Meklē Latvijas likumos

noteic: "Ikvienam ir tiesības, nosakot civilo

jāsalīdzina Civilprocesa likumā noteiktā kārtība, kādā stājas spēkā apelācijas instances tiesas spriedums, ar šajā pašā likumā noteikto kārtību, kādā stājas spēkā pirmās instances tiesas spriedums ... gadījumus, kad sprieduma pārsūdzēšanu augstākas instances tiesā likums neparedz. No Civilprocesa likuma izriet, ka pirmās instances tiesas spriedums civilprocesā stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis

paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu

atbilstoši Civilprocesa likuma 251. panta 11. punktam ir tādas kategorijas lietas, ko tiesa izskata sevišķās tiesāšanas kārtībā. Satversmes tiesas praksē jau iepriekš ir vērtēts Civilprocesa likuma ... likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 2015. gada 1. martā, Civilprocesa likuma 363.27 panta ceturtā daļa tika izteikta šādā redakcijā: "Tiesas spriedums fiziskās personas maksātnespējas

paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu tiesu

taisnīgu tiesu neparedz ikvienas lietas pārsūdzību un izskatīšanu augstākā instancē. 11. Civilprocesa likums noteic, kādā kārtībā un kādā tiesu instancē izšķirami pušu strīdi. Tajā regulēta lietu ... punktu). Satversmes tiesas praksē iepriekš ir vērtēts Civilprocesa likuma regulējums par to, ka maksātnespējas lietā pieņemtais tiesas spriedums, ar kuru parādnieks pasludināts par maksātnespējīgu, nav pārsūdzams

tiesai būtu pareizi jāpiemēro likums", norādīja uz Civilprocesa likuma 536. panta pirmās daļas 1. punktu. Savukārt Resort Management pārstāvis minēja Civilprocesa likuma 536. panta pirmās daļas ... pārkāptas, atteikt izpildu raksta izsniegšanu. 20.2.3. Saeimas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka Civilprocesa likums lietas dalībniekiem piešķirot tiesības norādīt uz iespējamiem šķīrējtiesas procesa pārkāpumiem, tostarp

noteic, ka pārdošanu izsolē veic kārtībā, kāda šajā

kurā tiek nodrošināts pušu līdztiesības un sacīkstes princips. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības likums ierobežo gadījumus, kādos pieļaujama patērētāja nebrīdināšana par līguma izbeigšanu, paredzot, ka atsevišķos gadījumos ... norādījuši arī uz citiem Civilprocesa likumā ietvertiem instrumentiem, kas būtu uzskatāmi par parādnieka tiesību aizsardzības garantijām. Pirmkārt, persona varot lūgt Civilprocesa likuma 483. pantā minētās amatpersonas

).

jāpārliecinās, vai šī atsavināšana notiek pret taisnīgu atlīdzību. 1992.gada Atsavināšanas likums paredzēja, ka atsevišķs likums par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu tiek pieņemts tad, ja valsts ... apgalvojums, ka Apstrīdētais likums salīdzinājumā ar 1992. gada Atsavināšanas likumu būtiski nemaina un nepasliktina Pieteikuma iesniedzēju tiesisko stāvokli. 23.2.1.1992. gada Atsavināšanas likums

tiesas spriedums ir pārsūdzēts kasācijas kārtībā un Augstākajā tiesā ir saņemta kasācijas sūdzība, tiesnešu kolēģija rīcības sēdē izvērtē šīs sūdzības atbilstību kasācijas principam. Civilprocesa likums nosaka ... pirmās daļas vēsturisko attīstību. Ar 2008. gada 22. maija likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" Civilprocesa likums tika papildināts ar 464.1 pantu, paredzot, ka tiesnešu kolēģijai ir tiesības

noteic: "Ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un

sastāva likumību saistībā ar Civilprocesa likuma 19.pantu, uzdevums ir gluži citāds, nekā izlemjot noraidījumu, jo ir pieejams pirmās instances taisītais spriedums, kas ievērojami palīdz izsekot tiesneša ... likuma 30.- 32.pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Civilprocesa likuma 21.panta trešo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā

reitinga uzlabošanai Latvijā līgumu izpildes jomu regulē Civilprocesa likums, Administratīvā procesa likums, Administratīvā procesa pārkāpumu kodekss, Maksātnespējas likums, Komerclikums un citi normatīvie akti. Doing Business 2011.gadam ... Doing Business rādītājos 2011.gadam. 2010.gada 1.novembrī stājies spēkā jaunais Maksātnespējas likums, kas ir plašāks un vienlīdz labvēlīgs visiem komersantiem neatkarīgi no to juridiskā statusa. Prognozējams

būt arī tādas situācijas, kad šķīrējtiesas spriedums ir atzīstams vai izpildāms kādā ārvalstī. Tāpat Civilprocesa likums nenoteic, kas notiek ar šķīrējtiesas spriedumu tad, ja vispārējās jurisdikcijas

