8. pants

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs

(sk. lietas materiālu 5. sēj. 89.-101. lp. un 6. sēj. 47.-59.

lp.). Minētie priekšlikumi neattiecās uz izskatāmajā lietā

apstrīdēto pamattiesību ierobežojumu.

Likums "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta

padomes vēlēšanu likumā" tika pieņemts 2004. gada 11.

novembrī un izsludināts 2004. gada 25. novembrī oficiālajā

izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 187.

Tādējādi Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotā

daļa ir izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī

noteiktajā kārtībā.

Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus par apstrīdēto

normu izsludināšanas kārtību. Arī Satversmes tiesai nerodas

šaubas par to, ka apstrīdētās normas ir izsludinātas un pieejamas

atbilstoši normatīvo tiesību aktu prasībām, kā arī ir pietiekami

skaidri formulētas.

19.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesību normai,

kas ierobežo personas pamattiesības, jābūt gan saprotamai, gan

paredzamai. Proti, tiesību normai jābūt formulētai pietiekami

precīzi un skaidri. Normai jābūt formulētai tā, lai ļautu

personām skaidri paredzēt noteikumu piemērošanas jomu un nozīmi

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta

sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 15.2. punktu).

Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotā daļa paredz

vēlēšanu tiesības aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām

personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, un

noteic, ka balsošana šīm personām tiek organizēta to atrašanās

vietā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturto

daļu balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja

vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju

sarakstā viņš ir reģistrēts. No apstrīdētajām normām ir iespējams

izsecināt kārtību, kādā tiek organizētas pašvaldības domes

vēlēšanas personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

apcietinājums. Tādējādi persona var izprast no apstrīdētajām

normām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt šo normu

piemērošanas sekas.

19.3. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētās

normas ir pretrunā ar labas likumdošanas principu, jo likumdevējs

neesot pārbaudījis to atbilstību Satversmei, ņemot vērā

Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos

paustās atziņas. Pēc Satversmes tiesas 2003. gada 5. marta

sprieduma lietā Nr. 2002-18-01 "Par Saeimas vēlēšanu likuma

2. panta 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 6.,

8. un 91. pantam" (turpmāk - Spriedums lietā Nr. 2002-18-01)

un Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2005. gada 6. oktobra sprieduma

lietā "Hirst (no. 2) v. The United Kingdom",

pieteikums Nr. 74025/01, (turpmāk - Spriedums lietā

"Hirst (no. 2) v. The United Kingdom")

pieņemšanas likumdevējs ar 2009. gada 26. februāra likumu

"Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" esot paredzējis

īpašu kārtību, kādā vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis

piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu

saistītu sodu, Saeimas vēlēšanās var piedalīties ieslodzījuma

vietā. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka likumdevējam bija

jāpārskata arī Pašvaldības domes vēlēšanu likums, paredzot

līdzīgu kārtību - bez ierobežojumiem - arī pašvaldību domju

vēlēšanās.

Spriedumā lietā Nr. 2002-18-01 tika vērtēti Saeimas vēlēšanu

tiesību ierobežojumi, neapskatot ierobežojumus attiecībā uz

pašvaldības domes vēlēšanām. Pašvaldības domes vēlēšanu

administrēšanu un organizēšanu veic konkrētās pašvaldības

vēlēšanu komisija, un tā ir atbildīga tikai par savas pašvaldības

domes vēlēšanām. Katras pašvaldības administratīvā teritorija

veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu, un minētā sprieduma

pieņemšanas brīdī Latvijā bija 552 pašvaldību vēlēšanu apgabali

(sk.: Centrālās vēlēšanu komisijas statistika, pieejama:

www.cvk.lv). Vēlētājam pašvaldības domes vēlēšanās ir

tiesības balsot tajā vēlēšanu apgabalā, kurā ir viņa reģistrētā

dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai pašvaldībā, kurā

viņam pieder nekustamais īpašums. Savukārt atbilstoši Saeimas

vēlēšanu likumam Latvija iedalāma piecos Saeimas vēlēšanu

apgabalos. Personai ir tiesības balsot jebkurā vēlēšanu apgabalā

un izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs.

Tādējādi Saeimas vēlēšanu un pašvaldības domju vēlēšanu norise un

organizēšana būtiski atšķiras. Līdz ar to Spriedumā lietā Nr.

2002-18-01 izdarītie secinājumi nevar tikt automātiski

attiecināti uz pamattiesību ierobežojumu, kas noteikts

Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotajā daļā.

Savukārt Spriedumā lietā "Hirst (no. 2) v. The United

Kingdom" tika vērtēts absolūts aizliegums notiesātajām

personām piedalīties parlamenta vēlēšanās.

Satversmes tiesa nekonstatē būtiskus likumdošanas procedūras

pārkāpumus ar apstrīdētajām normām noteiktā pamattiesību

ierobežojuma pieņemšanas procesā.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu likumu.