Meklē Latvijas likumos

tika papildināts ar ceturto daļu šādā redakcijā:

Operatīvās darbības pasākumu slepenība samērojama ar Kriminālprocesa likuma 1. pantā noteikto kriminālprocesuālo mērķi - noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu ... šos materiālus pievienot krimināllietai. Minētos lūgumus šajā pašā pantā noteiktajā kārtībā izvērtē tiesa. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 234. panta pirmo daļu arī speciālās izmeklēšanas darbības

paredzēja, ka pirmstiesas izmeklēšanu pabeidz,

mērķu ziņā analogi ir arī pirmstiesas procesa un pirmstiesas izmeklēšanas posmi. Kriminālprocesa likums paredz divus pirmstiesas procesa posmus: izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Savukārt saskaņā ar Kriminālprocesa ... varētu apgalvot, ka personas, kas ieguva tiesības uz aizstāvību Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā, un personas, kas ieguvušas tiesības uz aizstāvību saskaņā ar Kriminālprocesa likumu

personu tiesības un brīvības visvairāk tiek ierobežotas tieši kriminālprocesā. Kriminālprocesa likums neparedzot tiesības pieņemt lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikumu tā iemesla dēļ ... pārsūdzams. Uz to norādot arī tas apstāklis, ka Kriminālprocesa likuma 63. nodaļā ir paredzēta kārtība, kādā spēkā stājies tiesas nolēmums, kura tiesiskums nav pārbaudīts kasācijas

apstrīdēto normu izslēgšana no KPK radītu situāciju, kas apgrūtinātu izskatīt lietas šādā kārtībā vispār. Un tas būtu vēl lielāks šķērslis taisnīguma principa realizācijai" (sk. Satversmes tiesas ... cilvēktiesību nodrošināšana. Arī kriminālprocesā turpinājās transformācija uz demokrātiskai tiesiskai valstij atbilstošām tiesībām. 2005. gada 21. aprīlī tika pieņemts Kriminālprocesa likums. Apstrīdētās normas nevar skatīt

uzliek valstij pozitīvu pienākumu, saskaņā ar kuru tai

tiesā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 27. pantu procesa virzītājs vada kriminālprocesu: organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā, pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību, pats ... personām, kas kā lietas dalībnieki piedalās tiesas sēdē. Līdz ar to Kriminālprocesa likums piešķir procesa virzītājam plašas un daudzveidīgas pilnvaras gan kriminālprocesā, gan procesā

Grāmatvedības un

soda izciešanas vai par nolēmuma grozīšanu, kuru tiesa izskata Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā. Likums stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī. Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 13.decembr

paredz:

piektā daļa paredz, ka "līdzekļi par noziedzīgi iegūtiem atzīstami Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā". Novēršanas likums ir vērsts uz kriminālprocesa mērķiem līdzīgu mērķu sasniegšanu. Viens ... likumu. Tā citastarp noteic, ka nereabilitējoša nolēmuma pamatā jābūt likumā noteiktajā kārtībā konstatētiem pierādījumiem, nevis pieņēmumiem. Nevainīguma prezumpcija liedz pret personu izturēties tā, it kā būtu

likumā noteiktajā kārtībā;"; izteikt 17.punktu šādā redakcijā: "17) ar ģenerālprokurora vai viņa pilnvarota prokurora starpniecību izmeklēšanas turpināšanai nodot citai izmeklēšanas iestādei uzsāktā kriminālprocesa materiālus ... izmeklēšanas turpināšanai pārņemt no citas izmeklēšanas iestādes Biroja kompetencei atbilstošā uzsāktā kriminālprocesa materiālus;". Likums stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu. Likums Saeimā pieņemts 2005.gada

Galīgā rīcība ar

izskatīšanas kārtībā, kāda bija noteikta līdz 2010.gada 31.decembrim. 28. Tiesnesis privātās apsūdzības kriminālprocesa uzsākšanai iesniegto sūdzību, par kuru līdz 2010.gada 31.decembrim nav pieņemts lēmums ... līdz 2010.gada 31.decembrim, izskatāmi un Eiropas apcietinājuma lēmumi pieņemami kārtībā, kāda bija spēkā līdz minētajam datumam." Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. Likums Saeimā pieņemts 2010.gada

valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja turpmāk juridiskā palīdzība nodrošināma Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā." Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 21.oktobr

