un vides un enerģijas jautājumus,

12piemēram, energoefektivitāti un tīrāku ražošanu;

13c) vienkāršotu un racionalizētu regulējumu un regulatīvo

14praksi, īpaši pievēršoties paraugprakses apmaiņai saistībā ar

15regulējuma tehniku, tostarp Eiropas Savienības principiem;

16d) sekmētu inovācijas politikas attīstību, apmainoties ar

17informāciju un paraugpraksi par pētniecības un izstrādes

18komercializāciju (ietverot atbalsta instrumentus jaunizveidotiem

19uzņēmumiem tehnoloģiju jomā), klasteru attīstību un piekļuvi

20finansējumam;

21e) rosinātu ciešākus kontaktus starp Eiropas Savienības un

22Armēnijas Republikas uzņēmumiem un starp minētajiem uzņēmumiem un

23Armēnijas Republikas un Eiropas Savienības iestādēm;

24f) atbalstītu eksporta veicināšanas pasākumu izveidi Armēnijas

25Republikā;

26g) sekmētu labvēlīgāku darījumdarbības vidi, lai uzlabotu

27izaugsmes potenciālu un ieguldījumu iespējas; un

28h) veicinātu dažu rūpniecības nozaru modernizāciju un

29pārstrukturēšanu Eiropas Savienībā un Armēnijas Republikā.

1Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs. Minētajā

2dialogā piedalīsies arī Eiropas Savienības uzņēmumu un Armēnijas

3Republikas uzņēmumu pārstāvji.

11. Puses atzīst, cik svarīgs funkcionējošā tirgus ekonomikā ar

2paredzamu un pārredzamu darījumdarbības vidi ir efektīvs

3noteikumu un prakses kopums uzņēmējdarbības tiesību un

4korporatīvās pārvaldības jomā, kā arī grāmatvedības un revīzijas

5jomā, un uzsver, ka ir svarīgi veicināt regulējuma konverģenci

6minētajās jomās.

72. Puses sadarbojas šādās jomās:

8a) apmaiņa ar paraugpraksi par to, kā nodrošināt pārredzamu un

9viegli pieejamu informāciju par reģistrēto uzņēmumu struktūru un

10pārstāvību un piekļuvi šai informācijai;

11b) korporatīvās pārvaldības politikas turpmāka izstrāde

12saskaņā ar starptautiskajiem un jo īpaši ESAO standartiem;

13c) Starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS)

14ieviešanas un konsekventas lietošanas ar biržā kotēto uzņēmumu

15konsolidētajiem pārskatiem veicināšana;

16d) revidenta un grāmatveža profesijas reglamentēšana un

17uzraudzība;

18e) starptautisko revīzijas standartu un Starptautiskās

19Grāmatvežu federācijas (IFAC) Ētikas kodeksa piemērošana,

20lai uzlabotu revidentu profesionālo līmeni, nodrošinot, ka

21profesionālās organizācijas, revīzijas iestādes un revidenti

22ievēro revīzijas standartus un ētikas normas.

1Puses vienojas par to, cik svarīgi ir efektīvi tiesību akti un

2prakse, un vienojas sadarboties finanšu pakalpojumu jomā ar

3mērķi:

4a) uzlabot finanšu pakalpojumu regulējumu;

5b) nodrošināt ieguldītāju un finanšu pakalpojumu patērētāju

6faktisku un atbilstīgu aizsardzību;

7c) veicināt pasaules finanšu sistēmas stabilitāti un

8integritāti;

9d) veicināt sadarbību starp dažādiem finanšu sistēmas

10dalībniekiem, tostarp regulatoriem un uzraudzības iestādēm;

11e) sekmēt neatkarīgu un efektīvu uzraudzību.

1Puses veicina sadarbību informācijas sabiedrības attīstībai

2pilsoņu un uzņēmumu labā, nodrošinot informācijas un

3komunikācijas tehnoloģiju ("IKT") plašu pieejamību un

4labākas kvalitātes pakalpojumus par pieņemamu cenu. Ar šo

5sadarbību vajadzētu censties atvieglot piekļuvi elektronisko

6sakaru tirgiem un sekmēt konkurenci un ieguldījumus šajā

7nozarē.

1Sadarbība inter alia attiecas uz šādām jomām:

2a) apmaiņa ar informāciju un paraugpraksi valsts informācijas

3sabiedrības stratēģiju īstenošanā, inter alia tādu

4iniciatīvu ieviešanā, kuru mērķis ir veicināt platjoslas

5piekļuvi, uzlabot tīkla drošību un attīstīt publiskos tiešsaistes

6pakalpojumus;

7b) apmaiņa ar informāciju, paraugpraksi un pieredzi, lai

8veicinātu visaptveroša regulējuma elektronisko sakaru jomā

9izstrādi, un jo īpaši stiprinātu valsts neatkarīgā regulatora

10administratīvo spēju, sekmētu frekvenču spektra resursu labāku

11izmantošanu un veicinātu tīklu sadarbspēju Armēnijas Republikā un

12ar Eiropas Savienību.

1Puses veicina sadarbību elektronisko sakaru jomā starp Eiropas

2Savienības regulatoriem un Armēnijas Republikas valsts

3regulatoru.

1Armēnijas Republika tuvina savus tiesību aktus V pielikumā

2minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem

3instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

1Puses sadarbojas tūrisma jomā ar mērķi stiprināt

2konkurētspējīgas un ilgtspējīgas tūrisma nozares attīstību, kas

3veicinātu ekonomikas izaugsmi un iespējas, nodarbinātību un

4ārvalstu valūtas ieņēmumus.

1Sadarbība divpusējā, reģionālā un Eiropas līmenī balstās uz

2šādiem principiem:

3a) vietējo kopienu, jo īpaši lauku reģionos, integritātes un

4interešu ievērošana;

5b) kultūras mantojuma nozīme; un

6c) tūrisma un vides aizsardzības pozitīva mijiedarbība.

1Sadarbība attiecas uz šādām jomām:

2a) informācijas, paraugprakses, pieredzes un zinātības

3apmaiņa, tostarp saistībā ar inovatīvām tehnoloģijām;

4b) stratēģiskas partnerības izveide starp publiskajām,

5privātajām un sabiedrības interesēm, lai nodrošinātu ilgtspējīgu

6tūrisma attīstību;

7c) tūrisma produktu un tirgu, infrastruktūras, cilvēkresursu

8un institucionālo struktūru veicināšana un attīstība, kā arī

9ceļošanas pakalpojumu sniegšanai pastāvošo šķēršļu identificēšana

10un novēršana;

11d) efektīvas politikas un stratēģiju izstrāde un īstenošana,

12ietverot atbilstīgus tiesiskos, administratīvos un finanšu

13aspektus;

14e) mācības un spēju palielināšana tūrisma jomā pakalpojumu

15standartu uzlabošanai; un

16f) vietējo kopienu līmeņa tūrisma attīstīšana un

17veicināšana.

1Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

1Puses sadarbojas, lai veicinātu lauksaimniecības un lauku

2attīstību, jo īpaši panākot politikas un tiesību aktu pakāpenisku

3konverģenci.

1Pušu sadarbība lauksaimniecības un lauku attīstības jomā

2inter alia aptver šādus mērķus:

3a) savstarpējas izpratnes uzlabošana par lauksaimniecības un

4lauku attīstības politiku;

5b) administratīvās spējas uzlabošana centrālā un vietējā

6līmenī, lai plānotu, novērtētu un īstenotu politiku saskaņā ar

7Eiropas Savienības tiesību aktiem un paraugpraksi;

8c) lauksaimnieciskās ražošanas modernizācijas un ilgtspējības

9veicināšana;

10d) apmaiņa ar zināšanām un paraugpraksi par lauku attīstības

11politiku, lai uzlabotu lauku kopienu ekonomisko labklājību;

12e) lauksaimniecības nozares konkurētspējas un tirgu

13efektivitātes un pārredzamības uzlabošana;

14f) kvalitātes politikas un tās kontroles mehānismu, jo īpaši

15ģeogrāfisko izcelsmes norāžu un bioloģiskās lauksaimniecības,

16veicināšana;

17g) zināšanu izplatīšana un lauksaimniecības produktu

18ražotājiem pieejamo konsultatīvo pakalpojumu veicināšana; un

19h) labāka saskaņošana attiecībā uz starptautiskajās

20organizācijās, kuru dalībnieces ir abas Puses, izskatāmajiem

21jautājumiem.

1Puses sadarbojas savstarpēju interešu jautājumos, kas skar

2zivsaimniecību un jūrlietu pārvaldību, tādējādi attīstot ciešāku

3divpusējo, daudzpusējo un starptautisko sadarbību zivsaimniecības

4nozarē.

1Puses veic kopīgus pasākumus, apmainās ar informāciju un

2atbalsta viena otru, lai veicinātu:

3a) atbildīgu zveju un zivsaimniecības pārvaldību saskaņā ar

4ilgtspējīgas attīstības principiem ar mērķi saglabāt zivju

5krājumus un ekosistēmas veselīgā stāvoklī; un

6b) sadarbību attiecīgās daudzpusējās un starptautiskās

7organizācijās, kuras atbildīgas par dzīvo ūdens resursu

8pārvaldību un saglabāšanu, jo īpaši stiprinot atbilstīgu

9starptautisku uzraudzību un tiesībaizsardzības instrumentus.

1Puses atbalsta tādas iniciatīvas kā savstarpēja pieredzes

2apmaiņa un atbalsta sniegšana nolūkā nodrošināt ilgtspējīgas

3zivsaimniecības politikas īstenošanu, kura aptver:

4a) zivsaimniecības un akvakultūras resursu pārvaldību;

5b) zvejas darbību inspekciju un kontroli;

6c) datu par nozveju un izkraušanu, bioloģisko un ekonomisko

7datu vākšanu;

8d) tirgus efektivitātes uzlabošanu, jo īpaši atbalstot

9ražotāju organizācijas un sniedzot informāciju patērētājiem, kā

10arī ieviešot tirgvedības standartus un izsekojamību;

11e) ezeru piekrastes apgabalu vai tādu apgabalu, kuros ir dīķi

12vai upes grīva, ilgtspējīgu attīstību ar ievērojamu nodarbinātību

13zivsaimniecības nozarē; un

14f) pieredzes apmaiņu starp iestādēm jautājumos par

15ilgtspējīgas akvakultūras tiesību aktiem un to praktisko

16īstenošanu attiecībā uz dabiskajām un mākslīgajām

17ūdenstilpnēm.

1Ņemot vērā to sadarbību zivsaimniecības, transporta, vides un

2citu ar jūru saistītu politiku jomā, Puses arī sadarbojas un

3attiecīgā gadījumā sniedz savstarpēju atbalstu jūrlietu

4jautājumos, jo īpaši attiecīgos reģionālos un starptautiskos

5jūrlietu forumos aktīvi atbalstot integrētu pieeju jūrlietām un

6labai pārvaldībai.

1Puses attīsta un stiprina sadarbību ieguves rūpniecības un

2izejmateriālu iegūšanas jomā ar mērķi veicināt savstarpēju

3sapratni, uzlabot darījumdarbības vidi, apmainīties ar

4informāciju un sadarboties ar energoresursiem nesaistītos

5jautājumos, jo īpaši attiecībā uz metāla rūdu un rūpniecisko

6minerālu ieguvi.

1Puses sadarbosies, lai:

2a) apmainītos ar informāciju par notikumu attīstību to ieguves

3rūpniecības un izejmateriālu nozarēs;

4b) apmainītos ar informāciju jautājumos par izejmateriālu

5tirdzniecību ar nolūku veicināt divpusējas apmaiņas;

6c) apmainītos ar informāciju un paraugpraksi saistībā ar

7ieguves rūpniecības ilgtspējīgu attīstību; un

8d) apmainītos ar informāciju un paraugpraksi saistībā ar

9mācībām, prasmēm un drošību ieguves rūpniecībā.

1Puses veicina sadarbību visās civilās zinātniskās pētniecības,

2tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomās, pamatojoties uz

3savstarpēju izdevīgumu un ievērojot atbilstīgu un efektīvu

4intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.

1Sadarbība, kas minēta 78. pantā, aptver:

2a) politikas dialogu un zinātniskās un tehnoloģiskās

3informācijas apmaiņu;

4b) atbilstīgas piekļuves veicināšanu katras Puses attiecīgajām

5programmām;

6c) iniciatīvas pētniecības spēju palielināšanai un Armēnijas

7Republikas pētniecības struktūru dalību Eiropas Savienības

8pētniecības pamatprogrammā;

9d) kopīgu pētniecības projektu veicināšanu visās pētniecības

10un inovācijas jomās;

11e) mācību pasākumus un mobilitātes programmas zinātniekiem,

12pētniekiem un citam pētniecības personālam, kas iesaistīts

13pētniecībā un inovācijā abās pusēs;

14f) piemērojamo tiesību aktu satvarā to pētnieku brīvas

15pārvietošanās veicināšanu, kuri piedalās pasākumos, uz ko

16attiecas šis nolīgums, un tādu preču pārrobežu aprites

17veicināšanu, kuras paredzēts izmantot šādos pasākumos; un

18g) citus sadarbības veidus pētniecībā un inovācijā pēc

19abpusējas vienošanās.

1Īstenojot šos sadarbības pasākumus, būtu jāmeklē sinerģija ar

2pasākumiem, ko finansē Starptautiskais Zinātnes un tehnoloģijas

3centrs (ISTC), un citiem pasākumiem, kurus veic Eiropas

4Savienības un Armēnijas Republikas finansiālās sadarbības

5satvarā, kā noteikts VII sadaļas 1. nodaļā.

1Puses sadarbojas, lai nodrošinātu patērētāju augsta līmeņa

2aizsardzību un panāktu savu patērētāju aizsardzības sistēmu

3savietojamību.

1Šajā nodaļā sadarbība var ietvert:

2a) mērķi tuvināt Armēnijas Republikas tiesību aktus patērētāju

3aizsardzības jomā Eiropas Savienības tiesību aktiem šajā jomā,

4vienlaikus novēršot šķēršļus tirdzniecībai;

5b) informācijas apmaiņas sekmēšanu par patērētāju tiesību

6aizsardzības sistēmām, tostarp tiesību aktiem patērētāju

7aizsardzības jomā un to izpildi, patēriņa preču nekaitīgumu,

8informācijas apmaiņas sistēmām, patērētāju izglītošanu un

9iesaisti, kā arī patērētāju tiesisko aizsardzību;

10c) mācību pasākumus pārvaldes ierēdņiem un citiem patērētāju

11interešu pārstāvjiem; un

12d) neatkarīgu patērētāju apvienību izveides un patērētāju

13interešu pārstāvju kontaktu veicināšanu.

1Armēnijas Republika tuvina savus tiesību aktus VI pielikumā

2minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem

3instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

1Puses stiprina dialogu un sadarbību, lai veicinātu

2Starptautiskās Darba organizācijas ("SDO") Pienācīga

3darba nodrošināšanas programmu, nodarbinātības politiku, darba

4aizsardzību, sociālo dialogu, sociālo aizsardzību, sociālo

5iekļaušanu, dzimumu līdztiesību un diskriminācijas novēršanu, un

6tādējādi sekmē vairāk un labāku darbvietu radīšanu, nabadzības

7samazināšanu, lielāku sociālo kohēziju, ilgtspējīgu attīstību un

8labāku dzīves kvalitāti.

1Sadarbība, pamatojoties uz informācijas un paraugprakses

2apmaiņu, var aptvert izraudzītu jautājumu klāstu, piemēram, šādās

3jomās:

4a) nabadzības samazināšana un sociālās kohēzijas

5stiprināšana;

6b) nodarbinātības politika, kuras mērķis ir panākt vairāk un

7labākas darbvietas ar pienācīgiem darba nosacījumiem, tostarp

8samazināt ēnu ekonomiku un neoficiālo nodarbinātību;

9c) aktīvu darba tirgus pasākumu un nodarbinātības dienestu

10efektivitātes veicināšana, lai modernizētu darba tirgus un

11pielāgotos darba tirgus vajadzībām;

12d) iekļaujošāku darba tirgu un sociālās drošības sistēmu

13veicināšana, kas integrē nelabvēlīgā situācijā esošas personas,

14tostarp personas ar īpašām vajadzībām un personas no minoritāšu

15grupām;

16e) vienlīdzīgas iespējas un diskriminācijas novēršana nolūkā

17veicināt dzimumu līdztiesību un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas

18sievietēm un vīriešiem, kā arī cīnīties pret diskrimināciju

19dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības,

20invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;

21f) sociālā politika ar mērķi uzlabot sociālās aizsardzības

22līmeni un modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas no to

23kvalitātes, pieejamības un finansiālā ilgtspējīguma viedokļa;

24g) sociālo partneru līdzdalības veicināšana un sociālā dialoga

25sekmēšana, tostarp stiprinot visu attiecīgo ieinteresēto personu

26spēju;

27h) darba aizsardzības veicināšana; un

28i) korporatīvās sociālās atbildības veicināšana.

1Puses veicina visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp

2pilsoniskās sabiedrības organizāciju un jo īpaši sociālo

3partneru, iesaisti politikas izstrādē un reformās Armēnijas

4Republikā un Pušu sadarbībā saskaņā ar šo nolīgumu.

1Puses cenšas pastiprināt sadarbību nodarbinātības un sociālās

2politikas jautājumos visos attiecīgos reģionālos, daudzpusējos un

3starptautiskos forumos un organizācijās.

1Puses veicina korporatīvo sociālo atbildību un

2pārskatatbildību un sekmē atbildīgu darījumdarbības praksi,

3piemēram, tādu, kas tiek atbalstīta ESAO pamatnostādnēs

4daudznacionāliem uzņēmumiem, ANO Globālajā līgumā, SDO trīspusējā

5deklarācijā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem

6uzņēmumiem un sociālo politiku un ISO 26000.

1Par šīs nodaļas jautājumiem notiek regulārs dialogs.

1Armēnijas Republika tuvina savus tiesību aktus VII pielikumā

2minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem

3instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

1Kā priekšnosacījumu ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas

2izaugsmei Puses attīsta sadarbību sabiedrības veselības jomā, lai

3celtu tās līmeni saskaņā ar kopīgām vērtībām un principiem

4veselības jomā.

1Sadarbība ietver infekcijas un nelipīgu slimību novēršanu un

2kontroli, tostarp apmainoties ar informāciju par veselību,

3veicinot pieeju attiecībā uz veselības iekļaušanu visās politikas

4jomās, sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, jo īpaši

5Pasaules Veselības organizāciju, un sekmējot to, lai tiktu

6īstenoti starptautiskie nolīgumi veselības jomā, piemēram,

7Pasaules Veselības organizācijas 2003. gada Pamatkonvencija par

8tabakas kontroli un Starptautiskie veselības aizsardzības

9noteikumi.

1Puses sadarbojas izglītības un mācību jomā, lai pastiprinātu

2sadarbību un politisko dialogu ar mērķi tuvināt Armēnijas

3Republikas izglītības un mācību sistēmas Eiropas Savienības

4politikai un praksei. Puses sadarbojas, lai veicinātu

5mūžizglītību, un sekmē sadarbību un pārredzamību visos izglītības

6un mācību līmeņos, īpašu uzmanību veltot arodizglītībai un

7augstākajai izglītībai.

1Sadarbība izglītības un mācību jomā inter alia tiek

2vērsta šādos virzienos:

3a) mūžizglītības veicināšana, kas ir svarīga izaugsmei un

4nodarbinātībai, kā arī ļauj pilsoņiem pilnībā iesaistīties

5sabiedrības dzīvē;

6b) izglītības un mācību sistēmu, arī valsts / civildienesta

7ierēdņu mācību sistēmu, modernizācija, un to kvalitātes,

8nozīmīguma un pieejamības uzlabošana visos izglītības posmos,

9sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi un beidzot ar

10terciāro izglītību;

11c) konverģences un saskaņotu reformu veicināšana augstākās

12izglītības jomā saskaņā ar Eiropas Savienības programmu augstākās

13izglītības jomā un Eiropas augstākās izglītības telpu

14("Boloņas process");

15d) starptautiskās akadēmiskās sadarbības pastiprināšana,

16palielinot dalību Eiropas Savienības sadarbības programmās un

17uzlabojot studentu un mācībspēku mobilitāti;

18e) svešvalodu apguves veicināšana;

19f) valsts kvalifikāciju regulējuma izstrāde, lai uzlabotu

20pārredzamību un kvalifikāciju un kompetenču atzīšanu Eiropas

21Informācijas centru tīklā un Nacionālās akadēmiskās atzīšanas

22informācijas centru kopienā (ENIC-NARIC), kas salāgota ar

23Eiropas kvalifikāciju sistēmu;

24g) sadarbības uzlabošana, lai turpinātu attīstīt profesionālo

25izglītību un mācības, vienlaikus ņemot vērā paraugpraksi Eiropas

26Savienībā; un

27h) izpratnes un zināšanu palielināšana par Eiropas

28integrācijas procesu, akadēmiskā dialoga stiprināšana par ES

29Austrumu partnerības attiecību veidošanu un dalības stiprināšana

30attiecīgās Eiropas Savienības programmās, tostarp civildienesta

31jomā.

1Puses vienojas sadarboties jaunatnes jomā, lai:

2a) pastiprinātu sadarbību un apmaiņas jauniešu politikas jomā

3un jauniešu un jaunatnes darbinieku neformālajā izglītībā;

4b) veicinātu visu jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedrībā;

5c) atbalstītu jauniešu un jaunatnes darbinieku mobilitāti kā

6līdzekli, lai veicinātu starpkultūru dialogu un ļautu iegūt

7zināšanas, prasmes un kompetences ārpus formālās izglītības

8sistēmas, tostarp strādājot brīvprātīgo darbu; un

9d) veicinātu sadarbību starp jauniešu organizācijām, lai

10atbalstītu pilsonisko sabiedrību.

1Puses veicinās sadarbību kultūras jomā saskaņā ar Apvienoto

2Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras

3organizācijas (UNESCO) 2005. gada Konvencijā par kultūras

4izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ietvertajiem

5principiem. Puses centīsies veidot regulāru politikas dialogu

6savstarpēju interešu jomās, tostarp par kultūras nozaru attīstību

7Eiropas Savienībā un Armēnijas Republikā. Sadarbība starp Pusēm

8veicinās starpkultūru dialogu, tostarp iesaistoties Eiropas

9Savienības un Armēnijas Republikas kultūras nozares un

10pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

1Sadarbība inter alia tiek izvērsta šādās jomās:

2a) sadarbība un apmaiņas kultūras jomā;

3b) mākslas un mākslinieku mobilitāte un kultūras nozares

4jaudas stiprināšana;

5c) starpkultūru dialogs;

6d) kultūras politikas dialogs;

7e) programma "Radošā Eiropa";un

8f) sadarbība starptautiskos forumos, piemēram, UNESCO

9un Eiropas Padomē, lai atbalstītu kultūras daudzveidību un

10saglabātu un novērtētu vēsturisko un kultūras mantojumu.

1Puses veicinās sadarbību audiovizuālajā jomā. Sadarbība

2stiprina audiovizuālās nozares Eiropas Savienībā un Armēnijas

3Republikā, jo īpaši ar speciālistu mācībām un informācijas

4apmaiņu.

11. Puses izveido regulāru dialogu par audiovizuālo un

2plašsaziņas līdzekļu politiku un sadarbojas, lai stiprinātu

3plašsaziņas līdzekļu neatkarību un profesionalitāti, kā arī

4saites ar Eiropas Savienības plašsaziņas līdzekļiem atbilstīgi

5attiecīgajiem Eiropas standartiem, tostarp tiem, kas izstrādāti

6Eiropas Padomē un UNESCO 2005. gada Konvencijā par

7kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

82. Sadarbība varētu inter alia ietvert jautājumu par

9žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu profesionāļu mācībām, kā

10arī atbalstu plašsaziņas līdzekļiem.

1Sadarbība inter alia tiek izvērsta šādās jomās:

2a) politikas dialogs par audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu

3politiku;

4b) sadarbība starptautiskos forumos (piemēram, UNESCO

5un PTO); un

6c) sadarbība audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu jomā,

7tostarp sadarbība kino jomā.

1Puses veicina sadarbību sporta un fizisko aktivitāšu jomā, jo

2īpaši apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, lai Eiropas

3Savienībā un Armēnijas Republikā veicinātu veselīgu dzīvesveidu,

4labu sporta pārvaldību un sporta sociālās un izglītojošās

5vērtības un lai apkarotu tādus apdraudējumus sportam kā dopings,

6vienošanās par sacensību iznākumu, rasisms un vardarbība.

1Puses izveido dialogu pilsoniskās sabiedrības sadarbības

2jautājumos ar šādiem mērķiem:

3a) stiprināt kontaktus un informācijas un pieredzes apmaiņu

4visās pilsoniskās sabiedrības jomās Eiropas Savienībā un

5Armēnijas Republikā;

6b) nodrošināt Eiropas Savienībā un jo īpaši dalībvalstu

7pilsoniskās sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un

8izpratni par Armēnijas Republiku, tostarp par tās vēsturi un

9kultūru, tādējādi panākot labāku izpratni par iespējām un

10izaicinājumiem turpmākajās attiecībās; un

11c) nodrošināt Armēnijas Republikā un jo īpaši tās pilsoniskās

12sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par

13Eiropas Savienību, tostarp, bet ne tikai, par vērtībām, kas ir

14Eiropas Savienības izveides pamatā, par tās politiku un

15darbību.

11. Puses veicina dialogu un sadarbību starp abu Pušu

2pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām kā Eiropas

3Savienības un Armēnijas Republikas attiecību sastāvdaļu.

42. Šāda dialoga un sadarbības mērķi ir:

5a) nodrošināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti Eiropas

6Savienības un Armēnijas Republikas savstarpējās attiecībās;

7b) vairot pilsoniskās sabiedrības līdzdalību publiskā sektora

8lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši izveidojot atklātu,

9pārredzamu un regulāru dialogu starp publiskajām iestādēm un

10pārstāvju apvienībām un pilsonisko sabiedrību;

11c) dažādos veidos veicināt pilsoniskās sabiedrības

12organizāciju institūciju veidošanu un konsolidāciju, tostarp ar

13pārstāvības atbalstu, neformālu un formālu tīklošanu,

14savstarpējiem apmeklējumiem un darbsemināriem, jo īpaši ar mērķi

15uzlabot pilsoniskās sabiedrības tiesisko pamatu; un

16d) dot iespēju abu Pušu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem

17iepazīties ar apspriešanās un dialoga procesiem starp pilsonisko

18sabiedrību un sociālajiem partneriem, jo īpaši ar mērķi turpināt

19pilsoniskās sabiedrības integrāciju publiskās politikas

20veidošanas procesā Armēnijas Republikā.

1Par šīs nodaļas jautājumiem Pušu starpā notiks regulārs

2dialogs.

11. Puses veicina savstarpēju sapratni un divpusēju sadarbību

2reģionālās attīstības politikas, tostarp attiecībā uz reģionālās

3politikas izstrādes un īstenošanas metodēm, daudzlīmeņu

4pārvaldības un partnerības jomā, īpašu uzmanību pievēršot mazāk

5labvēlīgu reģionu attīstībai un teritoriālajai sadarbībai, ar

6mērķi izveidot saziņas kanālus un veicināt informācijas un

7pieredzes apmaiņu starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm,

8sociāli ekonomiskās sfēras dalībniekiem un pilsonisko

9sabiedrību.

102. Puses jo īpaši sadarbojas ar mērķi saskaņot Armēnijas

11Republikas praksi ar šādiem principiem:

12a) stiprināt daudzlīmeņu pārvaldību, ciktāl tas skar centrālo,

13reģionālo un vietējo līmeni, īpašu uzmanību pievēršot veidiem, kā

14sekmēt reģionālā un vietējā līmeņa ieinteresēto personu

15iesaisti;

16b) konsolidēt partnerību starp visām reģionālajā attīstībā

17iesaistītajām ieinteresētajām personām; un

18c) nodrošināt līdzfinansējumu, izmantojot reģionālās

19attīstības programmu un projektu īstenošanā iesaistīto Pušu

20finansiālu ieguldījumu.

11. Puses atbalsta un stiprina vietējā un reģionālā līmeņa

2iestāžu iesaisti sadarbībā reģionālās politikas jomā, arī

3pārrobežu sadarbībā un attiecīgajās pārvaldības struktūrās,

4veicina sadarbību, izveidojot pienācīgu tiesisko regulējumu,

5uztur un attīsta spēju veidošanas pasākumus, kā arī veicina

6pārrobežu un reģionālos ekonomikas un darījumdarbības tīklus.

72. Puses sadarbosies, lai nostiprinātu Armēnijas Republikas

8iestāžu institucionālās un darbības spējas reģionālās attīstības

9un zemes izmantošanas plānošanas jomā, inter alia:

10a) uzlabojot starpiestāžu sadarbības koordinēšanu, jo īpaši

11centrālo un vietējo pārvaldes iestāžu vertikālās un horizontālās

12mijiedarbības mehānismu reģionālās politikas izstrādes un

13īstenošanas procesā;

14b) attīstot reģionālo un vietējo iestāžu spēju sekmēt

15pārrobežu sadarbību, ņemot vērā Eiropas Savienības noteikumus un

16praksi; un

17c) apmainoties ar zināšanām, informāciju un paraugpraksi

18reģionālās attīstības politikas jomā, lai veicinātu vietējo

19kopienu ekonomisko labklājību un reģionu vienmērīgu

20attīstību.

11. Puses stiprina un veicina pārrobežu sadarbību citās jomās,

2uz kurām attiecas šis nolīgums, piemēram, inter alia

3transporta, enerģētikas, vides, sakaru tīklu, kultūras,

4izglītības, tūrisma un veselības jomā.

52. Puses pastiprina sadarbību starp to reģioniem, īstenojot

6starptautiskas un pārrobežu programmas, atbalstot Armēnijas

7Republikas reģionu dalību Eiropas reģionālajās struktūrās un

8organizācijās un sekmējot to ekonomisko un institucionālo

9attīstību, īstenojot kopīgu interešu projektus.

103. Šā panta 2. punktā minētās darbības tiks veiktas šādu

11procesu kontekstā:

12a) pastāvīga teritoriālā sadarbība ar Eiropas reģioniem,

13tostarp īstenojot starptautiskas un pārrobežu sadarbības

14programmas;

15b) sadarbība Austrumu partnerības satvarā un ar Eiropas

16Savienības struktūrām, tostarp Reģionu komiteju, un dalība

17dažādos Eiropas reģionālajos projektos un iniciatīvās; un

18c) sadarbība inter alia ar Eiropas Ekonomikas un

19sociālo lietu komiteju (EESC) un Eiropas Telpiskās

20plānošanas novērošanas tīklu (ESPON).

1Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

1Puses attīsta un stiprina sadarbību saistībā ar dabas un

2cilvēka izraisītām katastrofām. Sadarbība norisinās, ņemot vērā

3Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju

4izdevīgumu, kā arī ievērojot Pušu savstarpējo atkarību un

5daudzpusējās darbības šajā jomā.

1Sadarbības mērķis ir uzlabot dabas un cilvēka izraisītu

2katastrofu novēršanu, sagatavošanos tām un reaģēšanu uz tām.

1Puses inter alia apmainās ar informāciju un zinātību un

2īsteno kopējas darbības divpusēji un / vai daudzpusējās

3programmās. Sadarbība var notikt, inter alia īstenojot

4starp Pusēm noslēgtus īpašus nolīgumus un / vai administratīvas

5vienošanās civilās aizsardzības jomā. Puses var kopīgi lemt par

6konkrētām pamatnostādnēm un / vai darba plāniem attiecībā uz

7darbībām, kas iecerētas vai plānotas saskaņā ar šo nolīgumu.

1Sadarbība var būt vērsta uz šādu mērķu sasniegšanu:

2a) apmaiņa ar kontaktinformāciju un tās regulāra

3atjaunināšana, lai nodrošinātu nepārtrauktu dialogu un varētu

4savstarpēji sazināties 24 stundas diennaktī;

5b) savstarpējas palīdzības veicināšana liela mēroga ārkārtas

6situācijās, ja tas nepieciešams un ja ir pieejami pietiekami

7resursi;

8c) apmaiņa ar agrīniem brīdinājumiem un atjauninātu

9informāciju 24 stundas diennaktī par liela mēroga pārrobežu

10ārkārtas situācijām, kas skar Eiropas Savienību vai Armēnijas

11Republiku, tostarp par palīdzības pieprasījumiem un

12piedāvājumiem;

13d) apmaiņa ar informāciju par palīdzību, ko Puses sniegušas

14trešām valstīm ārkārtas situācijās, ja ir aktivizēts ES civilās

15aizsardzības mehānisms;

16e) sadarbība saistībā ar uzņēmējvalsts atbalstu, pieprasot vai

17sniedzot palīdzību;

18f) apmaiņa ar paraugpraksi un pamatnostādnēm katastrofu

19novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā;

20g) sadarbība katastrofu riska mazināšanas jomā, inter

21alia pievēršoties starpiestāžu saiknēm un atbalsta

22pasākumiem, informēšanai, izglītošanai un komunikācijas

23pasākumiem un paraugpraksei ar mērķi novērst vai mazināt dabas

24katastrofu sekas;

25h) sadarbība zināšanu bāzes par dabas katastrofām uzlabošanā

26un apdraudējuma un riska izvērtēšanā katastrofu pārvarēšanai;

27i) sadarbība katastrofu ietekmes uz vidi un uz sabiedrības

28veselību izvērtēšanā;

29j) ekspertu pieaicināšana īpašos tehniskos semināros un

30simpozijos par civilās aizsardzības jautājumiem;

31k) novērotāju aicināšana uz konkrētiem vingrinājumiem un

32mācībām, ko rīko Eiropas Savienība un / vai Armēnijas Republika,

33katru gadījumu vērtējot atsevišķi; un

34l) sadarbības stiprināšana attiecībā uz pieejamo civilās

35aizsardzības spēju visefektīvāko izmantošanu.

36VI SADAĻA

37TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI

1Lielākās labvēlības režīms

21. Katra Puse piešķir lielākās labvēlības režīmu otras Puses

3precēm saskaņā ar I pantu 1994. gada GATT), kura ietverta

41.A pielikumā Marrākešas līgumam par Pasaules Tirdzniecības

5organizācijas izveidošanu, kas noslēgts 1994. gada 15. aprīlī

6("PTO nolīgums"), tostarp tā skaidrojošajām piezīmēm,

7kuras ir iekļautas šajā nolīgumā un ir tā sastāvdaļa mutatis

8mutandis.

92. Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz preferenciālu

10režīmu, ko kāda Puse piešķir citas valsts precēm saskaņā ar 1994.

11gada GATT.

1Valsts režīms

2Katra Puse piešķir valsts režīmu otras Puses precēm saskaņā ar

31994. gada GATT III pantu, tostarp tā skaidrojošajām

4piezīmēm, kas ir iekļautas šajā nolīgumā un ir tā sastāvdaļa

5mutatis mutandis.

1Importa nodevas un maksājumi

2Katra Puse piemēro importa nodevas un maksājumus saskaņā ar

3tās pienākumiem, kas noteikti saskaņā ar PTO nolīgumu.

1Eksporta nodevas, nodokļi vai citi maksājumi

2Neviena Puse nepieņem un nesaglabā nekādas nodevas, nodokļus

3vai citus maksājumus, ko uzliek preču eksportam vai saistībā ar

4preču eksportu uz otras Puses teritoriju, kuri pārsniedz nodevas,

5nodokļus vai citus maksājumus, ko uzliek līdzīgām precēm, kuras

6paredzētas valsts tirgum.

1Importa un eksporta ierobežojumi

21. Puse nedrīkst pieņemt vai saglabāt jebkādus aizliegumus vai

3ierobežojumus (izņemot nodevas, nodokļus vai citus maksājumus),

4ko piemēro kvotu, importa vai eksporta licenču vai citu pasākumu

5veidā, otras Puses izcelsmes preču importam vai preču eksportam

6vai pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju saskaņā ar

71994. gada GATT XI pantu un tā skaidrojošajām piezīmēm.

8Šim nolūkam 1994. gada GATT XI pants un tā skaidrojošās

1Atjaunotas preces

21. Puses nodrošina atjaunotām precēm tādu pašu režīmu kā

3jaunām precēm. Puse var pieprasīt uzlikt atjaunotām precēm īpašu

4marķējumu, lai novērstu patērētāju maldināšanu.

52. Lielākai noteiktībai - 117. panta 1. punkts attiecas uz

6atjaunotām precēm piemērojamiem aizliegumiem un

7ierobežojumiem.

83. Atbilstīgi pienākumiem saskaņā ar šo nolīgumu un PTO

9nolīgumiem Puse var pieprasīt, lai atjaunotas preces:

10a) izplatīšanai vai pārdošanai tās teritorijā tiktu tā arī

11identificētas; un

12b) atbilstu visām piemērojamajām tehniskajām prasībām, kas

13attiecas uz līdzvērtīgām jaunām precēm.

144. Ja kāda Puse pieņem vai saglabā aizliegumus vai

15ierobežojumus attiecībā uz lietotām precēm, tā nepiemēro šos

16pasākumus atjaunotām precēm.

175. Piemērojot šo pantu, atjaunota prece ir prece, kas:

18a) pilnībā vai daļēji sastāv no detaļām, kas iegūtas no

19precēm, kuras tikušas izmantotas iepriekš, un

20b) nodrošina līdzīgu veiktspēju un darbības nosacījumus kā

21sākotnējā jaunā prece, un tai ir tāda pati garantija kā jaunai

22precei.

1Preču pagaidu ievešana

2Katra Puse piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmuitas

3maksājumiem un nodokļiem par preču pagaidu ievešanu tādos

4gadījumos un saskaņā ar tādām procedūrām, kas noteiktas ar Pusei

5saistošiem starptautiskiem nolīgumiem par preču pagaidu ievešanu.

6Šo atbrīvojumu piemēro saskaņā ar katras Puses normatīvajiem

7aktiem.

1Tranzīts

2Puses vienojas, ka šā nolīguma mērķu sasniegšanas būtisks

3priekšnoteikums ir tranzīta brīvības princips. Šajā sakarā katra

4Puse nodrošina brīvu tranzītu caur savu teritoriju precēm, kuras

5nosūtītas no otras Puses teritorijas vai kuru galamērķis ir otras

6Puses teritorija saskaņā ar 1994. gada GATT V pantu,

7ietverot tā skaidrojošās piezīmes, kas ir iekļautas šajā nolīgumā

8un ir tā sastāvdaļa mutatis mutandis.

1Tirdzniecības aizsardzība

21. Nekas šajā nolīgumā neskar un neietekmē Pušu tiesības un

3pienākumus saskaņā ar:

4a) 1994. gada GATT XIX pantu un Nolīgumu par

5aizsargpasākumiem, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

6b) Nolīguma par lauksaimniecību, kas ietverts PTO līguma 1.A

7pielikumā, 5. pantu par īpašiem aizsardzības pasākumiem; un

8c) 1994. gada GATT VI pantu, Nolīgumu par Vispārējās

9vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu, kas

10ietverta PTO līguma 1.A pielikumā, un Nolīgumu par subsīdijām un

11kompensācijas pasākumiem, kas ietverts PTO nolīguma 1.A

12pielikumā.

132. Esošajām tiesībām un saistībām, kas minētas 1. punktā, un

14no tām izrietošajiem pasākumiem nepiemēro šā nolīguma noteikumus

15par domstarpību izšķiršanu.

1Izņēmumi

21. Puses apstiprina, ka to spēkā esošās tiesības un pienākumi

3saskaņā ar 1994. gada GATT XX pantu un tā skaidrojošajām

4piezīmēm attiecas uz šā nolīguma aptverto preču tirdzniecību.

5Minētajā nolūkā 1994. gada GATT XX pants un tā

6skaidrojošās piezīmes ir iekļautas šajā nolīgumā un ir tā

7sastāvdaļa mutatis mutandis.

82. Puses apzinās, ka pirms jebkādu 1994. gada GATT XX

9panta i) un j) punktā paredzēto pasākumu veikšanas Puse, kas

10iecerējusi veikt pasākumus, sniedz otrai Pusei visu attiecīgo

11informāciju, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu. Puses var

12vienoties par līdzekļiem grūtību pārvarēšanai. Ja 30 dienās pēc

13šādas informācijas sniegšanas vienošanās netiek panākta, Puse

14saistībā ar attiecīgo preci var piemērot pasākumus saskaņā ar šo

15pantu. Ja ārkārtēju un kritisku apstākļu dēļ, kuros nepieciešama

16tūlītēja rīcība, iepriekšēja informēšana vai izskatīšana nav

17iespējama, Puse, kas paredzējusi veikt pasākumus, var

18nekavējoties piemērot aizsardzības pasākumus, kuri nepieciešami

19situācijas risināšanai, un tūlīt informē par tiem otru Pusi.

1Sadarbība muitas jomā

21. Puses stiprina sadarbību muitas jomā, lai sekmētu

3tirdzniecību, nodrošinātu pārredzamu tirdzniecības vidi, uzlabotu

4piegādes ķēdes drošību, veicinātu patērētāju drošību, apturētu

5tādu preču plūsmas, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma

6tiesības, un apkarotu kontrabandu un krāpšanu.

72. Īstenojot 1. punktā minētos mērķus un pieejamo resursu

8robežās Puses sadarbojas, lai inter alia:

9a) uzlabotu tiesību aktus muitas jomā, noteikumus, praksi un

10attiecīgus saistošus lēmumus un vienkāršotu muitas procedūras

11saskaņā ar starptautiskajām konvencijām un standartiem, kas

12piemērojami muitas un tirdzniecības veicināšanas jomā, tostarp ar

13tiem, kurus izstrādājusi Pasaules Tirdzniecības organizācija un

14Pasaules Muitas organizācija, jo īpaši grozīto Starptautisko

15konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu

16("pārskatītā Kioto konvencija"), un ņemot vērā Eiropas

17Savienībā izveidotos instrumentus un paraugpraksi, tostarp muitas

18koncepciju;

19b) ieviestu mūsdienīgas muitas sistēmas, tostarp modernas

20muitošanas tehnoloģijas, noteikumus atzītajiem uzņēmējiem,

21automatizētu riska analīzi un kontroli, vienkāršotas procedūras

22preču izlaišanai, pēcmuitošanas pārbaudes, pārredzamu muitas

23vērtības noteikšanas sistēmu un noteikumus muitas un uzņēmumu

24partnerībām;

25c) veicinātu visaugstākos integritātes standartus muitas jomā,

26jo īpaši uz robežām, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo

27principus, kuri izklāstīti Muitas sadarbības padomes Deklarācijā

28par labu pārvaldību un muitas integritāti, kas pēdējoreiz

29pārskatīta 2003. gada jūnijā ("Pasaules Muitas organizācijas

30pārskatītā Arušas deklarācija");

31d) apmainītos ar paraugpraksi un nodrošinātu mācības un

32tehnisko atbalstu plānošanai, spēju veidošanai un visaugstāko

33integritātes standartu nodrošināšanai;

34e) attiecīgā gadījumā apmainītos ar vajadzīgo informāciju un

35datiem, ievērojot katras Puses tiesiskās prasības par sensitīvu

36datu konfidencialitāti un personas datu aizsardzību;

37f) attiecīgos gadījumos veiktu saskaņotas muitas darbības

38starp Pušu muitas dienestiem;

39g) attiecīgos gadījumos savstarpēji atzītu muitas kontroles un

40atzīto uzņēmēju programmas, arī līdzvērtīgus tirdzniecības

41veicināšanas pasākumus;

42h) attiecīgos gadījumos censtos nodrošināt attiecīgo muitas

43tranzīta sistēmu savstarpējas savienojamības iespējas; un

44i) uzlabotu ar muitu saistītu pienākumu izpildi tirdzniecības

45attiecībās starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku,

46tostarp sadarbību attiecībā uz preču izcelsmi.

1Savstarpēja administratīvā palīdzība

2Neskarot šajā nolīgumā, jo īpaši tā 123. pantā, paredzētās

3citas sadarbības formas, Puses viena otrai sniedz savstarpēju

4administratīvo palīdzību muitas lietās saskaņā ar noteikumiem,

5kas izstrādāti šā nolīguma II protokolā par savstarpēju

6administratīvo palīdzību muitas lietās.

1Muitas vērtības noteikšana

21. Tirdzniecībā starp Pusēm preču muitas vērtības noteikšanai

3Puses piemēro noteikumus, kas iekļauti Nolīgumā par 1994. gada

4GATT VII panta īstenošanu, kā arī tā turpmākajos

5grozījumos. Minētie noteikumi ar šo tiek iekļauti šajā nolīgumā

6un ir tā sastāvdaļa mutatis mutandis.

72. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu kopēju pieeju ar muitas

8vērtības noteikšanu saistītiem jautājumiem.

1Muitas apakškomiteja

21. Ar šo tiek izveidota Muitas apakškomiteja.

32. Muitas apakškomiteja rīko regulāras sanāksmes un uzrauga

4šīs nodaļas īstenošanu, tostarp tādus jautājumus kā muitas

5sadarbība, tirdzniecības atvieglošana, pārrobežu muitas sadarbība

6un pārvaldība, ar muitu saistīta tehniskā palīdzība, izcelsmes

7noteikumi, muitas darbs intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā,

8kā arī savstarpēja administratīvā palīdzība muitas lietās.

93. Muitas apakškomiteja inter alia:

10a) uzrauga šīs nodaļas un šā nolīguma II protokola par

11savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās pareizu

12darbību;

13b) pieņem praktisko kārtību un pasākumus šīs nodaļas un šā

14nolīguma II protokola par savstarpēju administratīvo palīdzību

15muitas lietās īstenošanai, tostarp par informācijas un datu

16apmaiņu, muitas kontroles savstarpēju atzīšanu un tirdzniecības

17partnerības programmām, kā arī savstarpēji saskaņotām

18priekšrocībām;

19c) apmainās ar viedokļiem par visiem kopēju interešu

20jautājumiem, tostarp par turpmākiem pasākumiem un to īstenošanai

21un piemērošanai nepieciešamajiem resursiem; un

22d) vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus Partnerības

23komitejai.

1Mērķis

2Šīs nodaļas mērķis ir veicināt preču tirdzniecību Pušu starpā,

3nodrošinot satvaru, lai nepieļautu, apzinātu un likvidētu

4nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai, kuri ietilpst Nolīguma par

5tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas ietverts PTO līguma 1.A

6pielikumā ("TBT nolīgums"), darbības jomā.

1Darbības joma un definīcijas

21. Šī nodaļa attiecas uz TBT nolīgumā definētu

3standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības izvērtēšanas

4procedūru izstrādi, pieņemšanu un piemērošanu katrā Pusē, kas

5ietekmē vai var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm.

62. Neatkarīgi no 1. punkta šo nodaļu nepiemēro sanitārajiem un

7fitosanitārajiem pasākumiem, kuri noteikti A pielikumā Līgumā par

8sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas ietverts PTO

9līguma 1.A pielikumā ("SFS līgums"), un to nepiemēro

10arī iepirkuma specifikācijām, kuras izstrādā publiskās iestādes

11savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām.

123. Šajā nodaļā piemēro TBT nolīguma 1. pielikumā

13noteiktās definīcijas.

1TBT nolīgums

2Puses apstiprina to esošās tiesības un pienākumus vienai pret

3otru saskaņā ar TBT nolīgumu, kas ar šo tiek iekļauts šajā

4nolīgumā un ir tā sastāvdaļa.

1Sadarbība saistībā ar tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā

21. Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu,

3metroloģijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības

4izvērtēšanas procedūru jomā ar nolūku palielināt savstarpējo

5izpratni par to attiecīgajām sistēmām un veicināt piekļuvi to

6attiecīgajiem tirgiem. Šim nolūkam Puses cenšas apzināt un

7izstrādāt regulatīvās sadarbības mehānismus un iniciatīvas, kas

8būtu piemērotas konkrētiem jautājumiem vai nozarēm un kas cita

9starpā var būt:

10a) informācijas un pieredzes apmaiņa par to attiecīgo tehnisko

11noteikumu un atbilstības izvērtēšanas procedūru sagatavošanu un

12piemērošanu;

13b) centieni panākt tehnisko noteikumu un atbilstības

14izvērtēšanas procedūru tuvināšanos vai pielīdzināšanos;

15c) sadarbības veicināšana starp to attiecīgajām struktūrām,

16kuras ir atbildīgas par metroloģiju, standartizāciju, atbilstības

17izvērtēšanu un akreditāciju; un

18d) informācijas apmaiņa par norisēm būtiskos reģionālos un

19daudzpusējos forumos, kas saistīti ar standartiem, tehniskajiem

20noteikumiem, atbilstības izvērtēšanas procedūrām un

21akreditāciju.

222. Lai veicinātu savstarpējo tirdzniecību, Puses:

23a) cenšas samazināt atšķirības, kas starp tām pastāv tehnisko

24noteikumu, metroloģijas, standartizācijas, tirgus uzraudzības,

25akreditācijas un atbilstības izvērtēšanas procedūru jomā, tostarp

26veicinot attiecīgu starptautiski pieņemtu instrumentu

27izmantošanu;

28b) saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem veicina

29akreditācijas izmantošanu, veicot atbilstības izvērtēšanas

30struktūru un to darbību tehniskās kompetences izvērtēšanu; un

31c) veicina Armēnijas Republikas un tās attiecīgo valsts

32struktūru piedalīšanos un, ja iespējams, dalību Eiropas un

33starptautiskās organizācijās, kuru darbība saistīta ar

34standartiem, atbilstības izvērtēšanu, akreditāciju, metroloģiju

35un tamlīdzīgām funkcijām.

363. Puses cenšas izveidot un uzturēt procesu, ar ko var panākt

37Armēnijas Republikas tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības

38izvērtēšanas procedūru pakāpenisku tuvināšanu Eiropas Savienības

39tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības izvērtēšanas

40procedūrām.

414. Tajās jomās, kurās saskaņošana ir panākta, Puses var

42apsvērt iespēju risināt sarunas par nolīgumiem par atbilstības

43izvērtēšanas procedūrām un rūpniecības ražojumu atzīšanu.

1Marķēšana un etiķetēšana

21. Neskarot šā nolīguma 129. pantu un attiecībā uz

3tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām

4Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2 pantā ietvertos

5principus, saskaņā ar kuriem šādu prasību izstrādes, pieņemšanas

6un piemērošanas nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu

7radīšana starptautiskajai tirdzniecībai. Tādēļ šādas marķēšanas

8vai etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību lielākā mērā,

9nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi pamatotu mērķi,

10ņemot vērā risku, ko radītu to neievērošana. Puses veicina

11starptautiski saskaņotu marķēšanas prasību izmantošanu. Attiecīgā

12gadījumā Puses cenšas atzīt noņemamas vai pagaidu etiķetes.

132. Jo īpaši attiecībā uz obligātas marķēšanas vai etiķetēšanas

14prasībām Puses:

15a) cenšas samazināt savas attiecīgās prasības attiecībā uz

16marķēšanu vai etiķetēšanu savstarpējā tirdzniecībā, izņemot to,

17kas vajadzīgs veselības aizsardzības, drošības vai vides, vai

18citiem pamatotiem sabiedriskās politikas mērķiem; un

19b) patur tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs esošā

20informācija tiktu sniegta kādas Puses norādītā valodā.

1Pārredzamība

21. Neskarot 12. nodaļu, katra Puse nodrošina, ka tās tehnisko

3noteikumu un atbilstības izvērtēšanas procedūru izstrādes

4procedūras paredz sabiedrisko apspriešanu ar ieinteresētajām

5personām atbilstīgi agrīnā posmā, kad sabiedriskajā apspriešanā

6saņemtās piezīmes ir iespējams ieviest un ņemt vērā, izņemot

7gadījumus, kad tas nav iespējams ārkārtas situācijas dēļ vai

8sakarā ar tās radītu apdraudējumu drošībai, veselībai, vides

9aizsardzībai vai valsts drošībai.

102. Saskaņā ar TBT nolīguma 2.9. pantu katra Puse paredz

11laikposmu, lai piezīmes varētu sniegt atbilstīgi agrīnā posmā pēc

12paziņojuma par ierosinātajiem tehniskajiem noteikumiem vai

13atbilstības izvērtēšanas procedūrām. Ja apspriešanās process par

14ierosinātajiem tehniskajiem noteikumiem vai atbilstības

15izvērtēšanas procedūrām ir publisks, katra Puse atļauj otrai

16Pusei vai tās fiziskām vai juridiskām personām piedalīties

17sabiedriskajā apspriešanā uz tādiem nosacījumiem, kas nav mazāk

18labvēlīgi par tiem nosacījumiem, kādus tā piešķir savas valsts

19fiziskām vai juridiskām personām.

203. Katra Puse nodrošina, ka tās pieņemtie tehniskie noteikumi

21un atbilstības izvērtēšanas procedūras ir publiski pieejamas.

1Mērķis

2Šīs nodaļas mērķis ir noteikt principus, kas piemērojami

3sanitārajiem un fitosanitārajiem ("SFS") pasākumiem

4tirdzniecībā starp Pusēm, kā arī sadarbību dzīvnieku labturības

5jomā. Šos principus Puses piemēro tā, lai atvieglotu

6tirdzniecību, vienlaikus saglabājot katras Puses aizsardzības

7līmeni pret cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības vai veselības

8apdraudējumu.

1Daudzpusējas saistības

2Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar SFS

3līgumu.

1Principi

21. Puses nodrošina, ka SFS pasākumus izstrādā un piemēro,

3pamatojoties uz proporcionalitātes, pārredzamības,

4nediskriminācijas un zinātniskās pamatotības principiem, ņemot

5vērā starptautiskos standartus, piemēram, tos, kas izstrādāti

61951. gada Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā

7("IPPC"), Pasaules Dzīvnieku veselības

8organizācijā ("OIE") un Pārtikas kodeksa

9komisijā ("Pārtikas kodekss").

102. Katra Puse nodrošina, ka tās SFS pasākumi nerada patvaļīgu

11vai neattaisnojamu diskrimināciju starp tās teritoriju un otras

12Puses teritoriju vienādos vai līdzīgos apstākļos. SFS pasākumus

13nedrīkst izmantot tā, lai tiktu radīti slēpti ierobežojumi

14tirdzniecībai.

153. Katra Puse nodrošina SFS pasākumu, procedūru un kontroles

16īstenošanu.

174. Katra Puse atbild uz informācijas pieprasījumu, kurš

18saņemts no otras Puses kompetentās iestādes, ne vēlāk kā divos

19mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas un tādā veidā, kas

20importētiem produktiem nav mazāk labvēlīgs kā līdzīgiem vietējiem

21produktiem.

1Prasības importam

21. Importētājas Puses noteiktās prasības importam piemēro visā

3eksportētājas Puses teritorijā, ievērojot 137. pantu.

42. Prasības importam, kuras izklāstītas sertifikātos, balstās

5uz Pārtikas kodeksa, OIE un IPPC principiem, ja

6vien šīs prasības nav pamatotas ar zinātniski pamatotu riska

7izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar SFS līgumu.

83. Importa atļaujās noteiktās prasības neietver stingrākus

9sanitāros un veterināros nosacījumus par tiem, kas noteikti 2.

10punktā minētajos sertifikātos.

1Pasākumi saistībā ar dzīvnieku un augu veselību

21. Puses atzīst jēdzienus "no kaitīgajiem organismiem

3brīva teritorija", "no slimībām brīva teritorija",

4"kaitīgā organisma zemas izplatības teritorija",

5"slimības zemas izplatības teritorija" saskaņā ar SFS

6līgumu un attiecīgajiem Pārtikas kodeksa, OIE un

7IPPC standartiem, pamatnostādnēm vai ieteikumiem.

82. Nosakot no kaitīgajiem organismiem vai no slimībām brīvas

9teritorijas un kaitīgā organisma vai slimības zemas izplatības

10teritorijas, Puses izvērtē tādus faktorus kā ģeogrāfiskā

11atrašanās vieta, ekosistēmas, epidemioloģiskā uzraudzība un

12sanitārās vai fitosanitārās kontroles efektivitāte šādās

13teritorijās.

1Inspekcijas un revīzijas

2Importētāja Puse var par saviem līdzekļiem veikt inspekcijas

3un revīzijas eksportētājas Puses teritorijā, lai novērtētu tās

4inspekcijas un sertifikācijas sistēmas. Šīs inspekcijas un

5revīzijas veic saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem

6standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem.

1Informācijas apmaiņa un sadarbība

21. Puses apspriežas un apmainās ar informāciju par spēkā

3esošajiem SFS un dzīvnieku labturības pasākumiem un par to

4izstrādi un īstenošanu. Šādās apspriedēs un informācijas apmaiņā

5ņem vērā SFS līgumu un attiecīgos Pārtikas kodeksa, OIE un

6IPPC standartus, pamatnostādnes un ieteikumus.

72. Puses sadarbojas dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības

8un augu veselības jautājumos, apmainoties ar informāciju,

9zināšanām un pieredzi nolūkā veidot spēju šajās jomās.

103. Puses pēc jebkuras Puses pieprasījuma savlaicīgi sāk

11dialogu par SFS jautājumiem, lai izskatītu problēmas saistībā ar

12SFS un citus steidzamus jautājumus, uz kuriem šī nodaļa attiecas.

13Partnerības komiteja var pieņemt reglamentu šāda dialoga

14norisei.

154. Puses nozīmē un regulāri atjaunina kontaktpunktus saziņai

16par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī nodaļa.

1Pārredzamība

2Katra Puse:

3a) cenšas nodrošināt pārredzamību attiecībā uz tirdzniecībai

4piemērojamajiem SFS pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz SFS

5prasībām, ko piemēro importam no otras Puses;

6b) pēc otras Puses pieprasījuma un divos mēnešos pēc šā

7pieprasījuma paziņo SFS prasības, kas attiecas uz konkrētu

8produktu importu, tostarp, vai ir nepieciešams riska izvērtējums;

9un

10c) paziņo otrai Pusei par jebkādu nopietnu vai nozīmīgu

11sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības apdraudējumu, to skaitā

12par ārkārtas situācijām pārtikas jomā. Šī paziņošana notiek

13rakstveidā divās darba dienās no dienas, kad šis apdraudējums ir

14kļuvis zināms.

1Mērķis, darbības joma un tvērums

21. Puses, apstiprinot savas saistības saskaņā ar PTO līgumu,

3ar šo nosaka nepieciešamos pasākumus pakāpeniskai savstarpējai

4uzņēmējdarbības veikšanas un pakalpojumu tirdzniecības

5liberalizācijai un sadarbībai elektroniskās komercijas jomā.

62. Nekas šajā nodaļā neuzliek Pusēm jebkādus pienākumus

7attiecībā uz publisko iepirkumu, uz kuru attiecas 8. nodaļa.

83. Šī nodaļa neattiecas uz Puses piešķirtām subsīdijām, uz

9kurām attiecas 10. nodaļa.

104. Atbilstīgi šai nodaļai katra Puse patur tiesības pieņemt un

11saglabāt pasākumus leģitīmu politisko mērķu sasniegšanai.

125. Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas

13personas, kuras vēlas piekļūt kādas Puses darba tirgum, un uz

14pasākumiem saistībā ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu

15nodarbinātību.

166. Nekas šajā nodaļā neliedz kādai Pusei piemērot pasākumus,

17kas reglamentē fizisku personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos

18tās teritorijā, tostarp pasākumus, kuri vajadzīgi, lai aizsargātu

19robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas

20likumīgi šķērso tās robežas, ja vien šādus pasākumus nepiemēro

21tā, ka tie likvidē vai mazina priekšrocības, kas otrai Pusei

22rodas šajā nodaļā un šā nolīguma pielikumos paredzētu konkrētu

23saistību dēļ.

1Definīcijas

2Šajā nodaļā:

3a) "pasākums" ir jebkāds Puses veikts pasākums

4normatīva akta, noteikuma, procedūras, lēmuma, administratīvas

5darbības vai jebkādā citā formā;

6b) "Puses pieņemts vai saglabāts pasākums" ir

7pasākums, ko veic:

8i) Puses centrālā valdība, reģiona valdība vai vietējās

9pašvaldības un iestādes; un

10ii) Puses nevalstiskas struktūras, īstenojot šīs Puses

11centrālās valdības, reģiona valdības vai vietējo pašvaldību vai

12iestāžu deleģētās pilnvaras;

13c) "Puses fiziska persona" ir kādas dalībvalsts

14valstspiederīgais saskaņā ar tās tiesību aktiem vai Armēnijas

15Republikas valstspiederīgais saskaņā ar tās tiesību aktiem;

16d) "juridiska persona" ir jebkurš tiesību subjekts,

17kas noteiktā kārtībā izveidots vai citādi organizēts saskaņā ar

18piemērojamajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un

19kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkura

20korporācija, fonds, pilnsabiedrība, kopuzņēmums, viena dalībnieka

21sabiedrība vai asociācija;

22e) "Puses juridiska persona" ir juridiska persona,

23kas izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts un Eiropas Savienības

24vai Armēnijas Republikas tiesību aktiem un kā juridiskā adrese,

25centrālā administrācija vai galvenā darījumdarbības vieta ir

26teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības

27darbību, vai Armēnijas Republikas teritorijā;

28juridisku personu, kam teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par

29Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Armēnijas Republikas

30teritorijā atrodas tikai juridiskā adrese vai centrālā

31administrācija, neuzskata par Eiropas Savienības vai Armēnijas

32Republikas juridisku personu, ja vien tās darbība nav tieši un

33pastāvīgi saistīta ar attiecīgi Eiropas Savienības vai Armēnijas

34Republikas ekonomiku;

35f) neatkarīgi no iepriekšējām daļām, šis nolīgums attiecas arī

36uz tām kuģošanas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību ārpus

37Eiropas Savienības vai Armēnijas Republikas un ko kontrolē

38attiecīgi dalībvalstu vai Armēnijas Republikas valstspiederīgie,

39ja šo sabiedrību kuģi ir reģistrēti saskaņā ar attiecīgajiem

40tiesību aktiem kādā dalībvalstī vai Armēnijas Republikā un kuģo

41ar konkrētās dalībvalsts vai Armēnijas Republikas karogu;

42g) "Puses juridiskas personas meitasuzņēmums" ir

43juridiska persona, ko faktiski kontrolē cita minētās Puses

44juridiska persona1;

45h) "juridiskas personas filiāle" ir darījumdarbības

46vieta bez juridiskas personas statusa, kurai piemīt pastāvīguma

47pazīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, un kurai ir vadības

48struktūra un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar

49trešām personām, lai šādām trešām personām, kaut arī tām ir

50zināms, ka vajadzības gadījumā būs juridiska saikne ar

51mātesuzņēmumu, kā galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic

52darījumi tieši ar šo mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumus

53šā mātesuzņēmuma atzara darījumdarbības vietā;

54i) "uzņēmējdarbības veikšana" ir:

55i) attiecībā uz Puses juridiskām personām - fakts, ka

56juridiska persona sāk un izvērš saimniecisku darbību, izveidojot

57(arī iegādājoties) juridisku personu vai izveidojot filiāli vai

58pārstāvniecību attiecīgi Eiropas Savienībā vai Armēnijas

59Republikā;

60ii) attiecībā uz Puses fiziskām personām - fakts, ka fiziskas

61personas sāk un izvērš saimniecisku darbību pašnodarbinātu

62personu statusā vai izveido uzņēmumus, jo īpaši sabiedrības,

63kuras tās faktiski kontrolē;

64j) "saimnieciska darbība" ietver rūpnieciska,

65tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un amatnieku

66darbības un neietver darbības, ko veic, īstenojot valsts

67pilnvaras;

68k) "darbība" ir saimniecisko darbību veikšana;

69l) "pakalpojumi" ir jebkurš pakalpojums jebkurā

70nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, īstenojot valsts

71pilnvaras;

72m) "pakalpojumi un citas darbības, ko veic, īstenojot

73valsts pilnvaras" ir pakalpojumi vai pasākumi, kurus neveic

74ne uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem

75ekonomikas dalībniekiem;

76n) "pakalpojumu pārrobežu sniegšana" ir pakalpojuma

77sniegšana:

78i) no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā vai

79ii) vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma

80patērētājam;

81o) Puses "pakalpojumu sniedzējs" ir Puses jebkura

82fiziska vai juridiska persona, kas sniedz vai vēlas sniegt

83pakalpojumu; un

84p) "uzņēmējs" ir jebkura kādas Puses fiziska vai

85juridiska persona, kas veic vai vēlas veikt saimniecisku darbību,

86izveidojot uzņēmumu.

87B IEDAĻA

88UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANA

1Darbības joma

2Šo iedaļu piemēro pasākumiem, kurus Puses pieņem vai saglabā

3un kuri ietekmē uzņēmējdarbības veikšanu visās saimnieciskās

4darbības jomās, izņemot:

5a) kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un

6pārstrādi2;

7b) ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai

8tirdzniecību;

9c) audiovizuālos pakalpojumus;

10d) valsts jūras kabotāžu3 un

11e) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskus

12gaisa pārvadājumu pakalpojumus4 un pakalpojumus, kas

13tieši saistīti ar satiksmes tiesību izmantošanu, izņemot:

14i) gaisa kuģu remonta un apkopes pakalpojumus, kuru laikā

15gaisa kuģi neizmanto;

16ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanu un mārketingu;

17iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS)

18pakalpojumus;

19iv) apkalpošanu uz zemes; un

20v) lidostu ekspluatācijas pakalpojumus.

1Valsts režīms un lielākās labvēlības režīms

21. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas VIII pielikuma E daļā,

3Armēnijas Republika, stājoties spēkā šim nolīgumam,

4nodrošina:

5a) attiecībā uz Eiropas Savienības fizisko vai juridisko

6personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību

7uzņēmējdarbības veikšanu - ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas

8valsts juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām vai kādas

9trešās valsts juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām

10nodrošināto, piemērojot labāko; un

11b) attiecībā uz Eiropas Savienības fizisko vai juridisko

12personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību darbību

13Armēnijas Republikā pēc uzņēmējdarbības veikšanas uzsākšanas - ne

14mazāk labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām personām,

15filiālēm un pārstāvniecībām vai kādas trešās valsts juridisku

16personu juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām

17nodrošināto, piemērojot labāko5.

182. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas VIII pielikuma A daļā,

19Eiropas Savienība, stājoties spēkā šim nolīgumam, nodrošina:

20a) attiecībā uz Armēnijas Republikas fizisko vai juridisko

21personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību

22uzņēmējdarbības veikšanu - ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko

23Eiropas Savienība nodrošina savām juridiskām personām, filiālēm

24un pārstāvniecībām vai kādas trešās valsts juridiskām personām,

25filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot labāko; un

26b) attiecībā uz Armēnijas Republikas juridisko personu

27meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību darbību Eiropas

28Savienībā pēc uzņēmējdarbības veikšanas uzsākšanas - ne mazāk

29labvēlīgu režīmu kā to, ko Eiropas Savienība nodrošina savām

30juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām vai kādas

31trešās valsts juridisku personu juridiskām personām, filiālēm un

32pārstāvniecībām nodrošināto, piemērojot labāko6.

333. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas VIII pielikuma A un E

34daļā, Puses nepieņem nekādus jaunus pasākumus, kuri ir

35diskriminējoši attiecībā pret otras Puses juridisko personu

36uzņēmējdarbības veikšanu to teritorijā vai attiecībā pret to

37darbību pēc uzņēmējdarbības veikšanas uzsākšanas, salīdzinot ar

38pašu juridiskām personām.

1Pārskatīšana

2Nolūkā pakāpeniski liberalizēt uzņēmējdarbības veikšanas

3nosacījumus, Partnerības komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības

4jautājumu risināšanai regulāri pārskata uzņēmējdarbības veikšanas

5tiesisko regulējumu7 un vidi.

1Citi nolīgumi

2Nekas šajā nodaļā nav interpretējams kā tāds, kas ierobežo

3Pušu ieguldītāju tiesības gūt labumu no labvēlīgāka režīma, kurš

4noteikts spēkā esošos vai turpmākos starptautiskos nolīgumos par

5ieguldījumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir kāda dalībvalsts un

6Armēnijas Republika.

1Standarts attieksmei pret filiālēm un pārstāvniecībām

21. Šā nolīguma 144. panta noteikumi neizslēdz iespēju Pusei

3piemērot īpašus noteikumus par filiāļu un pārstāvniecību

4uzņēmējdarbības veikšanu savā teritorijā, ko veic otras Puses

5juridiskas personas, kuras nav inkorporētas pirmās minētās Puses

6teritorijā, ja šos pasākumus attaisno juridiskas vai tehniskas

7atšķirības starp šādām filiālēm un pārstāvniecībām salīdzinājumā

8ar tās teritorijā inkorporētu juridisku personu filiālēm vai

9pārstāvniecībām vai - attiecībā uz finanšu pakalpojumiem -

10piesardzības apsvērumu dēļ.

112. Atšķirīga attieksme nepārsniedz to, kas ir obligāti

12nepieciešams sakarā ar šādām juridiskām vai tehniskām atšķirībām,

13vai - attiecībā uz finanšu pakalpojumiem - piesardzības apsvērumu

14dēļ.

15C IEDAĻA

16PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANA

1Darbības joma

2Šo iedaļu piemēro Pušu veiktajiem pasākumiem, kuri ietekmē

3pakalpojumu pārrobežu sniegšanu visās pakalpojumu nozarēs,

4izņemot:

5a) audiovizuālos pakalpojumus;

6b) valsts jūras kabotāžu8; un

7c) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskus

8gaisa pārvadājumu pakalpojumus9 un pakalpojumus, kas

9tieši saistīti ar satiksmes tiesību izmantošanu, izņemot:

10i) gaisa kuģu remonta un apkopes pakalpojumus, kuru laikā

11gaisa kuģi neizmanto;

12ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanu un mārketingu;

13iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS)

14pakalpojumus;

15iv) apkalpošanu uz zemes; un

16v) lidostu ekspluatācijas pakalpojumus.

1Piekļuve tirgum

21. Attiecībā uz piekļuvi tirgum, izmantojot pakalpojumu

3pārrobežu sniegšanu, katra Puse nodrošina otras Puses

4pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu

5režīmu kā to, kas tiek piešķirts saskaņā ar īpašajām saistībām

6VIII pielikuma B un F daļā.

72. Nozarēs, kurās Puses uzņemas saistības attiecībā uz

8piekļuvi tirgum, katra Puse reģionālā līmenī vai visā savā

9teritorijā, ja vien VIII pielikuma B un F daļā nav paredzēts

10citādi, nepieņem vai nesaglabā šādus pasākumus:

11a) pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi skaitlisku kvotu,

12monopoluzņēmumu, ekskluzīvu pakalpojuma sniedzēju vai ekonomisko

13vajadzību pārbaudes prasības veidā;

14b) pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējās vērtības

15ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes

16prasības veidā; vai

17c) pakalpojumu darbību kopskaita vai pakalpojumu izlaides

18ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu

19veidā vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā.

1Valsts režīms

21. Nozarēs, kurās tirgus piekļuves saistības norādītas VIII

3pielikuma B un F daļā, un ievērojot minētajos pielikumos

4izklāstītos nosacījumus un ierobežojumus, saistībā ar visiem

5pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra

6Puse nodrošina otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu

7sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kādu tā nodrošina

8līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

92. Puse var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, nodrošinot

10otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem formāli

11identisku režīmu vai formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tā

12piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu

13sniedzējiem.

143. Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms

15par mazāk labvēlīgu, ja tas izmaina konkurences apstākļus par

16labu vienas Puses pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem

17salīdzinājumā ar otras Puses līdzīgiem pakalpojumiem vai

18pakalpojumu sniedzējiem.

194. Konkrētas saistības, ko Puses uzņēmušās saskaņā ar šo

20pantu, nav uzskatāmas par prasību kādai no Pusēm kompensēt

21neizdevīgus konkurences apstākļus, kuri rodas attiecīgo

22pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.

1Saistību saraksti

21. Nozares, ko katra Puse liberalizē, ievērojot šo nodaļu, un

3- atrunu veidā - tirgus piekļuves un valsts režīma ierobežojumi,

4ko piemēro otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem

5šajās nozarēs, ir izklāstīti VIII pielikuma B un F daļā

6iekļautajos saistību sarakstos.

72. Neskarot Pušu tiesības un pienākumus, kas jau pastāv vai

8var rasties saskaņā ar 1989. gada Eiropas Konvenciju par

9pārrobežu televīziju un 1992. gada Eiropas Konvenciju par kino

10kopražojumiem, VIII pielikuma B un F daļā iekļautie saistību

11saraksti neietver saistības audiovizuālo pakalpojumu jomā.

1Pārskatīšana

2Nolūkā pakāpeniski liberalizēt pakalpojumu pārrobežu sniegšanu

3Pušu starpā Partnerības komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības

4jautājumu risināšanai regulāri pārskata 149.-151. pantā minēto

5saistību sarakstu. Minētajā pārskatīšanā inter alia ņem

6vērā pakāpeniskās tuvināšanas procesu, kas minēts 169., 180. un

7192. pantā, un tā ietekmi uz atlikušo šķēršļu likvidēšanu

8pakalpojumu pārrobežu sniegšanai starp Pusēm.

9D IEDAĻA

10FIZISKU PERSONU PAGAIDU KLĀTBŪTNE DARĪJUMDARBĪBAS NOLŪKĀ

1Darbības joma un definīcijas

21. Šo iedaļu piemēro Pušu pasākumiem attiecībā uz vadošu

3darbinieku, stažieru ar augstāko izglītību, tirdzniecības

4pārstāvju, līgumpakalpojumu sniedzēju un neatkarīgu speciālistu

5ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos to teritorijās, neskarot 141.

6panta 5. punktu.

72. Šajā iedaļā:

8a) "vadoši darbinieki" ir fiziskas personas, ko

9nodarbina kādas Puses juridiska persona, kura nav bezpeļņas

10organizācija10, un kas atbild par uzņēmuma izveidi vai

11pienācīgu kontroli, pārvaldību un darbību, un kas ir vai nu

12"personas, kuras ieceļo darījumdarbības nolūkā, lai veiktu

13uzņēmējdarbību", vai "uzņēmuma ietvaros pārcelti

14darbinieki";

15b) "personas, kuras ieceļo darījumdarbības nolūkā, lai

16veiktu uzņēmējdarbību" ir fiziskas personas, kuras strādā

17vadošos amatos un atbild par uzņēmuma izveidi, bet nepiedāvā un

18nesniedz pakalpojumus un neveic nekādu saimniecisku darbību, kas

19nav uzņēmējdarbības veikšanas nolūkā, un kuras nesaņem atlīdzību

20no avota uzņēmējā Pusē;

21c) "uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki" ir

22fiziskas personas, kuras ir tikušas nodarbinātas kādā Puses

23juridiskā personā vai bijušas partneri tajā vismaz vienu gadu un

24kuras tiek uz laiku pārceltas uz uzņēmumu, kas var būt otras

25Puses teritorijā esošas juridiskas personas meitasuzņēmums,

26filiāle vai galvenais uzņēmums, un kuras ir vai nu

27"vadītāji", vai "speciālisti";

28d) "vadītāji" ir kādā juridiskā personā vadošos

29amatos strādājošas personas, kas galvenokārt nodrošina uzņēmuma

30vadīšanu, saņemot vispārēju uzraudzību vai norādījumus

31galvenokārt no uzņēmuma direktoru padomes vai akciju īpašniekiem,

32vai līdzvērtīgām personām, un kas veic vismaz šādas

33funkcijas:

34i) vada uzņēmumu vai tā departamentu, vai apakšstruktūru,

35ii) uzrauga un kontrolē citus pārraugošā vai vadošā personāla

36darbiniekus vai profesionāļus; un

37iii) var personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba vai

38ieteikt pieņemt darbā, atlaist no darba vai veikt citas ar

39personālu saistītas darbības;

40e) "speciālisti" ir personas, kuras strādā kādā

41Puses juridiskā personā un kurām ir īpašas zināšanas, kas ir

42būtiskas uzņēmuma darbībai saistībā ar ražošanu, pētnieciskajām

43iekārtām, metodēm, procesiem, procedūrām vai vadību;

44izvērtējot šādas zināšanas, tiks ņemtas vērā ne tikai ar

45konkrēto uzņēmumu saistītas īpašas zināšanas, bet arī tas, vai

46personai ir augsts kvalifikācijas līmenis un arī pienācīga darba

47pieredze saistībā ar darba vai uzdevumu veidu, kam nepieciešamas

48īpašas tehniskas zināšanas, tostarp piederība akreditētai

49profesijai;

50f) "stažieri ar augstāko izglītību" ir fiziskas

51personas, kuras vismaz vienu gadu ir nodarbinātas kādas Puses

52juridiskā personā vai tās filiālē un kurām ir augstskolas

53diploms, un kuras ir uz laiku pārceltas uz juridiskās personas

54uzņēmumu otras Puses teritorijā karjeras attīstības mērķiem vai

55mācībām darba metodēs vai paņēmienos11;

56g) "tirdzniecības pārstāvji"12 ir

57fiziskas personas, kuras pārstāv kādas Puses preču piegādātāju

58vai pakalpojumu sniedzēju un pieprasa atļauju ieceļot un uz laiku

59uzturēties otras Puses teritorijā, lai veiktu sarunas par preču

60vai pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu līgumus par pakalpojumu vai

61preču pārdošanu minētajam piegādātājam vai pakalpojumu

62sniedzējam; tie nenodarbojas ar tiešu pārdošanu plašai

63sabiedrībai, nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā

64Pusē, un nav komisionāri;

65h) "līgumpakalpojumu sniedzēji" ir fiziskas

66personas, kuras nodarbina vienas Puses juridiska persona, kas

67pati nav darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas

68pakalpojumu aģentūra, nedarbojas ar šādas aģentūras starpniecību

69un neveic uzņēmējdarbību otras Puses teritorijā, un ir labā

70ticībā parakstījusi tādu līgumu ar galīgo patērētāju par

71pakalpojumu sniegšanu otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga tās

72darbinieku pagaidu klātbūtne šajā Pusē13;

73i) "neatkarīgi speciālisti" ir fiziskas personas,

74kas nodarbojas ar pakalpojuma sniegšanu un veic uzņēmējdarbību

75pašnodarbinātas personas statusā kādas Puses teritorijā, kas

76neveic uzņēmējdarbību otras Puses teritorijā un kas ir labā

77ticībā parakstījušas tādu līgumu (bez darbā iekārtošanas un

78personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūras starpniecības) ar

79galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē,

80kura izpildei ir vajadzīga šo personu pagaidu klātbūtne minētajā

81Pusē14; un

82j) "kvalifikācija" ir diplomi, atestāti un citas

83formālās kvalifikācijas apliecības, ko izdevusi iestāde, kura

84nozīmēta, ievērojot normatīvos un administratīvos aktus, un kas

85apliecina sekmīgu profesionālās izglītības pabeigšanu.

1Vadoši darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību

21. Katrā nozarē, kurā uzņemtas saistības saskaņā ar B iedaļu,

3un ievērojot VIII pielikuma C daļā norādītās atrunas, katra Puse

4ļauj otras Puses uzņēmējiem viņu uzņēmumā nodarbināt minētās

5otrās Puses fiziskas personas, ja šie darbinieki ir vadoši

6darbinieki vai stažieri ar augstāko izglītību, kā definēts 153.

7pantā. Vadošu darbinieku un stažieru ar augstāko izglītību

8ieceļošana un pagaidu uzturēšanās ir uz laiku līdz trim gadiem

9uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem, 90 dienas katrā 12

10mēnešu laikposmā personām, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā, lai

11veiktu uzņēmējdarbību, un viens gads stažieriem ar augstāko

12izglītību.

132. Katrā nozarē, kurā uzņemtas saistības saskaņā ar B iedaļu,

14pasākumi, ko kāda Puse nepieņem vai nesaglabā reģionālā līmenī

15vai visā savā teritorijā, tiek definēti kā diskriminējoši

16ierobežojumi kopējam fizisko personu skaitam, kuras uzņēmējs var

17nodarbināt kā vadošus darbiniekus un stažierus ar augstāko

18izglītību konkrētā nozarē, skaitlisku kvotu vai ekonomisko

19vajadzību pārbaudes prasības veidā, ja vien VIII pielikuma C daļā

20nav paredzēts citādi.

1Tirdzniecības pārstāvji

2Katrā nozarē, kurā uzņemtas saistības saskaņā ar B vai C

3iedaļu, un ievērojot VIII pielikuma C daļā norādītās atrunas,

4katra Puse tirdzniecības pārstāvjiem atļauj ieceļošanu un pagaidu

5uzturēšanos uz laiku līdz deviņdesmit dienām katrā divpadsmit

6mēnešu laikposmā.

1Līgumpakalpojumu sniedzēji

21. Puses apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas izriet no

3Pušu saistībām saskaņā ar PTO Vispārējo vienošanos par

4pakalpojumu tirdzniecību attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzēju

5ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos.

62. Saskaņā ar VIII pielikuma D un G daļu katra Puse savā

7teritorijā atļauj otras Puses līgumpakalpojumu sniedzējiem sniegt

8pakalpojumus, ievērojot šādus nosacījumus:

9a) fiziskās personas ir iesaistītas pakalpojuma pagaidu

10sniegšanā kā tādas juridiskas personas darbinieki, kura ir

11ieguvusi pakalpojumu sniegšanas līgumu, kas nepārsniedz 12

12mēnešus;

13b) fiziskās personas, kas ieceļo otrā Pusē, piedāvā šo

14pakalpojumu kā tādas juridiskas personas darbinieki, kura minētos

15pakalpojumus piedāvā jau vismaz gadu tieši pirms pieteikuma

16iesniegšanas ieceļošanai otrā Pusē, un turklāt dienā, kad

17iesniegts pieteikums ieceļošanai otrā Pusē, šīm personām ir

18vismaz trīs gadu profesionālā pieredze15 tajā darbības

19nozarē, kas ir līguma priekšmets;

20c) fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir:

21i) akadēmiskais grāds vai kvalifikācija, kas apliecina

22līdzvērtīgu zināšanu līmeni16; un

23ii) profesionālā kvalifikācija, kas ir vajadzīga darba

24veikšanai, ievērojot tās Puses normatīvos aktus vai citus

25pasākumus, kurā pakalpojumu sniedz;

26d) fiziskās personas nesaņem citu atlīdzību par pakalpojumu

27sniegšanu otras Puses teritorijā kā vien to atlīdzību, ko maksā

28juridiskā persona, kura konkrēto fizisko personu nodarbina;

29e) fizisku personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās

30attiecīgās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu laikposmu, kas

31nepārsniedz sešus mēnešus vai, Luksemburgas gadījumā, 25 nedēļas

32katrā 12 mēnešu laikposmā, vai līguma darbības laiku - atkarībā

33no tā, kas ir īsāks;

34f) piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz

35pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības

36izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu,

37kurā pakalpojums tiek sniegts; un

38g) pakalpojumu līguma aptverto personu skaits nav lielāks par

39līguma izpildei nepieciešamo saskaņā ar tās Puses normatīvajiem

40aktiem vai citiem pasākumiem, kurā pakalpojumu sniedz.

1Neatkarīgi speciālisti

2Saskaņā ar VIII pielikuma D un G daļu katra Puse savā

3teritorijā atļauj otras Puses neatkarīgiem speciālistiem sniegt

4pakalpojumus, ievērojot šādus nosacījumus:

5a) fiziskās personas, kas ir iesaistītas pakalpojuma pagaidu

6sniegšanā, ir pašnodarbinātas personas, kas veic uzņēmējdarbību

7otras Puses teritorijā, un ir ieguvušas pakalpojumu sniegšanas

8līgumu uz laiku, kurš nepārsniedz 12 mēnešus;

9b) dienā, kad iesniegts pieteikums par ieceļošanu otrā Pusē,

10fiziskajām personām ir vismaz sešu gadu profesionālā pieredze

11tajā darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

12c) fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir:

13i) akadēmiskais grāds vai kvalifikācija, kas apliecina

14līdzvērtīgu zināšanu līmeni17; un

15ii) profesionālā kvalifikācija, kas ir vajadzīga darba

16veikšanai saskaņā ar tās Puses normatīvajiem aktiem vai citiem

17pasākumiem, kurā pakalpojumu sniedz;

18d) fizisku personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās

19attiecīgās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu laikposmu, kas

20nepārsniedz sešus mēnešus vai, Luksemburgas gadījumā, 25 nedēļas

21katrā 12 mēnešu laikposmā, vai līguma darbības laiku - atkarībā

22no tā, kas ir īsāks; un

23e) piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz

24pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības

25izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu,

26kurā pakalpojums tiek sniegts.

