Meklē Latvijas likumos

tika papildināts ar septīto daļu šādā redakcijā:

personas vainu. Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā daļa pati par sevi atbilst Satversmei, ja vien tiek piemērota pareizi. Kriminālprocesa likuma 125. panta trešajā daļā ... tikt izmantots kā pierādījums par personas vainu kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 125. panta pirmās daļas 7. punktu

), tai skaitā precīzāk un skaidrāk formulējot

punktu). Kriminālprocesa likuma 530. panta pirmajā daļā noteikts, ka saīsinātais spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas un rezolutīvās daļas. Saskaņā ar šā likuma 527. panta ... sūdzību, Kriminālprocesa likumā ir paredzēta iespēja papildināt sākotnējo argumentāciju. Līdz ar to tiesību uz aizstāvību īstenošanu apelācijas instances tiesā sekmē arī Kriminālprocesa likumā noteiktais

tika papildināts ar ceturto daļu šādā redakcijā:

pieejamības informācija vai valsts noslēpuma objekts, kuru kā pierādījumu kriminālprocesā drīkst izmantot tikai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nodrošinot operatīvās darbības pasākumu īstenošanas un tajos ... saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 127. panta trešo daļu pierādīšanā izmantojami izņēmuma gadījumos, ja operatīvās darbības gaitā iegūtās ziņas iespējams pārbaudīt Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā

paredzēja, ka pirmstiesas izmeklēšanu pabeidz,

aizstāvību Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā, un personas, kas ieguvušas tiesības uz aizstāvību saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, atrodas atšķirīgos apstākļos. Tiesības, kas likumā garantētas personām ... krimināllietās, kas ir ierosinātas līdz Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās dienai, gan tajos kriminālprocesos, kas ir uzsākti saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, pirmstiesas procesa termiņš tiek

savu rīcību. Koleģialitātes principa mērķis ir vispusīga attiecīgajā lietā būtisko tiesību jautājumu apsvēršana, tos apspriežot un rodot atbilstošu tiesisku risinājumu. Šis mērķis tiek sasniegts, koleģiāli izvērtējot ... jautājumi. Gan Satversme, gan likums "Par tiesu varu" paredz ikviena tiesneša neatkarības un objektivitātes garantijas. Ja lietu izskata Satversmē un likumā "Par tiesu varu" noteiktajā kārtībā

noteic, ka dalībvalstis nodrošina, lai pēc kompetentas

punktu), notiek saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 358. pantu. Savukārt noziedzīgi iegūtas mantas atdošana īpašniekam vai likumīgajam valdītājam regulēta Kriminālprocesa likuma 357. un 360. pantā ... sēj. 111. lpp.). Mantas atdošanas vispārīgais regulējums noteikts Kriminālprocesa likuma 357. pantā, savukārt atsevišķi šā likuma 360. pantā ir regulēta mantas atdošana tādā gadījumā

kriminālprocesā. Kriminālprocesa likumā ir noteikta kārtība, kādā tiek izskatītas krimināllietas. Likums pieļauj krimināllietas izskatīšanu trijās tiesu instancēs, ieskaitot kasācijas instanci. Pirmajā instancē tiek vērtēti ... instancēs (izņemot lietas, kurās pirmās instances tiesa apstiprinājusi vienošanos). Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 442. panta trešo daļu tiesvedība kasācijas instances tiesā - Augstākajā tiesā - noslēdz tiesvedību

aizskartajam mantas īpašniekam pamata kriminālprocesā ir tiesības iesniegt kasācijas sūdzību. Kriminālprocesa likums aizskartajam mantas īpašniekam paredzot atšķirīgu tiesību apjomu, kas esot atkarīgs ... noziedzīgi iegūtu mantu varētu tikt pieņemts netaisnīgs nolēmums. Tāpat, ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 59. nodaļu, neesot pamata vēl vairāk paātrināt mantisko jautājumu risināšanu kriminālprocesā

aptverot nodarbinātību valsts dienestā, tostarp

punkts mūsdienās esot kļuvis plašāks, jo 2005. gada Kriminālprocesa likums salīdzinājumā ar iepriekš spēkā bijušo Latvijas Kriminālprocesa kodeksu esot piešķīris tiesības izbeigt kriminālprocesu arī ... Kriminālprocesa likumā lietoto terminoloģiju (sk. likumprojekta Nr. 898/Lp12 "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" sākotnējās ietekmes novērtējumu (anotāciju). Pieejams: saeima.lv). Priekšlikums izteikt likuma "Par tiesu varu

Civillietas

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums, kura mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu ... faktisko rīcību. Turpmāka rīcība: - Būs atkarīga no tā, vai tiks pieņemts likums "Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums" un no tā ieviešanas

noteic, ka par zvērinātu advokātu profesionālās

tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi. Tātad Advokatūras likums ļauj advokātiem reklamēt savus pakalpojumus. Arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 2010. gada 23. marta ... likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos tiesību aktos paredzēto kārtību; 2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo tiesību aktu prasībām; 3) vai likums

).

likumi" nav saprotami tikai šauri gramatiski kā, piemēram, Kriminālprocesa likums, Civilprocesa likums vai Administratīvā procesa likums. Ar "tiesu iekārtas un procesa likumiem" ir saprotamas visas ... procesuālās normas ietvertas gan Civillikumā un Darba likumā, gan Prokuratūras likumā un Latvijas Republikas advokatūras likumā (sk.: Civilprocesa likuma komentāri. Papildinātais izdevums. Prof. K.Torgāna

civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi (sk. likuma "Par tiesu varu" 2. panta otro daļu). Kriminālprocesa likumā ir noteikta kārtība, kādā tiek izskatītas krimināllietas ... Kriminālprocesa likums ir instruments, ar kura palīdzību tiek noregulētas krimināltiesiskās attiecības. Kriminālprocesa likuma 1. pantā nostiprināts šā likuma mērķis, proti, noteikt tādu kriminālprocesa

negarantē personai tiesības uz jebkura tai subjektīvi

prezumpcijai par viņa vainu iespējamā kriminālprocesā par vardarbību pret bērnu. Šīs Pieteikuma iesniedzēja bažas balstītas uz Kriminālprocesa likuma 125. panta pirmās daļas 3. punktā ... Kriminālprocesa likuma 124. panta pirmo daļu pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti. Savukārt likuma

paredz:

abos gadījumos atzinusi kredītiestāžu rīcību par atbilstošu likuma prasībām. Saskaņā ar Novēršanas likuma 45. pantu viena no šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām ir FKTK ... jautājumu, FKTK norāda, ka "likumā nav speciālu normu likuma subjekta - kredītiestādes - nepamatota vai ļaunprātīga lēmuma pārsūdzēšanai, tomēr personai ir tiesības Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā vērsties Kontroles

atbalsta saņēmēju puses. Šādi pārkāpumi ir konstatējami tikai izmeklēšanas gaitā, izmantojot Kriminālprocesa likumā noteiktās darbības, kas nav Komisijas kompetencē. Komisijas ieskatā šobrīd nav iespējams sniegt ... elektroenerģijas iepirkuma cenām", pamatojoties uz likuma "Par 1925. gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu" (turpmāk - Ministru kabineta iekārtas likums) 14.panta pirmās daļas 3.punktu. Pētījuma

iesniegtajā likumprojektā Nr. 736 "DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likums" (turpmāk - DNS likuma projekts) ar DNS likumu, kas tika pieņemts 2004. gada 17. jūnijā ... Minētā ekspertīze tiek veikta, pamatojoties uz Latvijas Kriminālprocesa kodeksa normām" (mans izcēlums). Tālāk anotācijā skaidri definēts likuma mērķis: "Lai varētu efektīvi izmantot bioloģiskajās ekspertīzēs

likuma projekta anotācijā norādīto. Tam pievienojās arī Ministru kabineta un Tieslietu ministrijas pārstāvji. Savukārt A. Lieljuksis tiesas sēdē uzsvēra, ka DNS likuma mērķis ir interpretējams plašāk ... likuma mērķis tiktu sasniegts tikai daļēji, proti, iespējami lielāks skaits DNS profilu netiktu izmantots citu noziedzīgu nodarījumu atklāšanai. Līdz ar to, ievērojot DNS likuma mērķi

negarantē, ka ikviena tiesību aizskāruma gadījumā

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp nonāvēšanu, kā arī pieņēmis Kriminālprocesa likumu, kura mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu ... likumdevējs, ieviešot Direktīvu, ir pieņēmis Kompensācijas likumu. Tā mērķis ir nodrošināt fiziskajai personai, kura Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo, tiesības saņemt valsts

noteic vienas no cilvēka pamattiesībām: "Ikvienam

Kriminālprocesa likums vai Administratīvā procesa likums, neparedz atšķirīgu kārtību. Jautājums par prokurora atlaišanu no amata nav uzskatāms par tādu, uz kuru attiektos Prokuratūras likuma ... Prokuratūras likumā, šajā gadījumā nav runas par "tikai prokuratūras kompetenci" Prokuratūras likuma 6. panta trešās daļas izpratnē. Arī, piemēram, disciplinārsodu piemērošana ir Prokuratūras likumā noteikta ģenerālprokurora

pirmajā daļā noteiktais regulējums. Kopš 2005. gada 1. oktobra, kad Kriminālprocesa likums stājās spēkā, Augstākās tiesas Senātā jau esot izveidojusies zināma prakse attiecībā ... pamatota ar to, ka tās precizē Kriminālprocesa likuma 573. panta piemērošanas kārtību atbilstoši Senāta praksei. Apstrīdēto normu mērķis esot nodrošināt lietu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu

kura mērķis citastarp ir arī nodrošināt visām personām kriminālprocesā savlaicīgu, pieejamu un kvalitatīvu aizstāvību. Zvērinātu advokātu darbību Latvijā noteic Advokatūras likums. Šis likums regulē advokātu ... arī tas, lai aizstāvība kriminālprocesā būtu efektīva, nevis tikai formāla. Tādējādi, lai gan apstrīdētajai normai ir leģitīms mērķis, praksē tas netiek sasniegts, jo zvērinātu advokātu

atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības, pieļauj Kriminālprocesa likums (sk. Kriminālprocesa likuma 277.-279. pantu), un ne ilgāk par maksimālo brīvības atņemšanas ... Kriminālprocesa likuma 277. panta desmito daļu). Apcietinājuma kā drošības līdzekļa ilgums vairumā gadījumu ir mazāks nekā brīvības atņemšanas soda ilgums. Apcietinājuma mērķis ir nodrošināt sabiedrības

neprasa, lai visās lietās tiktu nodrošināta pārsūdzība

likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām. Tas garantē likuma pilnīgu iedarbību, tā piemērošanas objektivitāti un bezkaislību, kā arī to, ka nevienam nav ļauts neievērot likuma priekšrakstus ... puse civilprocesā, gan arī ar personu, kura ir pieteicējs administratīvajā procesā. Kriminālprocesa likums, CPL un APL šīm personām paredzot tiesības uz lietas izskatīšanu kasācijas kārtībā

konfiskācijas mērķis ir novērst iespēju netaisni iedzīvoties noziedzīgu nodarījumu rezultātā. Pat tad, ja personai izdevies izvairīties no tā, ka tās vaina tiek konstatēta kriminālprocesā, noziedzīgas ... procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, ir ietverts Kriminālprocesa likumā jau kopš 2005. gada 1. oktobra, kad šis likums stājās spēkā. Savukārt Kriminālprocesa likuma

viņa pamattiesību aizskārumu risināt pēc būtības. Proti, viņš neesot izmantojis Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības apstrīdēt izmeklētāja lēmuma par DNS ekspertīzes veikšanai nepieciešamā bioloģiskā materiāla izņemšanu ... likuma adresāti pamatā esot personas, kas "nodrošina kriminālprocesu un ir saistītas ar DNS nacionālās datu bāzes uzturēšanu". Kriminālprocesa virzītājiem vai izmeklēšanas grupas dalībniekiem kriminālprocesā

kategorijas ir norādījuši21, piemēram: lietas, kas saistītas ar Finanšu instrumentu tirgus likuma, Finanšu nodrošinājuma likuma piemērošanu, publiskos reģistros ierakstītiem saistību nodrošinājuma līdzekļiem (to pilnīgas vai daļējas ... definēt lietu piekritību. Lietu piekritība, tajā skaitā, tās nošķiršanā izmantotie kritēriji (likuma vai likuma regulējuma joma, prasības summas apmērs) tiks definēti risinājuma ieviešanai nepieciešamo likumprojektu izstrādes

paredz: "Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas ik

Satversmes tiesa ir konstitucionāls valsts varas orgāns, kuram saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. pantu ir pakļautas gan tiesību normu satversmības kontroles lietas ... mērķis ir aizsargāt demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtu un parlamenta reputāciju, t. i., iedzīvotāju uzticēšanos demokrātiskajām valsts institūcijām. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdēto normu leģitīmais mērķis

(tiesības netraucēti

birojam); - "Saeimas vēlēšanu likumā" paredzēto pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojuma atbilstība Satversmei un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; - Kriminālprocesa likuma 248.panta (bijušā Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 80.panta ... kandidātiem izvirzīto ierobežojumu atbilstību cilvēktiesību standartiem, kā arī prasībām, kas jaunajā Kriminālprocesa likumā izvirzītas tiesnešu objektivitātei. Birojs sniedza komentārus par Latvijas pozīciju sakarā ar Padomes

bāzē leģitīmais mērķis esot noziedzīgu nodarījumu atklāšana un pierādīšana jeb sabiedrības drošības, kā arī valsts drošības aizsardzība. Pieteikuma iesniedzēja norāde uz DNS likuma un Noteikumu ... normu neskaidrību neesot pamatota. Apstrīdētās normas skaidri, izprotami un paredzami reglamentējot kriminālprocesā aizdomās turēto personu bioloģiskā materiāla izņemšanas, DNS profilu noteikšanas un glabāšanas noteikumus. Tiesas