Meklē Latvijas likumos

paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu

Maksātnespējas procesa lietas, tostarp fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas, atbilstoši Civilprocesa likuma 251. panta 11. punktam ir tādas kategorijas lietas, ko tiesa izskata sevišķās tiesāšanas kārtībā ... intereses, bet objektīva nepieciešamība pēc tā, lai tiesa pieņemtu nolēmumu lietā, kurā nav strīda par tiesībām (sk.: Civilprocesa likuma komentāri. II daļa. Torgāns

Piemēram: - lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (no 2013. gada 1. jūlija - Jelgavas tiesa (šobrīd Zemgales rajona tiesa)); - lietās par rūpnieciskā ... tiesas kompetencē būtu nododamas šādas civilprocesuālā kārtībā izskatāmas lietas: 1) lietas par dalībnieku (akcionāru) savstarpējiem strīdiem, tajā skaitā lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu

neprasa, lai visās lietās tiktu nodrošināta pārsūdzība

neparedzot personām tiesības pieprasīt lietas pārskatīšanu kasācijas instances tiesā, ja valsts jau nodrošinājusi tiesības uz lietas izskatīšanu apelācijas instances tiesā. Šīs lietas kontekstā būtu jāvērtē ... lietas sagatavošana iztiesāšanai administratīvajai tiesai aizņem daudz vairāk laika nekā vispārējās jurisdikcijas tiesai. Tas izskaidrojams ar to, ka tiesa civilprocesā lietas skata saskaņā ar sacīkstes principu

būtiskas tiesības, tieši personai būtisko tiesību aizsardzībai ir piešķirama priekšroka. Pie tam izskatāmās lietas faktiskie apstākļi dod pamatu apšaubīt argumentu, ka spēkā esošais šķīrējtiesas procesa kontroles ... iesniedzēja vērsās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, apstrīdot 2011. gada 20. decembra vienošanās spēkā esamību. Pēc tam, kad rajona tiesa atteicās pieņemt Pieteikuma iesniedzējas prasības pieteikumu

Valsts nodevas

septīto daļu šādā redakcijā: "(7) Ja likums noteic, ka administratīvo lietu kā pirmās instances tiesa izskata nevis Administratīvā rajona tiesa, bet gan Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās ... tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa nav izspriedusi kādu prasījumu, apelācijas instances tiesa var nosūtīt lietu pirmās instances tiesai papildsprieduma taisīšanai. Lietas izskatīšanu apelācijas instances tiesā

nosaka tādu rīcības modeli, kas vienlaikus gan

personu situācija, kuras atrodas apstākļos, kas ir vienādi un salīdzināmi ar tiesas izskatāmās lietas apstākļiem. Analoģiski gadījumiem, kad ar konstitucionālo sūdzību apstrīdētā norma attiecas uz plašu ... Tādējādi informācijas par dzīvojamās telpas īres līgumiem pieejamība citā publiski ticamā reģistrā izskatāmās lietas ietvaros nav uzskatāma par saudzējošāku pamattiesību ierobežošanas līdzekli. Līdz

noteic: "Ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un

apgalvojumam, ka tādā gadījumā "pirmās instances tiesā taisnīguma principu ievērot nav obligāti". Civilprocesa likums tiesnesim noteic pienākumu atstatīties no lietas izskatīšanas, ja pastāv kāds no 19.panta ... standartiem- pie tiem pieder spēja objektīvi novērtēt savu esošo vai šķietamo ieinteresētību izskatāmās lietas iznākumā, tādēļ šī īpatnība vienlaikus uzskatāma par tādu, kas tiesnesim jo vairāk

);

