Meklē Latvijas likumos
Likumi
Panti (30)
(1) Bankrota procedūras pamatmērķis ir gūt
arguments, ka akcionāri vispārīgā gadījumā nevarot lemt par uzņēmuma pāreju, neesot pamatots. Komerclikums ļaujot kredītiestādes statūtos ietvert tādu regulējumu, ka padome akcionāru vārdā apstiprina sevišķi svarīgus ... varēs īstenot, jo pastāv dažādi riski, kas var ietekmēt šo iespēju. Piemēram, Komerclikums paredz sabiedrības ar ierobežotu atbildību regulējumu, taču vienlaikus pieļauj, ka šī sabiedrība
Valde ir dalībnieku izveidota institūcija, kuras sastāvu un izveidošanas kārtību nosaka Augstskolas statūti un Komerclikums. Valdes darbību un kompetenci nosaka šis likums, Komerclikums, Augstskolas statūti un Augstskolas satversme.
11
Valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības)
valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" noteikumus, ja šis likums vai Komerclikums nenosaka citādi, un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai pārveido par tiešās pārvaldes iestādi vai nodibinājumu ... valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" noteikumus, ja šis likums vai Komerclikums nenosaka citādi, un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai pārveido par pašvaldības iestādi vai nodibinājumu
citi noteikumi, kas attiecināti uz komersantiem, minēti Komerclikuma B daļā). Ja Komerclikums orientēts uz komersantiem, termina komersants lietošana tajā ir pamatota. Katrā ziņā jau Komerclikuma sākumdaļā ... saistīta saimnieciskā darbība, ko peļņas gūšanas nolūkā veic komersants vai komercsabiedrība'. Ja Komerclikums regulē komercdarbību, nevis vispār uzņēmējdarbību, termina komercdarbība lietošana ir pamatota
darījumu caurspīdīgumu, uzņēmēju atbildību un tiesības, kā arī investoru tiesību aizsardzību regulē Komerclikums, Gada pārskatu likums, Finanšu instrumentu tirgus likums un Civillikuma normas. Kā uzrāda Doing ... regulē Civilprocesa likums, Administratīvā procesa likums, Administratīvā procesa pārkāpumu kodekss, Maksātnespējas likums, Komerclikums un citi normatīvie akti. Doing Business 2011.gadam līgumu izpildes jomā Latvija ir uzlabojusi
arī atturot no tādu lēmumu pieņemšanas, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt kredītiestādes darbību. Komerclikums paredzot sabiedrības valdes locekļa pienākumu veikt sabiedrības pārvaldes funkcijas. Ja attiecīgajai personai vienalga ... valdē ievēlēts vienīgi "skata pēc" un vadības funkciju pēc būtības nav veicis. Komerclikums nosakot, ka valdes locekļi sabiedrību vada kopīgi. Komisija norāda, ka kredītiestādē pieļaujama kompetenču
daļa paredz, ka "kredītiestādes dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, Komerclikums, Finanšu instrumentu tirgus likums un citi likumi, ievērojot tos noteikumus, kas ietverti šajā ... februārim Kredītiestāžu likums neregulēja jautājumus, kas saistīti ar kredītiestādes pamatkapitāla palielināšanu. 1.1. Komerclikums tika pieņemts 2000. gada 13. aprīlī un stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī
regulējums (1) Zemnieka un zvejnieka saimniecības (turpmāk - saimniecība) darbību regulē šis likums, Komerclikums un citi normatīvie akti, kas regulē sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbību. (2) Saimniecības ... darbībai Komerclikums un citi normatīvie akti, kas regulē sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbību, tiek piemēroti tiktāl, ciktāl šis likums nenosaka citādi
Nodokļu parādu dzēšana
paredzētajos gadījumos ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra reģistriem un, ja to paredz Komerclikums, iestājas kreditoru prasījumu tiesību noilgums. (2) Kapitalizētos nodokļu maksājumu pamatparādus, kā arī
Pensiju fonda pārvalde
Pensiju fonda pārvaldes institūciju izveidošanu un darbību regulē Komerclikums, ciktāl šis likums nenosaka citādi. (2) Pensiju fonds nodrošina, ka tā pārvaldes institūciju veido vismaz divi locekļi
(1) Kredītiestādes dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, Komerclikums, Finanšu instrumentu tirgus likums un citi likumi, ievērojot tos noteikumus, kas ietverti šajā likumā.