noteic vienas no cilvēka pamattiesībām: "Ikvienam

pants, nebija stājies spēkā ne Administratīvā procesa likums, ne arī Kriminālprocesa likums. Taču normas pirmā teikuma saturs liecina par to, ka likumdevējs nav norādījis tikai ... teikums ir piemērojams vienīgi tad, ja citi likumi, piemēram, Kriminālprocesa likums vai Administratīvā procesa likums, neparedz atšķirīgu kārtību. Jautājums par prokurora atlaišanu no amata

mantas īpašniekam pamata kriminālprocesā ir tiesības iesniegt kasācijas sūdzību. Kriminālprocesa likums aizskartajam mantas īpašniekam paredzot atšķirīgu tiesību apjomu, kas esot atkarīgs ... noziedzīgi iegūtu mantu, un gadījumā, kad minētais jautājums tiek izlemts pamata kriminālprocesā, atrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Abus gadījumus vienojot vairāki kopīgi

kasācijas kārtībā pārbauda tikai tādā gadījumā, ja kasācijas sūdzībā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma pārkāpumu vai būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu. Kriminālprocesa likums minētajā laika ... oktobra līdz 2009. gada 1. jūlijam jautājumu par nolēmuma tiesiskuma pārbaudi kasācijas kārtībā izlēma Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja norīkots senators, lēmumi par atteikšanos pārbaudīt

instances tiesas regulējuma kopējā sistēmā kriminālprocesā. Kriminālprocesa likumā ir noteikta kārtība, kādā tiek izskatītas krimināllietas. Likums pieļauj krimināllietas izskatīšanu trijās tiesu instancēs, ieskaitot kasācijas ... būtiski pārkāptas kriminālprocesuālās tiesību normas. Kriminālprocesa likuma 574. un 575. pants noteic to, kas saprotams ar konkrētajiem likuma pārkāpumiem. Kriminālprocesa likuma 569. panta trešā

negarantē personai tiesības uz jebkura tai subjektīvi

zinājusi. Līdz ar to kriminālprocesā vispārējā kārtībā pierādāmi visi nozīmīgie fakti, izņemot tos, kurus likums īpaši atzīst par patiesiem bez pierādīšanas nepieciešamības. Kriminālprocesa likuma ... pantā. Civilprocesa likums neparedz, ka administratīvā pārkāpuma procesā konstatētiem faktiem būtu iepriekš noteikts (prejudiciāls) spēks. Taču apstākli, ka persona administratīvā kārtībā ir atzīta par vainīgu

Lēmums par

saīsinātā procesa kārtībā, tiek pabeigts tajā kriminālprocesa izskatīšanas kārtībā, kāda bija noteikta līdz 2018. gada 31. augustam." Likums stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī. Likums

kuru ir stājies spēkā tiesas lēmums, kas pieņemts Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā. Likums stājas spēkā 2025. gada 10. jūnijā. Likums Saeimā pieņemts

), tai skaitā precīzāk un skaidrāk formulējot

novērtēšana (sk.: Kalnmeiers Ē. VI nodaļa Protests apelācijas kārtībā. Grām.: Kūtris G. (zin. Red.) Rokasgrāmata prokuroriem kriminālprocesā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 210. lpp.). Apsūdzētais ... novēršanai. Tādējādi Kriminālprocesa likums paredz apsūdzētajam iespēju novērst apelācijas sūdzībā trūkumus, kuru dēļ tā neatbilst likuma prasībām. 16.6.2. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 561. panta pirmās

Kriminālprocesa likuma 63. nodaļā paredzētā spēkā stājušos nolēmumu izskatīšana no jauna nav attiecināma uz vispārējo kārtību, kādā pārsūdzami nolēmumi kriminālprocesā. Turklāt demokrātiskā tiesiskā valstī ... aizstāvēt savas aizskartās tiesības vispārējā kārtībā, atkāpes no koleģialitātes principa ir pamatojamas tikai ar būtiskiem apsvērumiem. 13.5. Kriminālprocesa likuma 447. panta ceturtajā daļā noteikts

Sprieduma, lēmuma un prokurora priekšraksta nodošana izpildei

iestādes) konta numuru un rekvizītus; 9) informāciju par cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā, kas nav pabeigts; 10) informāciju par to, ka nolēmums nodots izpildei vienlaikus ... iegūtiem līdzekļiem, izpilda Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā noteiktajā kārtībā. (13) Ja šis likums paredz termiņu nolēmuma labprātīgai izpildei, to nosūta izpildei pēc