Līdz ar to tiesvedība lietā ir turpināma. 12. Turpinot tiesvedību, jāvērtē, vai izskatāmās lietas apstākļos ar apstrīdēto normu noteiktais pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams, proti, Satversmes tiesai ... likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību; 2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 3) vai likums ir pietiekami skaidri

kārtību, kura atšķiras no šā paša jautājuma regulējuma civillietās un administratīvajās lietās. Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi, ka starp dažādiem tiesvedības procesiem ir objektīvas atšķirības, tomēr, salīdzinot ... principa. Lielākoties vienpersoniski tiek izskatītas lietas pēc būtības pirmās instances tiesā, kā arī izlemti atsevišķi procesuālie jautājumi. Gan Satversme, gan likums "Par tiesu varu" paredz ikviena

(1) Bankrota procedūras pamatmērķis ir gūt

argumenti par apstrīdēto normu neatbilstību Komerclikumam vai Civillikumam netiks izvērtēti. Izskatāmās lietas ietvaros Satversmes tiesa vērtēs tikai apstrīdēto normu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām, proti ... uzņēmuma pārejai (59.2 panta ceturtā daļa) (sk. lietas materiālu 3. sēj. 74. lpp.). Skaidrojot Satversmes 90. pantu, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka personas tiesības zināt savas

noteic, ka dalībvalstis nodrošina, lai pēc kompetentas

palīdz to sasniegt (sk. Tieslietu ministrijas viedokli lietas materiālu 1. sēj. 108. lp. un Ģenerālprokuratūras viedokli lietas materiālu 1. sēj. 111. lpp.). Mantas atdošanas vispārīgais regulējums ... tiesību normu piemērošanā izskatāmās lietas pamatā esošajā kriminālprocesā norāda arī pieaicinātā persona G. Kūtris (sk. lietas materiālu 3. sēj. 109. lp.). Satversmes tiesa ir atzinusi

"neprasa Ministru kabinetam iesniegt attiecīgo likumu

pilnvarotais pārstāvis Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš papildus norādīja, ka pieteikuma iesniedzējs izskatāmās lietas ietvaros neesot apstrīdējis speciālajos likumos ietvertos ierobežojumus, bet gan tikai grozījumus ... notikusi apzināta sadarbība ar Valsts drošības komiteju. Bet tikai 10 pārbaudes lietās tiesa nospriedusi, ka sadarbības fakts ar VDK ir atzīts. 61 pārbaudes lieta ir izbeigta

tika papildināts ar septīto daļu šādā redakcijā:

Eiropas Savienības Tiesa 2024. gada 4. oktobrī pasludināja spriedumu apvienotajās lietās C‑767/22, C‑49/23 un C‑161/23 "1Dream u. c.". Satversmes tiesa 2024. gada ... lietas izlemšanai nozīmīgi ir konkrētās lietas apstākļi (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017‑30‑01 10. punktu). Tādējādi Satversmes tiesa vispirms

paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu,

ietekmēts valsts budžets. Dalītā īpašuma izbeigšanas veicināšanu izskatāmās lietas kontekstā nevar uzskatīt par alternatīvu līdzekli, jo tā tiešā veidā neattiecas uz tiesību uz zemi aprobežojumu. Turklāt ... izmaiņas tiesiskajā regulējumā, Satversmes tiesa lietā Nr. 2010-22-01 secināja, ka likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

, saskaņā ar kuru tā dalībvalstis atzīst ikviena cilvēka

sociālo tiesību jomā, ir jāatbilst Satversmes normām un principiem. Līdz ar to izskatāmās lietas ietvaros ir jāpārbauda: 1) vai likumdevējs, izmantojot savu rīcības brīvību, ir rīkojies ... lietā Nr. 2000-08-0109 izdarītajiem secinājumiem (sk. lietas materiālu 1. sējuma 45. - 64. lpp.). Satversmes tiesa jau iepriekš vērsusi Saeimas uzmanību uz to, ka būtisku

ir attiecināms arī uz tiesu izpildītāju tiesībām

maksā piedzinējs vai arī tie tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem. 18. Izskatāmās lietas ietvaros ir būtiski nošķirt CPL 567. panta ceturtajā daļā lietoto jēdzienu "apmērs ... daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: 1) atzīt Civilprocesa likuma 567. panta trešo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

Daina Ose -, vadoties no izskatāmās lietas faktiskajiem apstākļiem, norāda, ka privāto tiesību juridiskā persona ir izmantojusi savas tiesības vērsties tiesā un iesniegusi prasību par nodarīto zaudējumu ... lēmumu rezultātā. Atšķirībā no citiem procesiem tiesā, civilprocesā procesuālo darbību realizācija, tajā skaitā iespēja vērsties vai nevērsties ar prasību tiesā, prasības priekšmeta, pamata un prasījuma noteikšana

noteic, ka "likumīgā spēkā stājies tiesas

saistītām amatpersonām. Ievērojot tiesas spriešanas uzdevumu - atrast patiesu un taisnīgu lietas risinājumu -, tiesnesis izskatāmās lietas ietvaros novērtē konkrētos apstākļus. Tulkojot un piemērojot likumu, viņš drīkst vadīties ... principu un ierobežoja tiesnešu (tiesas) neatkarību. 3. "Taisnīga tiesa" kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process nozīmē taisnīgu lietas izskatīšanu, proti, katrā konkrētā gadījumā tiesai jāievēro taisnīguma

liecina izskatāmās lietas materiāli, Pieteikuma iesniedzēja bijusi atbildētāja divos tiesvedības procesos Latvijas šķīrējtiesā. Pirmajā tiesvedības procesā Latvijas šķīrējtiesa pieņēma spriedumu, ar kuru citastarp atzina, ka Pieteikuma ... stenogrammu lietas materiālu 5. sēj. 83. un 151. lpp.). Satversmes tiesa jau 2005. gada 17. janvāra spriedumā lietā Nr. 2004-10-01 norādīja, ka Civilprocesa likumā

tiesai iniciēt lietas ir pretrunā ar tiesas spriešanas funkciju" (lietas materiālu 2. sēj. 45. lpp.). Līdzīgu viedokli vairākkārt paudusi arī pati Augstākā tiesa, norādot, ka protestus ... vēstuli Nr. 10.1/3-2951 par grozījumiem Civilprocesa likuma 483. pantā; lietas materiālu 2. sēj. 34.-35.lpp.). Augstākā tiesa pati rosināja izdarīt grozījumus apstrīdētajā normā

līdzekļiem. Civilprocesa likums paredzot sabalansētas iespējas abām pusēm, aktīvi izmantojot savas procesuālās tiesības, sniegt argumentus par sprieduma izpildīšanu nekavējoties. Līdz Senāta judikatūras maiņai Civilprocesa likuma ... risināmas nevis ar likuma grozījumiem, bet gan diskusijās par judikatūras maiņu. Izskatāmās lietas ietvaros būtu pārbaudāms, vai Senāta veiktā judikatūras maiņa bija pamatota un satversmīga. Pieteikuma

uzliek valstij pozitīvu pienākumu, saskaņā ar kuru tai

arī spriedumā lietā Nr. 2010‑60‑01 risinātās situācijas bija atšķirīgas no izskatāmās lietas apstākļiem un neskāra jautājumu par personas rīcībā esošo tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu ... gada 24. septembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 82. lpp.). Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim

tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra sprieduma ... iesniedzējas izskatāmās lietas pamatā esošajā situācijā atzīts, ka par apelācijas sūdzību samaksātā valsts nodeva personai nav atmaksājama, jo konkrētā tiesiskā situācija neatbilst nevienam Civilprocesa likuma

pirmajā daļā noteiktais regulējums. Kopš 2005. gada 1. oktobra, kad Kriminālprocesa likums stājās spēkā, Augstākās tiesas Senātā jau esot izveidojusies zināma prakse attiecībā ... lietas izskatīšana divās instancēs atzīstama par pietiekamu tiesas pieejamības nodrošināšanu. Satversmes 92. panta pirmais teikums neliedzot noteikt, kādas lietas un ar kādiem nosacījumiem izskatāmas kasācijas kārtībā