Meklē Latvijas likumos

iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā 51.pantā un citur likumā noteikto tiesību realizēšanai dot rīkojumu likuma subjektam apturēt darījumu vai noteikta veida debeta ... apjomu, ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Darba likuma piemērošanas robežas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā nav precīzi noteiktas un praksē rada piemērošanas

redakcijā, kas stājās spēkā 1922. gada 7.

gada 20. martā ierakstīta politisko partiju reģistrā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja pēc tās dibināšanas 2017. gadā nevarēja nonākt Partiju finansēšanas likuma 7.1 panta pirmās daļas ... februāra grozījumiem Partiju finansēšanas likumā, kuri stājās spēkā 2022. gada 1. novembrī, apstrīdētā norma izteikta jaunā redakcijā. Proti, saskaņā ar Partiju finansēšanas likuma 7.1 panta pirmās

tiesnesim jāizlemj ātri - 15 dienu laikā (sk. Politisko partiju likuma 45.1 panta pirmo un otro daļu). Turklāt, likuma 45.1 panta trešā daļa noteic, ka gadījumā ... līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā (sk. Politisko partiju likuma 45.2 panta otro daļu). Šāds likums tika pieņemts tieši, lai vērstos pret tām politiskajām partijām

balsu, ievēlamo deputātu skaits ir vienmērīgi sadalīts starp vēlēšanu apgabaliem un visu politisko partiju un vēlēšanu kandidātu iespējas ir vienlīdzīgas. Latvijā katram vēlētājam ir viena balss ... arī to politisko spēku iekļūšanu parlamentā, kuriem ir neliels elektorāta atbalsts. Pastāvot proporcionālajai vēlēšanu sistēmai bez procentu barjeras, parlamentā iekļūst liels skaits politisko partiju. Daudzas

Likuma mērķis

Šis likums reglamentē politisko organizāciju (partiju) un to apvienību [turpmāk — politiskās organizācijas (partijas)] finansēšanas noteikumus. (2) Šā likuma mērķis ir nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības

atzina par spēkā neesošu Neatkarības deklarācijas

sesijas ceturtās sēdes 2007. gada 1. februārī stenogrammu). Līdz ar to Konstitucionālais likums ir spēkā esošs konstitucionāla ranga akts. 61. Vērtējot Neatkarības deklarāciju un Konstitucionālo likumu ... Republikas tiesībsarga 2007. gada 28. marta viedokli par likumprojektu "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" // http://www.vcb.lv/index.php?open=viedoklis&this=280307.282]. Augstākās padomes vēlēšanās piedalījās ne tikai Latvijas Republikas

Likuma spēkā stāšanās.

būtība, kas ir virzīta uz tautas līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanā un likuma mērķis ir neatbilstošs projekta saturam. Tā, likumprojekta 2.panta 2.daļā, ir paredzēts ... tiesības ir noteikti likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Minētā likuma 4.pants nosaka - Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas pilsētas domes

"neprasa Ministru kabinetam iesniegt attiecīgo likumu

likumā, Valsts kontroles likumā, likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", likumā "Par valsts noslēpumu", Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, Prokuratūras likumā, Valsts drošības iestāžu likumā un citos likumos ... tiesībām uz noteikta tiesiskā statusa iegūšanu (Pilsonības likums, Repatriācijas likums), tiesībām veikt kādu citu darbību [piem., Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums], turklāt noteikti arī citi ierobežojumi

ietver arī preses brīvību un pie informācijas

2011.gadā Pasta likums paredzēja, ka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi ir iekļauti UPP sarakstā, taču vienlaikus atbilstoši likuma pārejas noteikumiem uz tiem pat līdz šim ... Kopējais atbalsta apmērs 161 miljons eiro.122 2016.gadā pieņemts likums, ar kuru bija paredzēts atcelt politisko partiju preses un arodbiedrību publisko finansējumu, un novirzīt atbalstu "tīriem

neietver aizliegumu nodarbināt valsts svētku dienās

deputāts Juris Dalbiņš savu priekšlikumu atsauca, bet politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" frakcijas priekšlikumu Saeima, izskatot Atlīdzības likuma projektu otrajā lasījumā, 2009. gada 1. decembra sēdē ... izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un citu Atlīdzības likumā noteiktu izdevumu segšana. Lai noskaidrotu, vai Atlīdzības likumā paredzēto sociālo garantiju, piemaksu un citu labumu piešķiršana dienesta

pieprasot nodrošināt iespēju augstākai iestādei

otrā daļa, likums "Par pašvaldībām", Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums. Likuma "Par pašvaldībām ... domes un novada domes vēlēšanu likuma 29. panta pirmajai daļai vēlētājam ir tiesības izdarīt izvēli starp vairākiem politisko organizāciju (partiju) sarakstiem un izraudzītā saraksta ietvaros izdarīt

novēršanas un apkarošanas biroja likumu (turpmāk - Biroja likums). Likums stājās spēkā 2002. gada 1. maijā. Likuma mērķis ir noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - Birojs ... kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi. Šā likuma 5. panta trešajā daļā ietvertas

[sk. ECT spriedumu lietā Verein gegen

normā. Labums, ko šis ierobežojums sniedz sabiedrībai, esot lielāks nekā politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un ar tām nesaistītajām personām noteiktais ierobežojums. Izraudzītais risinājums esot iespējami ... neatkarīgi no deputātu kandidātu vai trešo personu ietekmes. Apstrīdētā norma mazinot no politisko partiju iespēju un izdevumu lieluma atkarīgu aģitācijas materiālu ietekmi uz vēlētāju izvēli vēlēšanu

statusu un darbības principus nosaka 1996.gada 5.decembrī pieņemtais likums "Par Valsts cilvēktiesību biroju". Saskaņā ar likuma 1.pantu Valsts cilvēktiesību birojs (turpmāk - VCTB) ir patstāvīga valsts ... pieejami materiāli par feminisma kustību un par tādu sieviešu organizāciju, kustību, politisko partiju un apvienību darbību, kas saistīta ar stereotipu maiņu. Pamatā visi sabiedrības masu saziņas

Analizējot Azartspēļu un izložu likuma normu attīstību laikā, secināms, ka azartspēļu nozare vēsturiski ir bijusi viens no instrumentiem politisko partiju aktivitātēm, kas vienmēr ir radījis zināmu ... mainījusies. Pirms šobrīd spēkā esošā Azartspēļu un izložu likuma spēkā bija 1994. gada 16. jūnija likums "Par izlozēm un azartspēlēm", kas paredzēja, ka katra pašvaldība

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu (turpmāk - Biroja likums), kas stājās spēkā 2002. gada 1. maijā. Likuma mērķis ir noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk ... kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi. Šā likuma 5. panta trešajā daļā ietvertas

Finanšu izlūkošanas dienesta juridiskais statuss

pieredzi vadošā amatā; 4) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam; 5) nepiedalās politisko partiju vai to apvienību darbībā; 6) kurai ... radīts būtisks kaitējums valstij vai personai; 2) piedalās politisko partiju vai to apvienību darbībā; 3) nav ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos

nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu. Atbilstoši Komerclikuma 1. panta otrajai daļai komercdarbības mērķis esot peļņas gūšana. Tādēļ komersantam vajagot būt spējīgam ilgtermiņā plānot savu naudas plūsmu ... reliģiskajai organizācijai, bet saskaņā ar Politisko partiju likumu - politiskajai partijai. Turklāt Civilprocesa likums paredz tiesības arī ārvalstīs reģistrētām juridiskajām personām likumā noteiktajā kārtībā vērsties tiesā

tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi. 3.2. Satversmes tiesa 2006.gada 11.aprīļa spriedumā lietā ... kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi. Līdz ar to biroja darbinieki un amatpersonas

saturu Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkts ir arī sistēmiski saistīts ar citām tiesību normām Saeimas vēlēšanu likumā. Saeimas vēlēšanu likuma 13. panta trešās daļas ... Centrālo vēlēšanu komisiju lielākoties veido Saeimā jau pārstāvēto politisko partiju izvirzītie kandidāti. Saeimas vēlēšanu likuma 13.1 panta pirmā daļa noteic, ka komisijas lēmumu par kandidāta svītrošanu

ietver valsts pienākumu sniegt personai sociālo

personām būtu piekļuve vēlēšanām, nevalstisko organizāciju fonda iniciatīvas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un politisko partiju iniciatīvas informācijas pieejamības nodrošināšanai. 17.2.1. Minimālo ienākumu slieksnis un attiecīgi garantēto minimālo ... zaudējušas savu spēku. Vēlreiz jāuzsver, ka atbilstoši Sociālās palīdzības likuma 32. pantam sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām, lai nodrošinātu tām ienākumus

nepieprasot tiešo demokrātiju. Tāpat tas nenosakot, kāds

likumdevējs pieņēma Grozījumus Tautas nobalsošanas likumā, tostarp apstrīdēto regulējumu. Pirmkārt, Tautas nobalsošanas likumā ietvertajam jaunajam regulējumam vajagot novērst šā likuma nepilnības un izveidot skaidru un saprotamu ... politisko partiju kampaņu īstenošanai (sk. lietas materiālu 4. sēj. 102. - 103., 134. -136. lpp.). Satversmes tiesa norāda, ka saskaņā ar Tautas nobalsošanas likuma 23. panta otro

Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu

kopējais parāds veidojot apmēram 0,3 procentus no visu komercreģistra un politisko partiju reģistra subjektu kopējā parāda. Kapitālsabiedrības valdes loceklis atrodoties atšķirīgos apstākļos arī salīdzinājumā ... nodokļu maksājumus. Apstrīdētajām normām esot preventīvs raksturs. Valdes loceklis, apzinoties savu atbildību likumā noteikto pienākumu nepildīšanas gadījumā, rīkošoties atbildīgāk. Turklāt apstrīdētajās normās paredzētā procedūra nodrošinot valdes

noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka

praksē. Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, kas saskaņā ar saistībām, ko Latvija uzņēmusies (likuma "Par 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju ... PSRS prezidenta M. Gorbačova ar lūgumu ieviest tiešo prezidenta pārvaldi" ( V. Blūzma. Politisko partiju veidošanās Latvijā pirmsākumi.//V. Blūzma u. c. Latvijas valsts atjaunošana

valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta pirmās daļas 16. punktu J. Žīdens ieņem valsts amatpersonas amatu; 1.4. saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu publisku ... kabineta noteikumiem un rīkojumiem; 1.4.2. amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja minētā panta četrpadsmitajā daļā nav noteikts citādi

amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta pirmās daļas 16. punktā minētā valsts amatpersona - publiskas personas iestādes vadītājs, un uz viņu attiecas likuma 7. panta piektajā daļā ... kabineta noteikumiem un rīkojumiem; 1.3.2. amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja šā panta četrpadsmitajā daļā nav noteikts citādi

turpmāk - likums) 4.panta 2.3 daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu; 1.3. saskaņā ar likuma 7.panta ... politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā; 1.3.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu, kā arī dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi

likuma izpildi; 1.6.2. pārraudzīt saskaņā ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma 9. panta otro daļu izdoto normatīvo aktu izpildi; 1.6.3. saskaņā ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma ... personas veikt ierakstus partijas biedru reģistrā, nodrošināt partijas lietvedības un darbības atbilstību Politisko partiju likumam; 1.11.4. pārstāvēt partijas intereses; 1.11.5. pieņemt darbā darbiniekus; 1.11.6. apstiprināt partijas

amatu. Saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu likuma 4. panta 2.3 daļā minētā amatpersona papildus likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas ... amatpersonas amatu tikai ar: 1.9.1. amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja šā panta septītajā daļā nav noteikts citādi

likums) 4. panta 2.3 daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu; 1.2. saskaņā ar likuma ... Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem; 1.2.2. amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā; 1.2.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo