Meklē Latvijas likumos

Grozījumi Maksātnespējas likumā" izsludināšanu pieejama: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40426988&mode=mk&date=2017-12-05. Informācija par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" izsludināšanu pieejama: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40426987&mode=mk&date=2017-10-31. 26 Likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā", reģ ... 1093/Lp12, pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/webAll?SearchView&Query=([NumberTxt]=1093)&SearchMax=0&SearchOrder=4. Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", reģ. Nr. 1092/Lp12, pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/webAll?SearchView&Query=([NumberTxt]=1092)&SearchMax=0&SearchOrder=4. 27 Informācija par likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" izsludināšanu pieejama

); kasācijas sūdzībā nav norādes uz materiālo

panta attīstību. Līdz 2016. gada 13. jūlijam, kad spēkā stājās Civilprocesa likuma grozījumi, ar kuriem Civilprocesa 464.1 panta otrās daļas 1. un 2. punkts tika izteikti ... iznākums ir pareizs, tiesību normām atbilstošs. Pēc 2016. gada 9. jūnija likuma "Grozījumi Civilprocesa likumā" spēkā stāšanās prasība tiesnešu kolēģijai pārbaudīt pārsūdzētajā spriedumā ietvertā lietas iznākuma

ir procesuālo tiesību norma. Ar lietas vešanu saistīto

sistēmas efektivitātes nodrošināšana - netiek sasniegts. 16.2. Kā izriet no lietas materiāliem, grozījumi Civilprocesa likuma 44. pantā tika izdarīti pēc tieslietu ministra priekšlikuma, jo atlīdzināmie izdevumi ... līdz grozījumiem, kas tika izdarīti ar 2012. gada 29. novembra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", saturiski bijis nemainīgs kopš Civilprocesa likuma pieņemšanas. Priekšlikums izteikt Civilprocesa likuma

paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu

lietas izskatīšanas gaitā nenozīmē, ka tie jāattiecina uz strīdiem par tiesībām" (sk.: Civilprocesa likuma komentāri. II daļa. Torgāns K. (zin. red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra ... materiālu 12. lpp.). Ar Saeimā 2015. gada 12. februārī pieņemto likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 2015. gada 1. martā, Civilprocesa likuma 363.27 panta ceturtā

neparedz pietiekamas iespējas sprieduma

sprieduma taisīšanas laikā, 2008. gada 22. maijā, Saeimā tika pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, izsakot tā 434. pantu jaunā redakcijā. 17.1. Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās ... tomēr nepastāv apsvērumi, kas nosaka nepieciešamību turpināt tiesvedību. Saeimas pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā citastarp noteic, ka 434. panta jaunā redakcija par kārtību, kādā stājas likumīgā spēkā

nodošanu izskatīšanai kasācijas kārtībā. Saeima 2008. gada 22. maijā pieņēma likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", ar kuru citstarp tika grozīts Civilprocesa likuma 57. nodaļā ietvertais tiesiskais regulējums ... kasācijas tiesvedības ierosināšanu civillietā. Ar 2014. gada 30. oktobra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" un 2015. gada 12. februāra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" Civilprocesa likuma 464. panta

likuma spēkā stāšanās vairākkārt mainījies. Šīs lietas kontekstā ir būtiski vairāki grozījumi. 8.1. 2007. gada 1. martā stājās spēkā 2006. gada 14. decembra likums "Grozījumi Civilprocesa ... gada 1. marta, kad stājās spēkā 2009. gada 5. februāra likums "Grozījumi Civilprocesa likumā", Civilprocesa likuma 141. panta pirmā daļa bija spēkā jaunā redakcijā un paredzēja

panta pirmās daļas vēsturisko attīstību. Ar 2008. gada 22. maija likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" Civilprocesa likums tika papildināts ar 464.1 pantu, paredzot, ka tiesnešu kolēģijai

jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā." Savukārt saskaņā ar 2014. gada 11. septembra likuma "Grozījumi Civilprocesa likumā" 9. pantu ... Civilprocesa likuma tiek izslēgta 61., 62., 63., 64. un 65. nodaļa, proti, arī nodaļa, kurā ietverta apstrīdētā norma. Atbilstoši 2014. gada 11. septembra likuma "Grozījumi Civilprocesa

nodošanu izskatīšanai kasācijas kārtībā. Saeima 2008. gada 22. maijā pieņēma likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", ar kuru citstarp tika grozīts Civilprocesa likuma 57. nodaļā ietvertais tiesiskais regulējums ... kasācijas tiesvedības ierosināšanu civillietā. Ar 2012. gada 15. marta likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 2012. gada 1. aprīlī, Civilprocesa likuma 464. pants tika papildināts