Sprieduma, lēmuma

iestādes) konta numuru un rekvizītus; 9) informāciju par cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā, kas nav pabeigts; 10) informāciju par to, ka nolēmums nodots izpildei vienlaikus ... nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt, izpildāms Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. (13) Ja šis likums paredz termiņu nolēmuma labprātīgai izpildei, to nosūta izpildei pēc

neprasa, lai visās lietās tiktu nodrošināta pārsūdzība

pirmkārt, jaunais likums attiecas uz tiesu instanci, kurā jaunā likuma spēkā stāšanās brīdī process vēl nav uzsākts, vai, otrkārt, jaunais likums attiecas uz vēl neuzsāktu instanci ... kura ir pieteicējs administratīvajā procesā. Kriminālprocesa likums, CPL un APL šīm personām paredzot tiesības uz lietas izskatīšanu kasācijas kārtībā. Līdz ar to neesot pamata apstrīdētajā

).

visas šīs normas. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka, piemēram, arī Administratīvā procesa likums nav izsmeļošs un tajā nav apkopotas visas administratīvo procesu tiesā regulējošās tiesību normas ... likumi" nav saprotami tikai šauri gramatiski kā, piemēram, Kriminālprocesa likums, Civilprocesa likums vai Administratīvā procesa likums. Ar "tiesu iekārtas un procesa likumiem" ir saprotamas visas

nodokļiem un nodevām 10 2. Kredītiestāžu likums 6 3. Civilprocesa likums 5 4. Kriminālprocesa likums 4 5. Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 4 6. Krimināllikums ... aizsardzības likums 3 10. Pievienotās vērtības nodokļa likums 3 11. Valsts probācijas dienesta likums 3 12. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss 3 13. Mikrouzņēmumu nodokļa likums

paredz, ka gadījumā, ja procesa dalībnieks neprot

tiesājamā pienākums, bet ir viņa tiesība, tādēļ par atteikšanos liecināt likums neparedz viņam atbildību. 211. Kriminālprocesa kodeksā nav ietverta norma par pienākumu palīdzēt apcietinātajam ārvalstu ... sistēma, kura noteikta likumā "Par tiesu varu". Savukārt Kriminālprocesa kodesā tiek regulēta pārsūdzības tiesību īstenošanas kārtība. 217. Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 433.pantu tiesājamais, attaisnotais

aptverot nodarbinātību valsts dienestā, tostarp

šā panta 3. punkts mūsdienās esot kļuvis plašāks, jo 2005. gada Kriminālprocesa likums salīdzinājumā ar iepriekš spēkā bijušo Latvijas Kriminālprocesa kodeksu esot piešķīris tiesības ... noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesai jānoskaidro: 1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību; 2) vai likums ir izsludināts un publiski

tiesu varu" 2. panta otro daļu). Kriminālprocesa likumā ir noteikta kārtība, kādā tiek izskatītas krimināllietas, un paredzēta to izskatīšana trijās tiesu instancēs, ieskaitot kasācijas instanci ... īpaši kriminālprocesā, ir būtiska loma tiesību sistēmas attīstīšanā, tiesību normu piemērošanas un interpretācijas vienotības, kā arī personas pamattiesību aizsardzības nodrošināšanā. 12.3. Kriminālprocesa likums

Civillietas

tiek paredzēts likumprojektā "Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums" (VSS-972/41 14.§,23.10.2014). Proti, likumprojekta 5.panta ceturtā daļa paredz, ka gadījumos ... citu kriminālprocesā iesaistīto personu tiesības un likumiskās intereses (cietušais, liecinieks u.tml.), privātpersonai ir tiesības celt prasību par tāda kaitējuma atlīdzināšanu, kas nodarīts kriminālprocesā izmeklēšanas

noteic, ka dalībvalstis nodrošina, lai pēc kompetentas

saistīts ar krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Kriminālprocesa likums jau šobrīd paredz trešās personas tiesības uz zaudējumu atlīdzību. Proti, Kriminālprocesa likuma 360. panta otrā daļa paredz ... bija šīs mantas labticīga ieguvēja vai labticīga ķīlas ņēmēja, ir tiesības civilprocesa kārtībā iesniegt prasību par zaudējuma atlīdzināšanu, tai skaitā pret apsūdzēto vai notiesāto personu. Likumdevējs

kāda ir aizturēto personu turēšanas kārtība. 10.1. Aizturēto personu turēšanas kārtības likums pirmām kārtām nosaka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu aizturēto personu (turpmāk arī - aizturētais) turēšanas ... šā likuma 267. panta pirmo daļu aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā aizturēta uz laiku līdz 48 stundām, ja pastāv aizturēšanas nosacījumi. Papildus tam Kriminālprocesa