Meklē Latvijas likumos
Panti (19)
sūdzība, tiesnešu kolēģija rīcības sēdē izvērtē šīs sūdzības atbilstību kasācijas principam. Civilprocesa likums nosaka vairākus pamatus atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 464.1 panta ... stadijā civilprocesā ir pretrunā ar minēto Satversmes tiesas judikatūru. 3.2.2. Lai labāk izprastu tiesnešu kolēģijas kompetenci kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā, nepieciešams aplūkot arī Civilprocesa likuma
Valsts nodevas
kopā ar lietu nekavējoties nosūta Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. (3) Ja kasācijas sūdzību noteiktā termiņā iesniedz tieši Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam, termiņš nav uzskatāms ... Izteikt 338. pantu šādā redakcijā: "338. pants. Rīcības sēde (1) Par kasācijas tiesvedības ierosināšanu rīcības sēdē lemj tiesnešu kolēģija triju tiesnešu sastāvā. Kolēģijas sastāvs tiek noteikts
paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu
izprast un pilnvērtīgi īstenot Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumus. Tātad Civilprocesa likums skaidri noteica kārtību, kādā parādnieks aicināms uz tiesas sēdi, kā arī noteica viņa ... nepierādītiem. Tātad Civilprocesa likums ietver regulējumu, kuram jānodrošina tiesas lēmuma pamatotība. Tiesai, taisot nolēmumu, ir jāievēro Civilprocesa likuma noteikumi par tiesas pienākumu ietvert lēmumā atbilstošu pamatojumu
neprasa, lai visās lietās tiktu nodrošināta pārsūdzība
Satversmes tiesas kompetences robežas nosaka Satversmes tiesas likums, kas nepiešķir tiesai tiesības vērtēt citu valsts varas konstitucionālo institūciju rīcības politisko lietderību (sk. Satversmes tiesas 2005. gada ... spēkā tā sastādīšanas dienā" (sk. Augstākās tiesas 2008. gada 19. maija vēstuli lietas materiālu 1. sēj. 47. lpp.). Augstākās tiesas viedoklis tika uzklausīts Saeimas Juridiskajā komisijā
paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu tiesu
kategoriju lietām civilprocesa ietvaros katrā gadījumā tiktu paredzētas pārsūdzības iespējas augstākas instances tiesā, ja personai ir bijis nodrošināts pienācīgs tiesas process (sk. Satversmes tiesas 2008. gada ... punktu). Satversmes tiesas praksē iepriekš ir vērtēts Civilprocesa likuma regulējums par to, ka maksātnespējas lietā pieņemtais tiesas spriedums, ar kuru parādnieks pasludināts par maksātnespējīgu, nav pārsūdzams
jurisdikcijas tiesas noslodzes pieaugumu nevar pamatot vispārēju aizliegumu tiesā apstrīdēt šķīrējtiesas kompetenci. 20.2.2. Tiesas sēdē gan Saeimas pārstāve, gan vairākas pieaicinātās personas norādīja, ka Civilprocesa likuma ... robežas ir pārkāptas, atteikt izpildu raksta izsniegšanu. 20.2.3. Saeimas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka Civilprocesa likums lietas dalībniekiem piešķirot tiesības norādīt uz iespējamiem šķīrējtiesas procesa pārkāpumiem
).
procesa likumus". 17.Vērtējot Noteikumu Nr.17 atbilstību "neatliekamai vajadzībai", Satversmes tiesa nepiekrīt tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvja paustajam viedoklim, ka Satversmes tiesa neesot tiesīga pārbaudīt Noteikumu ... sesijas 6.sēdes 1923.gada 27.aprīlī stenogrammu, 218.lpp.). 1992.gadā Augstākās padomes sēdē, izskatot likumprojektu "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām", deputātiem bija
procesuālie likumi. Augstākās tiesas tiesneši, piemērojot Civilprocesa pamatnoteikumu normas, kurās regulēti tiesneša atstatīšanas un noraidījuma institūti, nodrošina to, lai tiesvedībā kasācijas instances tiesā civilprocesā tiktu nodrošinātas ... objektīvā tiesā. Pēc Satversmes tiesas sprieduma, kurā atzīts, ka Civilprocesa likums neparedz lietas dalībniekiem procesuālās tiesības pieteikt noraidījumu tiesnešiem, Augstākās tiesas tiesnešiem pieteiktie noraidījumi būtu jāatstāj
noteic, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek
rīcības brīvību, ir rīkojusies tiesiski" (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 7. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-120 6. punkts. Grām.: Latvijas Republikas Augstākās tiesas ... Tiesas stadijas uzdevums ir dot personai iespēju īstenot savas tiesības, ja valsts iestādē, personasprāt, tas nav bijis iespējams [sk.: Levits. E. Ģenerālklauzulas un iestādes (tiesas) rīcības
ir procesuālo tiesību norma. Ar lietas vešanu saistīto