(2) Šā likuma noteikumi kredītiestādes darbības atjaunošanai un
Dzelzceļa pārvadājumu tiesiskais regulējums
šis likums, saskaņā ar šo likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, Civillikums, Komerclikums un citi likumi, kā arī starptautiskie līgumi, kuri ir saistoši Latvijas Republikai. (2) Jautājumus
pakalpojumiem u.c. 8 Valsts pārvaldes iekārtas likums, Dzelzceļa likums, Nacionālās drošības likums, Komerclikums, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums
).
visu biedru) lēmumu (Pilnsabiedrības līguma 3.5.punkts). Sabiedrības līgums neparedz sākotnējā kapitāla ieskaitīšanu. Komerclikums neparedz pamatkapitāla esamību, lai reģistrētu pilnsabiedrību. Šāda pamatkapitāla esamība nav izslēgta pilnsabiedrību veidošanas
jurisprudencē tiek sagaidīts tieši ekonomiski pārdomāts un pamatots ekonomisko strīdu risinājums. Piemēram, Komerclikums paredz tiesības celt prasību pret sabiedrības valdes locekli, ja tas ar savu darbību
Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu
nodokļu parādiem), bet arī fiskāls (iekasēt valsts budžetā sabiedrības nesamaksāto nodokļu summu). Komerclikums jau šobrīd paredzot, ka kreditori var prasīt valdes atbildību gadījumā, kad nav izdevies
);
īpašnieks. To, kādas tiesības un pienākumi ir kapitāla daļu juridiskajam īpašniekam, nosaka Komerclikums. Saskaņā ar Komerclikumu kapitāla daļas īpašnieku raksturo vairākas pazīmes, tajā skaitā: • pamatkapitāla apmaksa
paredzētajos gadījumos ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra reģistriem un, ja to paredz Komerclikums, iestājas kreditoru prasījumu tiesību noilgums."; izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Valsts ieņēmumu
veido 16 procentus no pamatkapitāla. 2002. gada 1. aprīlī stājās spēkā Komerclikums, saskaņā ar kuru tika mainīti balsošanas principi svarīgu lēmumu pieņemšanai. Likumā imperatīvi tika noteikts
pieņemšanai konkrētos gadījumos paredzētu lielāku minimāli nepieciešamo balsu skaitu nekā likumā noteiktais. Komerclikums tika pieņemts 2000. gada 13. aprīlī un stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī
transporta pakalpojumu likums, likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", Komerclikums, Satiksmes ministrijas normatīvie akti. 3.1. Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 4. panta pirmo daļu
noskaidrojamas, izmantojot sistēmisko interpretācijas metodi un Civilprocesa likuma vispārīgos noteikumus. Tas, ka Komerclikums tieši neparedz kredītiestādes padomes lēmuma pārsūdzēšanu, neatņemot prettiesiska padomes lēmuma pārsūdzēšanas iespēju. Pieteikuma
īpašā gadījumā pieņemta valdes lēmuma pārsūdzēšanu tiesā. Kapitālsabiedrības padomes lēmuma pārsūdzēšanu nedz Komerclikums, nedz arī Kredītiestāžu likums expressis verbis neparedz. Tāpēc pieteikumā izteikts viedoklis, ka apstrīdētā
sabiedrības pārvaldes institūciju savstarpējās attiecībās nekādos citos gadījumos kā vienīgi likumā paredzētajos. Komerclikums ar striktiem priekšnoteikumiem paredzot iespēju pārsūdzēt tikai vienas institūcijas - akcionāru sapulces - lēmumus. Vienā
paši var sevi pasargāt. Kredītiestādes valdes locekļu pienākumus un atbildību pamatā regulējot Komerclikums. Minētā likuma 169. panta pirmajā daļā noteiktais "krietna un rūpīga saimnieka" pienākums esot
tikai kopīgi un arī tās mantu pārvalda un ar to rīkojas kopīgi. Komerclikums neaizliedz valdes kompetences sadalīšanu starp tās locekļiem. Taču kompetences sadalīšana neatbrīvo valdes locekli
informēt par to, ka viņam nav iespējams pilnvērtīgi veikt savus pienākumus. Komerclikums paredzot valdes locekļu solidāru atbildību par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Tas nozīmējot
prettiesīgs" labojama par prettiesisks (kā to paredz latviešu valodas vārdnīcas). Tā kā Komerclikums ir atvērts, tajā vēlams izdarīt arī vairāku citu terminu formas un stilistiska rakstura
Amatniecības uzņēmums
Otrā daļa izslēgta ar 24.04.2008. likumu.) Amatniecības uzņēmuma darbību regulē šis likums, Komerclikums un citi normatīvie akti. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu
varētu tikt uzskatīta par Pieteikumu iesniedzējam vislabvēlīgāko tiesisko, bet ne faktisko situāciju. Komerclikums tieši neregulējot pakārtotās saistības un to izpildi. Tomēr tādā gadījumā, ja kredītiestāde tiek