Meklē Latvijas likumos

kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā ir pretrunā ar minēto Satversmes tiesas judikatūru. 3.2.2. Lai labāk izprastu tiesnešu kolēģijas kompetenci kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā ... nepieciešams aplūkot arī Civilprocesa likuma 464.1 panta pirmās daļas vēsturisko attīstību. Ar 2008. gada 22. maija likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" Civilprocesa likums tika papildināts

paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu tiesu

likums noteic, kādā kārtībā un kādā tiesu instancē izšķirami pušu strīdi. Tajā regulēta lietu izskatīšana trijās tiesu instancēs ar pārsūdzību divās instancēs: lietu izskatīšana pirmās instances ... vispārējās jurisdikcijas tiesa ir pareizi piemērojusi Civilprocesa likuma normas, uzaicinot personu uz tiesas sēdi. Tātad Civilprocesa likums paredzēja administratora uzaicināšanu uz tiesas sēdi, kurā tiek izskatīts

dokumentiem izriet, ka saskaņā ar apstrīdēto normu jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu civillietā pēc Pieteikuma iesniedzējas kasācijas sūdzības izskatīja Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kolēģija triju ... kārtību nosaka likums. Civilprocesa likuma 19.-22. pants nosaka vispārīgu kārtību noraidījuma pieteikšanai un izlemšanai, kā arī noraidījuma apmierināšanas sekas civilprocesā. Tādējādi Civilprocesa likumā ir paredzētas

paredz iespēju pārsūdzēt spriedumu civillietā augstākā

tiesu instancē, nepieciešams noskaidrot konkrētās lietu kategorijas raksturu

noteic, ka arī tiesas priekšsēdētājs un

instances tiesā. 4. Advokātu padome norāda, ka apstrīdētās tiesību normas neesot vērstas uz personas pamattiesību ierobežošanu, to mērķis esot nodrošināt likumam atbilstošu lietu izskatīšanu kasācijas instances ... Atšķirībā no starpkaru posma Civilprocesa likuma (sk. 303., 1010.-1012., 1022. pantu un to komentārus. Konradi F., Zvejnieks T. Civilprocesa likums ar paskaidrojumiem. - Rīga: Valsts tipogrāfijas

, kurā noteikts: "Prasības, kas ceļas no

esot neaizstājamas. Tās veidojot prasības pieteikuma būtību, un bez tām prasības pieteikums civillietā neesot iedomājams. Apstrīdēto normu atzīšana par antikonstitucionālām novestu pie tā, ka šīs normas ... dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas). Nosakot šādu prasījumu izskatīšanu vienas tiesvedības ietvaros, likumdevējs atbilstoši procesuālās ekonomijas principam ir vēlējies nodrošināt lietu savlaicīgu izskatīšanu tiesā

civillietā. Ievērojot to, ka pagaidu noregulējuma jautājums pamatā ir procesuāla rakstura jautājums, šajā spriedumā minētās atziņas par tiesas objektivitāti vēl jo vairāk ir piemērojamas tajā tiesvedības ... dēls/meita, bet gan brālis/māsa vai brāļadēls/brāļameita, Maltas Civilprocesa likums neparedzēja iespēju pieteikt tiesnesim noraidījumu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskatīja, ka tieši normatīvā

daļēji šādos gadījumos: 1) ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums; 2) ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu; 3) ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata ... lēmums par tiesvedības izbeigšanu pieņemts minētajā triju gadu termiņā, gan personai, kuras lietā šāds lēmums pieņemts pēc minētā triju gadu termiņa beigām. Civilprocesa likumā nav paredzēta