);

Saeima 2016. gada 9. jūnijā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, citstarp papildinot likuma 464.1 pantu ar apstrīdēto normu. Likums "Grozījumi Civilprocesa likumā" stājās spēkā tā paša gada

vienīgi tad, ja konstatējami kādi attaisnojoši apstākļi, kuru dēļ termiņš nokavēts. Tāpat likumā ir paredzēti arī materiāltiesiski termiņi, kas atšķirībā no procesuālajiem termiņiem tiek noteikti pašu ... pušu izlīguma noslēgšanu pēc iespējas agrākā tiesvedības procesa stadijā (sk. likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 1078/Lp 11) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un Augstākās tiesas Senāta

noteic: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un

ierobežojuma piemērošanas veidu. Līdz 2008. gada 25. jūnijam, kad stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likuma 458. pantā, attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju un citām par trūcīgām atzītām personām ... tika konstatēts, Saeima 2008. gada 22. maijā pieņēma likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 2008. gada 25. jūnijā. Civilprocesa likuma 458. panta ceturtā daļa tika

aizsardzības likumā"), Juridiskajai komisijai (atbildīgā komisija par likumprojektu "Patentu likums", likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā") un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā komisija par likumprojektu

Civillietas

gada 31. martā stājās spēkā Ministru kabineta virzītā likumu pakotne (likums "Grozījumi Civilprocesa likumā"; likums "Grozījumi likumā "Par policiju"; likums "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā"; likums ... Bāriņtiesu likumā"), kā arī 2014.gada 3.aprīlī stājās spēkā likums "Grozījumi Krimināllikumā", kuri paredz no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām iespēju pēc savas iniciatīvas civilprocesa ietvaros

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, iespējamie grozījumi speciālajos likumos jāskatās kopsakarā ar Civilprocesa likumu, izvērtējot arī nepieciešamību veikt grozījumu Civilprocesa likumā. Problēma: Tiesību normas, kas regulē intelektuālā

juridiskās personas statusu piešķir mantojumam.

biedrība ir tiesīga vērsties tiesā arī nolūkā izmantot tai Biedrību un nodibinājumu likuma 10. panta otrajā daļā noteiktās tiesības aizstāvēt savu biedru, tostarp fizisko personu, tiesības ... gada 3. decembrim, kad stājās spēkā 2015. gada 29. oktobra likums "Grozījumi Civilprocesa likumā", biedrības uz Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 5. punkta pamata bija

paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu

gada 26. jūlijā un stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī. Minētā likuma 62. panta pirmajā daļā kā priekšnoteikums juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai tika paredzēta ... divu minimālo mēnešalgu apmērā. Savukārt ar 2010. gada 30. septembra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" tas tika papildināts ar 46.1 nodaļu "Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas", ietverot

gada 1. martam, kad stājās spēkā 2009. gada 5. februāra likums "Grozījumi Civilprocesa likumā", Civilprocesa likuma 141. panta pirmā daļa paredzēja iespēju iesniegt blakus sūdzību ... apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Grozījumi šajā normā esot saistīti ar grozījumiem Civilprocesa likuma 140. panta piektajā daļā, atbilstoši kuriem prasības nodrošinājuma atcelšanu

izsniegtās atļaujas veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu anulēšana. Grozījumi Autortiesību likumā - - - - - A3. Darbības rezultāts: Izvērtēts un uzlabots Civilprocesa likuma regulējums attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību ... regulējums, paredzot atbildētāja negodīgi iegūtās peļņas piedziņu kā civiltiesiskās aizsardzības līdzekli. - Grozījumi Civilprocesa likumā - - - - A4.Darbības rezultāts: Izvērtēts un uzlabots regulējums Augu šķirņu aizsardzības likumā, nosakot

prasība nav celta. 1.2. Ar Saeimas 2006. gada 7. septembra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 2006. gada 11. oktobrī, tika ieviestas būtiskas izmaiņas ... Minēto kārtību saglabāja arī Saeimas 2006. gada 14. decembrī pieņemtais likums "Grozījumi Civilprocesa likumā", ar kuru CPL 141. panta pirmā daļa atkal tika izteikta jaunā redakcijā

, pieļauj tikai tādu likumdevēja iejaukšanos tiesas

daļu. Pēc mūsu ieskata, šīs normas adresāts un piemērotājs Civilprocesa likuma 44. panta ceturto un piekto daļu to redakcijas un novietojuma dēļ nevar uztvert kā pārejas ... akta iedalījuma vienībā - pārejas noteikumos. Arī 2012. gada 29. novembra likums "Grozījumi Civilprocesa likumā" paredzēja Civilprocesa likuma papildināšanu ar jauniem pārejas noteikumiem, taču neviens no tiem

Pirmsreorganizācijas

izšķir Latvijas tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma normām par piekritību." 28. Pārejas noteikumos: izslēgt 63. punktā vārdus un skaitli "grozījumi šā likuma 347. panta trešajā daļā

Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) - 2012. gada 21. jūnijā pieņēma likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 2012. gada 1. jūlijā. Ar minēto likumu citastarp tika ... blakus sūdzību apgabaltiesa izskata 15 dienu laikā." Saeima norāda, ka grozījumi Civilprocesa likuma 363.28 panta devītajā daļā novērš visus pieteikumā minētos trūkumus, jo atļauj administratoram pārsūdzēt

).

norādes arī uz spēkā esošā likuma reto piemērošanu un likumā nenoregulētajiem jautājumiem, kas neļaujot īstenot Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma 1.panta trešo daļu. Anotācijā arī ... tikai uz tāda "atsevišķa likuma" pamata, kuru likumdevējs pieņem izņēmuma gadījumos. Īpašuma atsavināšana ne vien uz likuma pamata, bet "uz atsevišķa likuma pamata" zināmā mērā

brīdim varētu tikt aizskartas, un kad nepieciešams novērst iespējamu būtisku kaitējumu, atbilstoši Civilprocesa likuma 137. panta otrajai daļai var piemērot pagaidu aizsardzību. Pagaidu aizsardzību iespējams piemērot ... aizsardzību līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim (sk. likumprojekta Nr. 599/Lp13 "Grozījumi Civilprocesa likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju). Pieejams: saeima.lv). Saskaņā ar Civilprocesa likuma

, kurš noteic: "Šā likuma regulētajos jautājumos

apstrīdēto normu noteiktā ierobežojuma vērsties tiesā apjomu pietiekami samazina spēkā esošais civilprocesa un citu tiesību nozaru regulējums. Tādēļ apstrīdētās normas ir samērīgas ar to mērķi ... tiesa vērš Saeimas uzmanību uz to, ka otrajā lasījumā pieņemtajā likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā" (http: // www.saeima.lv / bi8 / lasa?dd=LP0968_2) joprojām nav paredzēta izpildu raksta

sistēmas izveidi saistītu normatīvo aktu projektus: 12.1. līdz 2014.gada 31.decembrim likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" un likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā"; 12.2. līdz 2015.gada 15.maijam Ministru kabineta noteikumu

paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu,

saistība nebija izpildāma (sk. likumprojektu reģistra datubāzē informāciju par likumprojektu Nr. 843/Lp13 "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu ... servitūta izlietotājam nav pienākuma maksāt atlīdzību kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam, tomēr tādi likuma noteikumi, kas dod kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam tiesības saņemt atlīdzību par servitūta lietošanu

tiesību normā ietvertais valsts nodevas atmaksāšanas gadījumu uzskaitījums esot izsmeļošs. Piemēram, atbilstoši Civilprocesa likuma 37. panta pirmās daļas 3. punktam samaksātā valsts nodeva esot atmaksājama pilnīgi ... gadu termiņu apstrīdētajā normā likumdevējs esot noteicis ar Grozījumiem. No likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 1078/Lp 11) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) esot secināms, ka apstrīdētā