normatīvajos aktos un tās tiek piemērotas attiecībā uz IPR pārkāpumiem iekšzemē (piemēram, Civilprocesa likums), tomēr IPR direktīvā paredzētie instrumenti nav tikuši savlaicīgi attiecināti arī uz pārkāpumiem ... piemēro tos tiesību aktus, kas ir spēkā dalībvalstī.22 Jānorāda, ka minētais spriedums attiecas uz Padomes 2003.gada 22.jūlija Regulas (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību

nenosaka, kādā termiņā šādi pieteikumi tiesai ir jāizskata, to paredz Civilprocesa likums. Analizējot Civilprocesa likuma normas, Tiesībsargs secina, ka apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā streika uzsākšana ... dienām, jo tiesai pieteikums jāizskata 10 dienu laikā un tās spriedums ir galīgs. Tiesībsargs uzskata, ka sabiedrības ieguvums no apstrīdētās normas ir nozīmīgs, jo netiekot pieļauts

paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu

pamattiesības uz brīvu pieeju tiesai. Nedz Maksātnespējas likums, nedz ne arī Civilprocesa likums neparedz Depozīta apmēra samazināšanu vai arī personas atbrīvošanu no tā iemaksas ... pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Maksātnespējas likuma 62. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 363.2 panta otrās daļas normas par maksātnespējas procesa depozīta iemaksu, ciktāl tās

tiesas 2010. gada 30. marta spriedumā lietā Nr. 2009-85-01 (turpmāk - spriedums lietā Nr. 2009-85-01) un 2010. gada 4.oktobra spriedumā lietā ... pieteikuma par prasības nodrošinājuma atcelšanu izlemšana ir aplūkojama nevis izolēti, bet gan Civilprocesa likuma sistēmas ietvaros, kas paredz prasītāja tiesības lūgt nodrošināt prasību tikai

noteic: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un

grozījumi Civilprocesa likuma 458. pantā, attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju un citām par trūcīgām atzītām personām, kurām nebija līdzekļu drošības naudas samaksai un kuras neietilpa Civilprocesa likuma ... Saeima 2008. gada 22. maijā pieņēma likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 2008. gada 25. jūnijā. Civilprocesa likuma 458. panta ceturtā daļa tika papildināta

pamats lietu izbeigt. Civilprocesa likuma 394. panta otrā daļa noteic, ka tiesas spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams. Tātad tas nozīmē, ka apstrīdētās normas ... devēja pieteikumu par streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu. Šo kārtību detalizēti regulē Civilprocesa likums, kura 251. panta 13.punkts paredz, ka lietas par streika pieteikuma atzīšanu

);

apstrīdētā norma noteic, ka mantiska rakstura strīdos, ja tā daļa, par kuru spriedums tiek pārsūdzēts kasācijas instancē, ir mazāka par 2000 euro, tiesnešu kolēģija var atteikties ... kritērija piemērošanu, izlemjot jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu mantiska rakstura strīdos. Tādējādi Civilprocesa likuma 464.1 panta otrā un trešā daļa noteic kritērijus, kurus tiesnešu kolēģijai

izlemšanas sakarā tiesai saglabājoties rīcības brīvība. Atbilstoši Senāta praksei tiesības noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties, esot izņēmums no likumā noteiktās vispārējās kārtības, ka spriedumi izpildāmi pēc ... nevarot sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumīgās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Civilprocesa likums paredzot sabalansētas iespējas abām pusēm, aktīvi izmantojot savas procesuālās tiesības, sniegt argumentus

neparedz pietiekamas iespējas sprieduma

iesniedzēji norāda, ka pārsūdzības neiespējamība neesot tieši noteikta Civilprocesa likuma 464. pantā, bet drīzāk izriet no Civilprocesa likumā ietvertā tiesiskā regulējuma kopumā. No konstitucionālajām sūdzībām izriet ... judikatūras veidošanā. Sprieduma taisīšanas laikā, 2008.gada 22.maijā, Civilprocesa likuma 464. pants izteikts jaunā redakcijā, kā arī likums papildināts ar 464.1 pantu. Taču šā sprieduma ietvaros

noteic, ka arī tiesas priekšsēdētājs un

juridiskā palīdzība ietver arī advokāta pakalpojumus vai citas tādas personas pakalpojumus, kurai likums devis tiesības pārstāvēt puses tiesā. Ja netiktu izveidota visaptveroša civillietās sniedzamās juridiskās palīdzības ... Civilprocesa likuma 82. panta piekto daļu un 453. panta otro daļu par neatbilstošu Satversmes 92. pantam un spēkā neesošu no 2003. gada 1. janvāra. Spriedums

panta pirmās daļas 2. punktam tiesa pēc darbinieka lūguma var noteikt, ka spriedums par darba samaksas un vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu ... atgūšanu vairs nav nozīmes, un tas nenodrošinātu lietā iesaistīto personu tiesību aizsardzību. Civilprocesa likums neparedz procesuālu mehānismu, kas darba strīdos samazinātu darba devēja risku

esot nepieciešama, lai vairotu komersantu uzticību šķīrējtiesām. Tiesai esot jāpārliecinās, vai šķīrējtiesas spriedums ir taisīts, pamatojoties uz spēkā esošu šķīrējtiesas līgumu, un vai šķīrējtiesa, lemdama ... jautājums būtu vērtējams kopsakarā ar puses iebildumiem pret šķīrējtiesas līguma spēkā esamību. Civilprocesa likums neregulējot to, kas notiek ar šķīrējtiesas spriedumu, ja sakarā ar to netiek

darba devēja pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu. Šo procesuālo kārtību detalizēti regulē Civilprocesa likums, kura 251. panta 13. punkts paredz, ka lietas par streika vai streika pieteikuma ... Civilprocesa likuma 392. panta pirmo daļu pieteikumu izskata 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Šā likuma 394. panta otrajā daļā noteikts, ka tiesas spriedums

ir procesuālo tiesību norma. Ar lietas vešanu saistīto

tiesas kolēģijas 2013. gada 11. februāra spriedumu lietā Nr. C25047312). 18.2.4. Civilprocesa likums noteic kārtību, kādā tiesa pēc puses lūguma var atlikt sprieduma izpildi vai sadalīt ... Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunkta (2012. gada 29. novembra likuma redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam. Spriedums ir galīgs

viens no pasākumiem, kas kalpo civilprocesa efektivitātes nodrošināšanai un praksē pastāvošo problēmu novēršanai. Līdz grozījumu izdarīšanai Civilprocesa likumā paredzētā iespēja iesniegt blakus sūdzību bieži esot izmantota ... pārskatīšanas modelis, ko var izmantot prasītājs, esot blakus sūdzība. Saeima secina, ka Civilprocesa likums garantē pušu līdztiesību prasības nodrošināšanas jautājumā. Likumdevēja izvēle par labu atšķirīgiem

tikai tādu šķīrējtiesas procesu, kurā ir ievērots taisnīgums un objektivitāte. Latvijā šķīrējtiesas spriedums neesot pārsūdzams, un, lai tas tiktu izpildīts piespiedu kārtā, nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas ... līguma oriģināls un pārbaudīts, vai puses brīvi paudušas gribu šādu līgumu slēgt. Civilprocesa likums pieļaujot tādu situāciju, ka šķīrējtiesa taisot spriedumus, kas tikai formāli atbilstot likuma

paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu tiesu

nevar kalpot par pamatu tā iekļaušanai Kodeksā, jo administratīvo pārkāpumu procesā un civilprocesā tiesa vērtē atšķirīgas tiesiskās attiecības. 16.1.3. Turklāt jāņem vērā tas, ka administratīvo pārkāpumu ... Ģenerālprokuratūras 2017. gada 10. janvāra vēstuli "Par priekšlikumiem likumprojekta "Administratīvo pārkāpumu procesa likums" (Nr. 16/Lp12) otrajam lasījumam"). Satversmes tiesa jau atzinusi, ka tiesiskas valsts principa būtiska

oktobra spriedums lietā "Daineliené v. Lithuania", kā arī 2005. gada 15. jūlija spriedums lietā "Mežnarić v. Croatia". Šajos nolēmumos ietvertās atziņas, manuprāt, ir būtiskas un bija ... dēls/meita, bet gan brālis/māsa vai brāļadēls/brāļameita, Maltas Civilprocesa likums neparedzēja iespēju pieteikt tiesnesim noraidījumu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskatīja, ka tieši normatīvā

nosaka tādu rīcības modeli, kas vienlaikus gan

dzīvokļa īpašnieka maiņa var notikt uz dažādiem tiesiskiem pamatiem (likums, tiesisks darījums, tiesas spriedums). Ja īpašnieka maiņa notiek uz tiesiskā darījuma pamata, arī tad situācijas ... Civilprocesa likuma 615. panta pirmo daļu. Proti, prasītāja kā kreditore izlietoja savas tiesības paturēt nekustamo īpašumu par piespiedu izsoles sākumcenu. Piespiedu izsole ir Civilprocesa likumā regulētā

civilprasība nav izskatīta tāpēc, ka krimināllieta izbeigta vai taisīts attaisnojošs spriedums, ir tiesība to pieteikt civilprocesa kārtībā." C. Eiropas Padomes Ministru komitejas rezolūcijas 1975.gada 14.marta Eiropas ... Šie panti nosaka sekojošo: 2.panta 1.daļa "Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums