8. pants

Pārkāpuma

konstatēšana, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšana

8.1. Ņemot vērā konstatētos

faktus un pierādījumus kopsakarā, kuru izvērtējums sniegts lēmuma

3.-6.punktā, Konkurences padome secina, ka LZRA darbības atbilst

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā

aizlieguma pārkāpuma tiesiskam sastāvam.

8.2. Saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 8.pantā noteikto tiesību normu saprātīgas

piemērošanas principu, kurš paredz, ka iestāde, piemērojot

tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas metodes,

lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu, un 66.pantā

noteiktos lietderības apsvērumus - šajā tiesiskajā situācijā ir

nepieciešama administratīvā akta izdošana, jo ir izdarīts sevišķi

smags Konkurences likuma pārkāpums un ir nepieciešams uzlikt

naudas sodu par tā izdarīšanu, lai sodītu par izdarīto pārkāpumu

un atturētu šī lēmuma adresātus un citus tirgus dalībniekus no

Konkurences likuma pārkāpuma izdarīšanas.

8.3. Konkurences likuma

12.panta pirmā daļa nosaka: "Ja Konkurences padome

konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11.panta pirmās

daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu,

tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu".

Pamatojoties uz lietderības

apsvērumiem un samērīguma principu, kurš paredz, ka labumam, ko

sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir

jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai interešu ierobežojumam,

Konkurences padome secina, ka administratīvā akta izdošana pret

LZRA ir nepieciešama, piemērota, vajadzīga un atbilstīga, lai

sasniegtu tiesisku mērķi, proti, sodītu pārkāpēju par tā veikto

pārkāpumu. Saskaņā ar taisnīguma principu, par katru izdarīto

pārkāpumu pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods. Turklāt

administratīvā akta izdošana un pārkāpēju sodīšana ir

nepieciešama, lai atturētu citus tirgus dalībniekus no

Konkurences likuma pārkāpuma izdarīšanas. Konkurences padome

secina, ka ar citiem līdzekļiem, kas mazākā mērā ierobežotu

privātpersonu tiesības, tiesisko mērķi sasniegt nav

iespējams.

Turklāt Eiropas Kopienas Tiesa

tostarp ir norādījusi, ka rīcības brīvība naudas sodu noteikšanā

ir vērsta uz to, lai mudinātu uzņēmumu rīkoties, ievērojot

konkurences tiesību normas (sk. Pirmās instances tiesas

2008.gada 8.oktobra Spriedumu SGL Carbon AG (Vācija) pret Eiropas

Kopienu Komisija lietā Nr.T-68/04).

Tā kā aizliegtās vienošanās pārkāpums

noticis starp tirgus dalībniekiem (konkurentiem), kas darbojas

vienā tirgus līmenī (horizontālā karteļa vienošanās), tad saskaņā

ar Konkurences likuma 12.panta trešo daļu Konkurences padome ir

tiesīga uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 procentiem no to

pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 500

latu katram.

Lai noteiktu naudas soda apmēru,

Konkurences padome izvērtēja pārkāpumus atbilstoši Ministru

kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumiem Nr.796 "Kārtība,

kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā

daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk -

Noteikumi Nr.796) kopsakarā ar Administratīvā procesa likuma

66.panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas

pamatprincipiem.

8.4. Noteikumu Nr.796 3.punktā

ir noteikts, ka naudas sodu aprēķina procentos no tirgus

dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms

pārkāpuma konstatēšanas dienas. Šo noteikumu 12.punktā noteikts,

ja Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu

izdarījusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku

apvienība (piemēram, asociācija, savienība, biedrība,

nodibinājums) vai tās amatpersona, naudas sodu uzliek tiem tirgus

dalībniekiem, kuri ir apvienības biedri un piedalījušies minētajā

pārkāpumā, vai tirgus dalībnieku apvienībai.

Ņemot vērā minēto, Lēmuma 3.punktā

konstatēto un to, ka aizliegtā vienošanās tika realizēta, LZRA

kopsapulcei pieņemot lēmumu par minimālās maksas par zvērināta

revidenta pakalpojumiem, veicot gada pārskata pārbaudi,

noteikšanu, naudas sods ir uzliekams LZRA.

Konkurences padome 02.07.2010. saņēma

no Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta 01.07.2010.

vēstuli Nr.8.3./21346 ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas

(reģ. Nr.40008009351) Gada pārskatu par 2009.gadu, kurā norādīts,

ka LZRA neto apgrozījums 2009.finanšu gadā Latvijas Republikā

bija LVL 154 378.

8.5. Saskaņā ar Noteikumu

Nr.796 13.punktu, nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma

smagumu un ilgumu.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.796

14.punktu, nosakot pārkāpuma smaguma pakāpi, ņem vērā:

- Pārkāpumu veidu. Saskaņā ar

Noteikumu Nr.796 15.punktu pēc pārkāpuma veida horizontālās

karteļu vienošanās ir uzskatāmas un klasificējamas kā sevišķi

smags pārkāpums. Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Noteikumu Nr.796

18.4.apakšpunktu, par izdarīto pārkāpumu naudas soda apmērs var

būt no 1,5 līdz 7 procentiem no pēdējā finanšu gada neto

apgrozījuma.

- Pārkāpuma radītās vai iespējamās

sekas. Konkurences padome uzskata, ka LZRA lēmums papildus

konstatētajam mērķim - kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci -

radīja arī sekas konkurencei, jo zvērinātiem revidentiem tika

liegta iespēja brīvi pašiem noteikt pakalpojuma cenu. Līdz ar to

tika liegta iespēja konkurēt ar cenu, nosakot to zemāku, nekā

LZRA 1997.gada 16.maija lēmumā paredzēts. Konkurences padome

norāda, ka cenu veidošanas konfidencialitāte ir būtisks

konkurences elements, kas savukārt veicina konkurenci citu

elementu starpā - kvalitāte, efektivitāte. LZRA pieņemtais lēmums

par minimālās maksas noteikšanu faktiski spēja veicināt arī citu

konkurences elementu vājināšanos, kā arī veicināja situācijas

rašanos, kad attiecīgā pakalpojuma cena neatbilst patiesajai

tirgus vērtībai, gan kvalitātes, gan izlietoto resursu patēriņa

ziņā.

- Katra iesaistītā tirgus dalībnieka

lomu pārkāpumā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 16.punktu un

tā apakšpunktiem, izvērtējot katra pārkāpumā iesaistītā tirgus

dalībnieka lomu, ņem vērā, vai pastāv vismaz viens no šādiem

nosacījumiem: tirgus dalībnieks bijis pārkāpuma iniciators;

pārkāpumā tirgus dalībniekiem bijusi aktīva vai pasīva loma.

Lietā konstatēts, ka pirms LZRA kopsapulces lēmuma LZRA veica

savu biedru aptauju, kurā tika noskaidroti arī jautājumi, kas

skar cenas. Vienlaikus Lietā nav pierādījumu, kas apliecinātu

kāda konkrēta revidenta aktīvu darbību pārkāpuma veikšanā vai

tieši pretēji, nav arī konstatēts, ka kāds zvērināts revidents

būtu aktīvi norobežojies no minētā pārkāpuma, jo arī kopsapulces

lēmums pieņemts vienprātīgi, nevienam biedram neiebilstot.

- Vērtējot pārkāpuma ilgumu,

secināms, ka pārkāpums - vienošanās par minimālās maksas

noteikšanu par zvērināta revidenta pakalpojumiem, veicot gada

pārskatu pārbaudi, ilgst no 1997.gada 16.maija un tieši LZRA ir

atbildīga par šī pārkāpuma īstenošanu no 1998.gada 1.janvāra līdz

šim brīdim. Tādējādi minētais pārkāpums ilgst vairāk nekā piecus

gadus. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 19.3.apakšpunktu naudas soda

apmērs par šāda ilguma pārkāpumu ir no 0,5 līdz 1 procentam.

8.6. Saskaņā ar Noteikumu

Nr.796 17.punktu kopējo naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu

aprēķina, summējot saskaņā ar Noteikumu Nr.796 18. un 19.punktu

noteiktos naudas sodus.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.796

18.4.apakšpunktu, ja

izdarīts sevišķi smags pārkāpums, naudas soda apmērs nosakāms

no 1,5 līdz 7 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

Novērtējot izdarītā pārkāpuma smagumu, kā arī to, ka nevar

izdalīt kāda vienošanās dalībnieka īpaši aktīvu lomu pārkāpumā,

LZRA naudas sods nosakāms 4 procentu apmērā no pēdējā finanšu

gada neto apgrozījuma.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.796

19.3.apakšpunktu, ja pārkāpums ilgst vairāk par pieciem gadiem,

naudas sods ir no 0,5 līdz 1 procentam. Ņemot vērā, ka LZRA

pārkāpuma kopējais ilgums pārsniedz 12 gadus, naudas soda apmērs

ir palielināms par 1 procentu.

Līdz ar to kopējais LZRA naudas sods

nosakāms: 5 procentu apmērā no pēdējā finanšu gada neto

apgrozījuma - LVL 154 378 (5 procenti no neto apgrozījuma ir LVL

7718,90).

8.7. Saskaņā ar Noteikumu

Nr.796 23.punktu kopējo naudas sodu var samazināt, ja pastāv

vismaz viens no 23.1.apakšpunktā uzskaitītajiem atbildību

mīkstinošajiem apstākļiem, t.sk.: pārkāpums pārtraukts, tiklīdz

tirgus dalībnieks saņēmis no padomes informāciju par iespējamo

Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minēto

pārkāpumu (23.1.1.), tirgus dalībnieks brīvprātīgi novērsis

pārkāpuma sekas, pirms padome pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma

konstatēšanu (23.1.2.), tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas

sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem

ir būtiska nozīme Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai

13.pantā minēto pārkāpumu konstatēšanā (23.1.3.), tirgus

dalībnieks sniedzis pierādījumus, ka laikposmā, kad tas bija

nelikumīgas vienošanās dalībnieks, faktiski viņš šo vienošanos

neīstenoja (23.1.4.), tirgus dalībnieks atlīdzinājis zaudējumus,

kas radušies no izdarītā pārkāpuma (23.1.5.). Tāpat Konkurences

padome ir tiesīga samazināt naudas soda apmēru, ievērojot

Noteikumu Nr.796 23.2.apakšpunktu, proti, ja tirgus dalībnieka

pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījums tirgū, kurā noticis

pārkāpums, ir mazāks par 10 procentiem no šā tirgus dalībnieka

pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma.

(*).

Konkurences padome secina, ka nav

konstatējami Noteikumu Nr.796 23.punktā norādītie un citi

apstākļi naudas soda samazināšanai LZRA. Tādējādi Konkurences

padome nesaskata pamatu samazināt LZRA naudas sodu.

8.8. Saskaņā ar Noteikumu

Nr.796 21.punktu kopējo naudas soda apmēru var palielināt, ja

pastāv vismaz viens no 21.1.apakšpunktā uzskaitītajiem atbildību

pastiprinošajiem apstākļiem, t.i., tirgus dalībnieks tā paša

veida pārkāpumu izdarījis atkārtoti, un Konkurences padome to ir

konstatējusi un pieņēmusi attiecīgu lēmumu (21.1.1.), tirgus

dalībnieks tieši vai netieši piespiedis citus tirgus dalībniekus

veikt darbības, ar kurām tiek pārkāpts Konkurences likuma

11.panta pirmajā daļā minētais aizliegums (21.1.2.), tirgus

dalībnieks kavē izmeklēšanu un slēpj izdarīto pārkāpumu

(21.1.3.).

Konkurences padome secina, ka nav

konstatējami Noteikumu Nr.796 21.punktā norādītie apstākļi naudas

soda palielināšanai LZRA. Tādējādi nav pamats palielināt LZRA

naudas sodu.

Līdz ar to Konkurences padome secina,

ka galīgais LZRA piemērojamais naudas sods ir 5 procentu apmērā

no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma - LVL 154 378 (5 procenti

no neto apgrozījuma ir LVL 7718,90).

8.9. Tiesiskā pienākuma uzlikšana.

Izvērtējot Lietā konstatētos faktiskos apstākļus un ņemot vērā

iepriekšējos punktos secināto, kā arī ievērojot samērīgumu un

lietderības apsvērumus, secināms, ka LZRA ir uzliekams tiesiskais

pienākums. Tikai šādā veidā tiktu nodrošināta lēmumā konstatētā

pārkāpuma izbeigšana, kā arī novērsta šī pārkāpuma turpmāka

atkārtošanās. Ievērojot uzliekamo tiesisko pienākumu saturu un

raksturu, to izpildei un paziņošanai par tiesisko pienākumu

izpildi Konkurences padomei, tiek noteikts atbilstošs un samērīgs

laika periods.

Tādējādi šo apsvērumu ietvaros, lai

izbeigtu pārkāpumu un turpmāko atkārtošanos, LZRA ir nepieciešams

uzlikt šādus tiesiskos pienākumus:

1) LZRA desmit dienu laikā no šī

lēmuma saņemšanas dienas ir jāsasauc biedru kopsapulce, kurā

jāpieņem lēmums, kas nosaka, ka 1997.gada 16.maija lēmums par to,

ka "ka minimālā samaksa par zvērināta revidenta

pakalpojumiem, veicot gada pārskata pārbaudi, ir Ls

500", tiek atcelts.

2) Visiem LZRA biedriem ar parakstu

jāliecina, ka viņi ir informēti par to, ka 1997.gada 16.maija

lēmums par to, ka "ka minimālā samaksa par zvērināta

revidenta pakalpojumiem, veicot gada pārskata pārbaudi, ir Ls

500", ir ticis atcelts un vairs nav spēkā.

Ievērojot iepriekš minēto un

pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu,

11.panta pirmās daļas 1.punktu, 12.panta pirmo un trešo daļu,

Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.796

"Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma

11.panta pirmajā daļā un 13.panta minētajiem pārkāpumiem"

3., 12.,13., 14., 15., 17.punktu, 18.4., 19.3. apakšpunktu, kā

arī Administratīvā procesa likuma 8., 12., 13., 65. un 66.pantu,

Konkurences padome

nolēma: