Meklē Latvijas likumos

atzina, ka Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkta interpretācijai ir jāatbilst mērķim, kas izvirzīts Aizsargjoslu likumā un citos vides normatīvajos aktos. Lai normas interpretācija ... plānojumā, bet gan ir juridisks fakts - dabā pastāvošs objekts, kas ir klasificējams kā viens no Aizsargjoslu likumā paredzētajiem objektiem.34 12.9. Lokālplānojuma 2. redakcijas Paskaidrojuma raksta pielikumā

regulē aprobežojumus nevis jebkurā, bet tikai tādā

izteiktajām atziņām. Minētajos spriedumos ietvertie secinājumi, kas attiecas uz Aizsargjoslu likuma (2003. gada 19. jūnija likuma redakcijā) 37. panta pirmās daļas 4. punkta interpretāciju, tika izdarīti ... iesniedzēja apgalvojums par apstrīdētā akta neatbilstību Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkta prasībām sakarā ar iespējamo Aizsargjoslu likuma pārkāpumu attiecībā uz Daugavas applūstošo teritoriju

paredz, ka ezers šā likuma izpratnē ir "dabiska

mākslīgo izcelsmi. 14.13. Likums tieši neparedz, kas un kādā kārtībā atzīst ūdensobjektus par dabīgiem vai mākslīgiem objektiem Aizsargjoslu likuma izpratnē. Ūdens apsaimniekošanas likuma 1. panta ... iesniedzēja viedoklis, ka RTIAN 3.8.9. punktā noteikts no Aizsargjoslu likuma atšķirīgs regulējums attiecībā uz mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslu. 16. Lēmuma Nr. 3380 2. punktā tika noteikts

izbeidzas nomas līgums, uz kā pamata tas ir izveidots; 3.12. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus ... Aizsargjoslu likumā minētais liegums atsavināt valsts īpašumā esošo zemi; 3.14. saskaņā ar Meža likuma 1. panta 13. punktu un 2. panta pirmo daļu Meža likuma

ņemot vērā to, ka valsts īpašuma objekts nav ierakstīts zemesgrāmatā, piemērojams likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 35.pants. Minētais likums nosaka, ka valsts un pašvaldību ēkas ... izņemot šā likuma 13.pantā minētos gadījumus; 3.10. likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 13.pants nosaka, ka ēkas (būves), kas saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas

īpašuma objektu. Līdz ar to saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (turpmāk - Privatizācijas likums) 14. panta pirmo daļu valsts īpašuma objekta privatizācija ... Rīgas jūras līča piekrastes 300 m aizsargjosla 11840 m2 platībā; 1.8. atbilstoši Aizsargjoslu likuma 1. panta 1. punktam aizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt

1257/1999 VI sadaļas 22panta.a) punkts. Pamatojums 1997.gadā pieņemtais “Aizsargjoslu likums” nosaka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu vispārējos aizsardzības noteikumus, ar mērķi saglabāt migrējošo sugu biotopus, migrācijas ceļu ... target='_blank' id='tooltip' rel-text='Atvērt direktīvu'>91/676/EEK paredzētos mērķus. Aizsargjoslu likuma nosacījumi ierobežo augu ķīmisko aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu izmantošanu, taču neaizliedz lauksaimniecisko darbību

1257/1999 VI sadaļas 22panta.a) punkts. Pamatojums 1997.gadā pieņemtais “Aizsargjoslu likums” nosaka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu vispārējos aizsardzības noteikumus, ar mērķi saglabāt migrējošo sugu biotopus, migrācijas ceļu ... obligāto prasību izpildi, jo šis apakšpasākums papildina Padomes direktīvā Nr.91/676/EEK paredzētos mērķus. Aizsargjoslu likuma nosacījumi ierobežo augu ķīmisko aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu izmantošanu, taču neaizliedz lauksaimniecisko

īpašnieku. Zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24.pantu, ja pārbūves rezultātā vai šā likuma 19. panta 1.1 daļas 3.3 un 3.4 punktā minētajā ... likuma 19.panta 1.1 daļā noteikto darbu veikšanu. Ja puses nevar vienoties par zemes īpašniekam izmaksājamo vienreizējo samaksu, jautājums par šo samaksu risināms tiesas ceļā Civilprocesa likumā

tiem 24 procentus maksā darba devējs un 9 procentus– darba ņēmējs. Iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, pašnodarbinātā brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas ... obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs pašnodarbinātajam ir 540latu gadā, maksimālais– 18400latu gadā. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums ir 62 gadi, bet pāreja uz to notiek pakāpeniski

tiem 24 procentus maksā darba devējs un 9 procentus– darba ņēmējs. Iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, pašnodarbinātā brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas ... obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs pašnodarbinātajam ir 540latu gadā, maksimālais– 18400latu gadā. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums ir 62 gadi, bet pāreja uz to notiek pakāpeniski