samērīgs, tai ir tiesības vērst tiesas uzmanību uz nepieciešamību to samazināt. Civilprocesa likuma 44. panta piektā daļa paredz tiesas tiesības, nevis pienākumu noteikt mazāku atlīdzināmo izdevumu ... Civilprocesa likumā", saturiski bijis nemainīgs kopš Civilprocesa likuma pieņemšanas. Priekšlikums izteikt Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punktu jaunā redakcijā iekļauts likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā
ir attiecināms arī uz administratora tiesībām
apspriests (sk. lietas materiālu 2. sēj. 74.-75. lp.). Atbildīgās komisijas sēdē, kurā Maksātnespējas likums tika sagatavots otrreizējai caurlūkošanai, piedalījās deputāti, kā arī vairākas uzaicinātās personas ... bijis būtisks. Tādējādi likumdevējs tiesas kontroli jau ir paredzējis, proti, tiesa vērtē administratora rīcības tiesiskumu un pieļauto pārkāpumu raksturu, un tiesas pienākums atsevišķi vērtēt administratoram nosakāmās
lietas materiāliem, gan tiesas sēdē paustajiem viedokļiem var secināt, ka apstrīdētās normas grozīšanas mērķis bija novērst visas šaubas par tiesas objektivitāti. Minēto apliecina Tieslietu ministrijas ... protestos izteiktajiem argumentiem (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2011. gada 28. novembra vēstuli Nr. 10.1/3-2951 par grozījumiem Civilprocesa likuma 483. pantā; lietas materiālu 2. sēj
procesa stadijā, kurā tiesnešu kolēģija rīcības sēdē vērtē, vai kasācijas sūdzībā norādītie argumenti var būt par pamatu pārsūdzētā apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanai un vai tāpēc ... jebkādas pamatotas lietas dalībnieku šaubas par tiesas objektivitāti. 4.1.3. Iepriekš minētajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā paustās atziņas liecina, ka tiesas objektivitātes vērtējumā nozīme ir ne tikai
administratīvā soda uzlikšanu iesniedzējam tika nolasīts 2000.gada 20.aprīļa tiesas sēdē, par ko liecina šīs tiesas sēdes protokols. Pat pieņemot, ka šāds ieraksts būtu neprecīzs ... tiesas sēdē. Atzīstot, ka sešu mēnešu termiņa iztecējumam viņa lietā bija jābūt 2000.gada 21.oktobrim, viņš atgādina, ka šis datums bija sestdiena. Saskaņā ar Latvijas Civilprocesa likuma
tika papildināts ar septīto daļu šādā redakcijā:
Kriminālprocesa likumā ietverto personas pamattiesību aizsardzības mehānismu palīdzību. 12. Satversmes tiesa rīcības sēdē 2023. gada 14. martā pieņēma lēmumu uzdot Eiropas Savienības Tiesai vairākus jautājumus prejudiciāla ... augstāka juridiska spēka tiesību normai. Arī tiesas pieteikuma gadījumā lietas izlemšanai nozīmīgi ir konkrētās lietas apstākļi (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 11. oktobra sprieduma lietā
tiesas, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas) kapacitāti, kas nepieciešama vispārējās jurisdikcijas lietu izskatīšanas nodrošināšanai. Papildus uzsverams, ka būtisks ieguvums jaunas tiesas ... saistībā ar specializētās tiesas izveidi ietverts konceptuālā ziņojuma 1. pielikumā "Rīcības plāns ekonomisko lietu tiesas izveidei". Būtiskākie pasākumi, lai nodrošinātu jaunas tiesas izveidi: Līdz 2020.gada janvārim
paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu tiesu
taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs tiesas process ietver arī tiesības uz motivētu tiesas nolēmumu (sal.: Satversmes tiesas 2010. gada 17. maija sprieduma lietā ... atspoguļota apelācijas instances tiesas pievienošanās pirmās instances tiesas nolēmumā paustajiem secinājumiem. Tādējādi faktisko apstākļu izklāsta un motīvu daļas trūkums tiesas lēmumā nebūt nenozīmējot to, ka šis
decembra, kad viņš tika aizturēts, līdz 2003. gada 6. augustam, kad Augstākās tiesas Senāts noraidīja viņa kasācijas sūdzību) vai četrus gadus, deviņus mēnešus un divdesmit vienu ... šajā sakarā noorganizētu rīcības sēdi. Turklāt iesniedzējs sūdzas par to, ka lēmums par viņa turēšanas apcietinājumā turpināšanu, kas pieņemts tajā pašā tiesas sēdē un kas principā
atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību tiek pieņemts rīcības sēdes lēmums. Līdzīgs regulējums ir paredzēts arī civilprocesā. Proti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 464. panta pirmo daļu jautājumu ... sabiedrības šaubas par tiesas objektivitāti (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 14. maija sprieduma lietā Nr. 2012-13-01 13.2. punktu). Analizējot tiesas neitralitāti objektīvajā aspektā