27E IEDAĻA

28TIESISKAIS REGULĒJUMS

29I APAKŠIEDAĻA

30VALSTS REGULĒJUMS

1Darbības joma un definīcijas

21. Šī iedaļa attiecas uz Pušu pasākumiem, kas saistīti ar

3licencēšanas prasībām un procedūrām, kā arī ar kvalifikācijas

4prasībām un procedūrām, kuras ietekmē:

5a) pakalpojumu pārrobežu sniegšanu;

6b) kādas Puses fizisko un juridisko personu uzņēmējdarbības

7veikšanu to teritorijā; un

8c) fizisko personu kategoriju, kas minētas 153. pantā, pagaidu

9uzturēšanos to teritorijā.

102. Pakalpojumu pārrobežu sniegšanas gadījumā šo iedaļu piemēro

11tikai nozarēm, kurās kāda Puse ir uzņēmusies īpašas saistības, un

12tikai tādā apmērā, kādā minētās īpašās saistības piemēro.

13Uzņēmējdarbības veikšanas gadījumā šo iedaļu nozarēm nepiemēro,

14ciktāl VIII pielikuma A un E daļā ir iekļauta atruna. Fizisku

15personu pagaidu uzturēšanās gadījumā šo iedaļu nozarēm nepiemēro,

16ciktāl VIII pielikuma C, D un G daļā ir iekļauta atruna.

173. Šo iedaļu nepiemēro pasākumiem, ciktāl tie ir ierobežojumi,

18uz kuriem attiecas saraksti.

194. Šajā iedaļā:

20a) "licencēšanas prasības" ir pamatprasības, kas nav

21kvalifikācijas prasības un kas jāievēro fiziskai vai juridiskai

22personai, lai saņemtu, grozītu vai atjaunotu atļauju veikt 1.

23punktā minētās darbības;

24b) "licencēšanas procedūras" ir administratīvi vai

25procesuāli noteikumi, kas, lai parādītu licencēšanas prasību

26izpildi, jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, kura vēlas

27saņemt atļauju 1. punktā minēto darbību veikšanai, tostarp

28licences grozīšanai vai atjaunošanai;

29c) "kvalifikācijas prasības" ir pamatprasības

30attiecībā uz fiziskas personas kompetenci sniegt pakalpojumu,

31kuras ir jāizpilda nolūkā iegūt atļauju sniegt pakalpojumu;

32d) "kvalifikācijas procedūras" ir administratīvi vai

33procesuāli noteikumi, kas fiziskai personai jāievēro, lai

34parādītu atbilstīgo kvalifikācijas prasību izpildi nolūkā iegūt

35atļauju sniegt pakalpojumu; un

36e) "kompetentā iestāde" ir jebkura centrālā,

37reģionālā vai vietējā valdība un iestāde vai nevalstiska

38organizācija, kas īsteno pilnvaras, kuras tai deleģējusi centrālā

39vai reģionālā vai vietējā valdība vai iestādes, un kas pieņem

40lēmumu par atļauju sniegt pakalpojumu, tostarp ar uzņēmējdarbības

41veikšanu, vai par atļauju veikt uzņēmējdarbību kādā jomā, kura

42nav pakalpojumu sniegšana.

1Licencēšanas un kvalifikācijas nosacījumi

21. Katra Puse nodrošina, ka pasākumi, kas attiecas uz

3licencēšanas prasībām un procedūrām, kā arī uz kvalifikācijas

4prasībām un procedūrām, ir balstīti uz kritērijiem, kuri liedz

5kompetentajām iestādēm savas izvērtēšanas tiesības īstenot

6patvaļīgi.

72. Šā panta 1. punktā minētie kritēriji ir:

8a) samērīgi ar kādu sabiedriskās politikas mērķi;

9b) skaidri un nepārprotami;

10c) objektīvi;

11d) iepriekš noteikti;

12e) iepriekš publiskoti; un

13f) pārredzami un pieejami.

143. Atļauju vai licenci piešķir, tiklīdz atbilstīgas pārbaudes

15rezultātā ir konstatēts, ka ir izpildīti nosacījumi atļaujas vai

16licences iegūšanai.

174. Katra Puse saglabā vai izveido tiesas, šķīrējtiesas vai

18administratīvās tiesas vai procedūras, kas ļauj pēc skartā

19uzņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nekavējoties

20izskatīt administratīvus lēmumus par uzņēmējdarbības veikšanu,

21pakalpojumu pārrobežu sniegšanu vai fizisku personu pagaidu

22klātbūtni darījumdarbības nolūkā un attiecīgos gadījumos

23nodrošināt atbilstīgos tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā

24uz tiem. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no iestādes, kurai

25uzticēts attiecīgais administratīvais lēmums, katra Puse

26nodrošina, lai procedūras patiešām ļautu izskatīt lietu objektīvi

27un taisnīgi.

285. Ja konkrētai darbībai licenču skaits ir ierobežots pieejamo

29dabisko resursu vai tehnisko iespēju nepietiekamības dēļ, katra

30Puse potenciālajiem pretendentiem piemēro tādu atlases procedūru,

31kas pilnībā garantē objektivitāti un pārskatāmību, tostarp jo

32īpaši atbilstīgu publicitāti par procedūras sākšanu, veikšanu un

33pabeigšanu.

346. Izstrādājot atlases procedūras noteikumus, katra Puse,

35ievērojot šajā pantā noteiktās prasības, var ņemt vērā leģitīmus

36sabiedriskās politikas mērķus, tostarp apsvērumus par veselību,

37drošību, vides aizsardzību un kultūras mantojuma saglabāšanu.

1Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras

21. Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes

3ir skaidras, iepriekš publiskotas un tādas, kas pieteikumu

4iesniedzējiem garantē, ka to pieteikumus izskatīs objektīvi un

5taisnīgi.

62. Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes

7ir iespējami vienkāršas un nepamatoti nesarežģī vai neaizkavē

8pakalpojuma sniegšanu. Licencēšanas maksa18, kas

9pieteikuma iesniedzējiem varētu būt jāmaksā pieteikuma

10iesniegšanas rezultātā, ir samērīga un proporcionāla attiecīgo

11atļauju piešķiršanas procedūru izmaksām.

123. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās iestādes izmantotās

13procedūras un pieņemtie lēmumi licencēšanas vai atļauju

14piešķiršanas procesā ir objektīvi attiecībā uz visiem pieteikuma

15iesniedzējiem. Kompetentā iestāde lēmuma pieņemšanā ir neatkarīga

16un neatskaitās nevienam pakalpojumu sniedzējam, kuram

17nepieciešama licence vai atļauja.

184. Ja ir noteikti konkrēti termiņi pieteikumu iesniegšanai,

19pieteikuma iesniedzējam tiek dots pietiekams laiks, lai iesniegtu

20pieteikumu. Kompetentā iestāde sāk pieteikuma izskatīšanu bez

21liekas kavēšanās. Ja iespējams, pieteikumu elektroniskā veidā

22atzīst ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pieteikumus papīra

23veidā.

245. Katra Puse nodrošina, ka pieteikuma apstrāde, tostarp

25galīgā lēmuma pieņemšana, tiek pabeigta samērīgā laikā no pilnīga

26pieteikuma iesniegšanas brīža. Katra Puse cenšas noteikt normālu

27grafiku pieteikuma apstrādei.

286. Kompetentā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju samērīgā

29termiņā pēc tam, kad tā ir saņēmusi pieteikumu, kuru uzskata par

30nepilnīgu, dod iespēju novērst trūkumus un, ciktāl iespējams,

31norāda papildu informāciju, kas nepieciešama, lai pieteikums būtu

32pilnīgs.

337. Dokumentu oriģinālu vietā, ja tas iespējams, pieņem arī

34apliecinātas kopijas.

358. Ja pieteikums tiek noraidīts, kompetentā iestāde pieteikuma

36iesniedzēju informē rakstiski un bez liekas kavēšanās. Parasti

37pieteikuma iesniedzēju pēc pieprasījuma arī informē par

38pieteikuma noraidīšanas iemesliem un par termiņu lēmuma

39pārsūdzēšanai.

409. Katra Puse nodrošina, ka licence vai atļauja pēc tās

41piešķiršanas stājas spēkā bez liekas kavēšanās saskaņā ar

42noteikumiem, kas tajā norādīti.

43II APAKŠIEDAĻA

44VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

1Savstarpēja atzīšana

21. Nekas šajā nodaļā neliedz kādai Pusei pieprasīt, lai

3fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un/vai

4profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta

5teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums.

62. Puses mudina attiecīgās profesionālās struktūras to

7teritorijā sniegt Partnerības komitejai īpašā sastāvā

8tirdzniecības jautājumu risināšanai ieteikumus par kvalifikāciju

9un profesionālās pieredzes savstarpēju atzīšanu, lai uzņēmēji un

10pakalpojumu sniedzēji kopumā vai daļēji izpildītu katras Puses

11piemērotos kritērijus uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem

12attiecībā uz atļauju izsniegšanu, licencēšanu, darbību un

13sertificēšanu un jo īpaši attiecībā uz profesionāliem

14pakalpojumiem.

153. Saņemot 2. punktā minēto ieteikumu Partnerības komiteja

16īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai samērīgā laikā

17izskata minēto ieteikumu, lai noteiktu tā atbilstību šim

18nolīgumam, un, pamatojoties uz ieteikumā sniegto informāciju, jo

19īpaši izvērtē:

20a) cik liela ir to standartu un kritēriju konverģence, kurus

21katra Puse piemēro atļauju izsniegšanai pakalpojumu sniedzējiem

22un uzņēmējiem, viņu licencēšanai, darbībai un sertifikācijai;

23un

24b) nolīguma par kvalifikācijas un profesionālās pieredzes

25savstarpēju atzīšanu iespējamo ekonomisko vērtību.

264. Ja 3. punktā minētās prasības ir izpildītas, Partnerības

27komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai nosaka

28nepieciešamos pasākumus, lai risinātu sarunas par savstarpējas

29atzīšanas nolīgumu, un pēc tam iesaka Pušu kompetentajām iestādēm

30sākt sarunas.

315. Šāds nolīgums atbilst attiecīgajiem PTO līguma noteikumiem,

32jo īpaši VII pantam Vispārējā vienošanās par pakalpojumu

33tirdzniecību (GATS), kas ietverta PTO līguma 1.B

34pielikumā.

1Pārredzamība un konfidenciālas informācijas izpaušana

21. Katra Puse nekavējoties atbild uz visiem otras Puses

3pieprasījumiem pēc konkrētas informācijas par jebkuru tās

4ieviestu vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem

5nolīgumiem, kas attiecas uz šo nolīgumu vai ietekmē to. Katra

6Puse arī izveido vienu vai vairākus informācijas punktus, kas pēc

7pieprasījuma sniedz konkrētu informāciju par šiem jautājumiem

8otras Puses uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem. Puses paziņo

9viena otrai šos informācijas punktus trīs mēnešos pēc šā nolīguma

10stāšanās spēkā. Informācijas punktiem nav jābūt normatīvo aktu

11depozitāriem.

122. Nekas šajā nolīgumā neliek kādai Pusei izpaust

13konfidenciālu informāciju, kuras publiskošana varētu traucēt

14tiesībaizsardzību vai citādi būtu pretrunā ar sabiedrības

15interesēm, vai kas kaitētu konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu

16likumīgām komercinteresēm.

17III APAKŠIEDAĻA

18DATORPAKALPOJUMI

1Saprašanās par datorpakalpojumiem

21. Liberalizējot datorpakalpojumu tirdzniecību saskaņā ar B, C

3un D iedaļu, Puses ievēro 2. līdz 4. punktu.

42. Centrālās preču klasifikācijas (CPC19)

5kods 84, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas kods, kuru izmanto

6datorpakalpojumu un saistītu pakalpojumu aprakstīšanai, aptver

7pamatfunkcijas, ko izmanto visu datorpakalpojumu un saistītu

8pakalpojumu sniegšanā: datorprogrammas, kuras definētas kā

9instrukciju komplekti, kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai